Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2013.gada 17.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 9.00. Sākam Saeimas 17.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti 53 iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Ir lūgums izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz iekļaut 17.oktobra sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot vajag!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 26, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamie likumprojekti attiecas uz budžeta paketi. Tātad ir lūgums tos kā pirmos iekļaut darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Komercķīlas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. (No zāles: „Balsot!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 38, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 33, atturas - nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 36, atturas - 1. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Es esmu vienu lapu ar budžeta likumprojektiem izlaidusi…

Tātad... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Meža likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut 17.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās... iekļautu tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 12, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka minētais likumprojekts tika prezentēts Koalīcijas sadarbības padomē, kurā saņēma vienbalsīgu koalīcijas partneru atbalstu šī likumprojekta tālākai virzībai valdībā. Tātad ir jautājums par to, vai šis likumprojekts skar vai neskar nākamā gada budžetu. Atbilde ir: skar! To ir arī apliecinājusi Finanšu ministrija. Aptuvenā ietekme - 100 tūkstoši eiro.

Likumprojekta mērķis ir noteikt valsts nodevu tajos gadījumos, kad tiesvedības procesa laikā tiek mainīti... mainītas puses, pamatā - prasītāji.

Kāda iemesla dēļ tas notiek?

Tas notiek pamatā tāda iemesla dēļ, ka prasījuma tiesības dažkārt tiek cedētas un jaunais prasītājs, kas iestājas tiesvedības procesā, līdz šim laikam nav maksājis nekāda veida nodevu.

Šobrīd Tieslietu ministrija ir ierosinājusi noteikt, ka nodevas apmērs ir 30 eiro.

Kas tad pēc būtības ir tā mērķauditorija, uz ko šis likumprojekts ir vērsts? Mērķauditorija pamatā ir gan bankas meitaskompānijas, gan arī parādu piedzinēji. Līdz ar to, es domāju, būtu ļoti svarīgi, lai mēs atstātu šo likumprojektu budžeta paketē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” darba kārtības maiņu pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Mēs vakardien šo likumprojektu izskatījām Juridiskās komisijas sēdē tieši tāpat, ar pienācīgu rūpību, kā visus citus likumprojektus, kas ir Juridiskās komisijas darba kārtībā, īpaši - par valsts nodevas maiņu, paaugstināšanu vai, kā tas ir šajā gadījumā, par jaunas valsts nodevas ieviešanu.

Un diemžēl, iespējams, Juridiskajā komisijā bija par maz informācijas, jo nedz šī likumprojekta anotācijā īsti bija norādīts, cik detalizēti ir apspriesta šī ideja… Pārstāvis no Tieslietu ministrijas diemžēl norādīja, ka šī ideja ir gluži jauna, 5.septembrī darba grupā pirmoreiz izskanējusi; šī ideja par to, ka šādu jaunu nodevu varētu ieviest, īsti apspriesta neesot. Un, balstoties uz to praksi, kas mums ir Juridiskajā komisijā, mēs lēmām, ka šim jautājumam ir jāpievērš… ka tas ir jāskata normālā, likumdošanas praksē pieņemtajā kārtībā, un mēs šo jautājumu diskutēsim, skatīsim.

Lūdzam izslēgt tikai un vienīgi no budžeta paketes. Mēs nelēmām par ietekmi uz budžetu. Juridiskā komisija likumprojektu vērtēja no juridiskās tehnikas viedokļa, no tā, kāda ir laba likumdošanas prakse, ieviešot pilnīgi jaunu valsts nodevas maksājumu, kāds līdz šim Civilprocesa likumā nebija paredzēts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - 1. Tātad darba kārtība grozīta. Paldies.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija... Nē, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad mēs varam sākt izskatīt...

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav! Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 12, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts no budžeta paketes izslēgts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad par atbildīgo komisiju tiek noteikta Juridiskā komisija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.925/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad atbildīgā komisija šim likumprojektam ir Juridiskā komisija. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Par atbildīgo komisiju tiek noteikta Juridiskā komisija.

Un vēl ir saņemts piecu deputātu - Čepānes, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Lejiņa - iesniegums ar lūgumu izslēgt no Saeimas 2013.gada 17.oktobra sēdes darba kārtības likumprojektus „Grozījums Civilprocesa likumā”, „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu, Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekti no darba kārtības ir izslēgti.

Nākamais darba kārtības jautājums ir budžeta likumprojektu pakete, un atgādinu, ka saskaņā ar Kārtības rulli mēs debatējam par visu budžeta paketi. Tātad debates notiks vispirms par visu paketi, par katru no likumprojektiem vai konkrēti par budžeta likuma projektu, pēc tam notiks balsošana par katru no likumprojektiem atsevišķi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais finanšu ministra kungs! Godātie deputāti! Godātie ministri! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam” un pavadošo likumprojektu paketi, kura sastāvēja no 41 likumprojekta, kā arī likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”. Komisija rūpīgi izvērtēja šos likumprojektus un nodod tos Saeimas vērtējumam. Komisijas atzinums ir atbalstīt likumprojektu steidzamību un atbalstīt likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jānobalso par steidzamības noteikšanu katram no likumprojektiem, un pēc tam mēs uzsāksim debates par pirmo lasījumu. Tātad... Nē, Reira kungs, man jūs tagad neesat tribīnē vajadzīgs, jo tagad būs balsojumi par katru no likumprojektiem, kurš ir atzīstams par steidzamu! (Smejas.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā ” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā ” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies.

Un tagad uzsākam debates par valsts budžetu 2014.gadam... par likumprojektu paketi pirmajam lasījumam.

Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (Ministru prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!

Godātie deputāti!

Ministri!

Dāmas un kungi!

Šodien man ir tas gods piedāvāt Saeimas apspriešanai likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” projektu.

Katrs valsts budžets ir savā ziņā unikāls un neatkārtojams, taču ne visus valsts budžetus var saukt par vēsturiskiem. Šo budžetu, 2014.gada budžetu, manuprāt, var ierindot vēsturisko budžetu sarakstā trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šis ir pirmais Latvijas valsts budžets, kas tiek veidots eiro. Jau tikai šis fakts vien padara šo budžetu unikālu un neatkārtojamu. Jebkurš jauns sākums ir kā jauna rindiņa tekstā. Iepriekšējā netiek izsvītrota. Tā vienkārši pavirzās tekstā uz augšu, dodot vietu jaunai rindiņai. Latvijas lats kā nacionālā valūta paliek vēsturē, tomēr tas neizzūd, bet kļūst par pamatu Latvijas dalībai eiro. Tautumeita, kas reiz greznoja Latvijas Republikas 5 latu monētas un tagad atrodama uz 500 latu banknotēm, turpmāk būs redzama uz valūtas, kas ir kopēja 332 miljoniem eirozonas iedzīvotāju. Eirozonas, kuras IKP sasniedz 9,5 triljonus eiro un kuras tirdzniecības bilancē eksports par 82 miljardiem eiro pārsniedz importu. Nenoliedzami, lats ir spēlējis svarīgu lomu mūsu valsts ekonomikas atjaunotnē un attīstībā. Visā savā pastāvēšanas laikā tas ir bijis stabils, tādējādi arī krīzes periodā palīdzot mūsu ekonomikas un valsts stabilitātei kopumā. Tomēr lats kā valūta, kas ir piesaistīta eiro, pat labākajā gadījumā var būt tikai tik stabils, cik stabils ir eiro. Taču nesenā pagātnē mēs esam arī pieredzējuši, kas notiek, ja lata stabilitāte tiek apšaubīta, ja parādās visādi gudrinieki, kas aicina uz devalvāciju un notiek spekulatīvi uzbrukumi latam. Eiro ieviešana šādus riskus novērsīs un attiecīgi vairos valsts ekonomisko un finansiālo stabilitāti.

Otrkārt, 2014.gada budžets sakrīt ar Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam īstenošanas un jaunā Eiropas Savienības fonda plānošanas perioda sākumu. Tādējādi 2014.gada budžets ir pirmais budžets, ar ko mēs sākam īstenot NAP noteiktos stratēģiskos mērķus un uzsākam jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu apguvi. Faktiski ar 2014.gada budžetu mēs ieliekam pamatu valsts attīstībai turpmākajiem septiņiem gadiem.

Nākamā gada budžetā NAP mērķu realizācijai ir paredzēti papildu finanšu līdzekļi 123 miljonu eiro apmērā. No šī viedokļa raugoties, tas ir izaugsmes budžets, kas ietver sevī vidēja termiņa valsts attīstības mērķus.

Treškārt, šis ir pirmais budžets, ar kuru reāli tiek ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana, un līdz ar nākamā gada valsts budžetu tiek iesniegts arī likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”.

Gribu arī atzīmēt, ka šī gada martā stājās spēkā Fiskālās disciplīnas likums, kura pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu. Tādējādi 2014.gada valsts budžets ir arī pirmais budžets, kas izstrādāts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma prasības. Gribu izteikt arī cerību, ka šis budžets ieliks labu pamatu tam, lai tiktu ņemtas vērā krīzes mācības, budžeta izstrādē dominētu stabilas un ilgtspējīgas attīstības argumenti, nevis īstermiņa populisms.

Valsts budžets 2014.gadam ir izstrādāts saskaņā ar likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” definētajiem vidēja termiņa budžeta politikas principiem un prioritārajiem attīstības virzieniem: ekonomiskajā ciklā sabalansēta vispārējās valdības budžeta veidošana, nodrošinot ilgtspējīgu fiskālās politikas plānošanu un tādējādi arī makroekonomisko stabilitāti; ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana, nodrošinot nozaru finansējumu valsts budžeta iespēju robežās; darbaspēka nodokļu sloga pārskatīšana, kas mērķēta uz iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs ar bērniem.

Runājot par budžeta stabilitāti, gribu vilkt dažas paralēles starp to, kas notiek Latvijā un kas šajā jomā tiek darīts Eiropas Savienības līmenī. Eiropas Savienības līmenī budžeta veidošanas principus nosaka 2011.gadā ieviestā fiskālās pārvaldības regulu pakete, tā sauktā sešpaka, kura ietver stingrus nosacījumus par izdevumu un parādu līmeņu ilgtspēju, nosakot strukturālā budžeta deficīta mērķi, uz kuru ir jātiecas un kura neizpildes gadījumā valstij var draudēt sankcijas.

Pirms pāreju pie budžeta detalizēta izklāsta, gribu īsi iezīmēt vispārējo situāciju pasaulē un Eiropā, kā arī tendences pašmāju ekonomikā, uz kurām tiek balstīta budžeta ieņēmumu prognoze.

Pasaules ekonomika ir atguvusies no krīzes un atgriezusies pie mērenas izaugsmes. 2013.gada otrā ceturkšņa dati vieš zināmu optimismu par ekonomikas perspektīvām tādās lielvalstīs kā ASV, Francija, Vācija, Japāna un Lielbritānija. Tomēr pēdējās Starptautiskā Valūtas fonda prognozēs pasaules ekonomikas attīstības tempi tiek koriģēti uz leju. Spriežot pēc kopējām tendencēm un lielāko pasaules analītisko organizāciju - SVF, Eiropas Komisijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) - prognozēm, ir sagaidāms, ka pasaules ekonomikas izaugsmes tempi turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, tomēr mērenāk nekā pirmskrīzes periodā. Lēnāks izaugsmes temps galvenokārt ir saistīts ar zemākiem, nekā iepriekš plānots, attīstības valstu izaugsmes rādītājiem.

Zināmas bažas radīja arī budžeta krīze ASV, kas labi parāda to, pie kā var novest politisko partiju ultimāti budžeta izstrādes un pieņemšanas gaitā. (No zāles: „Ahā!”) Tieša ASV budžeta krīzes ietekme uz ekonomisko situāciju Latvijā šobrīd nav vērojama, tomēr, ja ASV Kongress ilgstoši nespētu vienoties par budžetu, negatīvās sekas ASV un arī pasaules ekonomikai kļūtu aizvien jūtamākas. Vēl bīstamāka situācija varētu izveidoties, ja ASV Kongress nespētu vienoties par ASV valsts parāda griestu celšanu. Tādā gadījumā negatīvās sekas pasaules ekonomikā un iespējamās finanšu nestabilitātes apmēru šobrīd būtu grūti prognozēt, jo tas būtu pirmais ASV selektīvās maksātnespējas gadījums vēsturē. Politiskās partijas ASV vakar tomēr ir panākušas kompromisa vienošanos, izvairoties no nevajadzīgas ekonomiskās un finanšu nestabilitātes. Ceru, ka tas izdosies arī Latvijā.

Turpinot par situāciju Eiropas ekonomikā, jāatzīmē, ka pēc ilgstošas stagnācijas Eiropas Savienības IKP šī gada otrajā ceturksnī uzrādīja 0,4 procentu pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vēl aizvien novērojams neliels kritums (par 0,2 procentiem). Pozitīvi ir tas, ka redzamas būtiskas izmaiņas tendencēs. Var šķist, ka viens ceturksnis īsti neliecina par kopējo tendenci, tomēr jaunākie konfidences rādītāji un rūpnieciskās izlaides dati liecina par pieaugumu. Jau nākamajā ceturksnī varam sagaidīt arī IKP pieaugumu gada griezumā.

Jāatzīmē, ka optimisms attiecībā uz Latvijas ekonomikas perspektīvām sakņojas arī faktā, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru, tādu kā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu, Krievijas, Vācijas un Polijas, ekonomiskā izaugsme ir jūtami spēcīgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Tas daļēji izskaidro Latvijas ekonomikas noturību pret ārējās vides pasliktināšanos un spēcīgos ekonomikas izaugsmes tempus. Sagaidāms, ka šādas tendences saglabāsies arī turpmākajos gados, nostiprinot Latvijas kā vienas no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā pozīciju.

Tomēr viens no lielajiem riska faktoriem ir ekonomiskās un politiskās situācijas attīstība Krievijā. SVF un Pasaules Banka ir pazeminājušas Krievijas šī gada IKP prognozes no iepriekš plānotajiem 3,3 procentiem līdz IKP pieaugumam 1,5 līdz 1,8 procentu robežās. Tas tiek skaidrots ar samērā spēcīgu „pretvēju” globālajā ekonomikā saistībā ar nedaudz noslīdējušām naftas cenām un tirdzniecības apjoma kritumu, kā arī lielo infrastruktūras projektu, kā Soču Olimpisko spēļu projektu un Nordstream, lielo darbu pabeigšanu. Kaut arī SVF prognoze Krievijas IKP izaugsmei 2014.gadā nofiksēta 3,1 procenta apmērā, pastāv uzskats, ka bez nopietnām strukturālām reformām Krievijā tās ekonomikas izaugsme turpmākajos gados var būt apdraudēta, jo tā joprojām ir atkarīga no izejvielu cenām pasaules tirgos. Lieki teikt, ka šis ir samērā liels riska faktors arī Latvijas ekonomikai, jo Krievija ir starp lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem. Savukārt Krievijas un Lietuvas „piena karš” ir spilgts piemērs tam, ka turpmāk eksporta tirgu diversifikācija ir ne tikai visdrošākais stabilas ekonomiskās attīstības garants, bet arī vitāli svarīga valsts ekonomikas attīstības prioritāte.

Attiecībā uz situāciju Latvijā nākamā gada IKP pieauguma prognoze ir 4,2 procenti. Attiecīgi tiek prognozēts, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas būs visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Ņemot vērā nozīmīgas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā, ekonomika, jau sākot no 2010.gada vidus, ir atgriezusies pie izaugsmes, un pēdējos divos gados esam sasnieguši augstāko IKP pieauguma tempu visu Eiropas Savienības 28 valstu vidū.

Jaunākie dati par 2013.gada pirmo pusi liecina par nelielu izaugsmes tempu samazināšanos, kā arī izaugsmes veidotāju maiņu. Iekšējais patēriņš pārliecinoši kļuvis par galveno izaugsmes virzītāju, ko pamatā noteikušas pozitīvās tendences darba tirgū. Nopietns risks ekonomikai ir investīciju apjoma samazinājums. Eksporta izaugsme ir būtiski samazinājusies, bet importa pieauguma tempi ir kļuvuši negatīvi, tādējādi neto eksporta pozitīvais devums izaugsmē saglabājas līdzīgs kā iepriekšējā gadā.

Tuvākajos gados būs rūpīgi jāseko līdzi makroekonomisko rādītāju attīstībai, nepieciešamības gadījumā veicot attiecīgas politikas korekcijas.

Pārejot pie budžeta, gribētu atgādināt teicienu: „Ja no vēstures nemācās, tai ir tendence atkārtoties.” Reinim Kaudzītem pieder aforisms: „Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks - laimē.”

Neņemos apgalvot, ka, pārvarot krīzi, esam automātiski iegājuši kādā laimes fāzē, bet ir bažas, ka, noplokot spiedienam un ekonomikai augot jau trešo gadu pēc kārtas, sākam zaudēt piesardzību, plānojot mūsu tēriņus. Domāju, ka nevienu nepārsteigšu, sakot, ka šīgada budžeta sagatavošanas process, neraugoties uz pieaugošajām budžeta iespējām, ir bijis smags. Lielā mērā smagais budžeta sagatavošanas process ir skaidrojams ar to, ka, atsākoties izaugsmei, pārāk agri iestājās eiforija un daudzi politiķi aizmirsa, ka budžets nav Ziemassvētku vecīša bezizmēra dāvanu maiss. Vērojot aizvien pieaugošo spiedienu tērēt to, kas vēl nav nopelnīts, rodas iespaids, ka atkal gribam kāpt uz grābekļa.

Latvijas politiskajā folklorā mums reiz jau tika solīti septiņi treknie gadi, bet realitātē sanāca knapi divi. Šobrīd, mēģinot atgriezties pie to laiku bezatbildīgās budžeta politikas, mums īsti nesanāks pat viens treknais gads. Neaizmirsīsim, ka pie strauji augošajiem tēriņiem sociālajai jomai un infrastruktūrai uz Latvijas budžetu gulstas arī krietni lielāka valsts parāda apkalpošanas nasta. Arī starptautiskie budžetu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku... Es atvainojos, arī starptautiskie finanšu tirgi ir pārskatījuši savu kreditēšanas politiku un daudz kritiskāk veic risku analīzi. Valstis, kas mēģina īstenot bezatbildīgu fiskālo politiku, momentā tiek sodītas ar augstām procentu likmēm vai vispār tiek izslēgtas no finanšu tirgiem.

Runājot par nākamā gada budžetu, šo aspektu noteikti der paturēt prātā. Jau tagad katru gadu Latvija tērē no 350 līdz 370 miljoniem eiro valsts parāda apkalpošanai, tas ir, pamatā procentu maksājumiem. Tuvākajos divos gados katru gadu Latvijai ir jāpārfinansē starptautiskais aizdevums ap pusotra miljarda eiro apmērā. Tieši tas, vai mēs spēsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un rīkoties atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, noteiks to, par kādām procentu likmēm mēs šo pārfinansēšanu veiksim. Ņemot vērā abu gadu pārfinansēšanas apjomu, likmes pieaugums par vienu procentpunktu nozīmē papildu procentu izdevumus ap 40 miljoniem eiro katru gadu. Ņemot vērā, ka tie ir ilgtermiņa vērtspapīri ar dzēšanas termiņu vismaz pieci gadi, kopumā procentos mēs pārmaksāsim vairākus simtus miljonu eiro. Tas nozīmē, ka tagad, mēģinot dzīvot pāri saviem līdzekļiem, turpmākajos gados mēs simtiem miljonu eiro atrausim tautsaimniecības attīstībai un sociālajām vajadzībām un vienkārši maksāsim tos ārzemju bankām procentos. Ļoti ceru, ka Saeimas vairākumam pietiks saprāta un atbildības izjūtas no šāda scenārija izvairīties.

Šajā sakarā gribu oponēt tiem politiķiem un arī ekonomistiem, kas fiskālo disciplīnu mēģina pretnostatīt ekonomikas attīstībai un kas dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem pasniedz kā uzplaukuma recepti. Šī diskusija ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un citur pasaulē. Fiskālā disciplīna un attīstība nav divas savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas ilgtspējīgas ekonomiskās politikas dimensijas. To pierāda gan Latvijas, gan arī citu Eiropas un pasaules valstu pieredze. Tieši atjaunojot finanšu stabilitāti, mēs esam spējuši kļūt par straujāk augošo Eiropas Savienības ekonomiku. Eiropas Savienībā stabilus ekonomikas pieauguma un zemus bezdarba rādītājus uzrāda tieši tās valstis, kas ir spējušas nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu makroekonomisko politiku, - tādas valstis kā Vācija, Ziemeļvalstis, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Savukārt tās valstis, kas ir mēģinājušas dzīvot pāri saviem līdzekļiem - Grieķija, Spānija, Portugāle un citas valstis -, pārdzīvo nopietnu ekonomisko krīzi. Te varam atcerēties arī paši savu trekno gadu eksperimentu un tā smagās sekas.

Un tagad par pašu budžeta projektu.

Vispirms gribu teikt paldies koalīcijas vairākumam un ārpus koalīcijas esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai par valstisko nostāju, atbalstot nākamā gada budžeta nodošanu skatīšanai komisijās. Ceru, ka, balsojot par budžetu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā, būs visas koalīcijas atbalsts, kā arī konstruktīva sadarbība un, iespējams, atbalsts arī no opozīcijas.

2014.gada valsts budžets sagatavots, balstoties uz IKP pieauguma prognozi 4,2 procentu apmērā. Plānotie valsts budžeta ieņēmumi sasniedz 7 miljardus eiro, kas ir par 5,1 procentu vairāk nekā pērn. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi plānoti 7,14 miljardu eiro apmērā. Prognozētais budžeta deficīts, pēc EKS’95 metodikas, ir zem viena procenta no IKP.

Vidējā termiņā iezīmējas trīs būtiskas budžeta prioritātes: valsts konkurētspējas celšana, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana.

Par valsts konkurētspēju. Par konkurētspēju runāts daudz un plaši, un šobrīd tā ir starp galvenajām prioritātēm kā atsevišķu valstu, tā arī Eiropas Savienības darba kārtībā. Savā ziņā tas šodien ir valstu pastāvēšanas jautājums, it īpaši Eiropas valstīs, kuras grib arī turpmāk nodrošināt tā saukto Eiropas sociālo modeli. Bez konkurētspējīgas ekonomikas gan iepriekš minētais finansējums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, gan nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas pasākumi paliks tikai vēlmju un domu līmenī.

Šeit es gribētu citēt fragmentu no Tomasa Frīdmena grāmatas „Pasaule ir plakana”: „Āfrikā katru rītu mostas gazele. Tā zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par ātrāko lauvu, citādi tā tiks nogalināta. Katru rītu mostas lauva. Lauva zina, ka šodien būs jāskrien ātrāk par lēnāko gazeli, citādi draud bada nāve. Nav svarīgi, vai tu esi lauva vai gazele: kad saule lec, ir jābūt gatavam skriet.”

Globālās ekonomikas apstākļos mazām un atvērtām ekonomikām, tādām kā Latvija, ir jāseko līdzi saviem konkurētspējas rādītājiem un ir jāspēj dinamiski mainīties - jābūt gatavām skriet. Kā maza un atvērta ekonomika Latvija nevar paļauties tikai uz savu iekšējo tirgu kā ekonomikas dzinējspēku. Tikai konkurētspēja Eiropas un pasaules tirgos nodrošinās attīstību un labklājību. Tieši tādēļ valsts konkurētspēja ir valdības prioritāte kā īstermiņā, tā vidējā un ilgtermiņā.

Līdzīgi kā paisums ceļ visus kuģus, valsts konkurētspējas pieaugums ģenerēs papildu ienākumus valsts līmenī, kas labvēlīgi atsauksies uz visiem mūsu valsts iedzīvotājiem. Šie ienākumi dos pienesumu sociālās nevienlīdzības mazināšanā un ļaus vairāk līdzekļu novirzīt demogrāfijas problēmu risināšanai, ļaus attīstīt infrastruktūru gan nacionālā, gan reģionu līmenī, kā arī ieguldīt līdzekļus izglītībā, pētniecībā un inovācijās.

Būtiska problēma saistībā ar ražošanas attīstību Latvijā ir strauji augošās un tuvākajā nākotnē grūti prognozējamās elektroenerģijas cenas. Tas lielā mērā saistīts ar nepārdomātiem lēmumiem tā sauktās zaļās enerģētikas politikas jomā pagātnē. Viens no enerģijas cenu kāpumu veicinošiem faktoriem ir obligātās iepirkuma komponentes pastāvīgs pieaugums elektroenerģijas cenā. Konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas nodrošināšanai valdība ir iecerējusi Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda (ELAF) izveidi. ELAF izveide kā pārejas perioda instruments līdz 2017.gadam ir nepieciešama arī saistībā ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu no nākamā gada aprīļa; tas tuvākajos gados arī varētu būtiski ietekmēt elektroenerģijas cenu galalietotājiem.

Šāda ietekme negatīvi atsauktos uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, paaugstinot galaprodukcijas cenas un liedzot efektīvi konkurēt ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem. Finansēšanas avots ELAF izveidei ir ieņēmumi no subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanas, un paredzams, ka turpmākajos trīs gados subsidētās enerģijas nodoklis ienesīs ELAF ap 133 miljoniem eiro.

Būtisku lomu valsts konkurētspējas celšanā nodrošinās arī tas, ka 2014.gada budžets sakrīt ar NAP realizācijas un jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda sākumu. Tādēļ šobrīd ir svarīgi sekmīgi uzsākt valsts vidējā termiņa programmas, kas ir būtiskas mūsu mērķu sasniegšanai. Nepieciešams savlaicīgi uzsākt Eiropas Savienības fondu programmu realizāciju, it īpaši tādās jomās kā infrastruktūras, pirmām kārtām ceļu infrastruktūras, sakārtošana, reģionālā attīstība, ieguldījumi enerģētikā un energoefektivitātē, uzņēmējdarbības atbalsta programmās, kā arī pētniecībā un inovācijās.

Ceļu infrastruktūras sakārtošana ir gan ekonomiskās attīstības un konkurētspējas, gan arī iedzīvotāju ikdienas komforta un drošības jautājums. Nākamā gada budžetā uzsākam valsts autoceļu sakārtošanas programmu, kas paredz līdz 2020.gadam savest kārtībā 90 procentus valsts autoceļu un 75 procentus reģionālo ceļu. Nākamajos trīs gados ceļu sakārtošanai no valsts budžeta papildus paredzēti 143 miljoni eiro. Šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamo programmēšanas periodu, kur viena no prioritātēm arī Eiropas Savienības fondu programmās ir tieši ceļu infrastruktūra. Tomēr nākas atzīt, ka šīs sarunas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem rit smagi, un pagaidām vēl tikai strādājam pie kopīga redzējuma par Eiropas Savienības fondu sadalījumu 2014.-2020.gadam.

Pie svarīgiem konkurētspējas veicināšanas pasākumiem jāmin arī uzņemtais kurss uz nodokļu samazināšanu. 2014.gadā tiek turpināta jau šogad uzsāktā darbaspēka nodokļu samazināšana. Tiesa, sākotnēji plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma vietā valdība ir radusi līdzsvarotāku risinājumu, kas lielāku nodokļu sloga samazinājumu paredz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Darbaspēka nodokļu samazinājuma pakete ietver sociālās apdrošināšanas iemaksas likmes samazināšanu par vienu procentpunktu, kā arī tiek plānota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma celšana līdz 75 eiro un atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī.

2014.gadā tiek ieviesti arī vairāki jauni uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Šie atvieglojumi tiek ieviesti ar mērķi - veicināt jaunu investīciju ieplūdi ekonomikā, kā arī ieguldījumus ražošanā un pētniecībā.

Runājot par konkurētspējas jautājumiem, nākas uzklausīt arī uzņēmēju kritiku. Kā valsts konkurētspēju un investīciju vides prognozējamību veicina pēkšņas un nepārdomātas izmaiņas ar investīcijām valsts ekonomikā saistīto termiņuzturēšanās atļauju programmā? Kā valsts konkurētspēju un uzņēmējdarbības vides prognozējamību uzlabo pēkšņa ostu nodokļa ieviešana? Ceru, ka tās partijas, kas ir izvirzījušas šos punktus kā priekšnosacījumus budžeta atbalstam, spēj uz šiem jautājumiem atbildēt.

Runājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, jāatzīmē, ka jau otro gadu tiek īstenots apjomīgs pasākumu kopums demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem bērnu skaita pieaugumam valstī ir augstais nabadzības risks, kam pakļautas ģimenes ar bērniem. Tādēļ demogrāfijas atbalsta pasākumi tiek koncentrēti uz sociālā atbalsta ģimenēm ar bērniem palielināšanu. Tāpat paredzēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu celšana līdz 165 eiro mēnesī.

Jau šogad demogrāfijas jautājumiem ir piešķirti apjomīgi līdzekļi. Minimālā māmiņu alga un bērna kopšanas pabalsti par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam jau ir palielināti līdz 100 latiem - nākošgad tos palielināsim līdz 120 latiem. Jau šogad esam nodrošinājuši brīvpusdienas ne tikai 1., bet arī 2.klašu skolēniem, nākošgad nodrošināsim tās arī 3.klašu skolēniem, turklāt no 80 santīmiem līdz 1 latam palielināsim vienas ēdienreizes dotāciju pašvaldībām. Esam palielinājuši līdzekļus skolām mācību grāmatu iegādei. Pirmskrīzes apmērā ir izdevies atjaunot uzturlīdzekļu pabalstus bērniem, kuru viens no vecākiem nepilda savas finansiālās saistības pret ģimeni.

Turpināsim īstenot mātes un bērna veselības programmu un valsts atbalstu mākslīgajai apaugļošanai. Pašvaldībām arī nākošgad tiks nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, savukārt tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, tiek sniegts atbalsts 100 latu apmērā mēnesī alternatīvu bērna pieskatīšanas pasākumu apmaksai, kā arī īstenoti citi pasākumi.

Runājot par demogrāfijas atbalsta paketi, būtu pieminami arī vairāki problēmjautājumi, kuri līdz budžeta otrajam lasījumam būtu jāizdiskutē. Proti, pašreizējā politiskā kompromisa atsevišķi aspekti nevis samazina, bet, tieši otrādi, palielina ienākumu nevienlīdzību jauno vecāku vidū. Proti, priekšlikums sociāli apdrošinātiem vecākiem papildus māmiņu algām, kas jau nodrošina neto ienākumu aizvietošanu, līdz bērna pusotra gada vecumam vēl piemaksāt arī bērna kopšanas pabalstu, noved pie tā, ka sociāli apdrošinātie vecāki līdz bērna pusotra gada vecumam saņems 1320 latu papildu atbalstu (salīdzinot ar esošo sistēmu), bet sociāli neapdrošinātie vecāki papildus saņems tikai 320 latus. Vienkārši sakot, turīgākajiem vecākiem piemaksāsim vairāk, mazāk nodrošinātajiem - mazāk.

Otrs jautājums ir par māmiņu algu izmaksu pagarināšanu līdz bērna pusotra gada vecumam, samazinot ienākumu aizvietojuma koeficientu. Vai tomēr nebūtu lietderīgāk vecākiem šajā gadījumā dot izvēles tiesības - saņemt māmiņu algu pēc esošajiem noteikumiem vai arī izvēlēties jauno sistēmu?

Runājot par nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, tā ir prioritāte, kas īpaši iezīmējās tieši krīzes un pēckrīzes gados. Protams, likumsakarīgs ir jebkura Latvijas iedzīvotāja jautājums valdībai: „Kad mēs Latvijas veiksmes stāsta augļus beidzot izjutīsim mūsu maciņos?” Kā ne reizi vien jau esmu teicis, ekonomikas izaugsmei nav jēgas, ja tā nenes labumu mūsu valsts iedzīvotājiem, tādēļ nabadzības un nevienlīdzības mazināšana ir viena no budžeta prioritātēm.

Kā viens no būtiskākajiem jautājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā ir cienīgs atalgojums par darbu, tāpēc valdība piedāvā nākamajā gadā palielināt minimālo algu līdz 320 eiro mēnesī, kā arī zemo algu saņēmējiem proporcionāli vairāk samazināt nodokļu slogu, veicot manis jau minēto neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu palielināšanu.

Pievēršoties sabiedriskajā sektorā strādājošo algu celšanai, jāatzīmē, ka vidējā alga tautsaimniecībā jau tagad pārsniedz pirmskrīzes līmeni, tomēr vairākuma sabiedriskajā sektorā strādājošo alga joprojām ir zemāka nekā pirms krīzes. Šāda situācija nav ilgtspējīga, un šobrīd aizvien vairāk jūtama darbinieku aizplūšana no valsts uz privāto sektoru. Tādēļ 2014.gada budžetā ievērojami līdzekļi ir atvēlēti mediķu un pedagogu, iekšlietu un tieslietu sistēmas darbinieku, sociālajā un kultūras jomā strādājošo atalgojuma celšanai. Veselības aprūpes, izglītības un valsts sniegto pakalpojumu kvalitāte ir tieši atkarīga no šajās profesijās strādājošo profesionalitātes un motivācijas. Tādēļ valdības uzdevums ir pēc iespējas ātrāk sasniegt konkurētspējīgu atalgojuma līmeni visās sabiedriskā sektora profesijās.

Atbilstoši likumam valdības pienākums ir ar nākamo gadu atsākt visu pensiju indeksāciju. Tomēr valsts budžeta pieaugušās iespējas ļāva mums jau šogad veikt mazo pensiju indeksāciju, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, kā arī politiski represēto personu pensiju indeksāciju neatkarīgi no to apmēra.

Savukārt nākošgad atsāksim visu pensiju indeksāciju. Pensiju indeksācijai un invaliditātes pabalstu celšanai nākošgad ir paredzēti 62 miljoni eiro, 2015.gadā - 110 miljoni eiro un 2016.gadā - 151 miljons eiro.

Tagad ļaujiet man īsumā pieskarties šogad īpaši aktuālai tēmai - par sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību budžetu ieņēmumiem.

Valdība ņēma vērā Latvijas Pašvaldību savienības izteikto kritiku, ka iepriekš plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana par 2 procentpunktiem atstās būtisku negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Jau toreiz solīju Latvijas Pašvaldību savienībai, ka pašvaldību budžetu pieaugums tiks nodrošināts - vismaz līdzvērtīgs valsts budžeta pieaugumam. Valdības pieņemtais alternatīvais darbaspēka nodokļa samazinājuma variants, atsakoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma, bet samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, vienlaicīgi palielinot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu, būtiski uzlaboja situāciju pašvaldību budžetos un nodrošināja, ka pašvaldību budžeti nākošgad pieaugs pat straujāk nekā valsts budžets.

Tā pašvaldībām 2014.gadā ir plānots būtisks iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums - 48 miljonu eiro apmērā pret šīgada izpildes novērtējumu un 96 miljonu eiro apmērā pret šīgada budžeta plānu.

Vienlaikus vēlos vērst deputātu uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu pašvaldībām pie negrozītas finanšu izlīdzināšanas sistēmas tikai palielinātu ieņēmumu nevienlīdzību starp pašvaldībām. Lauvas tiesa papildu līdzekļu nonāktu turīgākajās pašvaldībās - Rīgā, Pierīgā un Ventspilī, savukārt trūcīgākās pašvaldības izjustu tikai niecīgu ieņēmumu pieaugumu. Tāpēc valdība jau vairākus gadus piedāvā mērķētu papildu dotāciju republikas pilsētām un novadiem ar zemākajiem vērtētajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju.

2014.gada valsts budžetā ietvertais piedāvājums nodrošina līdzsvarotu, reģionāli sabalansētu pašvaldību attīstību - 97 procentiem pašvaldību budžeta ieņēmumu (precīzi - vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijas) pieaugums ir no 5 līdz 20 procentiem, tātad lielāks nekā valsts budžetā. Vienīgā pašvaldība, kam nākošgad samazinās ieņēmumi, ir Latvijas bagātākā pašvaldība, ja vērtē pēc ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, proti, Garkalnes novada pašvaldība. Un arī šajā gadījumā kritums ir saistīts ar vienreizēju faktoru - atsevišķu pašvaldības iedzīvotāju veikto kapitāla pieauguma nodokļa nomaksu, kuras rezultātā šogad Garkalnes novada pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par vairāk nekā 50 procentiem salīdzinājumā ar 2012.gadu! Tomēr valdība turpina sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību, meklējot iespējas nodrošināt vēl papildu atbalstu pašvaldībām nākamā gada budžetā.

Vēl nedaudz pieskaršos ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem nākošā gada budžetā.

Attiecībā uz valsts aizsardzības spēju stiprināšanu galvenā prioritāte būs no dalības NATO izrietošo saistību pildīšana. Esam piešķīruši 3,2 miljonus eiro NATO izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidei. Tāpat paredzēta sauszemes kaujas vienību apgāde ar mūsdienīgām mehanizētām kaujas platformām. Kopumā aizsardzības spēju stiprināšanai 2014.gadā paredzēti 16 miljoni eiro, bet nākamajos 3 gados - 93 miljoni eiro.

Kā būtiskākās ārpolitikas prioritātes jāmin sekmīga sagatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas iestāšanās sarunu procesa nodrošināšana. OECD pievienošanās sarunu uzsākšana ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija ir ne tikai veiksmīgi atgriezusies starptautiskajā apritē, bet arī ir gatava pievienoties šim pasaules attīstītāko valstu klubam.

Cienījamie deputāti!

Rezumējot visu iepriekš teikto, gribu uzsvērt sekojošo: pirmkārt, 2014.gada budžets ir vērsts uz to, lai valsts ekonomiskās izaugsmes augļus Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk sajustu savos maciņos. Tas tiks paveikts, gan tiešā veidā palīdzot vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, gan ceļot algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, gan uzlabojot valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti. Otrkārt, šis budžeta projekts ir izaugsmes un attīstības budžets, jo tas paredz gan nodokļu samazināšanu, gan ieguldījumus valsts konkurētspējai būtiskās jomās, gan finansējumu Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam prioritātēm un jaunā perioda ES fondu apguves uzsākšanai. Tādējādi šobrīd tiek likti pamati vairākiem valstij būtiskiem ilgtermiņa projektiem, kas nodrošinās kvalitatīvāku un iekļaujošāku izaugsmi nākotnē.

Visbeidzot - mēs vairs nedomājam viena gada ietvaros, bet skatāmies vismaz 3 gadu perspektīvā, kas ir svarīgs faktors stabilitātei un valsts politikas prognozējamībai.

Aicinu Saeimu apstiprināt 2014.gada valsts budžetu!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti, godātie ministri! Pirmo reizi pēc ekonomiskās krīzes Latvijas budžetu nākamajam gadam atkal ir iespēja veidot pašiem - pašu spēkiem un bez starptautisko aizdevēju tvēriena un uzraudzības. Līdz ar to šogad budžeta veidošanai vajadzēja būt pašu profesionāli veidotam stāstam par Latviju - par to, kādus izaugsmes un attīstības scenārijus, risinājumus mēs reāli ieviesīsim nākamajā gadā, kas būs tie soļi, ar kuriem mēs iesim uz priekšu, atstājot vēsturē plaši pielietotos jēdzienus „ekonomiskā krīze” un „krīzes gadu budžets”. Beidzot ir jādomā un jārunā tikai par izaugsmi, beidzot ir jārāda sava profesionalitāte, briedums un spēja praktiski plānot Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Lai to paveiktu, budžeta sagatavošanas procesā tika ieguldīts milzīgs darbs, taču, tuvojoties faktiski izšķirošajiem brīžiem pirms budžeta nonākšanas Saeimā, mēs sākām uzvesties kā 12.klases skolēni. Par profesionālo briedumu praktiski nekādas runas nebija.

Tad, kad Starptautiskais Valūtas fonds, citi starptautiskie aizdevēji mums bija noteikuši šos striktos rāmjus, ko mēs drīkstam darīt un ko - ne, tad mums bija zināma disciplīna. Tad, kad mums iedod brīvību, tad sākas tā sauktais ultimātu laiks, kad katrs pats izdomā kaut kādu savu stāstu. Pat „klases” vadošie grupējumi bija sanākuši kopā uz apspriedi par sociālā budžeta jautājumiem un nolēma par atbalsta pasākumiem, turot sakrustotus pirkstus zem galda. Tā civilizētā pasaulē nedara! Viens grupējums veselas nedēļas garumā cirta kāju pret grīdu un teica: „Izlaidumā ieradīsies vispār tikai tad, ja uzturēšanās atļaujas tiks pārtrauktas!” Labi, visi pārējie pierunāja līdz 700 atļaujām, esam vienojušies. Arī tā nav civilizētās pasaules sastāvdaļa! Tikmēr cits grupējums teica: „Dosim skolas beigšanas diplomu vispār pēc gada! Tas nekas, ka ir pieņemts lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, ir ierakstīts likumā!” Labi, visi to gaidīja! Tā rezultātā, ko mēs pēkšņi ieraugām? Pašās beigās ir autoratlīdzības nodoklis, mikronodokļu paaugstināšana, nodoklis valdes locekļiem. Ja mēs tā turpināsim, tad mums būs nepieciešams papildināt Fiskālās disciplīnas likumu ar ultimātu sadaļu. Tad mēs varēsim ultimātus laicīgi izteikt… sapratīsim, kad ir jāizsaka ultimāts, un tad visiem būs skaidrs, kā tas notiek. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.)

Jā, tas arī bija par šo. Bija pāris ultimātu arī attiecībā uz citiem jautājumiem. (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Tātad laikā, kad iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības alkst pēc stabilitātes, pēc iespējas ilgtermiņā plānot savus ienākumus, ieguldījumus un tēriņus, mēs faktiski tērējam laiku, lai sabiedrību izklaidētu ar ultimātiem un skaļām diskusijām. Tas, protams, tiek atspoguļots masu medijos un nebūt nevairo uzticību nevienam no mums.

Tāpēc es aicinu vismaz budžeta balsošanas procesu veidot profesionālu un konstruktīvu, lai mēs budžetu varētu pieņemt savlaicīgi, lai iedzīvotāji, uzņēmēji un pašvaldības pēc iespējas ātrāk uzzinātu, kas nākamgad konkrēti viņiem sagaidāms gan nodokļu jautājumos, gan sociālās palīdzības jautājumos.

Es aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju atšķirt graudus no pelavām, nepieciešamības gadījumā arī pielabot esošo, sagatavoto projektu, nebaidīties no tā un iet uz priekšu.

Analizējot pašu budžeta saturu, jāatzīst, ka tas ir vērsts uz nākotni, uz attīstību un tā iestrādes viennozīmīgi novērtēs arī nākamās Saeimas deputāti. Latvijai ir visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienības valstu starpā. Mūsu uzdevums ir noturēt attīstības tempu un rīkoties saprātīgi, plānojot savu nākotni.

Es ļoti konservatīvi skatos uz jebkādām neizsvērtām, pēkšņām likuma izmaiņām, jo šāda pieeja grauj Latvijas ekonomikas attīstības tempu un iespēju to noturēt. Mums ir jāļauj uzņēmējiem strādāt stabilā uzņēmējdarbības vidē, atsākt ilgtermiņa plānošanas iespējas.

Ja mēs konkrēti runājam par to, kāpēc Reformu partija atbalstīs, kāpēc es atbalstīšu šo budžetu, tad jāteic, ka pirmām kārtām tas iemesls ir un paliek darbaspēka nodokļa samazinājums (lai arī izteikts citādā formā, nekā pirms tam bija iecerēts), kā arī atbalsts ģimenēm ar bērniem, palielinot neapliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem, un arī brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Šie priekšlikumi ļaus katrai strādājošu vecāku ģimenei ar bērniem katru mēnesi reāli saņemt par vismaz 84 latiem vairāk.

Skolēnu mācību grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem. Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas spējusi to panākt!

Sociālo garantiju nodrošināšana policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem.

Atbalsts reģioniem, paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam.

Maksājums ostu budžetā. Beidzot tiks ieviests paritātes princips, ka maksājums no ostām par valsts un pašvaldības infrastruktūru izmantošanu turpmāk tiks saņemts ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts budžetā.

Apturēts subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem. Tas ļaus pasargāt Latvijas uzņēmumus un mājsaimniecības no strauja un neprognozējama elektroenerģijas cenu kāpuma, no nākamā gada 1.aprīļa kompensējot obligātās iepirkuma komponentes izmaksu virs 1,89 santīmiem no kilovatstundas līmeņa.

Kādi tad ir tie būtiskākie likumi? Kas mūs sagaida... iedzīvotājus sagaida pēc eiro ieviešanas nākamajā gadā?

Manuprāt, būtiska ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām. Latvija elektroenerģijas tirgu jau pakāpeniski atver no 2007.gada, kad iespēju sev izvēlēties izdevīgāko elektroenerģijas piegādātāju saņēma tirgotāji, kas patērē aptuveni 75 procentus no kopējās elektroenerģijas. Atlicis vien sekmīgi noslēgt elektroenerģijas tirgus atvēršanas pēdējo posmu un ļaut aptuveni 800 tūkstošiem mājsaimniecību pašām izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgū konkurence būs un elektroenerģiju nodrošinās vairāki uzņēmumi. Par to liecina fakts, ka jau šobrīd 17 uzņēmumi ir noslēguši līgumu ar AS „Sadales tīkls”, turklāt ir uzņēmumi, kas jau ir uzsākuši aktīvu kampaņošanu.

Izveidojot šo elektroenerģijas tirgus atvēršanas modeli, esam mācījušies no citu valstu pieredzes un - tas ir ne mazāk svarīgi! - no kļūdām. Salīdzinot, piemēram, ar Igaunijas pieredzi, Latvijas iedzīvotājiem viss process būs daudz, daudz vienkāršāks un bez liekām galvassāpēm.

Pirmkārt, mūsu iedzīvotājiem būs tikai viens rēķins, nebūs jāstaigā, jālauza galva, kā tas ir Igaunijā.

Otrkārt, tirgotāji būs atbildīgi par visu procesu no sākuma līdz beigām.

Un, treškārt, nebūs spiesti slēgt divus līgumus.

Latvijai mēs esam izvēlējušies modeli, kas vienlīdz sabalansē ieguvumus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Turklāt, sekmīgi noslēdzot elektroenerģijas tirgus atvēršanu, padomāts arī par sociāli mazāk aizsargātām grupām. Ir padomāts par īpašu atbalstu trūcīgiem iedzīvotājiem, kuriem pēc tirgus atvēršanas maksa par elektroenerģiju nemainīsies.

No iedzīvotāju viedokļa raugoties, viss elektroenerģijas tirgošanas process maksimāli būs vienkāršots. Eiropas pieredze rāda, ka elektroenerģijas cenas neizbēgami aug, un visas valstis apzinās, ka cenas turpinās kāpt. Tāpēc valsts ļoti aktīvi meklē veidus, kā ierobežot šo cenu kāpumu nākotnē. Un, kā rāda citu valstu pieredze, tad tirgus atvēršana ir ļoti efektīvs veids, kā to izdarīt - kā bremzēt cenu pieaugumu.

Attiecībā uz nodokļiem - uz subsidētās elektroenerģijas nodokli jeb tā saukto OIK. Šobrīd Latvija daļu elektroenerģijas saražo pati un lielu daļu iepērk biržā, tāpēc paredzams, ka tās izmaksas pēc tirgus atvēršanas mājsaimniecībām nemainīsies. Savukārt vistiešākajā veidā iedzīvotājiem maksa pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas plānāku padarīs obligātā iepirkuma komponenti. Tās mehānisms iepriekšējos gados izveidots zināmā mērā nepārdomātas politikas rezultātā un nekādi nav balstīts uz tirgus principiem. Gluži otrādi - OIK kompensē izmaksas, kas rodas, pērkot elektroenerģiju no subsidētajiem ražotājiem par cenu, kas ir lielāka par tirgus cenu. Protams, no 2012.gada, kad OIK bija 1,23 santīmi par kilovatstundu, šogad tā ir jau 1,89 santīmi, bet 2014.gadā, darbu sākot arvien jaunām elektroenerģijas ražošanas stacijām, tā praktiski varētu divkāršoties salīdzinājumā ar 2012.gada rādītājiem un varētu sasniegt 2,2 santīmus par kilovatstundu.

Tāpēc šobrīd, kad jāatver elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, ļoti būtisks ir jautājums: kā stabilizēt elektroenerģijas cenu iedzīvotājiem un apturēt nekontrolēti straujo izmaksu pieaugumu elektroenerģijai?

Risinājums? Jā, risinājums ir! Lai panāktu, ka OIK maksājumi elektroenerģijas lietotājiem nepalielinās, ir plānots izveidot elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas kompensētu OIK pieaugumu virs šībrīža līmeņa, proti, 1,89 santīmiem par kilovatstundu. Fonda finansēšanai plānots uz trim gadiem, uz terminētu laiku, ieviest subsidēto enerģijas nodokli elektroenerģijas ražotājiem. Nodoklim ir paredzētas trīs likmes: 15 procenti - dabasgāzei, 10 procenti - atjaunojamo energoresursu stacijām, 5 procenti - ražotājiem, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas. Veicot šīs iemaksas, ir ļoti svarīgi, lai izmaiņas neatstātu ietekmi uz siltumtarifiem, kā arī negrautu lielo lauku saimniecību uzņēmējdarbību. Tāpēc aicinu gan Ekonomikas ministriju, gan deputātus, raugoties uz izstrādātajiem grozījumiem, iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nākamajā otrdienā izvērtēs šos nodokļus, paskatīsies, kā tas viss attiecas gan uz lauksaimniecību, gan uz siltuma tarifiem, un tad arī nodos deputātu balsošanai savu redzējumu par to, kā šīs likmes mēs redzam nākotnē. Šajā brīdī es aicinu apstiprināt šos grozījumus tādus, kādi tie ir, virzīties uz priekšu, uz otro lasījumu, un domāt par nepieciešamajām izmaiņām, ja tādas būtu vajadzīgas.

Attiecībā uz nākotni un uz prioritātēm. Es tomēr atgriezīšos - premjers gan ir aizgājis! - pie darbaspēka nodokļa samazināšanas un pie jaunu darba vietu radīšanas. Mēs varam to saukt visādi - gan par reemigrācijas plānu, gan citādāk, bet mūsu tautiešiem interesē darba vietas. Turklāt labi atalgotas darba vietas, un tā arī būs mūsu prioritāte visa nākošā gada garumā.

Paldies. Aicinu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz kārtējam pārtraukumam ir atlicis mazāk laika nekā pieļaujamais debatēšanas ilgums pirmajā lasījumā. Sakovska kungs noteikti vēlēsies izmantot vairāk laika. Līdz ar to šobrīd aicinu reģistrēties pirms pārtraukuma. Atgriezīsimies un turpināsim debates pulksten 11.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs nekavējoties uz sēdi komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti! Aicinu uz komisiju... uz sēdi. Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas dalībnieki! Komisijas sēde pulksten 10.30 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Sēde pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Vucāna kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav zālē, Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 17.oktobra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt valsts budžetu 2014.gadam un budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketi un bijām uzsākuši debates.

Tagad pēc pārtraukuma mēs turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kaut ko labu pasaki!”)

A.Sakovskis (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un klātesošie ministri! Vispirms gribu pateikt paldies Jānim Ozoliņam par viņa uzstāšanos (No zāles dep. A.Latkovskis atzinīgi: „O!”), tāpēc ka viņš tik atklāti un drosmīgi atklāja mums budžeta veidošanas procesu, visas tā nianses un visu tā gaitu, visu, kas tur notika ar tā sauktajiem ultimātiem, ko mēs visi labi zinām!

Šodien mums dota iespēja izvērtēt valdības veikumu visa gada garumā.

Valsts budžets nav tikai kārtējais likumprojekts; tas ir valsts svarīgākais ikgadējais plānošanas un līdzekļu izlietošanas dokuments. Mēs apspriežam Ministru kabineta piedāvājumu Latvijas attīstībai ne tikai nākamajā gadā, 2014.gadā, bet arī tuvāko gadu perspektīvā - 2015. un 2016.gadā. Šī budžeta veidošanas procesa rezultāts ir iesniegtie likumprojekti, par kuriem mēs šodien balsosim, tos atbalstot vai neatbalstot.

Pirms analizēsim esošās valdības koalīcijas pārstāvju piedāvāto valsts budžetu 2014.gadam, manuprāt, nepieciešams raksturot pašu budžeta veidošanas un sagatavošanas gaitu un tā īpatnības.

Pirmkārt, šajā budžetā ieņēmumu un izdevumu ailēs redzam summas, kas rēķinātas citā valūtā - eiro -, nevis tā, kā bija līdz šim, iepriekšējos 20 gadus.

Otrkārt, šis budžets veidots stingros Fiskālās disciplīnas likuma noteiktos rāmjos.

Un, treškārt, budžetam bija jāietver un jāatspoguļo Nacionālajā attīstības plānā noteiktie stratēģiskie mērķi.

Apspriešanai nodotā budžeta īpatnība ir tā, ka tas izstrādāts lielā steigā, nekvalitatīvi un nespēj sasniegt tajā deklarētos mērķus.

Valsts budžets ir galvenais finanšu instruments valsts rīcībā. Proti, tas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu darbību valstī. No prasmīgas budžeta politikas ir atkarīga mūsu tautsaimniecības izaugsme, cilvēku labklājība un valsts neatkarība. Latvija ir atvērta ekonomika, kas pakļauta lielām svārstībām. Valsts var tiešā vai pastarpinātā veidā atbalstīt Latvijas uzņēmējus un sekmēt Eiropas Savienības un citu valstu tirgu iekarošanu. Pieaugot nacionālajam kopproduktam, budžets uzlabotu sabiedrisko labklājību kopumā un apmierinātu visu cilvēku vajadzības.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis deklarēja šādas 2014.gada budžeta prioritātes: aizsardzības spēju stiprināšana, ceļu infrastruktūras sakārtošana, pedagogu un mediķu algu paaugstināšana. Valdības vadītājs mums sola arī 2014.gadā turpināt likumos nostiprināto darbaspēka nodokļa samazināšanu.

Budžeta veidošanu šogad raksturo nemitīgi kašķi starp valdošās koalīcijas pārstāvjiem, iepriekš sabiedrībai doto solījumu nepildīšana un mazspēja panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem. Lai gan likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pakāpeniski samazināt nodokļa likmi, valdība veido budžetu pretēji normai, kas paredz ar 2014.gada 1.janvāri ieviest samazinātu - 22 procentu likmi. „Saskaņas Centrs”, tā frakcija, nevar piekrist šādai rīcībai, jo gan uzņēmumi, gan strādājošie paļāvās, ka no jaunā gada pieaugs viņu ienākumi.

2014.gada budžeta alternatīvie risinājumi, no vienas puses, samazinās sociālā budžeta ieņēmumus, bet, no otras puses, nākotnē palielinās tā izdevumus. Tā ir bezatbildīga, tuvredzīga un neprasmīga politika! Ir savādi, ka apspriešanai var iesniegt budžeta projektu, ja likumi, kas tieši ietekmēs tā izdevumus, piemēram, saistībā ar vecāku pabalstu, ar māmiņu algām, nemaz nav iekļauti budžeta likumprojektu paketē. Vai tas liecina par spēju naudas līdzekļu veidošanā, sadalē un izmantošanā? Pakļaujoties koalīcijas partnera spiedienam, kas nemaz neatbalstīja budžetu ne valdībā, ne parlamentā, tiek apdraudēts viss budžeta apspriešanas process.

Nedaudz vēl par budžeta apspriešanu. Mums, Saeimas deputātiem, nemaz netiek dota iespēja par to izteikties un to kvalitatīvi izvērtēt; piemēram, šonedēļ atbildīgajā komisijā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tika pieņemts valdošo partiju pārstāvju lēmums to nodot Saeimas sēdē bez budžetu pavadošo likumprojektu apspriešanas. Man nav saprotams, kāpēc bija jāpārkāpj Saeimas kārtības rullī noteiktā apspriešanas kārtība. Vai tas ir motivēts ar vēlmi aizbāzt muti parlamentārajai opozīcijai? Vai valdošo partiju deputāti nespēj aizstāvēt Ministru kabineta veikumu? Valdība līdz pat šim brīdim vēl nav spējusi panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldībām, par skolotāju darba samaksu. Kas liedz atbildīgajām ministrijām rast kompromisa risinājumu? Kāpēc deputātiem ir jālabo Ministru kabineta kļūdas un jāveic tā mājasdarbi šī budžeta procesā? Lai gan 2014.gada budžeta izpilde sakritīs ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu, 2014.gada budžets nākamgad neveiks Nacionālā attīstības plāna īstenošanu.

2012.gada 12.decembrī mēs šajā zālē apstiprinājām Latvijas Nacionālo attīstības plānu, kurā apņēmāmies panākt ekonomikas izrāvienu katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības interesēs. Tad kā valdība varēs panākt ekonomikas izrāvienu, nesamazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ieviešot jaunu maksājumu lielajām Latvijas ostām, ieviešot subsidētās enerģijas nodokli, ieviešot uzņēmumu valdes locekļiem sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, lai gan viņi nemaksā sev darba algu, ar 2015.gadu palielinot mikrouzņēmuma nodokli, palielinot akcīzes nodokli transportlīdzekļiem, kas kā degvielu izmantoto gāzi, palielinot dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām, mazajiem hesiem?

Finanšu ministrs, nododot valsts budžeta projektu Saeimas komisijām, solīja, ka tas ietver nākotnes investīcijas, šādi sekmējot valsts līdzsvarotu un solidāru attīstību. Mūsuprāt, esošajai valdošajai koalīcijai rūp vienīgi budžetā ietverto ekonomisko rādītāju izpilde vai, kā teica Vilka kungs, iespēja ieņemt stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestālu, pirmo vietu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Valdībai nerūp pats galvenais šajā valstī - cilvēks. Kaut tik ātrāk raportēt par uzņemto saistību izpildi, neuztraucoties par to, kas notiks ar tautu, ar uzņēmējiem, ar valsti kopumā.

Pēdējo četru gadu laikā valsti plosīja finanšu konsolidācijas pasākumi. Izvēloties tā saukto iekšējo devalvācijas ceļu, strādājošie, uzņēmēji, pensionāri un bērni daļu savu līdzekļu, savu ienākumu un izaugsmes ziedoja valsts glābšanai. Sabiedrība kopumā ar sapratni vērtēja un atzina šādu rīcību ar nosacījumu, ka, uzlabojoties stāvoklim pasaules tirgos un Latvijas tautsaimniecībā, cilvēku ienākumi un dzīves līmenis atgriezīsies iepriekšējā līmenī. Diemžēl Latvijā daži ir vienlīdzīgāki par citiem. Piemēram, skolotāji krīzes laikā neizgāja ielās un neprotestēja pret atlīdzības samazinājumu, jo valdība solīja, ka tiks atjaunota pirmskrīzes darba algu izmaksa. Valsts budžeta 2014.gada paketē mēs nespējām atrast šo solījumu izpildi. Ministru kabinets pat nevar atvēlēt naudu - 10 procentus - vidējās darba samaksas pieaugumam.

„Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka šāda situācija nav ilgtspējīga un ka tā sekmē strādājošo aizbraukšanu uz citām valstīm. Valdībai jābūt skaidram un pamatotam skatījumam, kas notiks tad, kad kaimiņvalstīs straujāk atkopsies ekonomika un cilvēkam citās valstīs piedāvās lielāku atlīdzību. Valsts budžetam bija jāatspoguļo patiesais lietu stāvoklis, jo tiešām pastāv ekonomikas izaugsme, un tā arī nākotnē turpināsies. Valstij jāiegulda līdzekļi tās izaugsmes sekmēšanā, izglītībā, veselības aprūpē, pētniecībā un transporta nozarē.

Rodas sajūta, ka valsts pārvaldē atgriežas trekno gadu niķi un līdzekļu pieaugumu izjutīs vienīgi dažu izredzēto iestāžu ierēdņi. Nav iespējams bez satraukuma lūkoties uz publiskajā sektorā nodarbināto cilvēku darba samaksu, salīdzinot to ar darba atlīdzību tautsaimniecībā kopumā. Ja valdība neveiks pasākumus straujākai darba algas palielināšanai, strādājošie pāries uz privāto sektoru, kā arī kritīsies publisko pakalpojumu kvalitāte.

Uzskatām, ka bija nepieciešams lielāks minimālās darba algas un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugums. Šāda politika vidējā termiņā varētu samazināt sociālo nevienlīdzību. Valdošās koalīcijas partneru rotaļas ar diskriminējošajiem ierobežojumiem termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai un sacīkstes vecāku pabalstu un māmiņu algu paaugstināšanā samazina līdz minimumam līdzekļus 2015.gada budžeta veidošanai. Tas liecina ne tikai par negausīgu un tuvredzīgu rīcību, bet arī par to, ka šībrīža valdošās koalīcijas partijas nevēlas un neplāno pēc gada veidot un pieņemt nākamo budžetu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija aicina neatbalstīt šo valsts budžetu kopumā un to pavadošos likumprojektus.

Mūsu rīcība motivēta ar atbildību un cilvēka cienīgu attieksmi. Mūs uztrauc, vai jaunajā gadā pieaugs dzīves dārdzība, piemēram, maksājumi par elektrību, siltuma tarifi, bet valdība nerod kompensējošus pasākumus. Tas vēl vairāk samazinās cilvēku uzticību valstij, kavēs investīcijas tautsaimniecībā, jaunu darba vietu radīšanā, darba samaksas pieaugumā un sociālās palīdzības pieejamībā un kvalitātē.

Mēs nespējam par to klusēt un piedāvāsim savus priekšlikumus Latvijas izaugsmei un cilvēku drošībai valstī.

Maziņš post scriptum. Vakar es saņēmu pastkastītē avīzi „Tavs Budžets” - tādu avīzīti, kurā bija aprakstītas visa nākamā, 2014., gada budžeta nianses un kura bija finansēta no partijas VIENOTĪBA kases, tā es sapratu pēc tā... Jā, tāda avīze - „Tavs Budžets”.

Pirmais secinājums: nu droši vien VIENOTĪBA mācās no dažu citu partiju pieredzes un mēģina popularizēt savus, teiksim tā, panākumus. No vienas puses, tas ir labi, bet gribu tikai piebilst vienu - ka visi tie budžetā atspoguļotie pieaugumi gan algām, gan pabalstiem un citam... ka tā ir, manā skatījumā, vairāk „kosmētika” nekā kaut kāds reāls panākums. Jo, kā mēs visi labi zinām, nākamgad līdz ar eiro ieviešanu tik un tā būs cenu kāpums, kas „noēdīs” to visu - visus tos labumus un algu pieaugumus. Mēs jau tagad redzam, ka algas neatbilst cenu līmenim un cenas jau tagad pieaug ļoti strauji. To visi atzīst! Nākamgad pieaugs vēl straujāk. Lai arī kā mūsu valdība gribētu un mēģinātu, kā saka, iestāstīt, ka nekāda cenu pieauguma nebūs, tas būs! Un līdz ar to viss pozitīvais, kas ir budžetā, izrādīsies fikcija. Principā tauta jau nākamgad novērtēs budžeta efektivitāti.

Bet man ir vēl viens jautājums valdošajiem: kāpēc vajadzēja celt nodokļus un rast pilnīgi jaunus nodokļus, ja mums ir jaunas darba vietas? Ja reāli mūsu valstī būtu radītas darba vietas, tad varbūt nevajadzētu izdomāt jaunus nodokļus un celt vecos nodokļus. Tātad sanāk tā - realitātē nekādu jaunu darba vietu mums nav, ja vajadzēja celt tos nodokļus. Un tas viens samazinājums sociālajam nodoklim par 1 procentu - tas ir nieks! Tas ir nieks!

Tā ka, godātie kolēģi, būsim drosmīgi un skatīsimies reāli uz mūsu budžetu - nākamā gada budžetu! Es neredzu nekādu iemeslu atbalstīt tādu budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministri! Kolēģi!

Vispirms es gribu atbildēt Sakovska kungam, ka cenu aptaujas, regulārā cenu monitoringa, ko veic Ekonomikas ministrija, rezultāti rāda, ka 85 procentiem preču cenas šobrīd stāv uz vietas, apmēram 7 procentiem tās pat samazinās, bet 8 procentiem - pieaug. Turklāt tas ir saistīts ar sezonalitāti, tātad pieaug cena tādiem produktiem, kuriem, loģiski, tā mainās, piemēram, degvielai. Tā ka, lūdzu, nevajag baidīt ar to, ka eiro ieviešanas rezultātā cenas celsies. (No zāles dep. V.Orlovs: „Nevajag izgudrot...!”)

Tomēr, runājot par 2014.gada budžetu, noteikti aicinu atbalstīt to, jo tajā ir ļoti daudz labu lietu, ko iepriekšējie runātāji, tajā skaitā arī premjers, jau uzsvēra.

Bet es gribu pieskarties vēl divām lietām, kas ir tātad elektrības tirgus un ostu jautājums.

Attiecībā uz elektrības tirgu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs jau visu ļoti labi un detalizēti izstāstīja, tāpēc es niansēs neiedziļināšos, vien piebildīšu, ka šis nav jautājums par to, vai mēs atbalstām zaļo enerģiju vai neatbalstām. Tieši otrādi! Tas ir jautājums par to, vai mēs esam gatavi šauru ražotāju grupu pretstatīt visas pārējās sabiedrības, iedzīvotāju, tajā skaitā arī ražotāju, interesēm, proti, vai mēs iestājamies par rūpniecības paturēšanu un attīstību vai mēs esam par tās sagraušanu. Vai mēs esam „par” iedzīvotājiem vai - tieši pretēji! - par šo iedzīvotāju iedzīšanu nabadzībā?

Bet, runājot par ostu jautājumu, kas pēdējā laikā ir guvis sabiedrībā plašu rezonansi, jāsaka tā. Jurisprudencē ir tāds termins „uzufrukts”, tas ir auglis, kas, diviem kaimiņiem, esot blakus dārziem... pats koks, teiksim, ābele, atrodas vienā dārzā, bet auglis karājas pāri - pretējā dārzā. Un tam kaimiņam ir likumīgas tiesības uz šo ražu. Ja koks būtu slīpāks, teiksim, tad varētu gadīties situācija, ka stumbrs un saknes ir vienā dārzā, bet visi augļi ir otrā dārzā, tā teikt, rūpes ir vienam, bet augļi un labums - citam.

Precīzi tāda pati situācija pie mums, Latvijā, ir ar ostām, kur ostas izmanto valsts un pašvaldību infrastruktūru, bet valsts, valsts budžets, no tā tiešu labumu negūst. Ir vēl trakāk! Ostas tomēr... kravas ostās nonāk pa tā saukto tranzītkoridoru, kur tiek izmantots gan dzelzceļš, gan arī citi ceļi. Ceļi, protams, nolietojas, un tie ir jāuztur, bet ostas, kas saņem naudu no šī rezultāta, absolūti neko valsts budžetā nedod. Tātad tas, kas ir paredzēts budžeta paketē, - ka turpmāk arī ostām nāksies dalīties un 10 procentus no to ieņēmumiem ieskaitīt valsts budžetā, un šie līdzekļi tiks novirzīti ceļu infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai, attīstībai.

Protams, ostām nepatīk šāda lieta un tās protestē, sakot, ka zudīs to konkurētspēja, bet paskatīsimies, piemēram, kaut vai vienas ostas - Rīgas brīvostas - gadījumu. Pēc aprēķiniem tai šis nodoklis būtu 350 tūkstoši, piemēram, nākošajā gadā. Nu daudz, protams! Jā. Bet paskatīsimies, kam tad Rīgas brīvosta tērē savu naudu! Par vienkāršu gada pārskata apstiprināšanu pieciem vadošajiem Rīgas brīvostas darbiniekiem prēmijās tika izmaksāti 190 tūkstoši. Un, ja mēs vēl piemetīsim klāt kādus baseina celiņus, piemetīsim klāt kādas ložas, piemēram, hokeju skatoties, vai kādu luksusa auto mārketinga speciālistam, tad turpat jau savāksies tie 350 tūkstoši. Protams, negribas no tiem atteikties, un tā tālāk, bet vai mēs tiešām uzskatām, ka atteikšanās no dažādām ekstrām būtu kaut kas nelietīgs pret ostām un varētu to pat uzskatīt par konkurētspējas zudumu? Nu diez vai. Tā ka tās ir tikai runas.

Turklāt, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad atceramies, ko šie paši ostu speciālisti tālajā 2005.gadā teica. Proti, kad viņi vēlējās paaugstināt ostu tarifus, viņi paši teica, ka ostu tarifi sastāda apmēram 1 procentu no kopējām koridora izmaksām. Šeit mēs runājam par trīsreiz mazāku summu, tātad vispār par 0,3 procentiem. Acīmredzot tiek pielietota retorika, kāda nu attiecīgajā brīdī ir vajadzīga.

Kas vēl ir izskanējis pēdējā laikā? Būsiet lasījuši šonedēļ ziņu, ka ostu apgrozījums šogad ir krities par 7,9 procentiem, un, kā jau pasteidzās tādi pirmrindnieki komentēt, tas ir noticis tieši tādēļ, ka ir ticis runāts par šo jautājumu - par šo ostu nodokli. Bet, ja mēs paskatāmies, kā izskatās, tā teikt, mēneša griezumā šis kritums, tad redzam, ka šo robu radīja straujš apgrozījuma kritums tieši februārī un martā, kad par šo jautājumu neviens nerunāja. Savukārt tieši septembrī, kad šā jautājuma apspriešana ir uzņēmusi pašus lielākos apgriezienus, ir vērojams pieaugums, kas „izvelk” vispār šo gada kopējo samazinājumu. Tā ka šeit vairāk ir mītu nekā realitātes.

Aicinu, protams, atbalstīt budžetu ar visu šo ostu likumu, ostu nodevu tajā skaitā.

Paldies. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (RP).

Augsti godātais Ministru prezident! Ministri! Saeimas Prezidij! Kolēģi un visi, kuri seko sēdei!

Iepazīstoties ar budžetu, kas ir plānots nākamajam gadam un arī vēl turpmākajiem gadiem, jā, protams, mēs secinām, ka katrā nozarē ir virkne vajadzību, un jāsaka šoreiz tā: kod kurā pirkstā gribi, tāpat sāp. Jo katrā nozarē ir aktīvi gan sociālie partneri, gan arī, protams, paši ministri, un viņi aktīvi iestājas par tām nepieciešamo finansējumu, ņemot vērā, protams, to, ka ir arī nozares prioritātes.

Iepazīstoties ar šo budžeta paketi, es vēlos akcentēt vairākas vispārīgas lietas, bet, pirms es tās minu, es gribu atsaukties uz to, ko Ministru prezidents teica, - ka nevajadzētu tagad mums izturēties pret budžetu tā, it kā tas būtu Ziemassvētku vecītis, kuram ir šīs dāvanas. Jo mēs visi ļoti labi saprotam, ka dāvanu ir tik, cik ir, bet šo tīkotāju pēc dāvanām kļūst arvien vairāk un vairāk, un tāpēc ir skaidrs, ka kāds noteikti paliks bez dāvaniņas vispār un ka mēs varam skatīties uz šo budžeta paketi tā: ja kādam ir tikusi lielāka konfekšu turziņa no Ziemassvētku vecīša maisa, tad varbūt ir iespēja tomēr arī kaut kādā mērā padalīties. Par to es runāšu arī turpmāk.

Tagad šīs vispārīgās lietas, ko es gribu minēt, izlasījusi šo likumu par budžetu... šo likumprojektu. Proti, pirmais jautājums ir apropriācijas. Paskatoties, kā tas ir bijis iepriekšējos gadus, redzam, ka sanāk tā, ka katru gadu jau tradicionāli ir sistēma, ka no vienas apakšprogrammas mēs dodam naudu kādai citai apakšprogrammai, un tās ir jau gadu gaitā nemainīgas. Varbūt uz nākamo gadu to vajag ņemt vērā, un, lai netiktu tērēts laiks ne ministrijās, ne Saeimas attiecīgajās komisijās, vajag jau laikus tam pievērst uzmanību un novērst šo apropriāciju pārdali, bet - tieši tur, kur tas jau ir tradicionāli izveidojies.

Nākamā lieta, ko gribētos pateikt, ir šī Eiropas Savienības fondu apguve. Man tomēr ir bažas... un ne tikai man, bet arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai... Tad, kad mēs izskatām jautājumus, kuri skar Eiropas Savienības fondu apguvi, un arī tagad, paskatoties budžetā, tiešām ir bažas, vai mēs paspēsim sekmīgi šo naudu apgūt, un par to liecina šīs samazinātās un palielinātās izdevumu sadaļas. Tāpēc es aicinu ministrijas pastiprinātāk pievērst uzmanību šo Eiropas Savienības fondu apguvei.

Nākamā lieta, kam gribētos pievērst Ministru kabineta un ministru uzmanību, ir tā, ka mēs praktiski... Es domāju, ka tā tas ir visās ministrijās droši vien. Es runāju viennozīmīgi par Izglītības un zinātnes ministriju, ka mēs neizpildām to, kas ir likumā... kas ar likuma spēku ir apstiprināts un ir arī Ministru kabineta noteikumos. Par finansējumu, piemēram, izglītības jomā, mēs zinām, kāda ir finansējuma piešķiršanas kārtība katrā no izglītības līmeņiem, bet mēs šo finansējumu nenodrošinām tā, kā to nosaka likums, tā, kā ir Ministru kabineta noteikumos noteikts. Mēs kādām jomām dodam, teiksim, 65 procentus, citur - 80 procentus no nepieciešamā finansējuma, un tāpēc mans aicinājums būtu pārskatīt arī šos normatīvos aktus un salāgot tos ar pieejamā maka biezumu... tātad ar pieejamo finansējumu.

Nu, jāsaka rupji, sanāk zināmā mērā tāda sabiedrības maldināšana. Un arī izglītības sektora pārstāvji ir neizpratnē: kāpēc, ja normatīvais akts nosaka, ka pienākas tik un tik naudas, bet mēs iedodam nepietiekami un visu laiku apelējam pie tā, ka mēs iedodam naudu esošā budžeta ietvaros... Un arī ar arodbiedrībām mums ir bijušas sarunas. Mēs sakām: nu, jā, protams, mēs varam strādāt pie tā, ka mēs salāgojam normatīvos aktus ar naudas maka biezumu, bet tad tas ir jādara draudzīgi visām ministrijām, ne tikai vienas nozares ministrijai. Un, kā jau es minēju, iedzīvotāji ir neizpratnē. Tad kāpēc tas ir tā?

Un tad mans aicinājums būtu, lai arī sabiedrība rimtos un sektoru pārstāvji rimtos. Tad vajadzētu salāgot normatīvos aktus ar pieejamo finansējumu, un, ja šis finansējums mums ir vēl papildus, nu tad veiksim nepieciešamās izmaiņas.

Un tad vēl arī ir jāsaka tā. Es, protams, viennozīmīgi atbalstīšu, balsošu „par” šo budžeta paketi, bet es gribu izcelt vienu lietu, ko es atbalstu tikai daļēji. Proti, tā parādās Finanšu ministrijas budžeta sadaļā „Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība”. Mēs atceramies, ka pagājušogad arī jaunajās politikas iniciatīvās jau bija iezīmēta tam nauda, ja es pareizi atceros, aptuveni 3 miljoni latu, bet šogad šī kompleksa būvniecībai jau parādās 12,5 miljoni eiro. Es neesmu pret šo muzeju krātuvju kompleksa būvniecību, bet vai tiešām par to ir jāmaksā tāda cena? Un, arī sekojot līdzi masu medijos tam, kāda ir informācija par šo muzeju krātuvju kompleksa būvniecību, lai mums tiešām nesanāk tā, kā notika ar Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecību vai ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību. Vai tas tiešām ir tādas naudas vērts? Jo, kā mēs... kā es jau teicu, tā vajadzību liste, protams, nozaru ministrijās ir ļoti liela, bet es labprātāk redzētu, kā jau teicu: ja kādam tā konfekšu turziņa ir lielāka, tad varbūt tomēr varētu padalīties ar to jomu, kur ir akūtākas vajadzības, pēc mana prāta. Es domāju, ka arī daļa kolēģu tam varētu pievienoties. Tai jomai, kur ir katastrofālāka situācija, es labprātāk redzētu, ka no muzeju krātuvju kompleksa būvniecības programmas kāda daļa naudiņas tomēr tiktu novirzīta, piemēram, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu stipendiju palielināšanai vai angļu valodai no 2.klases. Lai nebūtu šis pārrāvums, ka angļu valoda ir 1.klasē un ir 3.klasē, bet 2.klase ir apdalīta. Vai, teiksim, peldēt apmācības īstenošanai no 1.līdz 4.klasei, kas skar gan veselības jomu, gan arī sportiskās aktivitātes, gan arī bērnu drošību. Vai, piemēram, augstākās izglītības bāzes finansējuma palielināšanai vai sporta nozarei, kur arī nauda ir katastrofāli nepieciešama, ņemot vērā, ka ir tikai padsmit miljoni sportam. Vai interešu izglītībai vai zinātnei, vai diasporām, vai brīvpusdienām, piemēram, piecgadīgajiem un sešgadīgajiem.

Tāpēc es te aicinu tomēr izvērtēt, vai tiešām ir 2014.gadā nepieciešami šie 12,5 miljoni eiro. Un, kā mēs zinām, ar to jau viss nebeigsies, ka tur ir... Tātad vajadzēs vēl - kopumā 18 miljoni eiro būs nepieciešami šīs krātuves būvniecībai. Un jāteic, ka arī man personīgi bija žēl tās naudiņas, ko mēs Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai apropriācijas kārtā piešķīrām - vairāk nekā 4 miljonus latu.

Un atkal! Cilvēkiem, sabiedrībai to ir ļoti, ļoti grūti izskaidrot, ņemot vērā, protams, Nacionālās bibliotēkas lomu un nozīmi valstiskā līmenī, bet sabiedrībai to ir tiešām grūti saprast - ne tikai lauku reģionos, bet, protams, arī pilsētās. Un es aicinu tomēr, kur ir šādi finansējumi, tiešām izvērtēt rūpīgāk.

Tas arī būtu īsumā viss. Paldies par uzmanību. Un tātad attiecībā uz 2014.gada budžetu aicinu balsot „par”. (RP frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs, ZZS, atbalstījām budžeta nodošanu izskatīšanai Saeimā, jo uzskatām, ka parlamenta debates un darbs komisijās ir vieta, kur vērtēt Valda Dombrovska valdības darba augļus gan sabiedrības noskaņojuma ziņā, gan pasākumu un skaitļu līmenī.

Premjera kungs, sabiedrība savu vērtējumu ir devusi! 54 procenti iedzīvotāju ekonomisko stāvokli valstī vērtē kā kritisku; 66 procenti necer atrast labu darbu, un divas trešdaļas nav apmierinātas ar valdības darbu. Politiķu maize tiešām nav salda, un sabiedrības vērtējumu varētu pieciest, ja būtu pārliecība, ka budžets ir kvalitatīvs un valdības darbs tiešām ir uz cilvēku vajadzībām vērsts.

Taču mūsu vērtējums, iepazīstoties ar šo nākamā gada... ar Latvijas veiksmes stāsta budžetu, ir tāds, ka valdības darbs ir neapmierinošs un kopumā ļoti vājš. Valdība ir parādījusi, ka tā nespēj sagatavot kvalitatīvu budžetu bez Starptautiskā Valūtas fonda vai citu uzraugu norādēm.

Premjers saka, ka budžets ir unikāls. Bet patiesi unikāls budžets ir tikai tādā ziņā, ka tas nākamajam gadam tiek sagatavots eiro. Šis budžets joprojām ir bez mērķa, bez stratēģiskām prioritātēm, bez izpratnes par to, kā Latvijai atgūt cilvēkus, kuri dzīvo ekonomiskajā emigrācijā.

Skan skarbi, bet padomāsim detalizētāk: vai šis ir attīstības budžets? Nu nav tas attīstības budžets! Valdība mums ir atnesusi budžetu bez redzējuma, kā attīstīt Latvijas reģionus, kā radīt darba vietas, kā salabot grūstošos autoceļus, kā novērst rūpniecības sabrukumu un elektrības cenu celšanos.

Zinātnes, kas ir Latvijas valsts pamatā, makā solītā 0,15 procentu pieauguma vietā... lai gan tika solīts līdzekļu pieaugums no IKP, solītā pieauguma vietā, premjera kungs, ir gandrīz Toričelli tukšums!

Vai budžets ir domāts cilvēkiem? Skolotāji, kolēģi, strādā, nezinot, kāda viņiem būs alga. Veselības aprūpes jomā joprojām uz valsts apmaksātām operācijām rindā jāgaida gadiem. Es nepārspīlēju - gadiem!

Pensiju indeksācija, kas ir saistīta ar inflācijas procentu, ekonomikas bremzēšanas rezultātā, visticamāk, nākamajā gadā būs ļoti simboliska.

Kolēģi, kuri ir demogrāfijas veicināšanas aizstāvji arī Saeimā, paši atzīst, ka ir jācīnās ar labklājības ministres - teikšu žargonā - sakrustotajiem pirkstiem jeb patiesībā - ar apzinātu blēdību un diezgan lielu agresiju.

Vai budžets domāts uzņēmējiem? Nu arī nē! Kolēģi, mehāniski tiek plānoti budžetā nodokļu ieņēmumi, nedomājot par to, ka pārlieku smagais nodokļu slogs būs nāvējošs lielai daļai uzņēmēju, īpaši mazajiem uzņēmumiem. Jāmin plānotais mikrouzņēmumu nodokļa pieaugums līdz 15 procentiem, valdes locekļu nodoklis, subsidētās enerģijas nodokļi enerģijas ražotājiem un citi. Uzņēmēju iebildumi pagaidām tiešām paliek nesadzirdēti.

Jāatzīst, ka valdība diemžēl mazdūšīgi bēg un slēpjas no samilzušu jautājumu risināšanas, manipulējot ar sabiedrisko domu un piesedzoties ar liela trokšņa radīšanu pagalam nesvarīgās lietās. Ņemšanās - es atļaušos tā teikt - ap uzturēšanās atļaujām ir tādēļ, lai noslēptu nespēju atrisināt skolotāju un mediķu algu jautājumu. Skandāls Operā ir metode, kā novērst sabiedrības uzmanību no problēmām „Liepājas metalurgā” un airBaltic, kuros šī valdība joprojām turpina nolaist renstelē desmitiem miljonu nodokļu maksātāju naudas.

„Godīgais eiro ieviesējs” - tā es tiešām simboliski raksturotu šo valdību. Virpināšana ar augstiem skaitļiem - tā ir lieta, kuru profesionāli pieprot gan premjerministrs, gan finanšu ministrs. Bet vai valdībā ir kāds ministrs, kas, pieņemot lēmumus, spēj iedomāties, kādu iespaidu šo lēmumu sekas atstās uz cilvēkiem? No valdības tiešām, kolēģi, staro birokrātiska vienaldzība, ka 40 procenti iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa, un šķiet, ka valdību īpaši neaizkustina fakts, ka pārspīlētā taupības un „griešanas” politika nabadzīgo kategorijā ir iemetusi gan skolotājus, gan ārstus, gan policistus, gan kultūras darbiniekus.

Premjers šodien sacīja, ka milzu finansējums ir paredzēts atalgojuma palielināšanai, bet tad jautājums: kādēļ vēl šodien, kad visiem ir redzams budžeta projekts, gan pensionāri, gan skolotāji plāno protesta akcijas? Vai tas ir no labas dzīves? Nu nē taču! Ģenerālprokuroram uz galvas jumts draud uzkrist, bet, lūk, saimniecību sakārtot nedrīkst, jo Latvijas veiksmes stāsta budžetā nedrīkst palielināt izdevumus, kaut arī Nekustamo īpašumu aģentūra atzīst, ka 14 miljoni naudas ir. Bet, lūk, nedrīkst!

Kolēģi! Premjerministram Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam tiešām, šķiet, ir pazudis pavediens, un lielai daļai ministru ir konflikts ar nozari. Tad rodas sajūta, ka vadošie politiķi šobrīd sēž uz čemodāniem un ka viņiem trūkst gan entuziasma, gan ieinteresētības, gan brīžiem arī empātijas. Premjers šodien savā uzrunā citēja Tomasu Frīdmenu. Es teiktu, ka premjera šobrīd piekoptā politika drīzāk atgādina cita Frīdmena - Miltona Frīdmena, Čikāgas Ekonomikas skolas veidotāja, - politiku, kuras pamatpīlāri ir privatizācija, sociālās jomas „griešana” un šoka terapija tautai.

Budžeta plāns ir svarīgs dokuments valstij. No savas puses mēs piedāvāsim pasākumus, kas novērsīs jaunu nodokļu radīšanu tautsaimniecībā, dos stimulus reģionu attīstībai un vairāk naudas un iespēju cilvēkiem.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SC).

Augsti godājamais Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Daži no mums brauc pa pasauli un stāsta par Latvijas panākumiem - kā Latvija pievārēja finanšu krīzi, kāds brīnišķīgs paraugs mēs esam citām valstīm, rakstām grāmatas par Latvijas panākumiem. Bet kas notiek īstenībā mūsu valstī? Es te skatos pa labi un redzu, ka mums diemžēl ir liels kadru trūkums Ministru kabinetā, ja pašlaik šeit ir tikai divi ministri, viens staigā, un vēl trīs ministri piedalījās no visiem ministriem. Tā ka interese no ministru puses ir ļoti zema.

Nav noslēpums, kādas problēmas ir ar „Liepājas metalurgu”. Tā ir vienīgā metalurģijas kompānija Baltijā, tādu nav daudz pat Eiropas Savienībā. 1982.gadā dibināts uzņēmums, kas dod nozīmīgu ieguldījumu Liepājas ekonomikā, jo ar darba vietām nodrošina gandrīz 2 tūkstošus liepājnieku. Ne tik sen „Liepājas metalurgs” pabeidza tērauda ražošanas modernizācijas procesu. Mēs ieguldījām miljonus šajā kompānijā, bet šo unikālo uzņēmumu mēs varam ļoti drīz arī zaudēt. Diez vai šo faktu var pierēķināt mūsu panākumiem. Jautājums: kas bija atbildīgs par šo valsts galvojumu?

Vēl viens mūsu „panākums” - problēmas ar nacionālo aviokompāniju airBaltic. Noslēgums ir tāds: ja starptautiskā šķīrējtiesa bijušā airBaltic vadītāja Bertolda Flika prasību atzīs par pamatotu, tad tas valstij varētu izmaksāt 16 miljonus latu. Kā norādīja Valsts kancelejas eksperts, valstij ir jārēķinās ar 15-16 miljonu latu lielu kompensāciju. No Flika pretenzijas izriet, ka viņš no valsts vēlas panākt 62 miljonus latu. Sakiet man, lūdzu, kas nesīs atbildību par šīm sekām? Citēšu šā cilvēka vārdus par mūsu valsti: „Būt bagātam Latvijā - ļoti lēti. Un man šī nodokļu sistēma ļoti piestāv. Bet būt nabadzīgam Latvijā - ļoti dārgi. Un tas ir šausmīgi.” Tā atzīmē Fliks. Taču viņam ir taisnība!

Vēl kaut kas nav saprotams. Pašlaik ir oktobra mēnesis 2013.gadā, mūsu nacionālā valūta ir lats, bet budžets ir sastādīts eiro. Euro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts periods, kurā uz pakalpojumiem un precēm cenas jānorāda divās valūtās, bet galvenais valsts dokuments ir sastādīts vienā valūtā - eiro. Kā ir pareizi? Uz šo jautājumu neviens diemžēl nevar atbildēt. (No zāles dep. J.Reirs: „Budžets nav prece!”) Bet mēs joprojām dzīvojam 2013.gadā.

Cienījamā kultūras ministre! Bet diemžēl viņa nepārstāv... laikam nav interesanti arī...

Pie manis ir vērsies Rafi Haradžanjans, kas vada Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, kura dibināta 1988.gada 13.novembrī. Visus turpmākos gadus asociācija vienmēr ir atbalstījusi latviešu tautas centienus atgūt neatkarību un dzīvot brīvā valstī, centienus pēc neatkarības un demokrātijas. Asociācijas darbības svarīgākie virzieni ir: harmonisku starptautisko attiecību veidošana, dialoga, integrācijas un tolerances ideju realizācija, cilvēku konsolidācija. Asociācija ir nodrošinājusi, ka uz visiem asociācijas pasākumiem ieeja ir brīva, bez maksas; tas ļauj piesaistīt kultūrai plašus sabiedrības slāņus, to skaitā mazturīgos, gan mazākumtautību pārstāvjus, gan arī latviešus, kuri bieži apmeklē festivālus, koncertus, izstādes un radošos vakarus. Nevar neievērot, ka asociācijas darbībai ir arī zināma ideoloģiska un politiska nozīme. Tas nav nejauši, ka astoņi asociācijas locekļi ir Valsts prezidenta Andra Bērziņa Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekļi. Nav nejaušība arī tas, ka asociācija ir iekļauta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sastāvā.

Īpaši vajag atzīmēt, ka šis gads asociācijai ir jubilejas gads - 25 gadi. Atmodas bērns.

Latvijas Republikas Kultūras ministrija, kurai ir jānodarbojas ar asociācijas lietām, jāpalīdz sarežģīto jautājumu risināšanā, gadiem ilgi novēro mūsu grūtības no malas un, kā raksta Rafi Haradžanjans, „ieņem tikai provaidera pozīciju”, ne vairāk. Asociācija šobrīd ir atkarīga... tai ir nepieciešams risināt daudzus jautājumus, renovēt novecojušo elektroinstalāciju, ugunsdrošības sistēmu un renovēt jumta segumu. Es jūs lūdzu palīdzēt asociācijai tikt galā ar sarežģīto situāciju, piešķirt līdzekļus - 51 300 latus (eiro summa sastāda 73 tūkstošus) - jumta seguma renovācijai, lai turpmāk normālos apstākļos risinātu tādus svarīgus uzdevumus kā mazākumtautību kultūras saglabāšana un attīstība, latviešu kultūras popularizēšana, sabiedrības integrācijas procesa veicināšana.

Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vārdā jau iepriekš pateicos par iespējamo atbalstu! Šo priekšlikumu es iesniedzu otrajam lasījumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klātesošie ministri!

4,2 procentus no iekšzemes kopprodukta mums sola Ministru prezidents nākamajā gadā, kad ieviesīsim un īstenosim to budžetu, kuru mēs šodien skatām. Tas ir stagnācijas, nevis ekonomiskā izrāviena budžets! Teiksim to atklāti! Ne par kādu ekonomisko izrāvienu, kurš ir sludināts par Nacionālā attīstības plāna prioritāti, vispār nav... nevar būt runas.

Lai sasniegtu Eiropas valstu labklājību vēl šīs paaudzes, Latvijas paaudzes, dzīves laikā, valstij ir jādubulto savi ienākumi vienas paaudzes laikā. Šādu izaugsmi nodrošina iekšzemes kopprodukta pieaugums - 7 procenti gadā vismaz 20 gadus pēc kārtas. Pasaules Banka 2008.gadā sastādīja izaugsmes ziņojumu, kurā secina, ka 7 procentu pieaugumu var sasniegt, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 30 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai tas būtu šogad apmēram 1 miljards latu, bet, ņemot vērā, ka mums vēl jāpārvar krīzes izraisītais privātā sektora investīciju trūkums, droši vien nākamajā gadā vajag investēt vēl vairāk. Latvija nav pat tuvu šādām investīcijām!

Es varu piekrist, ka šis budžets ir valdības pēdējo trīs gadu... ilgas, konsekventas politikas produkts, kurš vainago skarbo taupību. Viens no šīs politikas mērķiem ir valsts budžeta samazinājums, cik vien iespējams, līdz ar to, cik vien iespējams, arī budžeta deficīta samazinājums līdz nullei, bet nav ne vārda par to, ka Latvijai bez valsts parāda ir vēl viens parāds, par ko es visu laiku atgādinu, kad man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, un tas ir privātā sektora parāds. Bieži vien privātā sektora parādu raksturo ar tekošā konta deficītu. Valstij tas ir ļoti tuvs nullei. Kaut arī negatīvs, bet šis kumulatīvais rādītājs patiesībā zināmā mērā slēpj valsts īstās konkurētspējas pakāpi, nevis to raksturo, jo tajā ietilpst arī Eiropas Savienības nauda, arī tā nauda, kuru mēs saņemam no Latvijas tautiešiem - no Īrijas un Anglijas, no Zviedrijas un Vācijas -, kuri sūta šo naudu atpakaļ uz mājām, uz Latviju. Par patieso Latvijas konkurētspējas rādītāju, par privātsektora parādu, liecina ārējās tirdzniecības deficīts - šī starpība starp importu un eksportu. Un šogad tie joprojām pēdējā ceturksnī ir aptuveni 30 procenti - tātad imports pārsniedz eksportu par 30 procentiem.

Es arī gribētu zināt - varbūt jūs to nododiet, cienījamais Ministru prezident, ekonomikas ministram -, cik liela ir tranzīta daļa mūsu eksportā, jo līdz šim par šādu rādītāju neviens nestāstīja, bet, cik zinu, tā ir ap 10 procentiem. Un tas ir ļoti svarīgi! Ja tas ir tranzīts, tad mēs labi saprotam, no kurienes nāk šis tranzīts un uz kurieni tas aiziet. Un, ja tiešām Krievijai būs nopietnas problēmas, kā Dombrovska kungs tikko mums stāstīja, tad tas nozīmē, ka mūsu eksports saruks vismaz par vienu desmitdaļu. Vai tas nozīmē, ka mūsu eksports ir stabils? Domāju, ka ne!

Tālāk. Lai pārvarētu ārējās tirdzniecības deficītu, cik vien iespējams, imports ir jāaizstāj ar iekšzemē saražotu produkciju, un, kā rāda Centrālā statistikas biroja dati par ekonomikas attīstību otrajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieaugumu lielā mērā noteica operācijas ar nekustamajiem īpašumiem un arī būvniecība. Šajā gadā nekustamā īpašuma cenas ir augušas ātrāk nekā iekšzemes kopprodukts, un tas nozīmē, ka mēs īstenībā atkal esam nonākuši pie jauna cenu burbuļa pamatnes.

Īpaši kritiski budžets izskatās tieši eiro ieviešanas priekšvakarā. Un te nu ir manas uzrunas atsevišķa lappuse.

Dombrovska kungs teica, ka eiro novērsīs visus riskus, ar kuriem saduras citas valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Dombrovska kungs, Eiropas Savienība nenovērsa riskus ne Spānijai, ne Portugālei, ne Īrijai. Vēl vairāk! Es varu teikt, ka tās valstis, kas iestājās Eiropas Savienības eirozonā ar tādu pašu ārējās tirdzniecības budžeta deficītu... ka Spānija un Īrija sastapās un arī Latvija pēc tam sastapsies ar ļoti nopietnām problēmām savā ekonomiskajā attīstībā. Sākumā viss bija ļoti labi, bet pēc tam sākās problēmas. Un šo problēmu avots bija nevis valsts izšķērdība, bet tieši privātā sektora aktivitāte, kas patiesībā ieguldīja lielākus savus līdzekļus nekustamajos īpašumos, kā tas notika Spānijā, bet pēc tam, sākoties ekonomiskajai krīzei, aizgāja! Un Eiropas Savienība un eiro nemaz nelīdzēja šīm valstīm. Tikai pēc tam sākās sarunas par to, ka ir jānodrošina aktivitāte, ka ir jāsargā bankas, ka bankas ir jākontrolē. Taču vēl līdz šim laikam Eiropas Savienībā, eirozonā, tāpat arī Latvijā nav mehānisma, kurš nodrošinātu zemu inflāciju un cenu regulējumu. Līdz ar to, piedodiet, jūsu apsvērums par to, ka eiro kaut ko glābs, patiesībā maldina Saeimu un maldina arī mūsu sabiedrību. Gan Spānija, gan visas pārējās valstis, kas sastapās ar krīzi, ar nopietnām problēmām, pildīja Māstrihtas kritērijus bez izņēmuma. Tām visām bija pārpalikumi arī to budžetos, bet tas nelīdzēja. Līdz ar to finanšu disciplīna var tikt uzskatīta par vienu no detaļām tieši ekonomikas plānošanas mehānismā, bet reducēt visu uz fiskālo disciplīnu ir vienkārši nepareizi un ekonomiski nepamatoti, zinātniski neprecīzi.

Es arī par Vāciju gribētu jums pateikt, Dombrovska kungs! Vācijā tiešām kā kultūras elements ir nopietna disciplīna katram konkrētam indivīdam, kā arī valstij kopumā. Ar to var lepoties ne tikai Vācija, bet arī visi tie cilvēki, kas uzskata Vāciju par vienu no tām valstīm, kuras nodrošina mūsu kopējo savienību... Eiropas Savienības autoritāti pasaulē. Bet, no otras puses, visas Rietumeiropas avīžu slejas ir pilnas ar analīzi, kura apliecina, ka lielā mērā Vācijas sekmes ir... tika garantētas ar to, ka tā piebremzēja iekšējo pieprasījumu, līdz ar to veicinot eksportu. Tā kā viņi vēl klāt dabūja bez riska eksporta tirgus Dienvideiropā, viņiem izdevās saglabāt... izdevās izkļūt no tām problēmām, ar kurām sadūrušies tieši tie tirgi, noieta tirgi, kurus viņi izmantoja savam ekonomiskajam nolūkam. Vācijai nevar pārmest! Tā rīkotos jebkura valsts.

Bet vienkārši mums, Latvijai, kam ir tās problēmas, par kurām es mēģināju tikko jums pastāstīt, Vāciju likt par paraugu vienkārši nav korekti.

Kādi resursi ir Latvijai tagad, stājoties eirozonā?

Latvija patiesībā ir atbruņota pēdējo 20 gadu laikā: Latvijas Banka kopš 1998.gada nedrīkst kreditēt valdību, pirkt valdības vērtspapīrus, līdz ar to - pildīt savas galvenās funkcijas.

Atgādināšu, ka visās valstīs centrālās bankas tika nodibinātas, lai sekmētu valsts saimnieciskās darbības atjaunošanu. Tā, piemēram, 19.gadsimta sākumā Napoleons Bonaparts nodibināja Francijas centrālo banku, lai darītu to pēcrevolūcijas periodā - pēc tam, kad Francija bija nonākusi dziļā recesijā.

Kas mums paliks tagad, pēc tam, kad mēs būsim atteikušies no neatkarīgas fiskālās politikas, no monetārās politikas? Esam ļoti tuvu tam, atsakoties no lata un pārejot uz eiro. Mums palikuši nodokļi.

Par nodokļiem. Galvenās to funkcijas: pirmā - aizpildīt kasi. Ar to mēs nodarbojamies ļoti aktīvi. Otrā funkcija - motivēt uzņēmējus darboties sabiedrības attīstībai, nevis tikai personīgajam tēriņam. Šeit ir gan problēma. Es uzskatu, ka tieši fiskālais nolūks ir galvenais valdības un Finanšu ministrijas politikā attiecībā uz nodokļiem.

Tiek ieviesti trīs jauni nodokļi. Īpaši amizants ir subsidētās elektroenerģijas nodoklis, kas ir savādi saistīts ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu. Vakar mēs uzklausījām Ekonomikas ministrijas pārstāvi, kura patiesībā nevarēja pārliecinoši atbildēt ne uz vienu jautājumu, kādēļ šis nodoklis ir ieviests. Nav nekādas skaidrības, kāds ir tas atbalsta mehānisms, kurš būs nodrošināts, lai šo nodokli... nodokļa izpildi pēc tam virzītu tiem ražotājiem, kuri patērē elektroenerģiju.

Nav skaidrs, vai patiešām valsts ir sagatavojusies, lai saskaņotu šo atbalsta mehānismu ar Eiropas Komisiju. Mums stāstīja, ka jau aprīlī viss būšot saskaņots. Patiesībā tie, kas nodarbojas ar Eiropas Komisijas lietām, ļoti labi zina, ka šāds saskaņojums prasīs ne mazāk par diviem gadiem.

Nav skaidrs, vai ir sagatavots juridisks izvērtējums tam, lai šādu atbalsta mehānismu iedzīvinātu.

Vēl par vienu risku, kas ir ļoti svarīgs. Patiesībā šis nodoklis grauj veselu nozari, kas Latvijā izveidojusies uz Eiropas Savienības resursu rēķina. Tas nozīmē, ka mēs īstenībā tos līdzekļus, ko saņemam mūsu atjaunojamās enerģijas ražošanai, tagad nu kaut kā pārkvalificējam pavisam citiem nolūkiem. Manuprāt, tas ar Eiropas Savienības fondu politikas mērķiem ir pretrunā un zināmā mērā grauj Eiropas Komisijā uzticību attiecībā uz Latvijas Republiku.

Un pēdējais, par ko es gribu pateikt sakarā ar šo nodokli. Visas analīzes liecina, ka rentabilitāte atjaunojamās enerģijas nozarei ir ap 12 procentiem. Ieviešot subsidētās elektroenerģijas nodokli, kas ir 10 procenti, mēs patiesībā bremzējam šīs ļoti perspektīvās nozares attīstību, kā es jau teicu - mēs to graujam. Es domāju, ka tas nav pieļaujams nekādā gadījumā!

Es noslēgumā gribētu pateikt tikai vienu lietu, - to, ka mums nav citu iekšzemes avotu budžeta ienākumu gūšanai kā vien mūsu uzņēmēji. Un, ja mēs izmantosim nodokļus tikai tādēļ, lai vienkārši gūtu naudu kasē, fiskā, tad mēs īstenībā mūsu ekonomiku vēl vairāk piebremzēsim, nevis to paātrināsim.

Bet es vēlreiz saku: ja mēs vēlamies no šīs bedres, kurā esam nokļuvuši ne tikai pasaules krīzes rezultātā, bet arī mūsu valdības un iepriekšējo valdību politikas rezultātā, izkāpt, mums ir jānodrošina ienākumi 7 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta gadā. Par šādu skaitli - es vienkārši to novēlu jums, cienījamais Ministru prezident, un jūsu kolēģiem valdībā! - jums vajadzētu parūpēties!

Bet šis projekts, kuru jūs mums ierosinājāt izskatīt Saeimā, krieviski runājot, ņikuda ņe goditsja, tātad neder nemaz. Līdz ar to es nevaru budžetu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātais premjera kungs! Kolēģi! Budžets, kuru mēs šobrīd apspriežam, protams, ir cienīgs, lai par to runātu. Tas ne tuvu nav ideāls. Ideālu budžetu mēs nez vai šogad dabūsim, bet vismaz uzlabot to mēs varēsim laikā starp lasījumiem.

Šeit es noteikti varu piekrist Saeimas priekšsēdētājas kundzes teiktajam par pavadošo likumprojektu paketi, ka tur ir daudz nepiedodamu brāķu, bet uzsist sev uz pleca mēs noteikti vēl paspēsim, un daudzi to te jau ir izdarījuši un vēl izdarīs. Bet es tomēr vairāk gribētu pievērst uzmanību tam, kas mums būtu darāms laikā starp lasījumiem - līdz galīgajam lasījumam.

Premjera kungs minēja demogrāfiju, un arī es gribu pievērst Saeimas kolēģu uzmanību tam, ka tā sauktā demogrāfijas pakete jeb atbalsts māmiņām un vecākiem ar bērniem nemaz šajā budžeta paketē vēl nav ietverts. Mēs par to vēl tikai spriedīsim, iekļausim un, es ceru, arī pieņemsim. Un arī premjera kunga pieminētās problēmas ir radušās tikai un vienīgi tāpēc, ka mums, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas locekļiem un citiem kolēģiem, nākas cīnīties ar Labklājības ministriju, lai tā piekrīt ieviest gan nākamā gada budžetā, gan arī ilgtermiņa budžetā atbalsta mehānismus vecākiem ar bērniem.

Ja Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un viss Ministru kabinets būtu pieņēmis tās jaunās politikas iniciatīvas, kas tika iesniegtas atbilstošā kārtībā 2013.gada vidū, pat tā pirmajā pusē, kā raksta Labklājības ministrija, kura, cita starpā, paredzēja divas būtiskas lietas: pirmā - minimālā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta palielināšana līdz 140 latiem - un vēl otrā lieta, kas īpaši sniegtu atbalstu nodarbinātajiem vecākiem, pagarinot šā vecāku pabalsta izmaksas termiņu, līdz bērns sasniedz 1,5 gadu vecumu, saglabājot šos pašus 70 procentus no bruto algas, kas šobrīd vecākiem ir noteikti, līdz bērns sasniedz gada vecumu. Ja šāda iniciatīva būtu pieņemta budžeta izstrādes sākuma stadijā, tad viss būtu kārtībā un varētu teikt, ka budžetā ir pareizi uzsvari ielikti jau pašos pirmsākumos. Diemžēl tas tā nav.

Un tad, kad no premjera publiski dzirdam tādus izteicienus, ka īstenībā to, ko Labklājības ministrija tagad ir saveidojusi un iesniegusi Ministru kabinetā un Ministru kabinets, griežot zobus, ir pieņēmis... ka īstenībā Labklājības ministrija ir pildījusi tikai pastnieka funkcijas. Un, ziniet, premjera kungs, tad jau sanāk tā, ka tas pastnieks ir ar tādām čekistiskām ievirzēm, jo vienīgi čekisti ne tikai nogādā adresātam vēstuli, ko rakstījis ir tas, kurš vēlas nodot šo konkrēto ziņu adresātam - šinī gadījumā Saeima vecākiem ar bērniem -, bet arī izrevidē to, ievieš savas korekcijas un vēl interpretē. Nu tad es aicinātu varbūt, ja tādas iezīmes ir raksturīgas Labklājības ministrijai... Tad nu ļaujiet mums pašiem izstrādāt, dodiet resursus, lai mēs ar atbilstošiem cilvēkiem, atbilstošiem ierēdņiem profesionāli varam to izdarīt! Jo anotācija, kas ir klāt pavadošajiem likumprojektiem, par kuriem mēs šodien, es saprotu, vēl spriedīsim, ir gana absurda.

Un vēl par dažām lietām, kas nav saistītas tieši ar demogrāfijas paketi, bet, runājot par brāķiem, šeit ir pieminamas.

Konkrēti valdes locekļu aplikšana ar nodokli.

Tur rodas vēl tāda problēma. Iedomāsimies situāciju, ka ir kāda māmiņa, kura strādā valsts iestādē un saņem cilvēka cienīgu algu vai privātā uzņēmumā saņem cilvēka cienīgu algu un kura tagad dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un kurai, starp citu, ir arī personīgais uzņēmums, kur viņa kā valdes locekle, pieņemsim, ar savu vīra kungu... un abi divi daudzmaz... rada kaut kādu nelielu apgrozījumu, kas pārsniedz 7 tūkstošus eiro, un viņa nestrādā tur uz pilnu slodzi, tāpēc ka viņa reāli tur šo darbu nedara. Un tur nav cita cilvēka, kas strādātu. Kas notiks tanī gadījumā, ja atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem tiks uzskatīts, ka viņiem ir jāpiemēro aplikšana ar nodokli minimālās algas apmērā, nosakot to par ienākumu? Ļoti vienkārši: šī māmiņa nevarēs saņemt vecāku pabalstu!

Vai tas nav acīm redzams brāķis? Vai tiešām nevarēja pamanīt to, ka tāda problēma varētu rasties un ka tas ir vienkārši netaisnīgi? Bet noteikti to ir iespējams vēl labot.

Subsidētās elektroenerģijas nodoklis. Ir labi izvirzīt mērķus, tas ir pirmais un galvenais, kas ir vajadzīgs. Mēs izvirzām mērķus un pēc tam meklējam instrumentus, kā tos sasniegt. Ja mērķis bija noņemt subsīdijas fosilo energoresursu ražotājiem, proti, tiem, kas ražo elektroenerģiju no fosilajiem energoresursiem, tad viss šis mērķis netiek sasniegts. Un mēs arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā runājām par to, ka tur ir vairākas problēmas. Pieņemsim, tāda greiza lieta: tāds instruments kā OIK apmērs biogāzes ražotājam joprojām ir piesaistīts dabasgāzei. Tas nav novērsts! Es nesaku, ka tas ir kaut kas ārkārtējs un ka tas nav labojams; Ekonomikas ministrija ir apņēmusies šo jautājumu sakārtot, un varbūt mēs ieviesīsim arī kādus grozījumus saistībā ar šo nodokļa likmi. Es ceru, ka ieviesīsim. Jo, piemēram, no biogāzes... Elektroenerģijas ražotājiem, kuri pilnībā izmanto siltumu, kuri izmanto arī sadzīves atkritumus vai no dzīvniekiem radušos atkritumus, lai ražotu no tā enerģiju, tātad pilnu ciklu nodrošina... šiem uzņēmumiem vajadzētu būt īpašām... īpašiem nodokļu samazinājumiem.

Un trešā lieta, ko mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pārrunājām un kas arī ir greiza, ir dabas resursu nodokli... ar dabas resursu nodokli aplikt arī tādas mazās hidroelektrostacijas, kuras nesaņem nekādas subsīdijas no valsts un kuras ir nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai nenodarītu kādu kaitējumu dabai, - nodrošinājušas, izbūvējušas speciālus zivju ceļus un - tas man personīgi ir svarīgi! - arī laivošanas ceļus, jo pašas lielākās problēmas ar mazajām HES ir tieši tās, ka pa tām upēm, kur kādreiz ir gana daudz ar laivām braukts, laivots... ka tagad tas vairs nav īsti iespējams, jo tās ir vienkārši sagandētas. Tas, ka mums mazās HES ir jāpiespiež šos nosacījumus un šīs prasības izpildīt, - tas ir skaidrs, bet, ja tās ir izpildījušas, tad no tām ņemt vēl papildu naudu ir vienkārši nekrietni.

Ir noteikti vēl vairākas lietas, kas ir pieminēšanas vērtas, bet mēs šos jautājumus, šīs lietas apspriedīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un, es ceru, nākošā gada budžetu būtiski uzlabosim, pieņemsim arī demogrāfijas paketi; visi strādās vienam mērķim, nevis mēģinās padarīt šo lietu par absurdu un nekam nevajadzīgu. Noteikti atbalsts māmiņām, vecākiem ar bērniem ir nepieciešams, un es ceru, ka mēs to arī budžetā atbilstoši iestrādāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Īsti tā kā nebiju gatavojies šodien runāt, domāju par to, ka atklāšu savas sentences jau konkrētu priekšlikumu apspriešanas laikā, bet viena informācija, ko šodien izlasīju presē, tomēr manus plānus mainīja. Runa ir par to, ka nupat es izlasīju, ka valdība Pavļuta un Vilka kungu personā Prudentia konsultantiem plāno izdalīt 30 miljonus eiro (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ārprāts!”), kurus viņi varētu... varētu izveidot riska kapitāla fondus un ieguldīt šo naudu pagaidām nezināmos Eiropas uzņēmumos ar domu, ka varbūt izdosies nopelnīt. Turklāt, ja neizdosies nopelnīt vai varbūt pat kaut kas tiks zaudēts, tad vienīgās nepatikšanas, kas viņiem draud, ir Latvijas garantijas. Vadības vārdiem runājot, būs cietusi konkrētā riska kapitāla fonda pārvaldītāja reputācija. (No

Nu, apmēram tāds tad arī mūsu budžets izskatās, jo premjeram, protams, ir taisnība, ka ir atrasti zināmi līdzekļi tiem, kuriem tie visvairāk ir vajadzīgi, bet tajā pašā laikā milzu nauda tiek tērēta dažādām šādām lietām, dažām politikas izstrādēm, un, pat izanalizējot, teiksim, šī konkrētā pasākuma sīku aprakstu, tur pie labākās gribas nekādu sauso atlikumu atrast neizdodas. Un tāpēc es arī gribu pateikt paldies Ozoliņa kungam par ideju par ultimātiem un tā tālāk.

Vēl es arī gribu pateikt, ka man šajā budžetā būs pieci priekšlikumi un ka visi šie pieci priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri ikdienā rūpējas par mūsu drošību. Tās nebūs lielas summas, un būs arī norādīti avoti, no kurienes tās varētu bez lielām pūlēm paņemt. Un viens no šiem pieciem priekšlikumiem būs mans personiskais - viena cilvēka ultimāts. Ja tas tiks atbalstīts, es atbalstīšu budžetu, bet ja ne... Konkrēti tā ir apdrošināšana glābējiem, ugunsdzēsējiem, kuri joprojām strādā bez apdrošināšanas. Ja tas netiks atbalstīts, tad manu atbalstu jums nedabūt. (No zāles dep. I.Zariņš: „Ultimāts!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man bija patīkami dzirdēt Ministru prezidenta teikto, ka beidzot mēs esam saņēmuši budžetu kā Salaveča dāvanu. Un acīmredzot arī tie naudas līdzekļi, kurus mēs piešķiram, tiek uzskatīti par Salaveča dāvanu, kas arī ir patīkami.

Man zināmā mērā patīkamus mirkļus sagādāja budžeta sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Tā kā politikā esmu ne jau pirmo gadu, tad kaut kā bija pierasts, ka parasti koalīcija sagatavo budžetu un pēc tam tiekas ar opozīciju, lai pārrunātu atsevišķas kutelīgas lietas, lai izskaidrotu vienu vai otru pozīciju un nonāktu pie kaut kāda kopsaucēja. Tagad tas lielākais cirks notika koalīcijas iekšienē, kur tika uzstādīti vieni vai otri, vai trešie ultimāti, un bija pat dīvaini skatīties, kā viens koalīcijas partneris iedzen stūrī visus pārējos un diktē spēles noteikumus.

Mēs varētu šodien... un pēc idejas pat vajadzētu daudz diskutēt par to, ko valdība kārtējo reizi nedara. Valdība kārtējo reizi nepilda savas starptautiskās saistības, ja mēs runājam par aizsardzības budžetu. Valdība nepilda tos likumus, kurus mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši, kaut vai par finansējumu zinātnei un vēl veselai virknei citu pozīciju. Valdība nepilda savus solījumus un apņemšanās, ko arī Seržanta kungs jau minēja. Bet jautājums skar ne tikai veselības apdrošināšanu, tas skar ne tikai ugunsdzēsējus, glābējus, bet tas pats skar arī robežsargus, tas pats skar arī policistus un tā tālāk.

Mēs komisijā ne reizi vien esam diskutējuši par to, ka mums jābūt vienotai algu sistēmai visās struktūrās, kuras ir mūsu pārraudzībā, - gan robežsargiem, gan policistiem, gan armijniekiem, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Bet diemžēl tas tā nav.

Mēs varam mazliet priecāties par to, ka iekšlietu sistēmas darbiniekiem būs palielināta alga mazliet, bet ne kardināli.

Ne vienreiz vien mēs arī komisijā esam diskutējuši par likumprojektu kvalitāti, par to, kādus mēs tos saņemam un izskatām Saeimā. Šodien arī... Budžeta paketē mums ir iesniegts likumprojekts „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”. Pati ideja, manuprāt, būtu ļoti atbalstāma, bet ir vairāki jautājumi.

Komisijas sēdē piedalījās arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs, kā arī atsevišķi ierēdņi, bet viņi diemžēl nebija spējīgi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Un pamatjautājums: kas ir domāts ar šo „izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos”? Kādā jomā tas darbosies? Par kādiem komunikācijas tīkliem, par kādu stratēģisko komunikāciju mēs runājam? Verbālo? Seksuālo? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Seksuālo! Seksuālo!”) Par ko mēs vispār runājam?!

Arī pats likumprojekts nesniedz atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem. Kas ir domāts ar šo „izcilības centru”? Ar ko tas nodarbosies? Izlasiet uzmanīgi šo likumprojektu! Jūs diemžēl neradīsiet atbildes uz šiem jautājumiem. Arī pašā likumprojekta tekstā diemžēl nav skaidrojuma, kas, šī likumprojekta izpratnē, ir domāts ar stratēģisko komunikāciju. Turklāt, ja mēs runājam par stratēģisko komunikāciju, tādā gadījumā būtu jānodala, vai mēs runājam par stratēģisko komunikāciju militārajā jomā vai civilajā jomā, tāpēc ka tur ir būtiskas atšķirības.

Pabrika kungs! Ja mēs runājam par stratēģisko komunikāciju, tad mums būtu jābūt skaidrībai, par kādu stratēģiskās komunikācijas definīciju... kādai stratēģiskās komunikācijas definīcijai mēs piekrītam: vai tai, kas ir izplatīta Amerikas Savienotajās Valstīs, vai tai, kas ir vairāk pieņemta NATO ietvaros?

Igaunijā ir perfekti definēts, ko igauņi saprot ar jēdzienu „stratēģiskā komunikācija militārajā jomā”, taču diemžēl mēs nevaram saņemt atbildi uz šo jautājumu (šī likuma izpratnē).

Kas ir stratēģiskā komunikācija? Kāds instruments tas ir? Vai tā ir publiskā diplomātija? Sabiedriskās lietas? Starptautiskā apraide? Vai tās ir informācijas operācijas? Diemžēl arī pats likumprojekts neatbild uz šo jautājumu.

Un, kā es jau sākumā teicu, Ministru prezidents nosauc šo budžetu par Salaveča dāvanu. Bet, neskatoties uz to, ka ir vesela virkne neskaidru jautājumu - praktiski nav atbildes ne uz vienu jautājumu! -, valdība ar dāsnu roku pieņem lēmumu: 3,2 miljonus iedalīt šī centra, izcilības centra, izveidei.

Komisijā tika uzdoti jautājumi: „Kā tad jūs šo naudu izlietosiet? Cik līdzekļu ir domāts ēkas remontam, cik ir domāts štatiem? Kāds ir plānotais atalgojums? Kā tiek plānots izlietot šos naudas līdzekļus?” Diemžēl arī uz šiem jautājumiem mēs nesaņēmām atbildi, tāpēc ka neviens nebija spējīgs sniegt atbildes.

Tāda ir tā mūsu attieksme pret to, kā mēs dalām miljonus!

Uz otro lasījumu, tā kā kvota noteikti būs pozīcijas deputātiem paredzēta, mēs diskutēsim par to, par cik lielu summu kādai skolai ir jāsalāpa jumts, cik ir vajadzīgs naudiņas vienai vai otrai baznīcai, aizmirsdami, ka tā ir pavisam citu institūciju kompetence: tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas vai Labklājības ministrijas, vai jebkuras citas ministrijas kompetence. Mēs un valdības pārstāvji ar vieglu roku parakstām līgumus par to, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai mēs iedalām 1,5 miljonus eiro. Ko mēs tur darīsim? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Lidosim!”) Kas būs jādara? Arī tas absolūti nav skaidrs. Tajā pašā laikā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija divas reizes ir pieņēmusi lēmumu par to, ka uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes būtu jāizveido Nacionālās drošības akadēmija, kur tiktu izveidoti arī vairāki zinātniskās pētniecības centri. Un viss tas prieks maksātu šos pašus 3 miljonus, bet tam mēs naudu nevaram atrast.

Kad mums pietrūkst speciālistu absolūti visās jomās, mēs nevaram atrast naudu, lai mums normāli varētu darboties Probācijas dienests. Ja Probācijas dienesta darbinieki būtu normāli strādājuši, pareizāk sakot, ja viņiem būtu bijis nepieciešamais finansējums, tad acīmredzot mums nebūtu šī negadījuma un bruņotā laupītāja meklēšanas Rēzeknē. Kāpēc mēs nevaram atrast 200 tūkstošus latu, lai samaksātu robežsargu kinologiem? Bet vienkārši dalīt miljonus pa labi un pa kreisi, turklāt nesaprotot, kur tie paliks, - to mēs varam „uz sitienu”.

Es nesaprotu šādus iesniegtos likumprojektus un nesaprotu arī valdības attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri gādā par drošību mūsu valstī.

Tieši šī iemesla dēļ es nevaru atbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Šodien premjers sāka citēt jau klasiķus. Arī es gribu sākt ar to, jo man liekas, ka viss budžeta sagatavošanas un apspriešanas process notiek ļoti lielā steidzamības kārtā, sasteigtības kārtā. 19.gadsimta vidū Krievijā bija tāds kolektīvs autors, kuru sauca Kuzma Prutkovs. Viņam ir šodien ļoti aktuāls teiciens, kas skan šādi: „Steidzamība ir nepieciešama, vienīgi ķerot blusas.” Diemžēl steidzamības režīmā, steidzamības gaisotnē notika diskusijas. Apspriežot budžeta projektu, notika kašķēšanās starp ministrijām un ministriem, starp atsevišķām frakcijām un frakciju pārstāvjiem. Steidzamības kārtā tika virzīti un atsaukti ultimāti, un tā rezultātā ļoti bieži parādās pusfabrikāti.

Vienīgais varbūt... ja ne gluži vienīgais, tad viens no nedaudzajiem likumprojektiem, ko „Saskaņas Centra” frakcija atbalstīs, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir vēl viens likumprojekts, ko iesniedzis Ministru kabinets, ar tādu pašu nosaukumu - „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””, ar kuru valdība grasās vispār atteikties no piedalīšanās palīdzības sniegšanā tieši šinī ļoti svarīgajā jautājumā. Piedāvātais likumprojekts, dabīgi, ir solis pareizajā virzienā, tomēr es gribu atzīmēt vienu lietu. Šodien daudzi runāja par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un par tām veiksmēm, ko tā sola. Taču piedāvātais likumprojekts ir domāts tieši tam, lai kompensētu šo elektroenerģijas sadārdzinājumu mājsaimniecībām, kas tiek plānots vai paredzēts liberalizācijas rezultātā. Bet ko mēs darīsim ar siltumenerģijas sadārdzināšanu, kas ir tieši saistīta ar elektroenerģijas ražošanu? Kāda veida palīdzību mēs sniegsim šeit?

2014.gada budžeta projektā ir paredzēts, ka tikai elektroenerģijas pabalstu segšanai vien ir paredzēti 2,7 miljoni latu. No kurienes ir parādījies šāds skaitlis? Tā bāze ir 47,3 tūkstoši trūcīgo personu, kuras var griezties pēc šāda veida palīdzības. Šo kārtību, starp citu, Ministru kabinets sola izstrādāt un apstiprināt tikai vēlāk, turklāt nenoteiktā laika posmā, taču faktiskais pretendentu skaits ir gandrīz četras reizes lielāks. Ko mēs darīsim ar tiem, kuri arī būs tiesīgi pretendēt uz šiem pabalstiem? Ko mēs vispār darīsim ar pabalstu izmaksas sistēmu kā tādu, jo ar to nodarbojas nevis valdība, bet pašvaldības? Kāda loma ir atvēlēta pašvaldībām un kāda daļa pabalstos tiek maksāta no valsts puses? Visi tie ir jautājumi, uz kuriem likumprojekts un arī budžeta projekts nesniedz atbildes.

Kā mēs varēsim visu šo lietu sakārtot tā, lai kardināli negrozītu budžetu, un turklāt to izdarīt diezgan īsā laika posmā?

Es domāju, ka tas viss liecina par to, ka ar katru dienu diemžēl pieaug valdības rīcībnespēja, un nākamajā gadā tā var sasniegt kritisko masu; par to liecina visa iepriekšējā prakse, gatavojot budžetu.

Jau izskanēja viedoklis, ka Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija neatbalstīs likumprojektu „Par valsts budžetu 2014.gadam”. Es netaisos piesaukt papildu argumentus šim lēmumam, bet es gribu teikt, ka ar budžeta lietām tomēr jānodarbojas nopietnāk un daudz pārdomātāk, nekā tas ir darīts līdz šim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātam Staltam pietiks ar 11 minūtēm? Tātad vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strauji tuvojamies kārtējā budžeta pieņemšanai, un tas liek mums paskatīties uz to, cik patiesībā esam gatavi bez ārējas kontroles un uzraudzības pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus. Diemžēl nākas secināt, ka mums vēl jāmācās un daudz jāmācās, lai mēs tos pieņemtu valstiski, jo mūsu politiskās kultūras un dialoga māksla ir stipri viduvējā līmenī.

Tā, kā jau teica Parādnieka kungs, jāsaka arī man: uzplikšķināt sev uz pleca mēs paspēsim vienmēr, bet jāskatās, kāds tad reāli ir tas budžets, kas ir atnācis uz Saeimu. Un sajūta ir tāda, ka ministri ir strādājuši katrs atsevišķi, nevis visi kopā. Arī cienījamā Saeimas priekšsēdētāja publiski atzinusi, ka ir sašutusi par brāķiem šajā budžetā. Arī mēs visi, iepazīstoties ar budžeta priekšlikumiem, secinām, ka ne viens vien priekšlikums ir vismaz diskusiju vērts, ja ne noraidāms.

Par vienu no šādiem brāķiem gribu jums atgādināt. Tā sauktais valdes locekļa nodoklis. Nav īsti saprotams, kāpēc laikā, kad VID ziņo par budžeta ieņēmumu pārpildi, 2013.gada deviņos mēnešos ieņemot jeb iekasējot par 197 miljoniem latu vairāk nekā šādā pašā periodā pērn un par 137 miljoniem latu jeb 4 procentiem virs plānotā ieņēmumu apjoma, kuru attiecībā uz šo laika posmu prognozēja pērn, Finanšu ministrija un Ministru kabinets virza jaunu nodokļu politiku, nevis analizē to, kāpēc ir vērojama uzņēmēju iznākšana no ēnu ekonomikas, bet - tieši pretēji! - veicina visa veida mazo uzņēmēju dzīves apgrūtināšanu ar jauniem nodokļiem, turklāt šādā veidā sekmē viņu emigrāciju uz tuvākajām kaimiņvalstīm.

No savas pieredzes varu teikt, ka jau vairāki uzņēmēji, mazie uzņēmēji, ar kuriem esmu šajā periodā ticies un runājis, apsver savu uzņēmumu dislocēšanu Igaunijā, pārreģistrēšanu Igaunijā.

Nemaz negribu runāt par to, cik absurda, manuprāt, ir šobrīd populārā vēršanās pret mikrouzņēmumu nodokļiem, nediversificējot tos pēc ieņēmumu apjoma.

Gribas teikt, ka visnesaprotamākie šajā budžeta paketē ir plānotie grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Un ko tie paredz? Atgādināšu jums! Turpmāk tiem uzņēmumu valdes locekļiem, kuri ir arī uzņēmumu īpašnieki un strādā bez algas vai kuru alga ir mazāka par valstī noteikto minimālo algu, būs katru mēnesi jāmaksā sociālais nodoklis minimālās algas apmērā - neatkarīgi no uzņēmuma faktiskajiem mēneša ienākumiem. Šis tā sauktais valdes locekļa nodoklis ir brāķis, kas var nodarīt būtisku kaitējumu ne tikai Latvijas biznesa attīstībai, nostādot nevienlīdzīgā situācijā valdes locekļus uzņēmumos ar dažādu nodarbināto skaitu un īpašnieku struktūru, bet tas var draudēt arī ar jaunām starptautiskām tiesvedībām Eiropas Savienības tiesā, jo ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru. Valdes locekļu nodoklis būs trieciens tieši godīgajiem uzņēmējiem, īpaši viņu darbības sākumposmā, tāpēc šie uzņēmumi var izlemt izbeigt savu darbību, nespējot nomaksāt papildu nodokli. Tātad šis nodoklis budžetā nemaz neienāks. Savukārt negodīgajiem uzņēmumiem, kuri šobrīd izvairās no nodokļu nomaksas, turpmāk nodoklis būs jāmaksā tikai minimālās algas apmērā. Tas ir absurds pēc būtības, jo summu, ko VID nevēlas iekasēt no negodīgajiem, turpmāk prasīs samest visiem - tostarp godīgajiem un mazajiem uzņēmumiem.

Iecerētais valdes locekļa nodoklis ietver vairākas būtiskas tiesiskuma problēmas. Likums „Par sociālo nodokli” nosaka, ka to var piemērot tikai tad, ja pastāv ar sociālo nodokli apliekamais objekts. Parasti darba ņēmēju gadījumā ar sociālo nodokli apliekamais objekts ir darba alga, taču konkrētie likuma grozījumi par vienīgo kritēriju ir izvirzījuši tikai uzņēmuma gada apgrozījumu 7000 eiro jeb 4919 latu apmērā.

Jāuzsver, ka gada apgrozījums un uzņēmuma mēneša ienākumi, no kuriem var atļauties maksāt algu, ir divi dažādi lielumi. Un apgrozījums pats par sevi vēl nenozīmē arī ienākumus, bet uzņēmuma apgrozījumu var veidot arī neveiksmīgi paņemti līzinga maksājumi. Godprātīgi uzņēmēji tos, piemēram, cenšas maksāt arī tajos gadījumos, kad uzņēmums reāli saimniecisko darbību neveic, bet vēlas tomēr godīgi norēķināties ar kreditoriem. Šādā situācijā joprojām ir daudz uzņēmumu, kuri ir izvēles priekšā - nogaidīt vai godīgi nokārtot agrākās kredītsaistības, cerot uz ekonomikas augšupeju.

Biedrība „Demokrātiskie patrioti” vēlas uzsvērt: Komerclikums nosaka, ka valdes loceklim ir savi pienākumi, kas jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un ka viņš ir atbildīgs par uzņēmumam nodarītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka valdes loceklim arī jāļauj brīvprātīgi veikt visus darbus nolūkā sekmēt uzņēmuma peļņas gūšanu vai izvairīšanos no zaudējumiem.

Jāņem vērā, ka valdes loceklis attiecībās ar uzņēmumu neatrodas neaizsargātā pozīcijā, kā tas ir, piemēram, darba tiesiskajās attiecībās starp darba devēju un darba ņēmēju, tāpēc trūkst pamata jaukties šo pušu privāttiesiskajās attiecībās. Ja Saeima uzliks par pienākumu maksāt algu valdes loceklim par valdes locekļa pienākumu pildīšanu, tad godprātīgajam uzņēmējam tiks uzlikts papildu slogs. Mēs esam pret šādiem papildu slogiem.

Tāpēc ņemot vērā visu, ko es minēju, lūdzu Saeimas deputātus neatbalstīt valdes locekļa nodokļa ieviešanu un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nopietni apsvērt šo priekšlikumu izņemšanu no likumprojektu paketes.

Paldies. (No zāles dep. J.Tutins: „Neatbalsti budžetu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā ir atlicis mazāk par piecām minūtēm, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, es atgādinu par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt pat komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Andrejs Klementjevs... ir, Igors Meļņikovs... nav, Inga Vanaga... ir, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām mūsu Saeimas 17.oktobra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs turpinājām skatīt ar valsts budžetu 2014.gadam saistīto likumprojektu paketi un bijām uzsākuši debates.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Sveicināti! Šodien, runājot par fiskālo disciplīnu, izskatās, ka būtu vērts runāt arī par deputātu disciplīnu - laikā ierasties uz sēdi. Bet es ne par to.

Vēlos pieminēt daudzgadu budžetā iestrādāto prioritāti - darbaspēka nodokļa pārskatīšanu, kas mērķēta uz iedzīvotāju nevienlīdzības mazināšanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, it īpaši ģimenēs ar bērniem.

Respektīvi, vēlos pieminēt, ka tas ir ļoti pozitīvi, ka daudzgadu budžetā ir iekšā šī prioritāte, jo pagājušā gada... daudzgadu budžetā pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma tika iestrādāta uz reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērsta nodokļu politika, kas ir devusi rezultātu. Toreiz to mums izdevās iebalsot ar opozīcijas balsīm, un rezultāts ir tāds, ka ir palielināts šīgada budžetā neapliekamais minimums, kā arī neapliekamais minimums par apgādājamiem, minimālā alga, un, cerams, izdosies palielināt arī minimālo bērna kopšanas pabalstu. Un ir arī vairāki citi priekšlikumi, kas vērsti uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Un es patiesi ceru, ka arī attiecībā uz reģionālās nevienlīdzības mazināšanu tiks veikti būtiski pasākumi, izstrādājot 2015.gada budžetu un arī 2014.gadā īstenojot politiku, lai reģionālā nevienlīdzība tiktu mazināta, nevis tiktu vairota ar dažādiem sasteigtiem lēmumiem, piemēram, ar administratīvi teritoriālās reformas nepareizu turpinājumu.

Vairāki uzdeva jautājumus: kāpēc Nacionālā apvienība ir virzījusi jautājumu par termiņuzturēšanās atļaujām, un vai tas var negatīvi ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi? Tāpēc es vēlos norādīt uz mūsu iekšzemes kopprodukta 2.ceturkšņa datiem, kas norāda pat uz dziļu... uz dziļām problēmām mūsu tautsaimniecībā. Respektīvi, lauksaimniecība 2.ceturksnī ir samazinājusies par 4,8 procentiem, rūpniecība - par 0,3 procentiem. Savukārt finanšu pakalpojumi un operācijas ar nekustamo īpašumu ir pieaugušas par 11,3 procentiem. Līdzīgas tendences varēja novērot treknajos gados, kad māju celtniecība un pārdošana gāja uz urrā, neskatoties uz dažādu ekspertu norādēm, ka šāda tautsaimniecība nav sabalansēta. Un rezultāts bija tā krīze, kādu piedzīvoja Latvija 2008., 2009.gadā.

Un, ja skatāmies tikai no tautsaimniecības aspekta, tad reizēm, pat ja nākas atteikties no neveselīgām investīcijām, no tām ir labāk atteikties, varbūt zaudēt kaut ko īstermiņā, bet kopumā virzīties uz pareizu ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Un tas ir, skatoties tikai no tautsaimniecības prizmas. Bet, ja mēs paskatāmies arī no tīri personīgās, emocionālās prizmas, šis jautājums viennozīmīgi norāda, ka arī šajā ziņā ir nepieciešamas izmaiņas, un mums kā valstij ir jāatsakās no termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Man tiešām bija neērti runāt ar tiem nacionālajiem partizāniem, tiem nacionālajiem karavīriem, kas ir cīnījušies, kas ir zaudējuši savus biedrus, reizēm paši kļuvuši par invalīdiem, lai Latvija būtu brīva un neatkarīga valsts, lai latviešiem būtu pašiem sava zeme, kur dzīvot; tagad dažādu biznesa grupu interesēs šī zeme tiek pārdota projām.

Un tāpēc ir, manuprāt, tikai pašsaprotami, ka mūsu valsts virzās uz to, lai būtiski ierobežotu un galu galā pilnībā atceltu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu tiem, kuri nopērk nekustamo īpašumu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, cienījamie kolēģi! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Mūsu augsti godājamais Prezidij!

Runājam par valsts budžetu 2014.gadam. Un šeit, pirms sākam runāt jau konkrēti par budžetu, es tomēr vēlos akcentēt to, ko mēs esam jau lēmuši un kādā veidā šī nauda tiek izmantota. Un nu konkrēti.

Pagājušajā gadā mēs Saeimā lēmām par to, ka mēs piešķiram 80 tūkstošus latu sabiedriskā medija koncepcijas izstrādei. Un, ja mēs paskatāmies Valsts kontroles atzinumu par šo izstrādi, tad redzam, ka 38,2 tūkstoši latu dokumentāri nav pareizi noformēti, kas īstenībā rada Valsts kontrolei pamatojumu teikt, ka tā nezina, vai konkrētais līguma parakstītājs ir arī konkrētais izpildītājs. Tur ir diezgan daudz nepilnību 20 pakalpojumu līgumos, kas, man šķiet, ir nepieļaujami. Līdz ar to man tomēr gribētos akcentēt arī dažas finanšu pārvaldības puses, pirms mēs runājam par budžetu. Mums noteikti vajadzētu skatīties arī to, cik veiksmīgi valsts pārvalde izmanto šo naudu un lai būtu sadarbība starp Valsts kontroli un Finanšu ministriju tālākajā labākas pārvaldības nodrošināšanā un nodokļu maksātāju naudas izmantošanā. Tas būtu punkts viens.

Runājot par šeit notikušajām diskusijām saistībā ar demogrāfijas paketi, jāteic, ka pagājušajā gadā - 2012.gada 23.oktobrī - koalīcijas partijas, saņemot arī neatkarīgo deputātu atbalstu, parakstīja šo demogrāfisko vienošanos. Mums bija vienošanās, ka šī būs pirmā no jaunās politikas iniciatīvām, kurām būtu jābūt iekļautām virs bāzes budžeta. Diemžēl pieredze ir sekojoša, ka mums bija ļoti jācīnās ar Ministru kabinetu, lai to nodrošinātu. Mums bija jācīnās arī ar Labklājības ministriju. Vispirms bija prioritāte - nevienlīdzības samazināšana. Respektējām, nācām uz visām darba grupām, bet visu laiku arī teicām, ka šī dzimstības veicināšanas programma netiek pildīta. Izskatās, ka mēs neiekļausimies termiņos. Lūdzu, strādāsim, veidosim dialogu! Ja daži risinājumi nav pieņemami, lūdzu, runāsim par šo!

Kas bija? Ko mēs uzzinājām? Bija sabotāža, ignorance un nevēlēšanās šo visu risināt. Līdz kam mēs tagad esam nonākuši? Līdz septembrim, kad bija jāskatās jau nākošā gada budžets, un tad tie koalīcijas sadarbības partneri, kuri šo te ir parakstījuši, pateica: „Mēs neparakstīsimies zem šādas provokācijas un tomēr uzstāsim, ka šī vienošanās ir jāpilda! Mums ir jāmeklē labākie veidi, kā nodrošināt vecākus bērna attīstības posmā no gada līdz pusotram gadam... kā arī pārējo paketi, kas šeit ir paredzēta pildīšanai.” Es konkrēti iestājos par strādājošiem vecākiem, jo uzskatu, ka bērna piedzimšana neapgrūtina sievietei rast iespējas sakombinēt bērna audzināšanu ar daļēju darba slodzi. Līdz ar to šeit vienošanās parakstītā daļa, diskusija par iespējamiem risinājumiem, principiem, apmēriem un aspektiem ir pabeidzama tā, lai jaunā pabalstu noteikšanas kārtība stātos spēkā ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī, paredzot iespēju saņemt pabalstu izmaksu arī strādājošiem vecākiem, izvērtējot pabalsta apmēra izmaiņas šā gada laikā.

Diemžēl šis process mums ir bijis tāds, kāds tas ir bijis. Nekvalitatīvu politisko diskusiju rezultātā mēs Saeimā šodien runāsim par diezgan nekvalitatīvu Labklājības ministrijas sagatavotu likumprojektu, un mums būs aicinājums Sociālo un darba lietu komisijā šo likumprojektu uzlabot.

Tas, ko es vēlējos pateikt: šī arogance un vienošanos nepildīšana no VIENOTĪBAS puses tomēr ir nepieļaujama, un es gribu pateikties tomēr arī koalīcijas sadarbības partneriem, kuri ir noturējuši šo te. Mums katram varbūt ir dažādi mērķi. Es iestājos par strādājošiem vecākiem, lai viņi varētu sabalansēt savu dzīvi, bet mums tomēr bija jāveido šis dialogs.

Nākošā lieta, par ko es vēlētos runāt, - par sadarbību starp Saeimu un Ministru kabinetu. Mums ir jauna, lieliska iniciatīva, ka iedzīvotāji var veikt kolektīvos iesniegumus.

Es runāšu par C hepatītu - uzreiz pieteikšu tēmu. 2012.gada 20.decembrī 13,6 tūkstoši Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju kolektīvi iesniedza lūgumu kompensēt 100 procentu apmērā C hepatīta zāles. (Šobrīd kompensējamais apmērs ir 75 procenti, un mēs esam laikam vienīgā no Eiropas Savienības valstīm, kas nekompensē 100 procentu apmērā.) Kāds bija rezultāts? Lieliski, šo jautājumu mēs 2013.gada 8.maijā izskatījām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un virzījām uz Saeimas 9.maija sēdi. Saeimas sēdē deputāti vienbalsīgi nobalsoja par uzdevumu Ministru kabinetam - izvērtēt jautājumu par slimības ārstēšanas izdevumu segšanu un zāļu kompensāciju līdz 90 procentiem. Un man ir jautājums: cik ir tagad kompensējamo zāļu? Un man ir lūgums tomēr pārbaudīt, vai Veselības ministrijas budžetā ir paredzēti līdzekļi 90 procentiem kompensējamo zāļu saraksta. Jo tas kompensējamo zāļu saraksts... tas apjoms ir samazināts. Un, kā jau man kolēģis no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saka, šādi līdzekļi acīmredzot nav paredzēti. Tad ir jautājums: kāda ir jēga pilsoniskām iniciatīvām, ja tām nav virzības tālāk izpildvarā? Ļoti retorisks jautājums un ļoti konkrēts piemērs.

Nākošā lieta. Mums ir problēmas ar to, ka pilsoniskā sabiedrība mums ir novājināta. Un, pateicoties pagājušā gada lēmumam, 2013.gada budžetā mēs pieņēmām, ka gandrīz 85 tūkstošus latu mēs novirzām NVO līdzfinansējuma programmu īstenošanai. Rezultāti ir ļoti labi. Ir izpildīts ļoti daudz kvalitatīvu programmu, kuras ir administrējis Sabiedrības integrācijas fonds, kas, kā mēs zinām, ir ļoti bargs administrēšanā; tur ir vismazāk pārkāpumu. Praktiski visi projekti lieliski tiek izpildīti. Atdeve no šiem 85 tūkstošiem latu ir bijusi 2,32 miljoni latu; tas nozīmē uz katru līdzfinansēto latu mēs ieguvām papildus 27 latus no Eiropas fondu naudas.

Līdz ar to man ir lūgums tomēr atjaunot šo līdzfinansējumu mūsu NVO sektoram (cik es zinu, tad šobrīd tas nav paredzēts budžetā), lai viņi varētu pildīt savus uzdevumus un nostiprināt mūsu pilsonisko sabiedrību demokrātiskā valsts iekārtā, kur lēmumus pieņemtu politiķi, ierēdņi un NVO ekspertīze.

Šo pieprasījumu un lūgumu 13.septembrī iesniedza Latvijas Pilsoniskā alianse, kas ir NVO platforma, kurai ir vairāk nekā 140 NVO un NVO tīkli; ir lūgums piešķirt 150 tūkstošus latu, lai varētu šo finansējumu piesaistīt Latvijai, uzvarētājiem gan vietējos, gan starptautiskos konkursos, kurus organizē Eiropas Komisija, starptautiskās organizācijas un ārvalstu fondi. Latvija varētu saņemt 5 līdz 6 miljonus latu. Līdz ar to lūdzu Finanšu ministriju un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt iespēju piešķirt šim NVO sektoram līdzfinansējumu. Un tikai labākie, kas ir izturējuši... uzrakstījuši savus projektus un veiksmīgi tos aizstāvējuši, - tikai šie, labākie no labākajiem, ir tie, kas šo naudu saņemtu.

Un vēl pēdējā mana replika. Mēs pavasarī virzījām jaunu likumdošanas paketi, lai novērstu vardarbību ģimenē un mājsaimniecībā. Un, kad es lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju paskatīties, kā šis process ir virzījies arī no finansiālā viedokļa, tad uzzināju, ka 28.maijā ir bijusi Sociālo un darba lietu komisijas sēde tieši par šo jautājumu - par iespēju nodrošināt valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām siev... cietušām pilngadīgām personām. Un konkrēti ir runa par to, ka ir bijis lūgums Labklājības ministrijai izskatīt priekšlikumu par šādu finanšu nepieciešamību. Tāpēc man ir aicinājums un lūgums Labklājības ministrijai precizēt, vai tā ir pieteikusi jaunu politikas iniciatīvu un vai Finanšu ministrija savukārt to ir iekļāvusi budžetā. Jo citādi mums sanāk tā, ka mēs virzām šobrīd likumdošanas paketi par vardarbībā cietušajām personām, savukārt tās personas, kurām nav mazgadīgu bērnu, netiek rehabilitētas. Līdz ar to es pievēršu uzmanību arī šim aspektam.

Katrā ziņā, noslēdzot savu runu, gribu vērst uzmanību uz to, ka šis ir pēdējais mūsu sasaukuma budžets, un, lai arī mums ir ļoti laba sadarbība dažādos jautājumos un mēs skatāmies uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, man tomēr ir ļoti svarīgi panākt, lai mēs to risinātu ne tikai ar to cilvēku algu palīdzību, kuri maksā nodokļus. Mums ir jādomā, ka, samazinot darba nodokļus tiem, kuri maksā nodokļus, un tie ir valsts pārvaldes sektors, lielie uzņēmumi, daudzi citi spēlētāji mūsu tautsaimniecībā, mēs īstenībā nedomājam, kā mazināt ēnu ekonomiku un kā iegūt labāku finansējumu daudzām mūsu iniciatīvām, kas saistītas ar budžetu.

Un mēs jau zinām, ka jaunajām politikas iniciatīvām bija daudzkārt lielāki pieprasījumi, nekā mēs spējam realizēt. Līdz ar to mans priekšlikums tomēr būtu, lai mēs saņemtos savā pēdējā gadā, kas mums ir paredzēts šim sasaukumam un arī valdībai, un tomēr domātu, kā mēs varam reformēt nekustamā īpašuma nodokli, pārskatīt kadastrus un tomēr administrēt vienu nodokli, no kura mēs varētu salīdzinoši viegli iekasēt nodokļus, apkarojot ēnu ekonomiku, nevis tikai domāt, kā manipulēt ar tiem, kuri maksā nodokļus. Līdz ar to ēnu ekonomikas apkarošanas mērķi būtu labāk pārskatāmi un mēs varētu paņemt... salīdzinoši viegli paņemt nodokļus tur, kur tie ir viegli administrējami, un paralēli tam arī straujāk samazināt darbaspēka nodokļus.

Katrā ziņā šis aicinājums izskanēja jau pagājušajā gadā, diemžēl tas netika uzklausīts, līdz ar to es lūdzu Ministru kabinetu un arī Ministru prezidentu izskatīt šo iespēju, ka mēs tomēr savienojam nekustamā īpašuma datubāzes, kas mums šobrīd ir divas... apvienojam tās, pārskatām kadastrus un vienreiz uztaisām caurspīdīgu nekustamā īpašuma nodokli. Un tad katrs maksātu pēc tā, kāds ir viņa nekustamā īpašuma apjoms.

Paldies par uzmanību. (RP frakcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie klātesošie! Vispār jau principā esmu ārkārtīgi pārsteigts par to, ka izpalika pateicības partijai, valdībai, koalīcijas partneriem, sociālajiem partneriem un tā tālāk. (Zālē smiekli.) Kaut kas mūsu Saeimā tomēr mainās. Es neteiktu, ka uz labo pusi, jo, raugiet, ir ļoti grūti šajā Saeimā šobrīd strādāt opozīcijā, jo pašas koalīcijas partijas jau ir pateikušas tik ļoti daudz slikta par šo budžetu, par šiem grupējumiem, kas ir veidojuši šo budžetu, ka patiesībā opozīcijas darboņiem jau paliek pavisam mazas iespējas, ko pateikt. Un tad nu es mēģināšu tā ļoti... varbūt šaurā lokā padiskutēt par to, cik šis budžets tomēr ir draudzīgs vides jomai.

Pirmkārt, jau jāatzīmē, ka neviens budžets nav bijis pilnībā slikts vai pilnībā labs. Un arī es negrasos teikt, ka šis budžets ir pilnīgi slikts un ka viss, kas tur sarakstīts, ir tikai par skādi videi. Nē, tā nav! Ir lieliski, ka ir atrasta nauda, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes darbības nodrošināšanai un ka rezervātos nebūs vairs vismaz tik intensīvi kā līdz šim jāveic mežu ciršana, lai nodrošinātu šo Dabas aizsardzības pārvaldes darbību. Tas, neapšaubāmi, ir solis uz priekšu!

Lieliski, ka 2014.gadā sāks izmaksāt ikgadējās kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās. Tas ir pilnīgi noteikti solis uz priekšu. Taču, kā teiktu Godmanis, bet atbilstoši likumam daudzi zemju īpašnieki jau 2010.gadā pieteicās vienreizējas kompensācijas saņemšanai, tāpēc valstij ir pienākums ievērot likumu un šīs kompensācijas arī izmaksāt. Mēs jau kuro gadu atkal atceļam - atceļam par gadu un vēl par gadu, un vēl par gadu šo kompensāciju izmaksu, un būtībā valsts paliek šiem cilvēkiem parādā. Tas ir vienkārši nepiedodami, jo mums tik un tā šiem cilvēkiem kompensācijas būs jāizmaksā, jo to paredz likums.

Un arī jau kuro reizi tiek pārcelts termiņš, no kura atsāktu izmaksāt lauksaimniekiem kompensācijas par nemedījamo apdraudēto sugu nodarītajiem postījumiem. Nav liela tā nauda! Tie būtu varbūt 200 tūkstoši, tas ir maksimums. Bet, protams, šo kompensāciju izmaksas atsākšana noteikti pozitīvi ietekmētu cilvēku attieksmi pret dzērvēm, zosīm, stārķiem, gulbjiem. Ja nu likums tāds ir un šī norma likumā ir atstāta, un ja tad šobrīd mēs sakām: „Cik labi pildās budžets!” -, tad ir diezgan nepiedodami tomēr jau kuro gadu kacināt lauksaimniekus un pārcelt šo kompensāciju izmaksu.

Protams, slavējama ir arī doma aplikt ar dabas resursu nodokli pirotehniku un ūdeņu lietošanu mazajās HES. Šī nodokļa jēga ir gūt līdzekļus videi nodarītā kaitējuma novēršanai, tātad šim nodoklim, tā teikt, jāatgriežas atpakaļ dabā. Bet tā tas tomēr nav! Nu jau kuro reizi var redzēt, ka dabas resursu nodokļa ieņēmumu prāvais pieaugums, kas šeit paredzēts, nonāk lielajā budžeta katlā, kopkatlā, un tikai pavisam nelielu daļu šī pieauguma var saskatīt Vides aizsardzības fonda budžeta pieauguma veidā. Tas ir pilnīgi nepareizi!

Tāpat arī jau kuro reizi var redzēt, ka tie maksājumi, kurus makšķernieki godprātīgi nomaksā par makšķerēšanas kartēm, nonāk nevis Zivju fondā, kur tiem būtu jānonāk pēc tiesas un taisnības, bet... Zivju fondā nonāk tikai samērā neliela daļa no šīs nomaksātās nodevas. Tas ir pilnīgi nepareizi, absolūti nepareizi!

Jāteic, ka šis budžets jau vispār ir pilnīgi svētki visiem zaļajiem mazo HES pretiniekiem, jo katra tajās saražotā kilovatstunda turpmāk tiks aplikta ne vien ar dabas resursu nodokli, bet arī ar jauno subsidētās enerģijas nodokli. Domāju, ka ļoti daudzi dabas draugi par šādu te... par daudzu HES īpašnieku izputināšanu nu būs patiesi šai valdībai pateicīgi un varbūt kādu zaļo medāli Pavļutam un Sprūdžam tomēr piespraudīs.

Un vispār šajā it kā labi iecerētajā Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumprojektā, manuprāt, prasās ļoti, ļoti būtiskas izmaiņas. Es pilnīgi piekrītu, ka nodokļa veidā tiek sodīti Krievijas gāzes dedzinātāji koģenerācijas stacijās, jo viņu darbībai galu galā ir ļoti maz sakara ar vides aizsardzību, ar zaļo enerģētiku. Un man patiešām nav žēl, ka papildu nodoklis - un diezgan krietns! - būs jāmaksā arī kukurūzas pūdētājiem biogāzes stacijās, jo tas ir ceļš uz Latvijas augsnes bendēšanu. Turpretī biogāzes stacijas, kurās tiek pārstrādāti atkritumi vai kūtsmēsli, - tās risina ne tikai enerģētikas problēmas, bet arī vides un lauksaimniecības sektora problēmas. Ir nepiedodami šo sektoru būtībā grūst bedrē un vest uz bankrotu.

Ja nevar šo atbalstu sniegt caur elektroenerģijas iepirkuma tarifu, tad ir steigšus jāmeklē un arī jāatrod kāds cits veids, kā šo tiešām zaļo enerģētiku atbalstīt.

Es domāju, ka pilnīgi nezaļš ir arī šis grozījums mikrouzņēmumu darbībā - šis mikrouzņēmumu nodokļa palielinājums. Jo ir runa par mājsaimniecībām, par mājražotājiem! Kāpēc mājražotāji nepaplašina savu darbību, nekļūst par uzņēmējiem? Es saskatu, ka mājražotājiem šis ir starpetaps - mikrouzņēmums. Mēs tomēr šos... laukos šos zaļos uzņēmējus mēs šādā veidā vienkārši vai nu dzenam pelēkajā zonā, vai arī viņu dzīvi padarām absolūti neciešamu.

Un tāpat arī - pilnīgi noteikti! - pilnīgi nezaļas ir... nu, būtībā akcīzes nodokļa izmaiņas autogāzei. Šis nav tikai energoresurss! Šis ir patiešām videi draudzīgs energoresurss! Gaisa piesārņojums, sadedzinot dzinējos gāzi, ir nesalīdzināmi mazāks, nekā tur sadedzinot citu fosilo degvielu.

Un, ja mēs reizēm dzirdam, kādi pārmetumi ir Rīgai par to, ka Rīgā gaiss ir piesārņots... Mums tūlīt būs pārkāpuma procedūra Eiropas Savienībā... Tas ir tikai tāpēc, ka pārāk daudz tiek dedzināts videi nedraudzīgs fosilais energoresurss. Gāze šinī gadījumā atstāj daudz mazāku ietekmi uz vidi.

Lai nu kā, bet es tomēr - varbūt naivi, bet tomēr! - ceru, ka līdz otrajam lasījumam šis 2014.gada budžets kļūs videi draudzīgāks. Un to arī visiem novēlu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais Ministru prezident! Ministri!

Likumprojekta par valsts 2014.gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvara izskatīšanas laikā tika atzīmētas vairākas tendences un aktivitātes, bet makroekonomisko rādītāju prognozē tika atspoguļotas darba vietu pieauguma samazināšanās tendences. Darba vietu skaita pieaugums ir ieplānots no 1,3 līdz 1,5 procentiem gadā. Bet, lai mēs līdz 2016.gadam panāktu vismaz 2009.gada nodarbinātības līmeni, ir jānodrošina nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums Latvijas darba tirgū vismaz 3 procentu apmērā katru gadu un jāpieliek pūliņi, centieni šajā virzienā.

Vēl viens interesants moments, kā pilnībā mainījās 2013.-2015.gada un 2014.-2016.gada likumprojektu mērķi. Kāpēc? Varbūt mēs jau panācām to, ko ieplānojām pagājušajā gadā? Manuprāt, finansēšanas prioritātes būtu lietderīgi mainīt pakāpeniski, ievērojot iepriekšējo gadu solījumus un virzienus, kā arī vidējā termiņa budžetā ieplānoto. Un es pilnīgi pievienojos viedoklim, ka budžets sastādīts steidzīgā kārtā, pavirši un nekvalitatīvi.

Nobeigumā pievērsīšu uzmanību tam faktam, ka bieži vien koalīcija nevar atrast naudu skolotājiem, ārstiem, daudzbērnu ģimenēm, bet budžeta izdevumu daļā ir milzīgas summas par nomas maksu ar nepamatotiem nomas termiņiem un nomas līgumiem ar firmām, kuras reģistrētas ārpus Latvijas.

Piedāvāju neatbalstīt šo budžeta likumprojektu paketi kā nekvalitatīvu un strīdīgu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Andrim Vilkam.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz nākamā gada budžetu jāsaka, ka kopumā šis process, kādā mēs virzījāmies, lai budžets tiktu salikts un laicīgi iesniegts, bija pietiekami sarežģīts. Un likās, ka šis ir jau vēlēšanu gads, nevis nākamais. Kopumā sarunas bija pietiekami smagas, bet jāteic, ka rezultātu mēs esam sasnieguši. Budžeta deficīts nav pārsniegts, budžets ir iesniegts laikus. Tas satur daudzus kompromisus, daudzas un dažādas ambīcijas ir apslāpētas. Iespējams, ka tuvākie gadi... turpmākie gadi būs līdzīgi, kā tiks veidots budžets, - tādās dziļās, smagās diskusijās, bet jācer, ka šīs diskusijas tiešām varētu sākties laikus, jo ir vērts ultimātus acīmredzot jau laikus ielikt ministru dienas kārtībā un tad sākt ar ultimātiem. Tad kas paliek pāri? Cerams, ka daudz kas paliek pāri. Tad var sadalīt pa ministrijām, pa jomām. Bet nu tas ir izdarīts, un paldies kolēģiem!

Attiecībā uz budžetu. Šeit no kreisā flanga izskanēja doma, ka šis ir stagnācijas... bezizejas budžets un tamlīdzīgi. Tad ir jautājums: kuru Eiropas valsti varētu nosaukt šajā brīdī vai pagājušajā gadā, kur ir attīstības budžets, lēciena budžets? Cik jums tādas valstis rādās? Vai jūs Japānas budžetu vai ASV budžetu, vai Krievijas budžetu arī varētu nosaukt par kaut kādu attīstības lēciena budžetu?

Latvijā nav nekāds stagnācijas budžets, jo mums tomēr ekonomikā ir izaugsme. Gribat vai negribat, bet tie ir 5-4 procenti. Un arī nākamgad un arī tuvākajos gados būs ne mazāk kā 4 procenti.

Ja paskatāmies uz ekonomikas attīstību, nevaram neredzēt arī tādas lietas, ka tiek baidīts ar cenu lēcienu un nezin kādiem šokiem. Inflācijas līmenis ir bijis nulle arī iepriekšējā gadā, un arī citos iepriekšējos gados inflācija ir bijusi ļoti maza, ir bijusi pat deflācija. Es neredzu iemeslu, kāpēc tuvākajos gados Latvijā būtu spējš cenu lēciens. Neatkarīgi no tā, vai esam ar vai bez eiro, inflācijas līmenim ir jābūt nevis nullei, kas ir negatīvi priekš ekonomikas, bet adekvātā līmenī ar jebkuru no Austrumeiropas valstīm. Kā jūs redzat, tagad arī blakus esošajās valstīs tie ir 1,5-2,5 procenti.

Paskatīsimies arī uz pārējiem rādītājiem! Var jau gausties, ka Latvijā viss iet uz leju, kā jūs te minat, bet nu izaugsme pati par sevi rāda... Izaugsmes kompozīcija jeb struktūra ir pietiekami sabalansēta. Nevajag „izvilkt” vienu vai otru ceturksni un teikt, ka tajā brīdī kaut kas noticis. Gan lauksaimniecībā ir labs potenciāls - gadā kopumā gūta pozitīva izaugsme -, gan arī rūpniecībā. Un attiecībā uz komercpakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem jūs varat šeit noskaidrot, saņemt arī pie statistiķiem informāciju par metodoloģiju. Un tas nav tikai Latvijas jautājums; līdzīgus jautājumus par šiem pakalpojumiem, kāpēc tiem ir tāds spējāks lēciens, uzdod daudzu valstu valdību cilvēki.

Tāpat arī, ja mēs paklausāmies mūžīgo gaudu stāstu par eksportu vai par ražošanu... Abi šie ļoti svarīgie segmenti ir krietni virs pirmskrīzes līmeņa. Lielā daļā Rietumeiropas un arī Austrumeiropas valstu nav pirmskrīzes līmenis sasniegts ne eksportam, ne rūpniecībai. Paskatīsimies arī uz tā saukto tekošā konta deficītu, kurš parāda, cik sabalansēti Latvijas ekonomika attīstās! Jā, mēs jau - neatkarīgi no tā, vai ar vai bez aizdevējiem, - turamies pie nulles... mīnus 1 procents... Kaut kas nebijis, negaidīts priekš Austrumeiropas valsts! Tātad mēs spējam sabalansēti dzīvot.

Tālāk jautājums par budžeta sastādīšanu. Kā jau Reiznieces-Ozolas kundze minēja, nu... ka grūti bez aizdevējiem, bet mēs budžetu jau otro gadu sastādām bez aizdevējiem. Un es sevišķi neredzu, ka kaut kas būtu mainījies, - neatkarīgi no tā, vai tie aizdevēji bija vai nebija. Protams, aizdevēji apklusinātu daudzus karstgalvjus attiecībā uz budžeta struktūru, būtu daudz mazāk ultimātu, bet nu mēs esam iemācījušies arī tikt galā ar ultimātiem un arī tikt galā bez aizdevējiem. Tā ka vajadzētu justies gandarītiem arī par to, ka mēs tomēr esam no savām iepriekšējām biksēm izlīduši ārā un esam tomēr citā līmenī; mēs neesam vairs bērnudārzā.

Attiecībā uz eiro un daudzām citām lietām. Mums nākamajā gadā ir daudz izaicinājumu, bet es domāju, ka tas ir pozitīvs un loģisks pavērsiens un eiro ieviešana būs pozitīva; tas pāris gadu laikā, es domāju, dos labu pavērsienu Latvijas ekonomikai.

Labā ziņa, ko es jau minēju, tiešām ir tā, ka budžeta deficīts nav pārsniegts, un mums jāmācās ar to dzīvot.

Savukārt attiecībā uz to, kā tas viss fonds te izskatās... Brīžiem es, klausoties sevišķi opozīcijas runātājos, nesapratu, vai es esmu budžeta sarunās vai kaut kādā, teiksim, nezinu, teātrī vai šovā, jo principā te jau parādās tādas kompozīcijas kā - „Cik varētu maksāt viena balss”... Var katrs skaitīt... Varbūt nāciet runāt un nolieciet blakus lentīti, uz kuras ir uzraksts, cik maksā jūsu personīgie piedāvājumi?

Tāpat arī attiecībā uz, pieņemsim, „Saskaņas Centra” redzējumu uz dzīvi, uz tālāko Latvijas attīstību: „Ja „Saskaņas Centrs” tiktu beidzot pie varas, kā tad viss pavērstos!” Nu, pilnīgi skaidrs, kā tas pavērstos! Nu, iepriekš jau tika teikts... Jums interesē liels budžeta deficīts. Nu, lai pasniegtu jūsu dāvanas sabiedrībai, ir vajadzīgs ļoti daudz smago mašīnu, piekrautu ar eiro banknotēm. Kur jūs tās dabūsiet, es nezinu, jo acīmredzot diez vai Latvijas Banka jums tās dos, jums būs jāmeklē citi kanāli. Jūsu piedāvājums maksātu daudzas mašīnas, kuras braukātu pa Latviju, un principā šeit jums vajadzētu sēdē sēdēt nevis tā, kā jūs tagad sēžat - drūmās drānās -, bet sarkanos Salaveča kostīmos ar cepurēm, jo tās ir Ziemassvētku dāvanas! (No zāles dep. I.Grigule: „E, kur ir Salavecis!”)

Tā ka jāsaprot arī tas, ja jūs tiešām domājat kādreiz tikt pie varas!

Es saprotu, jūs tracina tas, ka jūs neesat bijuši ne reizi pozīcijā. Nu tomēr nerunājiet ar tik bērnišķīgām frāzēm!... Jūs redzat, kas notiek Eiropā, Japānā, ASV, jebkurā valstī! Pat Krievija mokās, lai sabalansētu budžetu. Nevar solīt to, kas nav izpildāms. Nu mūsu budžets... Mums jāiemācās dzīvot ar bezdeficīta budžetu. Mēs esam ļoti tuvu tam. Jums ir tikai piedāvājums braukt ar smagajām mašīnām, nekā cita jums nav. Tā ka, ja jūs gribat tiešām būt tā kā sociāldemokrāti (jūs droši vien skatāties uz Zviedriju ļoti labi un uz Vāciju), tad jau, protams, paskatieties, kas viņu programmās ir! Tur nav smago mašīnu ar naudu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Tur vilcieni nāk!”) Tur ir normāla, sabalansēta sadarbība.

Tā ka, manuprāt... Es domāju, ka budžetā ir daudz kompromisu, budžets satur daudzas pozitīvas lietas un nedrīkstētu pret to balsot.

Jūs balsojat pret algām, jūs balsojat pret sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Arī darbaspēka nodoklis beidzot par mazu daļu tomēr ir samazināts kārtējo reizi, un arī turpmāk, es domāju, tas būs iespējams, bet šeit nekādi lēcieni diemžēl nav iespējami, jo nav sabalansēts... nav iespējams sabalansēt, ja izaugsme ir tāda, kāda ir pie mums, - 4 vai 5 procenti -, bet pie 10 procentu izaugsmes mēs nekad neatgriezīsimies, jo tas nav vajadzīgs. Tā ka, lūdzu, uztveriet nopietni! Šis budžets tiešām ir laba ziņa visai mūsu sabiedrībai, tāpēc atbalstiet to. (No zāles dep. O.Ē.Kalniņš: „Jā!”)

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

Lūdzu, Reira kungs! Mums ir jābalso par katru no paketes likumprojektiem atsevišķi. Nē...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Frakcijas VIENOTĪBA, RP frakcijas un ministru aplausi.)

Tas ir tikai pirmais likumu paketes likumprojekts. (Sēdes vadītāja smejas.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 18.oktobris un 6.novembris. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku. Ja tiek noteikta diena, tad tiek domātas tās darba dienas beigas - pulksten 17.00.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad es atkārtoju vēlreiz: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, ar ko tiek domātas darba dienas beigas - pulksten 17.00, izskatīšana - 6.novembrī. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 18.oktobris un 6.novembris. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšana - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikuma iesniegšana termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Komisijas vārdā es gribu atgādināt, ka komisija lūdza šim likumprojektam iedot drusku garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es piedāvātu 25.oktobri, nemainot izskatīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Vispirms ir jābalso par garāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 25.oktobri un izskatīšanu Saeimas 6.novembra sēdē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 49, atturas - 4. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana Saeimas 6.novembra sēdē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā ” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 29, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Likumā par ostām” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 39, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 26, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris, izskatīšana - 6.novembrī.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par valsts budžetu 2014.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 18.oktobris, izskatīšana - Saeimas 6.novembra sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris pulksten 17.00, izskatīšana - Saeimas 6.novembra sēdē. Paldies.

Līdz ar to budžeta likumprojektu pakete ir izskatīta. Un kur aplausi? (Smejas.)(Aplausi.)

Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Pieci deputāti - Zaķis, Smiltēns, Čigāne, Kalniņš un Ašeradens - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un pēc 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas pirmajā lasījumā kā pirmo jautājumu skatīt lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Un vēl ir divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām sēdes darba kārtībā. Ministru prezidents lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

„Pret” pieteikusies runāt Aija Barča. Tas ir par darba kārtības maiņu... Nē, tas ir par darba kārtības maiņu. Labi!

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Es aicinu darba kārtību šajā konkrētajā gadījumā nemainīt, jo likumprojekti... Man, ilgus gadus strādājot parlamentā, ir izdevies redzēt ļoti nekvalitatīvus likumprojektus - ne tik vien šo, bet arī likumprojektu par maternitātes un slimības apdrošināšanu, kas būs nākošais jautājums. Tāpēc, manuprāt, Ministru kabinetam vajadzētu saspringt un šos likumprojektus paņemt atpakaļ un pārstrādāt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 38, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Ministru prezidents lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Paldies.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!” Dep. J.Urbanovičs: „Par zābakiem pastāsti!”)

A.Pabriks (aizsardzības ministrs).

Dāmas un kungi! Negribu velti kavēt jūsu laiku, gribu tikai pāris teikumos pateikt, ka Apvienoto Nāciju Organizācijā ir pieņemts mandāta pagarinājums attiecībā uz starptautisko spēku uzturēšanos Afganistānas teritorijā 2014.gadā. Tā kā arī mēs piederam pie šīs starptautisko spēku grupas ar 148 karavīriem, lūdzu apstiprināt šo lēmumu, ka mūsu karaspēks uzturēsies Afganistānas teritorijā arī nākošajā gadā līdz rudenim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Būšu ļoti lakonisks. Šādus grozījumus, kādus tagad tiek paredzēts iekļaut Aizsargjoslu likumā, es esmu redzējis jau vismaz reizītes divas vai trīs - katrā Saeimā vismaz pāris reižu pamēģina liberalizēt kāpu apbūvi, tātad krasta kāpu aizsargjoslas apbūvi.

Arī šajos Aizsargjoslu likuma grozījumos ir paredzēts, ka, pirmkārt, būtu krietni vienkāršāk noteikt ciemata robežas - un tas nav nieks. Ciematu teritorijās kāpu aizsargjoslā apbūve ir pieļaujama nesalīdzināmi lielākā blīvumā nekā ārpus ciematiem.

Otrkārt. Protams, līdz šim, kādos desmit gados, Ministru kabinets ir pieņēmis, ja nemaldos, 25 lēmumus ar atļauju veikt, nu, kā kādreiz to sauca, meža zemju transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā. Desmit gados - 25 gadījumi! Viens no tiem bija varbūt diezgan skaļš - tas bija tā sauktais Šlesera gadījums; bija runa par priežu izciršanu apbūvei. Sabiedrība patiesībā par to, ka ir iecerēts šīs priedes Jūrmalā izcirst, uzzināja tikai saistībā ar to, ka šis jautājums, tā teikt, gāja caur Ministru kabinetu un prasīja Ministru kabineta īpašu lēmumu.

Ja mēs šo kārtību atceļam, tad būtībā jau sabiedrība par saviem „varoņiem”, kas vēlas izcirst mežu kāpās, tā arī droši vien neuzzinās.

Līdz ar to es aicinu, protams, šos Aizsargjoslu likuma grozījumus tomēr nenodot komisijām, par šo jautājumu aizmirst, un lai viss notiek, kā līdz šim noticis, jo pretējā gadījumā man radīsies aizdomas, ka kāds... varbūt kādas partijas sponsors ir iegādājies kādu krietnu zemes gabaliņu kāpās, kas apaugušas ar krāšņu priežu mežu, un tagad nu ļoti, ļoti vajag mazliet tās ciemata robežas pa kluso pabīdīt uz to pusīti un vajag tā „pa ātro” veikt šo kāpu atmežošanu. Un es ļoti negribētu domāt, ka tas tā ir iecerēts.

Tāpēc es aicinu balsot „pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 14, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt ir pieteicies deputāts Einārs Cilinskis. Einārs Cilinskis runās „par”.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā” nosaka obligātās depozītu sistēmas ieviešanu gan vienreiz, gan daudzkārt izmantojamam iepakojumam. Un jāteic, ka šis ir bijis jau Vides ministrijas darba kārtībā, bet vēlāk arī VARAM darba kārtībā gandrīz visu laika posmu, kopš es šajā ministrijā strādāju, un šobrīd šis jautājums tomēr beidzot ir nokļuvis līdz deputātu lemšanai. Es domāju, ka tas ir diezgan būtisks notikums. Un, kaut gan noteikti arī vēl komisijā būs lielas diskusijas un varbūt kaut kas vēl būs uzlabojams, es tomēr ceru, ka mums patiešām izdosies šo likumprojektu pieņemt, jo pēdējā laikposmā VARAM izdevās tomēr saskaņot šo likumprojektu ar absolūtu vairākumu iesaistīto pušu, ražotāju un tirgotāju pārstāvjiem un arī detalizēti izstrādāt mehānismu, kā šis depozīts darbosies.

No patērētāju viedokļa raugoties, tas, protams, ir ļoti vienkārši. Cilvēks nedaudz dārgāk samaksā par šo PET vai stikla pudeli un pēc tam šo pudeli var nodot un saņemt atpakaļ depozīta naudu. Tas liekas pietiekami vienkārši, bet darbs ar šo naudas plūsmu, kādā veidā... kā tam ir jānotiek, prasītu diezgan ilgu laiku.

Un tomēr es domāju, ka tas ir diezgan ievērojams notikums, ka beidzot šis likumprojekts ir nonācis līdz Saeimas lemšanai, un es domāju pavisam noteikti, ka tanī brīdī, kad šī sistēma sāks darboties, mūsu meži tomēr kļūs tīrāki no šīm pudelēm.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām un tālāk to arī pieņemt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzreiz lūdzu man piešķirt vēl divas papildu minūtes.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Paldies.

Godātie kolēģi! Es īsi mēģināšu raksturot pašreizējo situāciju, problēmas un likumprojekta mērķi. Kopš 2010.gada 1.jūlija ar turpmākiem grozījumiem stājās spēkā kārtība, ka, lai varētu uzturēties Latvijā, termiņuzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi apmaiņā gan pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā, gan pret nekustamā īpašuma iegādi, gan pret ieguldījumu bankas subordinētajā kapitālā.

Attiecībā uz statistiskiem rādītājiem pievērsīšos tikai tiem gadījumiem, kad atļaujas ir iegūtas pret nekustamā īpašuma iegādi. Ir iesniegti 2328 pieteikumi termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, kopumā piesakoties 5558 personām. Pozitīvi lēmumi ir 96 procentos gadījumu. Šādu termiņuzturēšanās atļauju skaitam, kuras izsniegtas pret nekustamā īpašuma iegādi, ir tendence pieaugt ģeometriskā progresijā: 2010.gada sešos mēnešos faktiski bija 96 atļaujas, turpretim 2011.gadā - jau 1263; 2012.gadā - 2189, bet 2013.gada pirmajā pusgadā vien jau ir pieteiktas 1386.

Līdz 2013.gada 1.janvārim absolūtais vairākums uz šī pamata termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo personu bija Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, kā arī Ķīnas pilsoņi. 2013.gada pirmajā pusgadā pamattendences ir līdzīgas, bet strauji pieaudzis Ķīnas pilsoņu pieteikto termiņuzturēšanās atļauju skaits, un Ķīna līdz ar to izvirzījusies otrajā vai trešajā vietā.

Vairākums no NVS valstu pilsoņu pieteikumiem pamatoti ar nekustamo īpašumu iegādi Rīgā un Jūrmalā, kā arī Babītes, Mārupes, Saulkrastu, Garkalnes un citos Pierīgas novados. Savukārt Ķīnas pilsoņi pārsvarā izvēlas novadus, kuros nepieciešams ieguldīt tikai 50 tūkstošus, piemēram, Ozolniekus, Cēsis un citus novadus.

Minētā regulējuma ieviešana tika pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču Eiropas pieredze liecina, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes.

Kā norāda vairākums ekonomistu, valstis var kļūt bagātākas ar rūpnieciskās ražošanas un eksporta palīdzību, nevis ar to, ka sadārdzina nekustamā īpašuma izmaksas. Ir jāveicina investīcijas produktīvos ekonomikas sektoros, nevis spekulācijas... spekulatīvās investīcijas. Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noved pie smagas ekonomiskās krīzes ne tikai Latviju, bet arī Spāniju, Grieķiju un vairākas citas valstis. Tas mākslīgi paaugstinātu nekustamo īpašumu cenas, un tā rezultāts ir tāds, ka vietējie iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgst parādos, nonāk zem kredītu sloga, kas nereti noved pie emigrācijas uz ārvalstīm. Jau tagad vietējiem, Latvijas, iedzīvotājiem ir gandrīz vai neiespējami iegādāties kvalitatīvu nekustamo īpašumu Rīgas centrā vai Jūrmalā.

Gribu uzsvērt, ka šo darījumu dēļ pieaug arī kadastrālā vērtība blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to arī palielinās nekustamā īpašuma nodoklis.

Attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā Iekšlietu ministrijas ziņojumā ir norādīts, ka starp tām kapitālsabiedrībām, kurās ir veiktas ārvalstu investīcijas, ir visai liels to kapitālsabiedrību īpatsvars, kuras nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu un līdzīgām darbībām. Var pieņemt, ka viens no to dibināšanas galvenajiem mērķiem ir bijis uzturēšanās atļauju saņemšana ieguldītājiem. Atsevišķas no šīm kapitālsabiedrībām ir pieteikušas pietiekami aktīvu darbību. Tomēr jāsecina, ka aptuveni puse šo uzņēmumu strādājuši ar zaudējumiem, kā arī nenodarbina vairāk par trim darbiniekiem. Tas nozīmē, ka esošais regulējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu šo investīciju ieplūšanu produktīvos Latvijas tautsaimniecības sektoros un dotu ieguldījumu bezdarba mazināšanā. Faktiski šie uzņēmumi tikai atražo uzturēšanās atļauju iegūšanas sistēmu. Turklāt, kā mēs redzam, ir atklājusies arī problēma, ka, vienā vienīgā kapitālsabiedrībā ieguldot attiecīgo ieguldījumu, nomaksājot 20 tūkstošus latu, var saņemt vairākas uzturēšanās atļaujas.

Projektā paredzēts papildināt arī kritērijus, kurus ārzemniekam nepieciešams izpildīt, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav ilgāks par 5 gadiem. Kā viens no ieviestajiem papildu kritērijiem ir ārzemnieka pienākums veikt konkrētus maksājumus Ekonomiskās attīstības fondā, kurš atrastos Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kura izveides mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Noteikts, ka maksājumi, kurus ārzemnieks veicis Ekonomiskās attīstības fondā, netiek ieskaitīti valsts budžetā un no tiem netiek aprēķināti nodokļi. Papildus minētajam regulējumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Ekonomiskās attīstības fonda darbības principus. Projektā ietverts tiesiskais regulējums attiecībā uz Ekonomiskās attīstības fondā iemaksājamo līdzekļu apmēru, papildus paredzot arī jaunu iespēju pret... Iegūt šīs atļaujas, iegādājoties ilgtermiņa bezprocentu kredītu, krājobligācijas.

Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi paredzēts noteikt, ka ir nepieciešama papildu iemaksa šajā Ekonomiskās attīstības fondā. Tāpat ir paredzēts palielināt tā saukto īpašuma vērtības slieksni. Minētais regulējums stātos spēkā 2014.gada 1.janvārī. Projekts pozitīvi ietekmēs komercdarbības sektorus, kuros tiek veikti ieguldījumi saskaņā ar paredzētajiem kritērijiem termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai un kuros tiks izvietoti Ekonomiskās attīstības fonda līdzekļi.

Kā tika norādīts Iekšlietu ministrijas ziņojumā, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrantu plūsmai no bijušajām Padomju Savienības teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgās sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā ietekme uz tautsaimniecības attīstību būtu pozitīva, jo pakāpeniski tiktu ierobežots faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamā īpašuma cenas, un vietējie iedzīvotāji vairs nebūtu spiesti pārmaksāt par dzīvošanai reāli nepieciešamo nekustamo īpašumu.

Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti iebilst pret likumprojektu? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” tiktu nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10.oktobrī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 17.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Valda Zatlera ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 14.oktobra līdz 18.oktobrim. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām darba kārtībā... Jā, es gan redzu tikai vienu, kas man ir uz galda...

Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā izskatīšanai bez atkārtotas izskatīšanas komisijā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 37, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” un izskatīt to kā trešo darba kārtības sadaļas „Likumprojektu izskatīšana”... kā pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Elīnas Leitānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Elīnas Leitānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Elīnu Leitāni par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Elīnas Leitānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Līgas Grīnbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Līgas Grīnbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Līgu Grīnbergu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Grīnbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Kristīnes Vintes-Kormes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 8.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Kristīnes Vintes-Kormes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Kristīni Vinti-Kormi par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristīnes Vintes-Kormes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais likumprojekts - „Grozījumi Patvēruma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Daina Kazāka.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.959/Lp11.

Minētais likumprojekts paredz grozījumus Patvēruma likumā un ir saistīts ar direktīvu pārņemšanu. Tātad Ministru kabineta 2013.gada 20.februārī iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā” saistīts ar direktīvas 2011/51/ES un direktīvas 2011/95/ES prasību pārņemšanu.

Viena no direktīvas 2011/51/ES 2.panta 1.punkta prasībām ir tā, ka normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, jāstājas spēkā līdz šī gada, 2013.gada, 20.maijam, bet mēs, Latvijas Republika, īstenībā esam nokavējuši šo termiņu, un sakarā ar to pret mūsu valsti ir uzsākta formāla pārkāpuma procedūra par savlaicīgu direktīvas prasību nepārņemšanu. Pārkāpuma procedūras ietvaros ir iespējama arī finansiālu sankciju piemērošana. Līdz ar to ir lūgums šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtā.

Un tagad es nedaudz pastāstīšu arī par pašu likumprojektu.

Tātad likumprojekta būtība ir tāda, ka tiem, kam būs piešķirts alternatīvā statuss, tiks dota iespēja saņemt pabalstu valsts valodas apguvei, tādējādi veicinot personu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Līdz šim šādas tiesības tika nodrošinātas tikai bēgļiem.

Šis likumprojekts ir saskaņots ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Saeimas Juridisko biroju, Tiesībsarga biroju, Latvijas Cilvēktiesību centru un ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvjiem. Mums jau bija diskusijas komisijā, bet tomēr mēs aicinām to nodot vēlreiz komisijai un arī izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Patvēruma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu, Cileviča kungs! Vai jums pietiks laika līdz pārtraukumam? Lūdzu!

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi, es atbalstu visu, ko teica Kazākas kundze. Tikai viena maza piezīme. Patiešām lielu domstarpību nav par tām normām, kas ir iekļautas šajā likumprojektā, bet diemžēl pilnībā nav ievēroti cilvēktiesību aspekti. Komisijai vienkārši nebija pietiekoši daudz laika, lai izskatītu tiesībsarga atzinumu. Taču es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu es iesniegšu vienu priekšlikumu, kas principā ir vajadzīgs, lai pilnībā saskaņotu šo likumprojektu ar mūsu saistībām cilvēktiesību jomā un arī ar Eiropas Savienības direktīvas prasībām.

Taču šobrīd es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kazākas kundze, vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko piebilst?

D.Kazāka. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un mēs paredzēsim arī priekšlikumu iesniegšanu stundas garumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.

D.Kazāka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.oktobris pulksten 16.00, bet izskatīšana būtu vēlama Saeimas šodienas sēdē, kas ir 17.oktobrī, pēc pārtraukuma. Ja mēs pagūsim rīkoties atbilstoši procedūrai...

Sēdes vadītāja. Sakiet, lūdzu, vēlreiz, Kazākas kundze!

D.Kazāka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien - 17.oktobrī līdz pulksten 16.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana šodienas sēdē?

D.Kazāka. Jā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sprieda un vienbalsīgi arī pieņēma šādu lēmumu, ka mēs dodam priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vienu stundu. Un tas ir ar visiem saskaņots. Arī ar tiesībsargu un pārējiem, kuri piedalījās šajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Inārai Mūrniecei!

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Cienītā sēdes vadītāja! Tā kā darba kārtība ir bijusi diezgan gara, komisija patiešām ir vienojusies par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - viena stunda. To pilnībā atbalstīja visi deputāti. Tomēr izskatīšana šodien komisijas sēdē acīmredzot vairs nav iespējama.

Aicinu izskatīt šo likumprojektu nākamajā Saeimas sēdē otrajā lasījumā, ja ir tāda iespēja, bet kā lems Saeima...

Mans, deputātes, priekšlikums - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz rītdienai pulksten 12.00, jo šodien patiešām mēs vairs nevaram pagūt to izskatīt šīsdienas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir saņemti divi priekšlikumi. Vispirms mums ir jābalso par ilgāko laiku. Tādējādi priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir rītdiena, 18.oktobris, pulksten 12.00, un izskatīšana - Saeimas 24.oktobra sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņiem! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 24.oktobra sēdē. Paldies.

Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Inārai Mūrniecei - paziņojumam.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Tā kā šodien darba kārtība bijusi gara, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde nenotiks, jo mēs vairs nevaram pagūt izskatīt to likumprojektu. Tātad to izskatīsim nākamajā komisijas sēdē jaunnedēļ.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav zālē, Andrejs Elksniņš... ir klāt, Kārlis Eņģelis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... bet viņš ir, viņam, pēc pieejamās informācijas, ir tikšanās ar ārzemju pārstāvjiem šobrīd; Andrejs Klementjevs... arī viņam šobrīd ir šī tikšanās; Igors Meļņikovs... nav, Aleksandrs Sakovskis... tikšanās ar ārzemju pārstāvjiem, Jānis Upenieks... arī, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 17.oktobra sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Īpaši tie, kuri ir atraduši laiku, lai pēc starpbrīža atgrieztos zālē!

Skatām likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi un izskatījusi septiņus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks labojums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 3. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas padara vienkāršāku likuma normu piemērošanu. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 4. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 5. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 6. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. Un 7. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Dārgie kolēģi, aicinu neatbalstīt šo labklājības ministres priekšlikumu, jo tas turpina diskrimināciju attiecībā uz vecākiem, kuri strādā, jo tādā veidā viņi nevar saņemt šo pabalstu. Mūsu aicinājums tomēr būtu noraidīt šo priekšlikumu un līdz ar to arī likuma stāšanos spēkā, lai šī diskriminācija tiktu novērsta.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka pēc budžeta likumprojektu paketes pieņemšanas visi varbūt jau ir noguruši, bet es tomēr aicinu pievērst uzmanību šim likumprojektam un arī šim priekšlikumam.

Gribu atgādināt, ka mēs šo likumprojektu Saeimā iesniedzām 14.martā. No tā brīža ir pagājuši septiņi mēneši, un komisijā tas ir atzīts par steidzamu. Šis jautājums tiešām ir jārisina pēc iespējas ātrāk, lai, kā kolēģe teica, šī nevienlīdzība, diskriminācija tiktu novērsta.

Un tagad ir jautājums: ar kuru brīdi mēs to izdarīsim? Kolēģiem deputātiem ir dota šī izšķiršanās - vai nu atbalstīt labklājības ministres priekšlikumu, lai tas viss turpinās vēl divus mēnešus, vai tomēr atbalstīt kādu māmiņu, kuras konkrēto gadījumu tagad minēšu. Tā nav hipotētiska situācija, bet ļoti konkrēta, un tādi gadījumi ir vairāki.

Māmiņa pirms tam ir mācījusies pilna laika klātienē, bet vakaros, lai varētu nopelnīt kaut cik cienīgu iztiku, vēl ir strādājusi par apkopēju. Viņa ir devusies bērna kopšanas atvaļinājumā un kā strādājošā māmiņa viņa saņem vecāku pabalstu, bet, tā kā viņai nav bijušas pietiekami lielas šīs iemaksas, jo apkopējas alga ir bijusi pat mazāka nekā minimālā, jo bija nepilna slodze, tad viņa saņēma tikai 100 latu lielu vecāku pabalstu.

Kādā brīdī, tad, kad bērniņš bija jau kļuvis mazliet lielāks, viņai bija skaidrs, ka ar 100 latiem gluži nepietiek, lai varētu parūpēties par bērniņu. Viņa nolēma strādāt tāpat vakaros - turpināt apkopējas darbu, lai varētu vismaz liekus 50 latus nopelnīt. Taču viņa bija tik neapdomīga, ka šo darbu uzrādīja kā legālu, oficiālu.

Protams, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet, ziniet, šī māmiņa šajā brīdī vairs nesaņem šos 100 latus - viņa nesaņem vairs neko! Valsts viņai pasaka tā: „Paldies, un uz redzēšanos! Varat saņemt savu algu, tātad iet strādāt un nodrošināt pati sev iztiku!” Bet tos 100 latus, ko saņem māmiņa, kura iepriekš nebija strādājusi… nebija sākusi strādāt, viņa šos 100 latus saņemtu. Vai tas nav absurds?

Tad jautājums tagad ir tāds, un jūsu izšķiršanās ir ļoti vienkārša: vai nu piekrist labklājības ministres pozīcijai, ka šai māmiņai nepienākas neko saņemt arī novembrī un decembrī, bet tikai no 1.janvāra -, vai arī atbalstīt un teikt: „Tas nav taisnīgi!” Un tad ar novembra mēnesi šādas māmiņas jau varēs saņemt valsts atbalstu.

Attiecībā uz iespējamiem argumentiem par tā saukto fiskālo ietekmi. Fiskālā ietekme tīri teorētiski, iespējams, nav lielāka par 50 tūkstošiem latu par šiem diviem mēnešiem. Matemātika ļoti vienkārša: apmēram 12 tūkstoši māmiņu saņem vecāku pabalstu, 2 procenti no viņām, pēc Labklājības ministrijā esošiem datiem, izvēlas strādāt līdz bērna gada vecumam; kopā sarēķinot, divos mēnešos tātad ir 240 reiz 100 lati, reiz divi mēneši. Tas attiecīgi sanāk 48 tūkstoši.

Tagad iedomāsimies, ka pēkšņi māmiņu skaits, kuras izvēlas līdz bērna gada vecumam iet strādāt, kļūst lielāks. Kāda tad varētu būt ietekme uz budžetu? Ja mēs pieņemam, ka māmiņa līdz tam ir saņēmusi šos 100 latus kā vecāku pabalstu, bet, aizejot strādāt, viņa saņems 100 latus bērnu kopšanas pabalstu, tad ietekmes nav nekādas, mainās tikai budžeta pozīcijas. Savukārt, oficiāli reģistrējot darba attiecības, ja viņa pat saņems minimālo algu 200 latu apmērā, viņa nodokļos nomaksās 83 latus. Tātad budžetā drīzāk būs papildu ieņēmumi, un es pieļauju, ka liela daļa māmiņu, kuras šobrīd strādā neoficiāli, zinot šo likuma normu, ka viņas nesaņems vecāku pabalstu, tagad vienkārši izvēlēsies oficiāli reģistrēties.

Mani pārsteidz Labklājības ministrijas nostāja, ka tā vietā, lai veicinātu legālo nodarbinātību, mēs... tieši otrādi - nevis mēs, es atvainojos, bet Labklājības ministrija vēlas šo legālo nodarbinātību kaut kādā veidā attālināt.

Es kolēģus aicinu izdarīt izvēli par labu tai māmiņai, kurai pienākas saņemt pabalstu, ko valsts ir piešķīrusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es nedaudz atgādināšu normu, tas ir, likuma grozījumu, par ko mēs diskutējam. Mēs diskutējam par likuma spēkā stāšanās datumu.

Labklājības ministres virzītais priekšlikums paredz, ka šim likumam jāstājas spēkā 1.janvārī, un tam attiecīgi tiek paredzēti līdzekļi, un šī norma tiek ieplānota, kopumā skatoties uz demogrāfijas paketi.

Parādnieka kungs saka, ka šai normai jāstājas spēkā tūlīt.

Tāpēc es gribu aicināt pozīcijas deputātus nedaudz padomāt par to. Mēs katrs, visticamāk, varētu šeit nosaukt visneiedomājamākās lietas, ko mēs gribētu... lai likums stājas tūlīt spēkā. Tās noteikti būtu indeksētās pensijas un minimālās algas, izbūvēti ceļi un kas tik vēl ne. Bet es gribu teikt, ka eksistē noteikts veids, kādā valsts virzās uz priekšu: lietas tiek izdiskutētas, par tām novienojas, tās iekļauj budžetā. Un tad tas strādā!

Skaidrs, ka mēs katrs šeit varētu - ar opozīcijas atbalstu varētu! - panākt jebkādu balsojumu, bet vai šādā veidā mums vajag rīkoties? Es aicinu to nedarīt.

Es aicinu ievērot budžeta disciplīnu un aicinu koalīciju balsot saprātīgi par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Nākamajai vārds deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Tajās atbildēs, ko mūsu diskusijās ar Labklājības ministriju mēs saņēmām uz jautājumu, kādēļ mēs nevaram šo netaisnību novērst pēc iespējas ātrāk, nekad nav bijis jautājums par naudu. Tas jautājums un tie argumenti, kas no viņu puses ir izskanējuši, ir tikai un vienīgi par to, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra netiek galā ar sistēmas izmaiņām un šādu izmaiņu ieviešana šobrīd ir pārāk sarežģīta, jo mums, protams, pāreja uz eiro ir jāīsteno kā prioritāra.

Ja godīgi runājam, tad jāteic, ka, ja šīm māmiņām, kurām mēs šobrīd atņemam jebkādu palīdzību no valsts, būtu spēks, viņas sen jau būtu aizgājušas uz Satversmes tiesu un apstrīdējušas šo netaisnību un tiesā uzvarējušas. Jo, ja šobrīd mēs visām mammām kaut ko dodam - vai nu bērna kopšanas pabalstu, vai vecāku pabalstu -, tad mammai, kas ir iepriekš strādājusi un atgriezusies darbā ātrāk, nekā ir pienācis bērna gada vecums... nesaņemot vairs ne santīmu palīdzības, viņai būtu tiesības uz to, ka mēs viņai kompensētu ar atpakaļejošu datumu šo minimālo bērna kopšanas pabalstu, kas šogad ir 100 latu.

Lūdzu, deputāti, būsim atbildīgi un šo netaisnību likvidēsim pēc iespējas ātrāk! Neatbalstīsim 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, tiešām Ašeradena kungam ir taisnība. Mēs katrs gribētu kaut ko uzlabot un noteikti sniegt vēl lielāku atbalstu tiem cilvēkiem, kuriem tas vienkārši pienāktos, vadoties pēc taisnīguma un pēc mūsu uztveres par to, kā cilvēkiem būtu nepieciešams kaut kādu minimumu nodrošināt. Bet šī ir īpaša situācija, tāpēc ka šis likums tika grozīts vairākkārt. Un - atbilstoši arī Satversmes tiesas spriedumiem - šīs izmaiņas, kas tika ieviestas... Līdz tam, kad es to konstatēju, man likās, ka tā ir vienkārši neuzmanības kļūda, kam īpaši nebija pievērsta uzmanība Labklājības ministrijā. Tad, kad es uz to norādīju pagājušā gada oktobrī Labklājības ministrijā, man teica, ka tā nevar būt. Nevar būt tāpēc, ka arī bērna kopšanas pabalsta saņēmēji šo naudu nesaņems, aizejot strādāt. Tikai tad, kad es saņēmu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras oficiālu dokumentu par to, ka tāda situācija ir, - tikai tad izdevās panākt... Un arī mēs, deputāti, iesniedzām deputātu priekšlikumus, lai šo, pareizāk sakot, netaisnību, ko es tiešām sākumā uzskatīju par vienkāršu kļūdu, novērstu. Šī kļūda ir jānovērš tūlīt, nekavējoties! Ir pārāk daudz laika jau pagājis no likumprojekta iesniegšanas brīža.

Es aicinu labklājības ministres priekšlikumu neatbalstīt, un tādējādi šī norma stātos spēkā 4.novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Ašeradena kungs komisijas vārdā vēlas vēl ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - nav. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Jā! Granāta!”) Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Varbūt jāpārbalso?” Zālē smiekli.)

A.Ašeradens. Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

A.Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis. Lūdzu!

G.Igaunis (RP).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Šie grozījumi paredz, ka ar 2013.gada 25.oktobri savu darbību sāks Ārstniecības riska fonds, lai pacientam būtu tiesības saņemt atlīdzību par viņa dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādēs strādājošas personas, kā arī tiesības uz atlīdzību par izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja tā ir bijusi nepieciešama.

Komisijā atbalstīti četri priekšlikumi, divi priekšlikumi atbalstīti daļēji.

Sēdes vadītāja. Par katru priekšlikumu atsevišķi, lūdzu!

G.Igaunis. 1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 2. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Igaunis. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. 4. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Igaunis. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. Un 6. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Igaunis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - komisijas vadītāja Aija Barča. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mēs ar tevi!”)

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojektam priekšlikumi uz otro lasījumu nav iesniegti, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums vienprātīgi pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Arīdzan par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” priekšlikumi otrajam lasījumam netika saņemti, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, otrais, galīgais, lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojekta „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem””, otrais lasījums.

Uz otro lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums, kas ir no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz Valsts policijai lielāku lomu šo jautājumu risināšanā. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien vēlreiz, cienījamie deputāti! Lai apkarotu narkotisko un psihotropo vielu pārdošanu, pirkšanu, izplatīšanu, ir jānodrošina šo vielu izplatīšanas pārtraukšanas nenovēršamība un ātrums. Likumprojekts klāsta, kā var nodrošināt nenovēršamību. Skaidrs, ar Slimību profilakses un kontroles centra lēmumu var aizliegt tādu jaunu psihoaktīvo vielu izplatīšanu, kuras nav iekļautas attiecīgajos sarakstos un par kurām ir saņemts tiesu ekspertīžu iestādes atzinums. Līdz šim viss ir skaidrs. Bet cik ātri tas var notikt? Cik ātri lēmums tiks pieņemts? Uz šo jautājumu nav atbildes likumprojektā. Cik ātri šīs vielas tiks izņemtas no tirdzniecības? Atbildes arī uz to jautājumu nav. Skaidrs, ka vielu no tirdzniecības vai no atsevišķām personām izņems Valsts policija, nevis Veselības ministrijas dienests. Tad kādēļ to nedeleģēt Valsts policijai - šo darbu turpināt un arī noslēgt? Tāpēc es rosinu tā arī ierakstīt likumā - tajā normā, kas ir ietverta likumprojekta 2.panta... 4.panta otrajā daļā, ierakstīt, ka Valsts policija var izņemt attiecīgās vielas paraugu, lai to nodotu pārbaudīt tiesu ekspertīžu iestādei, kura uzrādītajā laikā, proti, 24 stundu laikā, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, pieņems lēmumu par to, vai šī viela ir aizliedzama... par vielas izplatīšanas aizliegumu vai par šīs vielas nodošanu personai, kuras valdījumā atradās viela, no kuras izņemts attiecīgais paraugs. Es uzskatu, ka tāds formulējums un tāda procedūra ir skaidra, ātra, un tādēļ tā ir vislabākais risinājums, kādu gaida mūsu sabiedrība. Es biju viens no tiem kolēģiem, kuri šīs vasaras laikā bija sākuši celt trauksmi par to, ka Purvciemā, piemēram, kā paraugu pārdod tādas vielas. Kādas skolas direktors man ar roku parādīja, ka burtiski 50 metrus no skolas galvenajām durvīm 1.septembrī... nē, 2.septembrī, kad bija atsācies mācību gads, tirdzniecība nepārtraukti turpinājās. Un ar to nevar neko izdarīt.

Es uzskatu, ka likumprojekts, protams, ir solis uz priekšu, bet to, par ko es runāju, tas nemaz nenodrošina. Pa tām 24 stundām mums patiesībā nebija laika pētīt situāciju, jo priekšlikumu iesniegšanai tika atvēlēta viena diena. Viena diennakts! Tāpēc jau pēc tam bija skaidrs, ka tās iestādes, kas ir Iekšlietu ministrijas struktūrā, tiešām nevar tik ātri visu to izanalizēt, jo tur ir garas rindas... simtiem vielu gaida analīzi. Tāpēc es vienkārši rosinu manu priekšlikumu atbalstīt un pēc tam šinī likumā papildus noteikt tik garu laiku, kas tiešām nodrošinātu attiecīgo analīzi un attiecīgo pārbaudi. Tas būtu prātīgi.

Patlaban ir tikai divas iestādes Latvijā ministrijas ietvaros, kas to dara. Kā man paskaidroja attiecīgā departamenta vadītājs, ir noslēgts līgums ar institūtu, kas arī palīdzēs ministrijai. Arī tas ir maz, bet tas noteikti ir jādara, un es domāju, ka tas ir jādeleģē Iekšlietu ministrijai... jā, Valsts policijai. Līdz ar to mēs izpildīsim šo uzdevumu labāk nekā jebkurā citā gadījumā.

Un vēl es lūgtu ziņotāju, Ašeradena kungu, izteikt savu viedokli, kāpēc viņš vai komisija neatbalsta šo manu priekšlikumu, nevis savā ziņojumā, bet tieši debatēs, lai es varētu oponēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Andrejam Judinam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Klausieties Judinu, balsojiet...”)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man nav ne mazāko šaubu, ka Pimenova kunga domas ir labas. Un ir pilnīgi saprotams, ka ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, ja viela ir kaitīga.

Bet par kādu... par kādām vielām mēs runājam? Mēs runājam par jaunām psihoaktīvām vielām. Proti, jautājums nav par to, ka mēs varam 24 stundu laikā vai divu dienu laikā uztaisīt ekspertīzi un atbildēt uz jautājumiem. Mēs varam ātri izdarīt ekspertīzi, noskaidrot formulu un nosaukumu, bet kāds ir jautājums? Vai, zinot nosaukumu un formulu, jūs varēsiet atbildēt, vai šī viela ir tik kaitīga, ka tā ir jāizņem, vai tomēr nav tik kaitīga? Tātad šī izpēte ir daudz komplicētāka.

Es noteikti atbalstu, lai būtu šis process, lielās pārbaudes, un tad nepieciešamības gadījumā arī aizliegšana notiktu ātri. Bet, ja mēs likumā rakstām, ka 24 stundu laikā jāizdara ekspertīze un ātri jāatbild, vai ir jāaizliedz vai nav jāaizliedz, tad mēs jaucam divus jautājums.

Līdz ar to es uzskatu, ka šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Arvils Ašeradens.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Pimenova kunga priekšlikumā tiešām ir tā labā sadaļa, kas šķietami piedāvā ātrākus risinājumus, ko sabiedrība arī gaida no mūsu lēmumiem, jo, protams, situācija nekādā veidā nav akceptējama, ka cilvēki paši linča tiesā mēģina nokārtot attiecības ar šiem kiosku īpašniekiem. Taču problēma ir, un tā atklājās, diskutējot šo jautājumu komisijā. Šajā priekšlikumā lēmumu par vielas izgatavošanas un izplatīšanas aizliegumu pieņem policija, taču policija nevar pieņemt tādu lēmumu, kas ir saistošs šajā visā iesaistītajām pusēm, un līdz ar to šis priekšlikums būtiski sašaurina likuma piemērošanas iespējas. Likuma grozījumos paredzēts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem administratīvo aktu par pagaidu aizliegumu, un šis lēmums attiecas uz visām iesaistītajām pusēm. Pēc tam jau kriminālprocesa ietvaros lēmums nonāk līdz katrai konkrētajai personai. Tieši Slimību profilakses un kontroles centrs ir kompetents noteikt vielas bīstamību veselībai, nevis policija. Ja vielas ir kaitīgas, tās tiek tālāk virzītas uz prekursoru sarakstu, arī to dara Slimību profilakses un kontroles centrs. Tāda ir šī sistēma, kas darbojas visā Eiropā. Arī Eiropā valsts policija kontrolē citas iestādes pieņemtu lēmumu izpildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Divi iebildumi.

Pirmkārt, tiesas ekspertīžu iestāde, Judina kungs, prot izanalizēt vielu ātri un dažu minūšu laikā secināt - kaitīga vai nav kaitīga. Es citēju lietpratējus. Tas nemaz nenozīmē, ka to var darīt vēl ātrāk, bet vismaz secināt, vai viela ir jāaizliedz vai nav jāaizliedz, ir iespējams.

Otrkārt, es nevaru saprast, Ašeradena kungs, kāpēc nevar deleģēt Valsts policijai kompetenci pieņemt lēmumu, kas būtu obligāts visām pusēm. Kāpēc Slimību profilakses un kontroles centram ir tāda kompetence, bet Valsts policijai neesot? Man liekas: ja ir vēlme, tad ir tūkstotis iespēju, bet, ja nav vēlmes, ir tūkstotis iemeslu. Vot, tas ir tas gadījums, kas, manuprāt, tagad parādās.

Vēlreiz iedomājieties, vēlreiz atcerieties, ko es teicu arī iepriekšējā sēdē, kad mēs tikai iesniedzām šo likumprojektu skatīšanai jūsu komisijā! Iedomājieties, ka tās nav narkotikas, tas ir spridzeklis! Vai būtu kādas šaubas par to, cik ātri un kam būs jādeleģē šī kompetence - secināt par kaitīgumu? Man liekas, ka nebūtu nemaz.

Līdz ar to es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Tehniski to var uzlabot pēc tam, kad būs atbalstīts šis likumprojekts. Par to gan es noteikti balsošu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Aijai Barčai.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Domāju, un tomēr man ir jānāk tribīnē un jāstāsta visiem kolēģiem, ka komisijas sēdē, gatavojot grozījumus likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”... Mēs visi gatavojāmies komisijas sēdei. Es, piemēram, tikos ar Kurzemes reģiona Valsts policijas pārvaldes priekšnieku un skaidri un gaiši... Biju informēta (sākoties komisijas sēdei, par to informēju arī kolēģus), par kādiem iekšējiem normatīvajiem aktiem domā Iekšlietu ministrija un kā tas ir paredzēts, un kā šis darbs notiks. Un arī viņi gaida, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieņemts šis likumprojekts, lai tas kļūtu par likumu un stātos spēkā.

Komisijas sēdē piedalījās deputāts Pimenova kungs. Komisijas sēdē piedalījās Iekšlietu ministrija, Valsts policija, piedalījās Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, un visi kopā diskutējām. Un man tā šķita, ka Pimenova kungs ir sapratis, kādēļ nevar Valsts policija pieņemt lēmumus par šīm psihoaktīvajām vielām. Jo galu galā mums būtu jāsaprot, ka psihoaktīvās vielas ir sadalītas trīs sarakstos: pirmais, otrais un trešais saraksts. Un pirmais ir tas visbīstamākais. Tas pēc būtības ir jautājums par kriminālprocesu - tūlīt un uzreiz, tikko tiek konstatēts...

Nu, diez vai Valsts policiju mēs varēsim tik īsā laikā apmācīt, lai viņi jau tūlīt, uzreiz, orientētos šajos jautājumos. Tādēļ mūsu valstī ir izveidots Slimību profilakses un kontroles centrs. Un tālāk jūs, kolēģi, redzēsiet, ka pirmā lasījuma tekstā - tas ir jautājums par trešo daļu - komisija ir atbalstījusi Kārļa Seržanta priekšlikumu, ka mēs vairs negaidīsim 10 darba dienas no lēmuma pieņemšanas brīža, bet to darīsim jau trīs dienu laikā.

Pilnīgi iespējams, ka varam turpināt diskusijas par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību. Tādā gadījumā varbūt ilgākā laika periodā, pārrunājot vēlreiz deputāta Pimenova priekšlikumu, tiekoties ar Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem, un tā tālāk, mēs varam izdarīt vēl kādus konkrētus uzlabojumus, bet, kolēģi, šis ir steidzams likumprojekts, kuru pēc taisnības Ministru kabinets pieņēma jau maijā, bet pa tiem garajiem ceļiem līdz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai šis likumprojekts nonāca tikai 19.septembrī, tāpēc šodien konkrēti 1.priekšlikumu, kolēģi, es aicinu neatbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Cienījamie kolēģi! Kaut arī pēc tik sarežģītas darba dienas nav viegli koncentrēties darbam, aicinu turpināt to.

2. - deputāta Seržanta priekšlikums, kas paredz policijai tiesības pārtraukt fiziskās vai juridiskās personas saimniecisko darbību, slēdzot visas tās pārvaldījumā esošās tirdzniecības vietas. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Šis mans likuma grozījumu priekšlikums ir vērsts uz tādu situāciju, kad policija jau ir atklājusi kādu no šīm tirdzniecības vietām un kad šī kaitīgā viela jau ir izņemta pārbaudei uz 12 mēnešiem. Nu, protams, to var izdarīt arī ātrāk, nav obligāti tie 12 mēneši, loģiski, jāgaida.

Latvijā mums šobrīd ir identificētas apmēram 40 šādas vielas, savukārt Eiropā šobrīd agrīnās brīdināšanas sarakstā ir jau apmēram 130 šādu te vielu. Loģiski, šiem tirgotājiem ir lieliski sakari arī ar ārzemēm, un tas viņiem absolūti netraucēs pēc tā brīža, kad viņiem viena vielu partija ir izņemta, nedēļas laikā sagādāt citu partiju, kurā jau būs pavisam citas vielas. Pieņemsim, ka arī šoreiz policija izrāda operativitātes brīnumus un atkal šīs vielas izņem. Bet pēc trim dienām ir atkal jauna partija, un atkal ir vēl trešā viela.

Salīdzinājumam: viens šāds kiosks dienas laikā (atkarībā no tā, kur tas atrodas) apkalpo apmēram no 50 līdz 300 cilvēkiem, kuri pārsvarā ir jaunieši. Taču man jau šobrīd stāsta, ka pat bērni 8-9 gadu vecumā pirmo reizi atzīmē iešanu uz skolu ar šo smēķējamo.

Tad, lūk, mans grozījums ir aicinājums uz to, ka gadījumā, ja policija jau ir izņēmusi no šīs tirdzniecības vietas vienu vielu pārbaudei un 12 mēnešu laikā vēlreiz šajā tirdzniecības vietā ir jādara tas pats, tad šo tirdzniecības vietu var aizvērt ciet, ņemot vērā to, ka, ja abās šajās pārbaudēs atklāsies, ka vielas ir kaitīgas, tas nozīmē, ka tik un tā tiks ierosināts kriminālprocess. Tāpēc es te neko sliktu neredzu, ja šo vietu līdz brīdim, kamēr konstatē, kas abās šajās vielās ir, policija vienkārši nožogo ar dzelteno lenti un aiztaisa to ciet.

Komisijā, protams, mēs drusku diskutējām, un bija dīvaini dzirdēt no atsevišķiem komisijas pārstāvjiem teicienus, ka mēs, lūk, nevaram iejaukties saimnieciskajā darbībā. Nu, piedodiet, ja tā ir saimnieciskā darbība, tad šeit ir... es atvainojos, balets Saeimā! Un, ja kāds šeit sēdošais domā, ka viņu un viņa tuviniekus šī problēma jau nu gan neskars nekad... Ziniet, es tiešām novēlu, lai šī jūsu doma piepildītos! Bet dzīve tomēr rāda, ka no tā nav pasargāts neviens.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man nav šaubu, ka arī Seržanta kunga domas ir pareizas. Taču, ja mēs gribam slēgt uzņēmumus un aizliegt atsevišķiem komersantiem veikt uzņēmējdarbību, šāds aizliegums ir jāparedz pareizā likumā. Jo šis likums nav tāds, kas paredz sodus. Turklāt ir jautājums: kas tas par sodu - kriminālsods, administratīvais sods, komercsods? Vai kaut kā citādāk mēs to nosauksim? Es domāju, ka... Jā, mēs esam politiķi, deputāti, un līdz ar to, lai patiktu tautai, mēs varam darīt arī tādus... taisīt tādus priekšlikumus. Bet, es domāju, mēs esam atbildīgi arī par likumu kvalitāti. Saistībā ar attiecīgo priekšlikumu man nav ne mazāko šaubu, ka tiem subjektiem, kas turpinās tirgot attiecīgās vielas, ir jāatbild par izdarītajiem pārkāpumiem.

Es sagatavoju priekšlikumu saistībā tieši ar šo problēmu, bet, manuprāt, īstā vieta attiecīgajam grozījumam ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Es ļoti ceru, ka šis priekšlikums, ko es plānoju šodien vai rīt iesniegt, tiks atbalstīts. Bet deputāta Seržanta priekšlikums nevar tikt atbalstīts, jo tas neatbilst attiecīgā likuma būtībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Es gan atļaušos piebilst, ka es šeit nerunāju par to, lai uz pārbaudes laiku, divreiz izņemot, tiktu rosināts kriminālprocess... Es runāju par to, ka tad, kad divas reizes ir konstatēta šī pirmā saraksta viela, kriminālprocess ir neizbēgams.

Un par to patikšanu vēlētājiem. Tad, kad jūs, Judina kungs, būsiet, es atvainojos, no siltumtrases vai no kanalizācijas izvilcis kādus pāris tādus bērnus - astoņgadīgus, desmitgadīgus, nopīpējušos -, tad jūs varbūt domāsiet citādi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Ašeradens. Es tikai komisijas vārdā gribu piebilst to, ka debašu laikā mēs tiešām guvām pārliecību, ka tas nebūtu Valsts policijas uzdevums - pārtraukt uzņēmējdarbību, jo katrai darbības nozarei ir savs jomas regulējums. Tiek izsniegtas atļaujas un licences un ir atrunāts, kādā veidā šīs atļaujas (No SC frakcijas: „Uzņēmējdarbība! Lai dzīvo!”), licences, tiek atsauktas.

Nenoliedzot to, ka šāds risinājums būtu nepieciešams, katrā ziņā ir skaidrs, ka šis nav šāds likumprojekts.

Paldies. Aicinu neatbalstīt šo likuma normu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 33, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ašeradens. Paldies.

3. - deputāta Seržanta priekšlikums. Tas gan ir atbalstīts, un tas paredz, ka pēc tam, kad Slimību profilakses un kontroles centrā pieņemts lēmums par vielas, psihoaktīvās vielas, kaitīgumu, tā izņemama nevis 10 dienu, bet 3 dienu laikā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Ašeradens. 4. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Ašeradens. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ir divi priekšlikumi.

1.- Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Godātie deputāti! Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu priekšlikumu no zemkopības ministres Laimdotas Straujumas. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Vairāk priekšlikumu netika saņemts, tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Saistībā ar Eiropas Savienības direktīvas ieviešanu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu Ministru kabinets ir izstrādājis virkni likumprojektu, ko nosūtījis Saeimai. Šīs direktīvas pārņemšanas termiņš ir šā gada 18.decembris. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā par trim likumprojektiem.

Tātad viens no tiem ir pornogrāfijas ierobežošanas likumprojekts, un tajā tiek noteikti un precizēti jēdzieni, piemēram, bērnu pornogrāfija, ir precizēts un noteikts likuma mērķis - nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfisku materiālu veidošanā un dažādos pornogrāfiska rakstura priekšnesumos.

Komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja virzīšanai pirmajam lasījumam. Tātad aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumus gaidīsim piecas dienas - tātad līdz šā gada 22.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Arī šis likumprojekts ir paredzēts direktīvas pārņemšanai. Tas noteic, ka presē un citos masu informācijas līdzekļos ir liegts publicēt dažādus materiālus, kas ļautu identificēt nepilngadīgas personas, aizsargātu viņu privātumu, identitāti un reputāciju. Tāpat tiek paredzēts aizsargāt nepilngadīgo personu tiesības.

Komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 22.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.oktobris. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Latkovska, Rībenas un Liepiņas - iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas 17.oktobra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 88.jautājumu „Grozījumi Imigrācijas likumā” pirms darba kārtības 23.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Taču es lūgtu to pārcelt varbūt pirms 24., lai arī šo paketes trešo likumprojektu var atbalstīt pirmajā lasījumā. Es saprotu, ka tiem ir viens...

Deputātiem nav konceptuālu iebildumu, ka tas tiek pārcelts no pēdējā uz nākamo... Tātad izskatām vēl trešo likumprojektu, kas ir paketē, un tad ir Imigrācijas... Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Arī šis ir attiecīgās paketes likumprojekts. Likumprojekts paredz apmācību virkni amatpersonām, lai tās varētu skatīt lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību.

Un te es gribu teikt, ka Labklājības ministrija nav atradusi kopīgu valodu ar Finanšu ministriju par attiecīgā finansējuma piešķiršanu, lai šīs apmācības tiktu nodrošinātas. Tika informēti ministri, un komisija joprojām gaida no labklājības ministres un finanšu ministra konstruktīvus priekšlikumus uz otro lasījumu vai vismaz uz trešo lasījumu.

Tomēr komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Cienījamie kolēģi! Runāšu ļoti īsi.

Saistībā ar to, ka mēs pieņemam šo direktīvu un savukārt tai neseko nauda personāla apmācībai, konkrēti trūkst 42 tūkstoši latu 2014.gada budžetā, ar prieku ziņoju, ka Ministru kabineta komitejas sēdē šo jautājumu izskatīja pirmdien un ir panākta vienošanās starp ministrijām, ka apmācības tiks segtas no katras ministrijas budžeta attiecībā uz amatiem, kas ir to pārziņā. Līdz ar to nebūs tā, ka šie 42 tūkstoši latu būs jānoņem audžuģimeņu un aizbildņu apmācībām Labklājības ministrijā.

Tātad es ceru, ka mēs dzirdēsim apstiprinājumu tam arī Saeimas komisijas sēdē.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Mūrniece. Tāpat kā pārējiem paketes likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.oktobris. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, godātie kolēģi!

Likumprojekta mērķis ir novērst riskus, kas varētu rasties, saņemot termiņuzturēšanās atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi.

Turpmāk termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi tiktu paredzētas kvotas. Tāpat likumprojekts paredz Ekonomiskās attīstības fonda izveidi; fondā tiktu ieskaitīti ārzemnieku maksājumi par termiņuzturēšanās atļaujām, par ieguldījumu bankas subordinētajā kapitālā un nekustamā īpašuma iegādi.

Ir paredzēti divi jauni pamati termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai: iemaksa Ekonomiskās attīstības fondā 50 tūkstošu eiro apmērā, kā arī bezprocentu valsts vērtspapīru iegāde par nominālvērtību 250 tūkstoši eiro, vienlaikus iemaksājot Ekonomiskās attīstības fondā 25 tūkstošus eiro.

Lūdzam atzīt likumprojektu par steidzamu. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris pulksten...

Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mums vēl ir jābalso par pirmo lasījumu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma laiku.

E.Demiters. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris pulksten 12.00, un izskatīšana - Saeimas 31.oktobra sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.oktobris pulksten 12.00, izskatīšana - Saeimas 31.oktobra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patentu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.694/Lp11 - „Grozījums Patentu likumā”. Es īsi raksturošu situāciju, kādēļ ir izstrādāts šis un arī nākošie trīs likumprojekti, jo tie ir saistīti vienā paketē ar likumprojektiem „Grozījumi Komercķīlas likumā” un „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””.

Arvien pieaug tendence ieķīlāt intelektuālo īpašumu, taču šobrīd nepastāv vienota kārtība attiecībā uz ieķīlāšanas procedūru, proti, šobrīd ieķīlāt var, izdarot ierakstu Latvijas Republikas Patentu valdes reģistros vai ieķīlājot kā komercķīlu Komercķīlu reģistrā, kuru kārto Uzņēmumu reģistrs.

Lai paredzētu vienotu kārtību Latvijas Republikas Patentu valdē reģistrētā intelektuālā īpašuma objekta reģistrācijā, Ministru kabinets ir izstrādājis grozījumus vairākos likumos, tajā skaitā Komercķīlas likumā, pielīdzinot šos intelektuālā īpašuma objektus reģistrācijas kārtībai, kāda attiecas uz kustamām lietām un kā tās tiek ieķīlātas saskaņā ar Komercķīlas likumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs uzklausījām Tieslietu ministrijas un Patentu valdes pārstāvjus un vienbalsīgi apstiprinājām likumprojekta virzīšanu uz sēdi izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Šā likumprojekta izstrādes iemeslus es jau minēju, runājot par iepriekšējo likumprojektu. Komisija vienbalsīgi apstiprināja tā virzību izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Arī šis likumprojekts ir izstrādāts tā paša iemesla dēļ, kuru es jau minēju, runājot par likumprojektu Nr.694/Lp11.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi to atbalstīja. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Dizainparaugu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (RP).

Kolēģi, arī šo likumprojektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja un vienbalsīgi apstiprināja to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Dizainparaugu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. Šā gada 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” ir izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Kriminālprocesa likums ir viens no likumiem, kuri tiek grozīti, izpildot attiecīgās prasības, un izstrādātajā likumprojektā ir paredzētas vairākas novitātes Kriminālprocesa likumā.

Ir paredzēts, ka minētajiem kriminālprocesiem būs prioritāte attiecībā pret citiem kriminālprocesiem, tātad būs iespēja šīs lietas izskatīt ātrāk.

Ir paredzēts, ka minētajos gadījumos tiks nodrošināta obligāta juridiskā palīdzība cietušajam.

Ir paredzēts, ka nepilngadīgos cietušos pratinās pēc iespējas ātrāk, cik drīz vien būs iespējams. Turklāt ir paredzēts, ka šo darbu veiks speciālisti, kas speciāli sagatavoti attiecīgajam darbam - darbam ar nepilngadīgajiem.

Minētie grozījumi ir ļoti svarīgi, un Juridiskā komisija tos vienbalsīgi atbalstīja. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Arī likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” ir izstrādāts, ņemot vērā minētās direktīvas prasības. Ir paredzēts, ka Krimināllikuma 16.nodaļai būs jauna redakcija. Runa ir par noziegumiem pret dzimumneaizskaramību, par jautājumiem, par kuriem tiek tik daudz... mēs daudz diskutējam, strīdoties par to, kādiem sodiem ir jābūt, kā pareizi formulēt pantus, pantu dispozīcijas. Tagad ir piedāvāts pilnīgi jauns regulējums, kas, manuprāt, ir moderns, kas atbilst mūsdienu prasībām un kas varēs efektīvāk aizsargāt bērnus no attiecīgiem pārkāpumiem.

Es negribu... es nevaru teikt, ka mums nebūs priekšlikumu saistībā ar šo likumprojektu. Protams, ir iespēja to pilnveidot, bet kopumā, konceptuāli, likumprojekts ir atbalstāms. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja attiecīgos priekšlikumus. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Cienītie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.744/Lp11.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Lūdzam arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Ļoti labs priekšlikums. (No zāles dep. I.Grigule: „Ir atbalstīts!”)

Sēdes vadītāja. Mēs jau atbalstījām. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Kurlums... Man vienkārši kurlums.

2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

A.Bērziņš. Kurš lūdz balsojumu? (No zāles: „Nē! Nē! Nē!”)

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Nē, deputāti pārdomāja un atbalsta.

A.Bērziņš. Labi, ka jūs kļūdījāties!

3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. 31.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā izstrādāts, ņemot vērā prasības, kas formulētas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2011/93/ES. Ir paredzēts grozīt 173.² pantu, kas paredz atbildību par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu. Protams, arī šis normatīvais... arī šis priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Krimināllikumā... ar grozījumiem citos normatīvajos aktos. Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ierosinājums grozīt attiecīgo likumu ir saistīts ar jau minētajiem grozījumiem Krimināllikumā. Turpmāk ir paredzēts, ka mēs nelietosim tādus vārdus kā izvarošana vai dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cietušie varētu saņemt valsts paredzētu kompensāciju. Tātad mainās nosaukumi, bet ir svarīgi, lai turpmāk cilvēkam būtu arī iespēja saņemt valsts kompensāciju. Tātad grozījums paredz lietot citus vārdus, proti, runāt par seksuālo vardarbību. Šo grozījumu Juridiskā komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. 28.oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.oktobris. Paldies.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā”. Saņemts tikai viens priekšlikums no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža kunga. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Priekšlikumi tiks gaidīti līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.oktobris. Paldies.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Bet, pirms mēs reģistrējamies, mums vēl ir informācija, ka bija saņemti deputātu 10 jautājumi, kas tika uzdoti ministriem. Tātad uz vairākiem no tiem... uz visiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, bet praktiski atbilde ne uz vienu... Nē, apmierina atbilde uz deputātu Zariņa, Ribakova, Sakovska un Tutina jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par risinājumu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai”.

Uz pārējiem deviņiem jautājumiem saņemtās rakstiskās atbildes neapmierina jautājumu iesniedzējus.

Taču ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nevar ierasties, arī veselības ministre Ingrīda Circene nevar ierasties. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks var ierasties un sniegs atbildi uz četriem viņam adresētajiem jautājumiem - „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu”, „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012.gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem”, „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti” un „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”.

Tātad šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Mums ir iesniegts arī jauns jautājums - deputātu Sakovska, Rubika, Ribakova, Zariņa un Tutina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts ieņēmumu dienesta jauno administratīvo ēku un plānotajām nomas un uzturēšanas izmaksām”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Dūklavs... nav zālē, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Igors Meļņikovs... nav, Vladimirs Reskājs... nav, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 17.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2013. gada 17. oktobrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. G.Bērziņš
	- dep. I.Lībiņa-Egnere (par)
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 906/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 476/Lm11) (Dok. Nr. 2947)
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 925/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 477/Lm11) (Dok. Nr. 2948)
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 941/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes” (Nr. 478/Lm11) (Dok. Nr. 2949)
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 906/Lp11)” (Nr. 479/Lm11) (Dok. Nr. 2950)
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 925/Lp11)” (Nr. 480/Lm11) (Dok. Nr. 2951)
Lēmuma projekts „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 941/Lp11)” (Nr. 481/Lm11) (Dok. Nr. 2952)
Par darba kārtību
Par 2014. gada budžeta likumprojektu paketi
Ziņo	- dep. J.Reirs
Par steidzamības piešķiršanu 2014. gada budžeta likumprojektu paketei
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 907/Lp11) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2838, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 908/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2839, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 909/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2840, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 910/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2841, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 911/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2842, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 912/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2843, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 913/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2844, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 914/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2845, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 915/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2846, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 916/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2847, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 917/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2848, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 918/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2849, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 919/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2850, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 920/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2851, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 921/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2852, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 922/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2853, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 923/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2854, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 924/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2855, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 926/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2857, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 927/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2858, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 928/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2859, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 929/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2860, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 930/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2861, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 931/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2862, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Meža likumā ” (Nr. 932/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2863, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 933/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2864, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 934/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2865, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” (Nr. 935/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2866, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” (Nr. 936/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2867, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 937/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2868, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 938/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2869, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 939/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2870, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 940/Lp11) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2871, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 942/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2873, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 943/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2874, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 944/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2875, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 945/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2876, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 946/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2877, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam” (Nr. 947/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2879, 2946)
Par steidzamības piešķiršanu likumprojektam „Par valsts budžetu 2014. gadam” (Nr. 948/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2880, 2946)
2014. gada budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā
Debates	- Ministru prezidents V.Dombrovskis
	- dep. J.Ozoliņš
Paziņojumi
	- dep. I.Bišofa
	- dep. V.Orlovs
	- dep. J.Reirs
	- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. A.Sakovskis
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. I.Vanaga
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. D.Stalts
Paziņojumi
	- dep. I.Mūrniece
	- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. J.Dombrava
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Lazareva
	- finanšu ministrs A.Vilks
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 907/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2838, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 908/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2839, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr. 909/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2840, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 910/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2841, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 911/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2842, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 912/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2843, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”” (Nr. 913/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2844, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 914/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2845, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 915/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2846, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 916/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2847, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 917/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2848, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 918/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2849, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 919/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2850, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 920/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2851, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 921/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2852, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 922/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2853, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 923/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2854, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 924/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2855, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 926/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2857, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (Nr. 927/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2858, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 928/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2859, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 929/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2860, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” (Nr. 930/Lp11) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2861, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 931/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2862, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Priekšlikums	- Dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” (Nr. 932/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2863, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 933/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2864, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 934/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2865, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos” (Nr. 935/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2866, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums” (Nr. 936/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2867, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 937/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2868, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 938/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2869, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 939/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2870, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 940/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2871, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 942/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2873, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījums Dzelzceļa likumā” (Nr. 943/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2874, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 944/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2875, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 945/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2876, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 946/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2877, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam” (Nr. 947/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2879, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Par valsts budžetu 2014. gadam” (Nr. 948/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2880, 2946)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A.Barča (pret)
Lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 475/Lm11) (Dok. Nr. 2940)
Debates	- aizsardzības ministrs A.Pabriks
Par likumprojektu „Par 2004. gada 2. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” (Nr. 953/Lp11) (Dok. Nr. 2922, 2922A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 954/Lp11) (Dok. Nr. 2936, 2936A)
Par likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 955/Lp11) (Dok. Nr. 2937, 2937A)
Priekšlikums	- dep. I.Līdaka (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 956/Lp11) (Dok. Nr. 2938, 2938A)
Priekšlikums	- dep. E.Cilinskis (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 957/Lp11) (Dok. Nr. 2939, 2939A)
Par likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 958/Lp11) (Dok. Nr. 2944)
Priekšlikums	- dep. G.Bērziņš (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 959/Lp11) (Dok. Nr. 2953)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 961/Lp11) (Dok. Nr. 2961)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 960/Lp11) (Dok. Nr. 2960)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 10. oktobrī (Dok. Nr. 2933)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 17. oktobrī (Dok. Nr. 2934)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Valdim Zatleram no šā gada 14.oktobra līdz 18. oktobrim (Dok. Nr. 2935)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par Elīnas Leitānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 472/Lm11) (Dok. Nr. 2925)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Līgas Grīnbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 473/Lm11) (Dok. Nr. 2926)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Kristīnes Vintes-Kormes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” (Nr. 474/Lm11) (Dok. Nr. 2927)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 959/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2953)
Ziņo	- dep. D.Kazāka
Debates	- dep. B.Cilevičs
Priekšlikums	- dep. I.Mūrniece
Paziņojums
	- dep. I.Mūrniece
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 612/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2038B)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Debates	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. E.Siliņa
	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 896/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2724)
Ziņo	- dep. G.Igaunis
Likumprojekts „Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 693/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2402B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 715/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2452B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 723/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2482B)
Ziņo	- dep. A.Barča
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par prakses ārstiem”” (Nr. 897/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2749)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 898/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2750)
Ziņo	- dep. A.Ašeradens
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Judins
	- dep. A.Ašeradens
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. A.Barča
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Judins
	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 952/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2909C)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 642/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2932)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 747/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2541, 2910)
Ziņo	- dep. I.Mūrniece
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 748/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2542, 2911)
Ziņo	- dep. I.Mūrniece
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr5. 743/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2537, 2912)
Ziņo	- dep. I.Mūrniece
Debates	- dep. D.Kazāka
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 958/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2944)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Likumprojekts „Grozījums Patentu likumā” (Nr. 694/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2405, 2916)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Likumprojekts „Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (Nr. 695/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2406, 2917)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (Nr. 697/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2408, 2918)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Likumprojekts „Grozījums Dizainparaugu likumā” (Nr. 698/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2409, 2919)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 745/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2539, 2924)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 749/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2543, 2923)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 744/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2928)
Ziņo	- dep. A.Bērziņš
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 746/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2540, 2929)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 742/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2536, 2930)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” (Nr. 753/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2931)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Sakovska, R.Rubika, I.Ribakova, I.Zariņa un J.Tutina jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts ieņēmumu dienesta jauno administratīvo ēku un plānotajām nomas un uzturēšanas izmaksām” (Nr.81/J11)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 17.10.2013 09:02:07 bal001
Par - 45, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:04:26 bal002
Par - 47, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:05:37 bal003
Par - 48, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:06:42 bal004
Par - 48, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:07:15 bal005
Par - 51, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:07:48 bal006
Par - 52, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:08:19 bal007
Par - 52, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:09:06 bal008
Par - 52, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (925/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:10:37 bal009
Par - 52, pret - 36, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:15:50 bal010
Par - 77, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes (476/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:20:05 bal011
Par - 76, pret - 13, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (478/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 09:22:08 bal012
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) izslēgšanu no 2014. gada valsts budžeta likumprojektu paketes (476/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:22:42 bal013
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņa iniciatīvu"” (Nr.925/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (477/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:23:11 bal014
Par - 80, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) izslēgšanu no 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (478/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:23:38 bal015
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11) (479/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:24:11 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņa iniciatīvu"” (Nr.925/Lp11) (480/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:24:39 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr.941/Lp11) (481/Lm11)

Datums: 17.10.2013 09:27:19 bal018
Par - 54, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komerclikumā (907/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:27:38 bal019
Par - 54, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Komercķīlas likumā (908/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:27:56 bal020
Par - 55, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (909/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:28:15 bal021
Par - 55, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Politisko partiju likumā (910/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:28:34 bal022
Par - 54, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (911/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:28:52 bal023
Par - 55, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:29:09 bal024
Par - 54, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:29:27 bal025
Par - 55, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (914/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:29:45 bal026
Par - 55, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (915/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:30:02 bal027
Par - 55, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (916/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:30:19 bal028
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:30:37 bal029
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:30:57 bal030
Par - 53, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (919/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:31:18 bal031
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:31:36 bal032
Par - 54, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:31:52 bal033
Par - 55, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:32:11 bal034
Par - 54, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:32:29 bal035
Par - 55, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (924/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:32:46 bal036
Par - 54, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (926/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:33:04 bal037
Par - 53, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:33:22 bal038
Par - 54, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (928/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:33:40 bal039
Par - 53, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (929/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:33:57 bal040
Par - 54, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (930/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:34:14 bal041
Par - 54, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (931/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:34:31 bal042
Par - 52, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meža likumā (932/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:34:48 bal043
Par - 54, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (933/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:35:05 bal044
Par - 53, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (934/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:35:25 bal045
Par - 54, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos (935/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:35:42 bal046
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:35:59 bal047
Par - 53, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:36:17 bal048
Par - 54, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (938/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:36:36 bal049
Par - 53, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (939/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:36:52 bal050
Par - 53, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (940/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:37:09 bal051
Par - 54, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:37:25 bal052
Par - 52, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Dzelzceļa likumā (943/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:37:43 bal053
Par - 52, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:38:00 bal054
Par - 54, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (945/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:38:18 bal055
Par - 55, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:38:39 bal056
Par - 55, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 09:38:59 bal057
Par - 55, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:06:16 bal058
Par - 61, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (907/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:06:56 bal059
Par - 61, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (908/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:07:41 bal060
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (909/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:08:14 bal061
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (910/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:08:47 bal062
Par - 64, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (911/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:09:18 bal063
Par - 62, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (912/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:09:48 bal064
Par - 57, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (913/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:10:17 bal065
Par - 63, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (914/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:10:48 bal066
Par - 65, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (915/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:11:17 bal067
Par - 62, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (916/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:11:45 bal068
Par - 55, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (917/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:12:14 bal069
Par - 60, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (918/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:12:45 bal070
Par - 85, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (919/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:13:19 bal071
Par - 51, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (920/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:13:47 bal072
Par - 52, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (921/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:14:15 bal073
Par - 53, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (922/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:14:44 bal074
Par - 53, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (923/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:15:13 bal075
Par - 59, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (924/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:15:43 bal076
Par - 61, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (926/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:16:12 bal077
Par - 60, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (927/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:16:41 bal078
Par - 59, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (928/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:17:11 bal079
Par - 54, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (929/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:17:40 bal080
Par - 60, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (930/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:18:10 bal081
Par - 61, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (931/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:19:10 bal082
Par - 39, pret - 49, atturas - 4. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 25.10.2013. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (931/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 14:19:34 bal083
Par - 60, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (932/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:20:03 bal084
Par - 61, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (933/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:20:31 bal085
Par - 63, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (934/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:21:04 bal086
Par - 61, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centru stratēģiskās komunikācijas jautājumos (935/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:21:32 bal087
Par - 76, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (936/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:22:01 bal088
Par - 61, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (937/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:22:31 bal089
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (938/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:23:03 bal090
Par - 62, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (939/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:23:31 bal091
Par - 56, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (940/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:23:59 bal092
Par - 55, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (942/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:24:27 bal093
Par - 63, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzelzceļa likumā (943/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:24:56 bal094
Par - 74, pret - 12, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (944/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:25:25 bal095
Par - 63, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (945/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:25:54 bal096
Par - 54, pret - 39, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (946/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:26:28 bal097
Par - 65, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam (947/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:27:03 bal098
Par - 65, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2014.gadam (948/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:30:00 bal099
Par - 53, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (961/Lp11), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 14:30:42 bal100
Par - 52, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (960/Lp11), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 14:31:59 bal101
Par - 71, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (475/Lm11)

Datums: 17.10.2013 14:35:35 bal102
Par - 66, pret - 14, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (955/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2013 14:46:21 bal103
Par - 52, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2013 14:47:10 bal104
Par - 53, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (961/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 17.10.2013 14:49:10 bal105
Par - 52, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 17.10.2013 14:50:50 bal106
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Elīnas Leitānes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (472/Lm11)

Datums: 17.10.2013 14:51:49 bal107
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Grīnbergas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (473/Lm11)

Datums: 17.10.2013 14:52:50 bal108
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Vintes-Kormes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi (474/Lm11)

Datums: 17.10.2013 14:55:30 bal109
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Patvēruma likumā (959/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:56:59 bal110
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patvēruma likumā (959/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 14:59:36 bal111
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 18.10.2013. Grozījumi Patvēruma likumā (959/Lp11), 1.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:41:59 bal112
Par - 16, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (612/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:42:33 bal113
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (612/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:44:39 bal114
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (896/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:45:54 bal115
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (693/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:46:46 bal116
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (715/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:47:32 bal117
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (723/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 15:48:29 bal118
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par prakses ārstiem” (897/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 16:02:10 bal119
Par - 32, pret - 46, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (898/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 16:09:03 bal120
Par - 39, pret - 33, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (898/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 16:10:09 bal121
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (898/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 16:10:56 bal122
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (952/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.10.2013 16:11:45 bal123
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (642/Lp11), 3.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:13:29 bal124
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:14:47 bal125
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (748/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:18:04 bal126
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (743/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:20:05 bal127
Par - 53, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:20:35 bal128
Par - 54, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:22:53 bal129
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patentu likumā (694/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:23:50 bal130
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā (695/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:24:49 bal131
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” (697/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:25:39 bal132
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dizainparaugu likumā (698/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:27:55 bal133
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (745/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:29:34 bal134
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (749/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:31:22 bal135
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (744/Lp11), 2.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:32:56 bal136
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (746/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:34:13 bal137
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (742/Lp11), 1.lasījums

Datums: 17.10.2013 16:35:05 bal138
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā (753/Lp11), 2.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 17.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža ir noslēgusies Saeimas kārtējā sēde, un turpmākajās „Frakciju viedokļu” minūtēs deputāti pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Neapšaubāmi, galvenais šīsdienas diskusiju temats un galvenais balsojums bija par 2014.gada budžetu. Faktiski ļoti īsi, dažos vārdos, izstāstīšu, kādi ir septiņi galvenie iemesli, kuru dēļ Reformu partija atbalstīja šo budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Pirmkārt, mēs esam panākuši un likumā iestrādājuši darbaspēka nodokļa samazinājumu, samazinot obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Tautas valodā runājot, tas nozīmē faktiski lielākus ieņēmumus cilvēkiem, kas strādā, jeb lielāku algu „uz rokas”.

Otrkārt, ir atbalsts ģimenēm ar bērniem. Faktiski ir izdevies neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 53 latiem, kā arī atvieglojumu par apgādībā esošiem bērniem palielināt no 80 uz 116 latiem. Papildus tam ir atrasta arī iespēja nodrošināt brīvpusdienas skolēniem no 1. līdz 3.klasei. Šo priekšlikumu kopsumma katrai strādājošu vecāku ģimenei ar bērniem ļaus katru mēnesi reāli saņemt par vismaz 84 latiem vairāk. Tas ir ļoti būtisks ieguvums, mūsuprāt.

Tieši tikpat atzinīgi ir jāvērtē skolēnu grāmatu finansēšana no valsts līdzekļiem, kā arī algas pamatlikmes pieaugums skolotājiem, palielinot minimālo darba slodzes likmi līdz 295 latiem.

Kā ceturto iemeslu es gribu minēt sociālo garantiju nodrošināšanu policistiem, ugunsdzēsējiem, kā arī citiem Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem, nosakot piemaksas par virsstundu darbu un atvaļinājuma kompensācijas, kas viņiem tika atņemtas ekonomiskās krīzes sākumā.

Kā piekto gribu minēt ļoti sekmīgu plānošanu, atbalsta reģioniem paredzot finanšu resursus Eiropas struktūrfondu projektu līdzfinansējumam.

Sestais ir ostu maksājumi budžetā, kad tiks ieviests paritātes princips: maksājumus no ostām par valsts un pašvaldību infrastruktūras izmantošanu turpmāk saņems ne tikai pašvaldības, bet arī valsts.

Kā pēdējo iemeslu gribu izcelt elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Visas mājsaimniecības no nākošā gada 1.aprīļa varēs iegādāties elektroenerģijas pakalpojumus brīvajā tirgū, un tiks apturēts tā sauktās subsidētās elektroenerģijas izmaksu pieaugums patērētājiem. Tas tiks veikts ar papildu nodokļa uzlikšanu tā sauktajai alternatīvajai enerģijai. Mūsuprāt, tas ir liels solis tajā virzienā, lai elektroenerģijas cenas nākotnē strauji nepieaugtu.

Liels paldies. Tas īsumā viss no mūsu puses.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Ozoliņam.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Jānis Reirs. Lūdzu!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Labvakar, radioklausītāji! 2014.gada valsts budžeta projektā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai.

Lielāki nodokļu samazinājumi paredzēti iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem. Tāpat kā prioritāte ir noteikta demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Ir paredzēts lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem un ģimenēm, un tas saistīts ar līdzekļiem bērnu pieskatīšanai. Paredzēts arī, ka nākamajā gadā brīvpusdienas skolās saņems pirmo trīs klašu skolēni.

Par vienu procentu plānots samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, līdz 75 eiro palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un līdz 165 eiro – atvieglojumu par apgādībā esošām personām.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots saglabāt līdzšinējā apmērā – 24 procenti.

Paredzēts, ka nākamgad minimālais atalgojums būs 320 eiro jeb 225 lati šogad noteikto 200 latu vietā. Paredzēts atsākt indeksēt visas pensijas un paaugstināt darba algu zemāk atalgotajiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem – mediķiem, pedagogiem, iekšlietu un tieslietu sistēmā strādājošajiem, kā arī sociālās un kultūras jomas darbiniekiem. Gribu piebilst, ka šogad jau notika indeksācija mazām pensijām – līdz 200 latiem; pensionāri jau ir saņēmuši indeksāciju. Un saistībā ar to, ka nākamgad atsākam indeksāciju, atgādināšu, ka Lietuvā pensijas vēl nav pat paceltas pirmskrīzes līmenī; tur bija 10 procentu liels samazinājums.

Vairāki pasākumi paredzēti valsts konkurētspējas stiprināšanai, tostarp reģionu attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem, kā arī plānots uzsākt plašu programmu valsts autoceļu sakārtošanai.

No nākamā gada gan policistiem, gan robežsargiem, gan ugunsdzēsējiem un glābējiem, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks paredzēts finansējums virsstundu darba samaksai jeb tādu dienesta papildu pienākumu veikšanai, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību vai steidzamu un iepriekš neparedzētu uzdevumu izpildi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks budžetu izskatīt 30.oktobrī, un līdz 5.oktobrim rūpīgi izvērtēsim visus priekšlikumus. Ir paveikts liels darbs pirms pirmā lasījuma. Esam izskatījuši visus likumprojektus un iezīmējuši problēmas, kādas varētu būt. Līdz ar to darbs būs nopietns, un ceram, ka līdz 6.novembra sēdei izdosies sagatavot kvalitatīvu budžeta projektu otrajam lasījumam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Jānim Reiram.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Budžeta veidošanu šodien raksturo nemitīgi kašķi starp valdošās koalīcijas pārstāvjiem saistībā ar iepriekš sabiedrībai doto solījumu nepildīšanu un mazspēju panākt vienošanos ar sociālajiem partneriem. Un līdz tam, lai nosauktu valsts budžeta projektu par labu, vēl ir tāls ceļš ejams. Un mēs esam gatavi diskutēt ar Saeimas koalīciju, lai šo budžeta projektu radoši papildinātu.

Par budžeta būtību. Kāpēc mēs neatbalstām šo budžeta projektu? Apspriešanai nodotā budžeta projekta īpatnība ir tā, ka tas izstrādāts lielā steigā un nekvalitatīvi. Turklāt tas ir tautai nedraudzīgs budžets, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir un paliek 24 procentu apmērā – pretēji solītajam, ka tas būs 22 procenti. Solījumi netiek pildīti. Tas ir valdības kauna traips! Un šīsdienas balsojums liecina par to, ka praksē valdība atvēl koalīcijas deputātiem Saeimā balsošanas mašīnas lomu. Tā dēvētais algas pielikums skolotājiem ir fikcija, un ir pamats prasīt izglītības un zinātnes ministra demisiju. Demogrāfijas paketes pieņemšana var sarīdīt divas lielas mūsu sabiedrības kategorijas – pensionārus un jaunās ģimenes. Turklāt mēs iestājamies pret jaunu maksājumu ostām, jo tas ietekmēs gan apgrozījumu, gan konkurenci un neveicinās nekādu ekonomikas izrāvienu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija neatbalsta šo valsts budžetu kopumā, un pašlaik mēs gatavojam priekšlikumus. Budžets nav sastādīts pareizi, bet mūsu priekšlikumi ir cilvēkiem domāti. Mēs aicināsim Saeimu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 22 procentiem. Šodien iesniegsim priekšlikumu par to, lai samazinātu PVN likmi apkurei līdz 5 procentiem. Piedāvāsim iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp pašvaldībām un valsti proporcijā 84 pret 16, nevis 80 pret 20, kā tas ir pašlaik. Uzskatām, ka ir nepieciešams palielināt neapliekamo minimumu, lai tas būtu puse no minimālās mēnešalgas, tas ir, 160 eiro. Mūsu mērķis ir arī palielināt skolotāju algas līdz 310 latiem no 2014.gada 1.septembra un atjaunot skolotāju algu palielināšanas grafiku. Mūsu prioritāte ir arī minimālās algas un pensiju neaplikšana ar nodokļiem, sākot ar 2015.gadu. Tieši šāda politika, mūsu skatījumā, var samazināt sociālo nevienlīdzību valstī.

Par avotiem. Kur ņemt naudu? Es atbildēšu uz šo jautājumu. Varu minēt vismaz četrus avotus. Pirmkārt, nodokļu ieņēmumu pozitīvā prognoze. Otrkārt, administratīvo izdevumu samazināšana ministrijās. Treškārt, nodokļa likmes paaugstināšana kapitāla pieaugumam no 10 uz 15 procentiem. Un visbeidzot, ceturtkārt, – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Katrā ziņā esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums daudz augstāk vērtē sociālo taisnīgumu, nevis tiesiskuma koalīcijas abstraktos principus, kas paši par sevi nenodrošina nekādu vispārējo labklājību. Domāju, ka tieši sociālais taisnīgums un iedzīvotāju labklājība ir galvenais mērķis nozīmīgai sabiedrības daļai.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labvakar! Mani kolēģi no koalīcijas jau diezgan plaši un ar skaitļiem raksturoja budžeta galvenos virzienus, un līdz ar to tas man vairs nav jādara. Bet no savas puses gribu pieminēt, ka noteikti šajā budžetā jau ir ņemtas vērā arī Nacionālās apvienības prioritātes un ir panākts diezgan būtisks līdzekļu pieaugums kultūras jomai, tāpat arī demogrāfijas jomai.

Demogrāfijas jomā gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi. Es ceru, ka līdz budžeta projekta otrajam lasījumam tas viss tiks sakārtots. Vienlaikus jāatzīst, ka budžeta projektā vai arī pavadošajos dokumentos ir vēl atsevišķi jautājumi, kas prasīs tālāku risinājumu, lai mēs atrastu tomēr optimālāku veidu, kā noteikt valdes locekļa nodokli, kā pārāk nepalielināt mikrouzņēmuma nodokļa slogu un kā nodrošināt, lai subsidētās elektroenerģijas nodoklis pārāk smagi neietekmētu atjaunojamo energoresursu jomu. Ir vēl arī virkne citu, varbūt mazāku, punktu, pie kuriem mēs noteikti vēl strādāsim, un es ceru, ka uz otro lasījumu situācija būs labāka.

Jāatzīmē, ka šodienas sēdē tika pieņemti arī grozījumi Imigrācijas likumā, kuri tomēr ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret nekustamo īpašumu, un tas ir varbūt pirmais solis ceļā uz to, lai dažu gadu laikā pilnībā atteiktos no šādas prakses – izsniegt uzturēšanās atļaujas.

Un visbeidzot gribu pateikt, ka komisijām tika nodots būtisks likumprojekts „Grozījumi Iepakojuma likumā”, kas ir rezultāts daudzu gadu darbam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Šajā likumprojektā ir noteikts obligātais depozīts attiecībā uz vienreizējo un arī daudzkārt izmantojamo iepakojumu; to ieviesīs no 2015.gada, un tas noteikti mazinās vides piesārņojumu un piegružojumu valstī.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Eināram Cilinskim.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tā nu sanāk, ka cienījamā valdošā koalīcija rauj opozīcijai pēdējo maizes gabalu no mutes ārā, jo patiesībā opozīcijas pienākums un darbs vienmēr ir bijis zināmā mērā kritizēt valsts budžeta vājākās vietas. Šogad pati valdošā koalīcija no tribīnes ļoti centīgi un ļoti cītīgi kritizēja pašas izveidoto budžetu, kā arī to veidu, kā tas tapa, un šeit parādījās pat tādi teicieni par dažādiem grupējumiem, strāvojumiem, kas katrs cenšoties kaut ko tur panākt ar ultimatīvām metodēm. Tad nu pretēji šai, šobrīd tādai it kā normālajai, valdošās koalīcijas darba praksei Zaļo un Zemnieku savienība centās būt maksimāli konstruktīva un arī atbalstīja budžeta likuma nodošanu komisijām, tātad atbalstīja pirmajā lasījumā, lai varētu iesniegt tur savus priekšlikumus. ZZS prioritātes, protams, būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp valsti un pašvaldībām, kā arī autoceļu fonda līdzekļi, kas varētu tikt virzīti pašvaldību ceļu uzturēšanai. Esam diezgan ceroši – ceram, ka dažas labas, sabiedrībai ļoti vajadzīgas izmaiņas arī 2014.gada budžetā izdosies panākt. Kaut gan priekšstats par budžetu patiesībā ir ļoti, ļoti... tāds, nu, teiksim tā, ļoti šaubīgs, jo, raugiet, atceroties iepriekšējo gadu budžetus, šķiet, ka šis budžets ir kā krīzes gados, kad budžeta gali kopā negāja bez nodokļu celšanas. Ja tā paraugās, tad redzam, ka nu ir palielināts dabas resursu nodoklis, ieviestas vairākas dabas resursu... jaunas kategorijas, ir palielināts mikrouzņēmumu nodoklis, ir kapitālsabiedrību valžu locekļu obligātā sociālā nodokļa iemaksas, ir subsidētās enerģijas nodoklis, ir ostu nodeva... Nu, un šeit kāds runā par plaukstošu valsti, par veiksmes stāstu?! Nepārtraukti jāpalielina nodokļi!

Man tas šķiet zināmā mērā absurds.

Katrā ziņā ZZS balsoja pret daudziem budžeta projektu pavadošiem likumprojektiem, kuros, mūsuprāt, iekļautas valsts attīstību neveicinošas normas. Un šis ir mājiens, ka no Zaļo un Zemnieku savienības būs diezgan daudz priekšlikumu, kā budžeta likuma projektu un to pavadošos likumprojektus uzlabot.

Paldies. Vēlu jums veiksmīgu nedēļas nogali!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Lai visiem jauka nedēļas nogale!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 17.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir 10 jautājumi. Uz pusi no tiem atbildes ir sniegtas rakstiski, un deputātus atbildes apmierina.

Pirmais ir deputātu Cvetkovas, Elksniņa, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu”. Atbildes sniegšanai tā ir pārsūtīta finanšu ministram Andrim Vilkam.

Lūdzu, ministra kungs, uz tribīni! Vai ir papildu informācija? Nav. Paldies. Tad mēs pāriesim pie deputātu jautājumiem. Ministra kungs, lūdzu uz tribīni!

Pirmais jautājums. Ir, jā... Irina Cvetkova. Lūdzu! Jums viena minūte jautājuma uzdošanai.

I.Cvetkova (SC).

Labdien! Mans pirmais jautājums būs sakarā ar pieprasījumu par tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), kuru ir saskaņojusi Finanšu ministrija attiecībā uz akciju sabiedrību „Liepājas metalurgs”. Proti, jautājuma 5.punkts bija par potenciālajiem investoriem, kurus, iespējams, vērtēja nodrošinātie kreditori, saskaņojot TAP. Kā ir norādīts atbildē, ar šādiem potenciāliem investoriem bija kādas pārrunas par piesaisti, bet tie nebija noteikti un nebija zināmi uz TAP saskaņošanas brīdi. Tāpēc mans jautājums ir šāds: vai tik tiešām bija iespējams saskaņot TAP, neskatoties uz to, ka investoriem bija noteikti ļoti stingri ierobežojumi, proti, ieguldīt naudu bez jebkādas ķīlas vai nodrošinājuma un pat nodot šīs ķīlas tiesības uzņēmuma kreditoriem? Un vai, jūsuprāt, pie šādiem apstākļiem, ka neviens investors nebija zināms un līdz šim brīdim nav izpildīti šie nosacījumi par investoriem, šis TAP būtu atbalstāms uz konkrēto brīdi un vai būtu iespējams to saskaņot?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, sniedziet atbildi, ministra kungs!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Mēs esam jau snieguši atbildi rakstiskā formā. Man šeit vairs īsti nebūtu ko piebilst, jo investoru piesaistes jautājums tomēr ir saistīts ar „Liepājas metalurga” valdi; tas ir tās pienākums. Finanšu ministrija pēc potenciālo investoru iniciatīvas ir tikusies ar tiem, kā arī ir informējusi par valsts pozīciju šajā jautājumā. Bet no mūsu puses mēs, valdība, esam pilnvarojuši konkrēti Prudentia, un Prudentia ved visas šīs sarunas. Mums uz šo brīdi nav precīzākas informācijas. Es saprotu, ka nav nekas mainījies investīciju piesaistes jautājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu, Irina Cvetkova! Otrais jautājums. Ieslēdziet mikrofonu!

I.Cvetkova. Mans otrais jautājums būs saistīts ar jūsu atbildes 7.punktu, ja es nešaubos... nē, ne 7., bet saistīts ar vienošanās noslēgšanu.

Atbildē ir norādīts, ka jūs nesaprotat, par kādas vienošanās noslēgšanu ir runa. Tāpēc es vēlos uzdot jautājumu.

TAP 7.nodaļā ir norādīts 7.4.punkts, un tur ir runa par to, ka līdz 30.novembrim ir jānoslēdz vienošanās starp nodrošinātajiem kreditoriem, to skaitā Finanšu ministriju, par prasījuma izpildes termiņa pagarināšanu un ka tiem noteikumiem ir jābūt būtiski saskaņotiem.

Mans jautājums. Kādā stadijā uz šo brīdi, kad atlicis pusotrs mēnesis, atrodas vienošanās noslēgšana? Un lūdzu jūs arī paskaidrot, kāpēc jūs atbildējāt ar tādu neizpratni, par kādu vienošanos ir runa.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Jā, paldies.

Šajā gadījumā arī... mums tiešām nav iespējams komentēt, kāda veida, precīzi kāda vienošanās ar kreditoriem ir nepieciešama. Jo TAP tiešām šādu vienošanos neparedz. Tā ka es nevaru nokomentēt citādāk; tas ir minēts arī atbildē, kuru sniedzu rakstiskā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es saprotu, ka būs vēl viens papildjautājums. Jā, ir vēl? Nē, jums nav. Es atvainojos, bet jūs parakstījāt... Jā... Paldies.

Tātad mēs izskatījām šo jautājumu. Papildjautājumu vairāk nav? Deputāti... Paldies. Labi... Paldies.

Otrais jautājums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012.gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem”.

Vai papildinformācija, ministra kungs, ir? Nē? Paldies.

Tad sākam jautājumus.

Andrejs Elksniņš, lūdzu! Jūs jautājumu varat uzdot vienu minūti.

A.Elksniņš (SC).

Jā. Labdien, ministra kungs! Cik jums un arī mums ir zināms, parlaments iepriekš ir pieņēmis lēmumu par to, ka „Liepājas metalurgam” būtu jāsniedz galvojums, un uzdevis tolaik Ministru kabineta... toreizējam finanšu ministram šā galvojuma sniegšanu nodrošināt, kā arī turpmāk visu laiku realizēt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri pieņemti parlamenta deleģējuma ietvaros, uzraudzību pār sniegto galvojumu.

Burtiski nesen Valsts kanceleja ir nākusi klajā ar publisku paziņojumu par to, ka līdzekļi 51 miljona apmērā ir izlietoti nesaimnieciski attiecībā uz kredīta samaksu „Liepājas metalurga” vietā... galvojuma izmaksu saistībā ar „Liepājas metalurga” ņemto kredītu, un līdz ar to ir arī virkne iebildumu saistībā ar uzraudzību. Par šo lēmumu jūs esat iesnieguši Valsts kontrolei sūdzību, kurā nepiekritāt un uzstājāt, ka lēmums bija tiesisks, ekonomisks un efektīvs, kā arī nepiekritāt konstatējumiem par normatīvo aktu neievērošanu.

Tāpēc mans jautājums ir šāds: kāds bija Valsts kontroles lēmums uz jūsu iesniegto sūdzību un ko tālāk Finanšu ministrija plāno darīt attiecībā uz atbildīgo personu noskaidrošanu un saukšanu pie atbildības par parlamenta pieņemtā lēmuma... par, tā teikt, novešanu līdz „Liepājas metalurga” maksātnespējai?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jūsu atbilde?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Attiecībā uz iebildumiem, kas no mūsu puses izskanēja. Mēs tiešām uzskatām, ka tie ir nepamatoti no Valsts kontroles puses, bet es precīzi šo pārsūdzību... reakciju uz Valsts kontroles pārsūdzību nevaru patlaban komentēt. Man nav konkrētas informācijas.

Attiecībā uz kopējo sadarbību mēs saskatījām, ka ir daudzas lietas uzlabojamas turpmāk attiecībā uz galvojumu izsniegšanu un uzraudzību. Viennozīmīgi no abām pusēm mums ir, tā teikt, izpratne par to. Bet attiecībā uz „Liepājas metalurga”... attiecībā uz piešķirto galvojumu ir iniciēta no Finanšu ministrijas puses dienesta pārbaude Valsts kontrolē, un tās rezultāti būs... tiem jābūt ir, ja nemaldos, līdz 1.martam. Jums tā informācija būs pieejama Saeimā.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu, otrais jautājums. Andrejs Elksniņš, lūdzu! Jums minūte.

A.Elksniņš. Jā, paldies par atbildi. Mēs tiešām gaidīsim tos rezultātus, diemžēl tie būs tikai pēc pusgada, bet nu...

Jūs ļoti labi pieminējāt to jomu attiecībā uz sadarbību starp Finanšu ministriju un Valsts kontroli. Un analizējām jūsu atbildi. Jūs, piemēram, norādāt, ka, tā kā ieteikums netika saskaņots, Valsts kontrole saskaņošanas sapulcē informēja, ka ieteikums tiek saglabāts un Valsts kontrole informēs Saeimu un Ministru prezidentu par Valsts kontroles un Finanšu ministrijas viedokļu atšķirībām.

Mēs šodien pieņēmām nākamā gada budžetu. Un Valsts kontroles konkrēts iebildums, piemēram, analizējot 2012.gada pārskatus, bija tas, ka budžeta plānošanas procesa pilnveidošanai... lai nodrošinātu, ka budžeta izpildes gaitā līdzekļi no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”... Un, veicot apropriāciju pārdali starp budžeta programmām un apakšprogrammām, līdzekļi netiek piešķirti gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām. Respektīvi, tie, ko mēs ik gadu apstiprinām Saeimā, kad ir runa par līdzekļiem nepieciešamiem izdevumiem, – tie faktiski ir tie paši līdzekļi, kuri budžeta ietvaros Finanšu ministrijai, iesniedzot gadskārtējo budžetu apstiprināšanai Saeimā, ir jāplāno. Un šajā situācijā, cik es noprotu, ir viedokļu atšķirības starp Finanšu ministriju un Valsts kontroli.

Un kā jūs uzskatāt: cik lielā mērā tas tiešām ir atbilstoši, lai autonoma valsts iestāde, kuras vadītāju ieceļ parlaments, strīdētos ar Finanšu ministriju attiecībā uz šādām pozīcijām, par kurām arī šodien mēs principā lēmām parlamentā?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Jā, Finanšu ministrija arī, protams, atbalsta stingru fiskālo disciplīnu un izprotamu finanšu politiku, par to nav šaubu. Un tomēr, ja mēs paskatāmies situāciju, kāda bija pirms vairākiem gadiem, tad ar katru gadu mēs redzam uzlabojumus, un naudas līdzekļi tiek, teiksim, izmantoti mērķtiecīgāk. Bet šis jautājums arī liek mums, tā teikt, domāt par to, ka attiecīgi apropriācijas, dažādas rezerves neparedzētiem gadījumiem... ka to apjoms ir jāsamazina, un to mēs arī pakāpeniski darām. Un mēs gribētu, lai tuvākajos gados šo līdzekļu apjoms tiktu aizvien adekvātāk izmantots un kļūtu aizvien mazāks. Respektīvi, lai būtu pēc iespējas mazāk līdzekļu neparedzētiem gadījumiem un lai tie neparādītos dienas kārtībā. Un šeit ir arī... protams, mums ir Valsts kontrole, ir izpratne par to, bet... Tā virzība ir pareiza; iespējams, ka vajadzētu varbūt vēl lielākus soļus spert, respektīvi, mazināt limitus līdzekļiem un apropriācijām neparedzētiem gadījumiem.

Tāds ir mūsu viedoklis, un Valsts kontroles viedoklis ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Es gribu informēt, ka vakar bija Revīzijas komisijas sēde, kurā piedalījās arī finanšu ministrs; ļoti interesanta diskusija bija ilgāk nekā stundu, un tajā stenogrammā var redzēt, ka bija interesanti jautājumi un atbildes par to tēmu, par ko mēs šodien runājam.

Paldies. Vairāk jautājumu nav.

Tagad pārejam pie ceturtā jautājuma – deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Vējoņa, Auguļa un Brigmaņa jautājuma veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par finansējumu vīrushepatīta C (VHC) ārstēšanai”. Cik es saprotu, atbilde apmierina iesniedzējus, un tāpēc ministre nav šodien zālē.

Pārejam pie nākošā jautājuma. Nākošais ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Rubika un Agešina jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts garantiju izsniegšanu mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti”.

Lūdzu! Vai ministra kungam ir papildu informācija?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, nav. Es domāju...

Sēdes vadītājs. Paldies. Jā, es zinu, ka jūs teicāt, ka pēc...

A.Vilks. Pietiekami daudz tika iesniegts atbildēs.

Sēdes vadītājs. Jā. Tagad pirmais jautājums. Deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš (SC).

Jā, paldies. Šajā jautājumā mēs jums adresējām virkni jautājumu par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti, un vienā no mūsu saņemtajām atbildēm jūs norādāt, ka galvoto aizņēmumu atlikums, neizmaksātais, uz šā gada 30.septembri sastāda kopumā aptuveni 320 miljonus latu. Tajā pašā laikā jūs norādāt, kāds kopumā ir sadalījums: 40 procentus no minētajiem 320 miljoniem saņem valsts kapitālsabiedrības. Un no šiem 320 miljoniem, ko mēs dalām ar četri... attiecībā uz pusi no tiem ir, kā jūs norādāt, ļoti iespējama atmaksas riska iestāšanās varbūtība. Un, analizējot to tabulu, ko jūs mums esat iesnieguši, mēs redzam, ka vienīgi valsts kapitālsabiedrības tiek norādītas jūsu vērtējumā kā galvojuma saņēmējas. Ir ļoti liels risks, ka valsts šos līdzekļus faktiski būs spiesta atmaksāt viņu vietā. Kāpēc... Kā jūs varat izskaidrot šo situāciju, ka, piemēram, citiem aizņēmējiem, to skaitā, piemēram, pašvaldību kapitālsabiedrībām, privātām kapitālsabiedrībām vai veselības aprūpes iestādēm, šis risks burtiski ir, nu, divas trīs reizes, pat desmit reižu zemāks nekā tām valsts kapitālsabiedrībām, par ko Finanšu ministrija ir galvojusi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs! Divās minūtēs jums ir jāatbild.

A.Vilks. Jā, jums tiešām ir tabula pieejama, tur jūs arī redzat tos riskus, ko šeit varētu minēt.

Nu, viena no lielākajām pozīcijām attiecībā uz kapitālsabiedrībām ir valsts galvojums Privatizācijas aģentūrā... valsts galvojums saistībā ar „Parex bankas” restrukturizāciju un „Citadeles bankas” pārdošanu. Kā zināms, šos procesus ir samērā grūti prognozēt, ņemot vērā to situācijas sarežģītību, proti, to, ka diezgan lieli „Parex bankas” aktīvi ir saistīti ar citām valstīm un ka līdz ar to tas atgūšanas process ir sarežģītāks.

Tā ka tā ir viena ļoti būtiska lieta. Manuprāt, ja mēs to izņemtu ārā, būtu citādāka tā aina. Tas ir viens aspekts.

Viss pārējais, ko es varu piebilst, jums ir rakstiskā veidā iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otro reizi – deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā, paldies. Es domāju, mēs turpināsim tieši šo sadaļu.

Ja faktiski uz šo brīdi tiek norādīts, ka ir ļoti iespējams aizdevuma neatmaksāšanas risks, tad ir jautājums: kādi bija tie apstākļi, lai, piemēram, šīm valsts kapitālsabiedrībām sniegtu valsts atbalstu, sniegtu valsts galvojumu par tām izsniegtajiem aizdevumiem? Kādēļ valsts jau sākotnēji, faktiski paredzot iespēju palīdzēt, pēc riska izvērtēšanas ir pieņēmusi, ka tas risks ir augsts? Kādas varētu būt svārstības vai nu ekonomikā... un kāds tam varētu būt skaidrojums?

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Elksniņam par jautājumu.

Ministra kungs, lūdzu!

A.Vilks. Es domāju, šeit atkal tas pats jautājums atbildams, un atbilde ir sekojoša.

Bija skaidrs, ka šeit ir nepieciešams galvojums... visā šajā ļoti sarežģītajā restrukturizācijas procesā. Bet, protams, tie sākotnējie dati uz to brīdi rādīja, ka risks ir mazāks un atgūstamo līdzekļu apjoms ir lielāks. Tā tas ir... Kā jau minēju, tā situācija ir diezgan neviennozīmīga, grūti prognozējama. Jebkurā gadījumā, ja kaut kas tāds turpmāk atkārtotos... Es ceru, ka šādu gadījumu Latvijas vēsturē vairs nebūs un ka arī tik dziļas krīzes vairs nebūs un no valsts puses vairs nebūs nepieciešami šādi ieguldījumi finanšu sektora atbalstam.

Tā ka tas ir ļoti svārstīgs un principā neprognozējams apjoms ar diezgan lielu riska īpatsvaru, kā tas diemžēl bijis jau no paša sākuma.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Piektais jautājums, ko šodien mēs izskatām, ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”.

Ā, ļoti atvainojos! Es... Jā, es varu iedot iespēju vēl, ja jūs nebijāt pie iesniedzējiem... Lūdzu! Vēl par iepriekšējo jautājumu vēlas deputāts Andrejs Elksniņš uzdot jautājumu. Lūdzu!

A.Elksniņš. Jā.

Bet, ministra kungs, es jums mazliet nepiekritīšu, tāpēc ka tas finansējums, kurš tika piešķirts „Parex bankai”, kas tagad sadalīta („Citadeles banka” un banka „Reverta”), neveido tos 60 miljonus, par kuriem es runāju tagad; saskaņā ar šo tabulu tas galvojuma veidā ir izsniegts valsts kapitālsabiedrībām. Tie ir pavisam citi uzņēmumi.

Un šajā situācijā tas tiešām nav tas svarīgākais. Svarīgākais ir – ko Finanšu ministrija, piemēram, tagad dara un kādā veidā tā nodrošina, lai papildus iepriekš izsniegtajiem galvojumiem šos ieguldītos naudas līdzekļus valsts varētu kaut kad nākotnē saņemt atpakaļ. Un vai iespējams, ka no tās sadaļas, kur ļoti iespējama neatmaksas riska iestāšanās varbūtība, mēs pārietu uz citām... piemēram, uz mazāk iespējamiem riskiem? Un kāda ir pašreizējā situācija un bilance, kādi ir tie darba rezultāti... teiksim, rezultāti Finanšu ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, lai mazinātu tos iespējamos draudus, to skaitā draudus fiskālajai telpai, kā jums patīk dēvēt to tagad?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, atbildiet.

A.Vilks. Nu, attiecībā uz citām kapitālsabiedrībām jāteic, ka te ir dažādi gadījumi. Kā tas arī vakar tika minēts komisijas sēdē, ir Olimpiskās komitejas galvojumi... Un ir arī vairākas citas, teiksim, kapitālsabiedrības tajā skaitā. Tas liek mums uzdot jautājumus, pieņemsim, par to, kā tiešām tos riskus mazināt, lai nebūtu neprognozējamu seku budžetam.

Kādas mums ir iespējas? Mums ir iespējas prasīt vairāk papildu informācijas, likt šīm kapitālsabiedrībām vai šīm institūcijām vairāk informēt attiecīgajos jautājumos, lai uzlabotu to situāciju. Bet jāsaka uzreiz, ka te ir daudz izsniegtu galvojumu, kas ir notikuši... kas ir bijuši pirms vairākiem gadiem; tur tā situācija nav viennozīmīgi vērtējama. Jau pašā sākumā tie lēmumi ir tikuši pieņemti, nu, teiksim tā, pārāk... pārāk, teiksim, neiedziļinoties pašā procesā, vairāk varbūt domājot par to, kā sabalansēt attiecīgi budžetu kaut kādā konkrētā gadā. Tāda ir tā lieta! Liekas, no šīs prakses mēs esam uz šo brīdi izvairījušies. Tā vairs netiek atkārtota.

Ko darīt ar iepriekš sniegtiem galvojumiem, kas var radīt problēmas? Šeit acīmredzot mums ir jāatrod iespēja, kā jautājumus par šādiem uzņēmumiem un šādiem projektiem risināt veiksmīgāk nekā līdz šim. Un tas ir viens no punktiem, ko Valsts kontrole ar Valsts kasi pārrunā, un mēs esam daudzām lietām piekrituši, tomēr par daudziem punktiem, es domāju, tas dialogs turpināsies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Piektais ir deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Hļebņikova un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu”. Bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem un Kārtības rulli uzdot papildjautājumus ministram var tikai tad, ja viens no jautājuma iesniedzējiem ir šodien zālē. Ja ministrs atteiksies atbildēt, tas būs korekti. Ja atbildēs, tad liels paldies ministram. Mēs apsolām, ka neaizkavēsim viņu ilgāk par 10 minūtēm.

Ministra kungs, jūs varētu atbildēt uz deputātes Irinas Cvetkovas papildjautājumu?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Man ir... Es... Jā, ir... Man tiešām ir 10 minūtes laika.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Irinai Cvetkovai!

I.Cvetkova (SC).

Paldies, ministra kungs, par to, ka jūs piekritāt atbildēt uz jautājumiem.

Pirmais jautājums. Pirmais mans jautājums būs par Prudentia. Atbildē ir norādīta un ir minēta kompānija Prudentia, kura bija piesaistīta tā plāna saskaņošanai un izvērtēšanai, bet jūs pats, ministra kungs, atzīstat, ka uzņēmums šobrīd virzās uz maksātnespēju. Mans pirmais jautājums: no kā veidojas Finanšu ministrijas uzticība šim uzņēmumam, kurš arī neatbild un nenes atbildību par iespējamiem nodarītajiem zaudējumiem, saskaņojot kādu no plāniem vai sniedzot kādu novērtējumu vai atzinumu?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Vilks. Attiecībā uz to, ko es esmu teicis. Tā ir viena no iespējām – ka būs maksātnespēja. Es tomēr ceru, ka tiesiskās aizsardzības process var arī īstenoties. Tas vienkārši mans pieņēmums. Tā nav konkrēti ministrijas nostāja.

Par Prudentia izvēli. Tas tomēr ir bijis valdības kopīgi izvēlēts konsultants, ņemot vērā šī procesa, teiksim, steidzamību un sarežģītību.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Otrais jautājums. Irina Cvetkova, lūdzu!

I.Cvetkova. Otrais jautājums būs par to pašu... par to procesu un to neizpildi.

Kā mēs saprotam, uz doto brīdi šis plāns un tie nosacījumi un noteikumi par termiņiem nebija izpildīti, un to ir atzinis arī administrators.

Prudentia savulaik paziņoja, ka priekšrocība no tā, ka valsts apmaksājusi galvotu kredītu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., ir tāda, ka Finanšu ministrija iegūs balsstiesības un kļūs par kreditoru uzņēmumam „Liepājas metalurgs”. Tik tiešām, TAP procesos un maksātnespējas procesos kreditoram ir visādas priekšrocības un tiesības.

Mans jautājums. Apzinoties, ka uz doto brīdi TAP nebija izpildīts neviens no galvenajiem nosacījumiem – ne investoru piesaistīšana, ne darbības atsākšana vai turpināšana nebija izpildīta! –, kādus pasākumus Finanšu ministrija kā kreditors ir veikusi, lai saglabātu... lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību un lai novērstu iespējamu zaudējumu nodarīšanu, pārejot no TAP procesa uz maksātnespēju?

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu!

A.Vilks. Jebkurā gadījumā mēs runājam par tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), kurš turpinās; ir pagarināti šie pasākumi, lai tas novestu pie pozitīvāka rezultāta. Uzņēmumam „Liepājas metalurgs” ir zināmi priekšnoteikumi, kas jāizpilda, un joprojām, protams, mums ļoti svarīga ir šīs ķīlas vērtības saglabāšana, lai tomēr uzņēmums būtu gatavs pie pozitīva pavērsiena ļoti ātri, maksimāli ātri, atsākt darbu.

Tā ka mums joprojām ir virzība uz to, ka uzņēmums ir jāsaglabā tādā kapacitātē, lai tas pēc iespējas ātrāk varētu sākt strādāt. Tas ir arī Finanšu ministrijas un valsts interesēs! Mēs ļoti ceram, ka akcionāri tomēr vienosies par vienu vai otru variantu. Ir svarīgi, lai būtu šīs investīcijas un lai uzņēmums sāktu strādāt. Tā ir mūsu atbildība.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Mēs iekļāvāmies, kā solījām, 25 minūtēs.

Sakām lielu paldies deputātiem Cvetkovai un Elksniņam par aktīvu darbu.

Līdz ar to mēs slēdzam jautājumu un atbilžu sēdi. Uz redzēšanos!

A.Vilks. Paldies jums! Paldies, paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 17. oktobrī

Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plāna īstenošanu” (Nr. 70/J11) (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam) (Atbildes dok. Nr. 2920)
Papildjautājums	- dep. I.Cvetkova
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. I.Cvetkova
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par Valsts kontroles ziņojumu par 2012. gada pārskatu par budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem” (Nr. 71/J11) (Atbildes dok. Nr. 2915)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par valsts garantiju izsniegšanas mehānismu un vērtēšanas kritēriju objektivitāti” (Nr. 78/J11) (Atbildes dok. Nr. 2958)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par a/s „Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības plānu” (Nr. 79/J11) (Atbildes dok. Nr. 2959)
Papildjautājums	- dep. I.Cvetkova
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. I.Cvetkova
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks