Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas trešā sēde
2013.gada 24.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es aicinu arī viesus ieņemt vietas.
Sākam Saeimas 24.janvāra sēdi.
Tātad pirmais jautājums ir valsts kontrolieres zvērests jeb svinīgais solījums.
Es aicinu Elitu Krūmiņu dot svinīgo solījumu.
E.Krūmiņa (valsts kontroliere).
Zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai, ievērot tās likumus un godīgi pildīt savus pienākumus.
Sēdes vadītāja. Paldies. (Aplausi.)
Vēlam veiksmi, atbildīgos pienākumus pildot!
Nākamais darba kārtības jautājums - „Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ministri! Ekselences!
Esmu priecīgs un pagodināts šodien jūs uzrunāt kārtējās ārpolitiskajās debatēs. Šis gads mums visiem ir īpaši nozīmīgs ar to, ka svinam Latvijas valsts dibināšanas 95.gadadienu, tādēļ es īpaši gribētu uzsvērt Latvijas diplomātu ieguldījumu Latvijas valstiskuma starptautiskajā atzīšanā. Bez mūsu diplomātu pašaizliedzīga, mērķtiecīga un prasmīga darba Latvija uz pasaules politiskās kartes nebūtu parādījusies. Vēlos īpaši pieminēt tos Latvijas diplomātus, kuru dzīvību, strādājot Latvijas labā, laupīja brutāli un represīvi režīmi. Daži no viņiem savukārt bija spiesti doties trimdā, taču, arī tur esot, viņos neizdzisa cerība un degsme radīt brīvu un demokrātisku Latviju.
Arī šodien Latvijas diplomāti velta visus spēkus, lai aizstāvētu Latvijas valsts un tās piederīgo intereses katrā pasaules nostūrī, un par to es vēlos izteikt viņiem vislielāko atzinību.
Godātie deputāti! 2013.gads būs darbīgs un dinamisks Latvijas ārpolitikā. To nosaka starptautiskās aktualitātes, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē tuvošanās un izšķiršanās par Latvijas pievienošanos vienotajai Eiropas valūtai - eiro.
Kā plānots, pagājušajā gadā Latvijas ārpolitika koncentrējās uz vairāku prioritāšu sasniegšanu:
pirmkārt, Latvijas vietu Eiropas Savienības sadarbības centrā, tā sauktajā kodolā;
otrkārt, valsts interesēm izdevīgiem nosacījumiem sarunās par Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžetu;
treškārt, ārējo ekonomisko attiecību veidošanu ar trešajām valstīm;
ceturtkārt, gatavošanos Eiropas Savienības prezidentūrai;
piektkārt, ārējās drošības stiprināšanu, kā arī Latvijai labvēlīgu lēmumu panākšanu NATO Čikāgas samitā.
Godātie kolēģi!
Pagājušais gads Eiropai ir bijis pakāpeniskas stabilizācijas gads. Un man ir patiess gandarījums, ka Latvija ir bijusi šīs stabilizācijas procesu aktīva dalībniece, spējot atrast spēku pieņemt atbildīgus, izsvērtus un smagus lēmumus gan Eiropas, gan pašu mājas sakārtošanā.
Valdība koordinēti roku rokā ar parlamentu un nevalstiskajām organizācijām strādāja pie Latvijai labvēlīgu nosacījumu panākšanas Eiropas Savienības daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam kohēzijas un tiešo maksājumu jomā. Mēs turpināsim intensīvi strādāt, lai panāktu Latvijai iespējami labāku sarunu iznākumu šogad. Šo interešu aizstāvībai es kā ārlietu ministrs pielikšu visas pūles. Vienlaikus aicinu mūsu rīku arsenālā lietošanas gatavībā turēt ikvienu instrumentu, ieskaitot budžeta neatbalstīšanu, ja tas būs tiešā pretrunā ar mūsu interesēm.
Godātie deputāti!
Domāju, ka vēl nekad ārējo ekonomisko sakaru veicināšana nav bijusi tik augstu Ārlietu ministrijas darba kārtībā.
Ārlietu ministrijas darbība koncentrējās šādos virzienos.
Pirmkārt, jaunu tirgu apguve visos piecos kontinentos.
Otrkārt, Latvijas interešu aizstāvība saistībā ar Eiropas Savienības ekonomiskajām sankcijām. Šeit mēs runājam par Baltkrieviju. Ievērojot Eiropas Savienības kopīgos principus, svarīgi bija neradīt kaitējumu Latvijas ekonomikai. Mums tas izdevās.
Treškārt, uzlabojām līgumtiesisko bāzi, lai aktivizētu ekonomisko sadarbību (piemēram, tika ratificēts Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, spēkā stājās atvieglotās robežšķērsošanas režīms ar Baltkrieviju).
Ceturtkārt, Ārlietu ministrija sadarbībā ar citām valdības institūcijām aktīvi lobēja mūsu valsts intereses, lai pievienotos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai ESAO jeb - angliskajā versijā - OECD. Dalība šajā institūcijā sniedz papildu iespējas mūsu ekonomikas attīstībai, uzlabojot valsts kredītreitingu un investīciju vidi, kā arī iespēju pārņemt attīstīto valstu pieredzi konkurētspējas uzlabošanā izglītības, veselības, finanšu un likumdošanas jomā.
Aizgājušajā gadā Saeima pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kura apstiprina Latvijas apņemšanos līdz 2020.gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas ir skaidrs apliecinājums, ka rūpes par valsts aizsardzību un drošību Latvijai ir prioritāras. Taču atcerēsimies, ka nepietiek ar deklarācijām, ir svarīgi arī šo apņemšanos pildīt.
Pavasarī Čikāgā noritēja NATO galotņu tikšanās, kurā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu panāca Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju turpināšanu bez ierobežojuma laikā. Kopīgi ar sabiedrotajiem mēs iezīmējām arī tālāko ceļu progresa panākšanā Afganistānā pēc 2014.gada. Mūsu karavīri joprojām dien šajā valstī, un mēs visi vēlamies, lai situācija Afganistānā kļūtu stabila. Mūsu karavīri un civilie eksperti ar vislielāko atbildības apziņu pilda pienākumus Afganistānā un citās konfliktu zonās, un par to viņiem vēlos izteikt visdziļāko pateicību.
2012.gads arvien skaidrāk iezīmēja Latvijas un vienlaikus Rīgas vietu pasaules kartē kā svarīgu transporta artēriju starp Baltijas jūru, Afganistānu un Centrālo Āziju. To izdevās panākt ar tā sauktā Ziemeļu apgādes tīkla palīdzību. Kopš tā darbības uzsākšanas Latvijā jau pārkrauti aptuveni 60 tūkstoši konteineru, ienesot valsts budžetā aptuveni 30 miljonus eiro. Šogad Latvijas teritorijā un mūsu reģionā notiks arī lielākās NATO mācības kopš mūsu dalības Ziemeļatlantijas aliansē - Steadfast Jazz. Tas pierāda, ka mūsu karavīri diendienā uzlabo savas spējas sadarbībā ar sabiedrotajiem, tādējādi vairojot Latvijas un transatlantiskās telpas drošību.
Amerikas Savienoto Valstu iesaistes un klātbūtnes Eiropā stiprināšana arī turpmāk būs Latvijai būtiska. Ciešu sadarbību un viedokļu koordināciju starptautiskās politikas jautājumos nodrošināja valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte. Mūsu mērķis kā šogad, tā arī nākamgad būs attiecību kāpināšana ekonomikas un izglītības sfērā, lai papildinātu esošo ciešo sadarbību politikā un drošībā.
Latvijas attiecības ar Krieviju 2012.gadā raksturoja pretrunīgas tendences. No vienas puses, turpināja pieaugt ekonomiskās sadarbības rādītāji, interese par investīciju iespējām Latvijā, kā arī tūristu skaits. Spēkā stājās Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, un šis līgums ir būtisks atbalsts Latvijas uzņēmējiem.
Vienlaikus gada garumā bija novērojama asa retorika pret Latviju starptautiskajās organizācijās, izmantojot absurdas apsūdzības par it kā atdzimstošo nacismu Latvijā. Destruktīvus elementus dialogā ienesa Krievijas nostāja attiecībā uz valsts valodas referendumu un tā rezultātiem, kas izsauca pamatotu sašutumu Latvijas sabiedrībā. Ārlietu ministrija kategoriski nostājās un turpinās stāties pretī šādiem Krievijas mēģinājumiem diskreditēt Latviju, nāks klajā ar skaidriem un stingriem paziņojumiem un pretdarbosies starptautiskajās organizācijās.
Gribētos izteikt cerību, ka šis gads starpvalstu attiecībās būs vairāk vērsts uz konstruktīviem sadarbības elementiem, tādiem kā starpvaldību, robežu demarkācijas un vēsturnieku komisijas darba turpināšana, modernizācijas dialoga uzturēšana. Jaunas perspektīvas mūsu ekonomiskajai sadarbībai pavērs arī Krievijas dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Pagājušajā gadā tika īstenota aktīva politika arī Austrumu partnerības un Centrālās Āzijas valstu virzienā. Šīs valstis redz Latviju kā piemēru savu valstu institūciju veidošanā, un mēs turpināsim sniegt tām savu atbalstu un pieredzi. Īpaši vēlos uzsvērt Centrālās Āzijas reģiona nozīmi, kas iegūst arvien lielāku lomu, pateicoties tā ekonomiskajam un enerģētikas potenciālam.
Latvija darīs visu, lai 2013.gadā Eiropas Savienība parakstītu asociācijas līgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Uzskatām, ka šo valstu tuvināšanās Eiropai veicinās Gruzijas, Moldovas un Ukrainas tālāku attīstību, kā arī pavērs papildu iespējas aktīvāku attiecību veidošanai ar šiem partneriem politikas un ekonomikas jomā.
Mūsu valsts turpinās veidot attiecības arī ar citiem nozīmīgiem ekonomiskiem un politiskiem partneriem. Šogad vēlamies atvērt vēstniecību Indijā. Rīgā vēstniecību ir atvērusi Dienvidkoreja. Strādāsim arī Ķīnas, Japānas un citu valstu, kā arī reģionu tirgus virzienā.
Godātie deputāti!
Arī 2013.gadā Latvijas ārpolitika būs vērsta uz mūsu valsts pamatinterešu nodrošināšanu drošības un ekonomikas jomā. Es to redzu kā aktīvu dalību Eiropas Savienībā un NATO, ciešāku integrāciju finanšu, transporta un enerģētikas jomā. Darba kārtībā joprojām būs jautājums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, pievienošanos eiro, kā arī prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Tāpat strādāsim pie tālākas Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanas, apgūstot jaunus tirgus. Ceram uz uzaicinājumu pievienoties OECD šogad. Šajā gadā Latvija prezidē arī Baltijas Ministru padomē un Baltijas Asamblejā. Par prioritātēm šajās organizācijās esam izvirzījuši konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu reģionā, to skaitā vienota digitālā tirgus un Baltijas inovāciju, tehnoloģiju un pētījumu infrastruktūras izveidošanu BIRTI projekta ietvaros, sadarbības nostiprināšanu ar Ziemeļvalstīm, kā arī enerģētikas un transporta jautājumus. Turpināsim aizsākto darbu pie diasporas tematikas, kas ieņem arvien lielāku lomu ārlietu dienesta darbā. Viens no svarīgākajiem gada pasākumiem šajā jomā būs Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Rīgā. Tā mērķis ir platformas radīšana ideju apmaiņai par to, kā labāk un efektīvāk izmantot diasporas potenciālu Latvijas tautsaimniecības attīstībai.
2013.gadā sagaidāmi Latvijas valstij būtiski lēmumi par mūsu gatavību pievienoties eiro.
Kāpēc eiro ir svarīgs Latvijas un Eiropas nākotnes attīstībai? Mūsdienu globālie izaicinājumi Eiropas valstīm liek meklēt ciešākas integrācijas formas. Arvien pieaugošā konkurence pasaules tirgū novedusi pie Eiropas īpatsvara pasaules iekšzemes kopproduktā krituma. To apliecina indikatīvie rādītāji, uzrādot Eiropas īpatsvara pasaules iekšzemes kopproduktā kritumu. 1990.gadā Eiropas Savienības kopprodukts sasniedza aptuveni 29 procentus no globālā kopprodukta, turpretim 2017.gadā tas varētu kristies līdz 9 procentiem. Lai mazinātu šo tendenču iespējamās negatīvās sekas, ir jānojauc pēdējās barjeras patiesi vienotas, solidāras nacionālu valstu veidotas Eiropas Savienības izveidē. Tikai kopīgiem spēkiem varam saglabāt labklājību un drošību, ko esam baudījuši līdz šim. Eiro un tā sekmīga attīstība ir viens no priekšnoteikumiem Eiropas spējai saglabāt savu vietu globālajos procesos un joprojām būt par vienu no pasaules ekonomikas vadošajām svirām.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas interesēs ir pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai. Līdzšinējā Eiropas Savienības vēsture ir skaidri apliecinājusi, ka vienota un cieši integrēta Eiropa ir labākā garantija mazo un vidēja lieluma valstu attīstībai. Jo ciešāk ir integrēta Eiropa, jo stiprāka tā ir kopumā un katra dalībvalsts atsevišķi.
Trīs no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Igaunija, Slovākija un Slovēnija - jau ir ieviesušas vienoto Eiropas valūtu, un tās popularitāte, piemēram, Igaunijā, saglabājusies nemainīgi augsta. Pievienošanās vienotajai valūtai ne par mata tiesu nav ietekmējusi nacionālo identitāti nevienā no šīm valstīm. Būtu aplam arī domāt, ka pievienošanās process eiro ar Latvijas iestāšanos apstāsies. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva ir oficiāli paziņojusi, ka tā sekos Igaunijas un Latvijas piemēram. Arī Polijā sākusies nopietna diskusija par pievienošanos eirozonai. Eiro ir apzināta politiska izvēle Latvijas attīstības modelim un dalībai Eiropas sadarbības kodolā.
Latvijas viedoklim pasaulē būs ievērojami lielāka nozīme, atrodoties eirozonā, nevis perifērijā. Atsevišķas Rietumeiropas dalībvalstis, kuras izvēlējušās šobrīd neieviest vienoto Eiropas valūtu, nevar būt piemērs Latvijai, ņemot vērā dažādās vēsturiskās tradīcijas, finanšu sektora īpatnības, kā arī ekonomisko potenciālu. Mēs neesam ne sala, ne arī valsts, kas spējusi nosargāt neitralitāti gadsimtu garumā. Mūsu nācijas veiksmīgas attīstības pamatā ir nevis pašizolācija, bet gan cieša savienība ar citām Eiropas valstīm.
Iespējams, ka aktuālākais jautājums, ko šodien varam uzdot, ir ne pati eiro ieviešanas lietderība, bet - kāpēc tieši šobrīd ir laiks, lai Latvija pievienotos eiro?
Un šeit iezīmējas vairāki argumenti.
Pirmkārt, mēs šobrīd izpildām eiro ieviešanas kritērijus. Tas ir panākts smaga darba rezultātā. Mēs esam tur, kur esam, un katra diena ir un būs ģeopolitiska izvēle. Arī eiro, kā jau es teicu, ir ģeopolitiska izvēle.
Otrkārt, eiro pastarās tiesas scenāriji nav piepildījušies. Eiro valūta, kā liecina divu pagājušo gadu pieredze, ir saglabājusi savu stabilitāti. Eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku, un tas nozīmē, ka sabiedrībai vairs nebūs jāuztraucas par savu iekrājumu un ienākumu drošību.
Treškārt, Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām saglabā stingru politisko apņēmību saglabāt vienoto valūtu. Šādu vēlmi pauž ne tikai pati Eiropa, bet arī citas valstis - ASV, Ķīna un arī Krievija. Nevienas pasaules valsts vai reģiona interesēs nav eiro sabrukums, un jāņem vērā, ka aptuveni 25 procenti no pasaules finanšu rezervēm tiek uzglabāti eiro valūtā.
Ceturtkārt, Latvijas tautsaimniecība ir uzrādījusi attīstības dinamismu jau vairāku ceturkšņu laikā, un valdība vēlas to saglabāt. Laika posmā, kad dažādas reģiona valstis cīnās par investīciju piesaisti, pievienošanās vienotai Eiropas valūtai sniegtu papildu apliecinājumu Latvijas veiksmīgai attīstībai, kā arī paaugstinātu Latvijas tēlu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un trešajās valstīs. Svarīgi atzīmēt, ka pievienošanos eiro atbalsta arī Latvijas uzņēmēju organizācijas, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zemnieku saeima un citas.
Vienlaikus mēs nedrīkstam atslābt strukturālo reformu īstenošanā ekonomikā un izglītībā. Mūsu konkurētspēja ir tieši atkarīga no fundamentālām pārmaiņām šajās nozarēs, un šeit brīžiem ir sajūta, ka mēs sākam atkal nedaudz stagnēt.
Godātie deputāti!
Otrs lielais jautājumu bloks, par kuru šodien runājam Saeimā pirmo reizi, ir Latvijas gatavošanās prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusgadā.
Prezidentūra būs liels izaicinājums Latvijai un tās valsts pārvaldes profesionalitātei, ievērojot mūsu ierobežoto pieredzi šādu sarežģītu institūciju vadīšanā. Tādēļ sevišķi aktuāla būs visu Latvijas institūciju - valdības, parlamenta, nevalstisko organizāciju - iesaistīšanās un koordinācija. Nereti ir pierādījies, ka maza valsts, lietderīgi izmantojot resursus, spēj vadīt prezidentūru veiksmīgāk nekā lielās valstis. 2013.gadā ir jādefinē un jāizstrādā mūsu piedāvājums, kuru Latvija rosinās iekļaut Eiropas Savienības darba kārtībā 2015.gadā.
Pirmajās diskusijās, kuras tika īstenotas 2012.gadā, iezīmējās vairāki iespējamie prezidentūras prioritāšu bloki.
Pirmkārt, plaši tika apskatīti jautājumi, kas saistīti ar vides, ekonomikas un cilvēka sabalansētu attīstību. Tā ir tēma, kas globālos apstākļos iegūst arvien lielāku aktualitāti. Ievērojot Latvijas tradicionālo pieredzi šajā jomā, Latvija varētu piedāvāt risinājumus Eiropas līmenī, kas būtu vērsti uz nepieciešamību ekonomisko attīstību saskaņot ar apkārtējo vidi.
Otrkārt, Baltijas jūras reģionā atrodas astoņas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tas automātiski Baltijas jūras reģiona tematiku padara interesantu visām šīm Eiropas Savienības dalībvalstīm. Savas prezidentūras laikā Latvijai būs jāorganizē forums par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Šī ir iespēja aktualizēt mūsu reģiona problemātiku visas Eiropas Savienības līmenī.
Treškārt, ārpolitikas laukā Latvija vēlas koncentrēties uz tēmām, kurās spējam papildināt un būtiski attīstīt jau esošos Eiropas Savienības centienus. Mūsuprāt, šādi jautājumi ir Austrumu partnerība, Centrālā Āzija, kā arī transatlantiskās attiecības. Austrumu partnerības valstis ir bijušas tradicionāla Latvijas prioritāte. Tās ir svarīgi Latvijas partneri politikas un tautsaimniecības jomā. Latvija vēlas prezidentūras laikā paaugstināt Austrumu partnerības valstu profilu Eiropas Savienības darba kārtībā, kā arī tuvināt šīs valstis Eiropas Savienībai, meklējot kopīgus sadarbības mehānismus un platformu tālākai sadarbībai. Austrumu partnerības jautājuma tālākā aktualizēšanā aktīvi strādāsim arī ar līdzīgi domājošām reģiona valstīm - Lietuvu, Poliju un Igauniju.
2014.gadā Afganistānu pametīs lielākā daļa starptautiskās koalīcijas militāro spēku. Valsts tālākai attīstībai ir nepieciešama ekonomikas attīstība un iespējami stabila apkārtējā vide, tāpēc būs svarīgi atbalstīt Afganistānas un reģiona valstu savstarpējo sadarbību, ieskaitot arī sadarbību tirdzniecības, tranzīta ceļu attīstības, dabas resursu izmantošanas jomās. Šeit liels potenciāls var būt tieši sadarbība ar Centrālās Āzijas valstīm. Ievērojot Latvijas pieredzi Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanā, attiecību vēsturi ar Centrālās Āzijas valstīm (ir divas Latvijas vēstniecības reģionā), kā arī pieredzi, kas tiktu nodota, piemēram, ar RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta starpniecību, Latvija var sniegt pienesumu aktīvākai Eiropas Savienības politikas īstenošanai šajos reģionos. Tas nozīmē arī tiešus ekonomiskos ieguvumus.
Transatlantiskās attiecības, plašākā kontekstā iekļaujot Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu, arī tradicionāli ir Latvijas uzmanības lokā. Attīstoties koncepcijai par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Eiropas Savienību un Kanādu, kā arī Amerikas Savienotajām Valstīm, Latvija savas prezidentūras laikā vēlas veicināt tālāku sarunu attīstību ar šīm divām valstīm, ievērojot transatlantiskās brīvās tirdzniecības zonas milzīgo potenciālu Eiropas un Amerikas valstu tautsaimniecībā.
Ceturtkārt, Latvija nav vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai dažādu iemeslu dēļ ir izveidojušās diasporas gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās. To iespējamais pienesums Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nav dziļi pētīts un analizēts. Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm meklēs institucionālus un praktiskus risinājumus šo diasporu aktīvākai izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstu interesēs.
Godātie deputāti! Esmu priecīgs, ka 2012.gadā ārpolitikas jomā Latvijas valsts augstākās amatpersonas, valdība, kā arī Saeima darbojās kopīgi un koordinēti. Par to vēlos izteikt pateicību Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Prezidijam, Saeimas Ārlietu komisijai un Saeimas Eiropas lietu komisijai un to vadītājiem Ojāram Ērikam Kalniņam un Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kā arī maniem kolēģiem Ministru kabinetā. Ceru, ka tikpat veiksmīga sadarbība turpināsies arī 2013.gadā.
Aizsākoties 2013.gadam, Latvijas ārpolitikā izvirzās jauni uzdevumi un izaicinājumi. Aicinu jūs uz kopīgu darbu to pārvarēšanā un atrisināšanā.
Saeimai ir būtiska loma ārpolitikas darba kārtības definēšanā un īstenošanā. Jūs esat aktīvi šī procesa dalībnieki, strādājot gan Baltijas Asamblejas, gan citu starptautisko organizāciju ietvaros. Tāpat ceru, ka būtisku ieguldījumu valsts ārpolitikā turpinās sniegt arī parlamentārās sadarbības grupas, kuras veidoja un veidos svarīgu elementu divpusējo attiecību veidošanā ar citām valstīm.
Lai kādi arī būtu mūsu politiskie uzskati un domstarpības, lai kā mēs dažreiz strīdētos pašu mājās, atcerēsimies, ka visi kopā un katrs atsevišķi ārvalstīs mēs pārstāvam un cīnāmies par Latvijas interesēm. Lai mums visiem veicas!
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes vadītājs. Paldies ārlietu ministram.
Sākam debates.
Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi!
„Ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums”, „globālajā pasaulē pastāv tauriņefekts”. Šie labi pazīstamie izteicieni mēģina tēlaini atainot lielākos no mūsdienu starptautiskās politikas likumiem. Tomēr, kā jau parasti tas gadās ar skaistiem un gleznainiem vārdiem, tie ātri iegūst popularitāti un vienlaikus tikpat ātri sabiedrības prātos zaudē savu dziļāko jēgu.
Ar šīm skaistajām frāzēm patiesībā ir mēģināts pateikt kas ļoti būtisks, un tas mums, politiķiem, ir jāņem vērā ik dienu, pieņemot jebkuru lēmumu.
Mums jāatceras, ka iekšpolitiskie procesi nevar tikt atrauti no reģionālā un starptautiskā konteksta. Nacionālās intereses ietekmē starptautisko vidi, savukārt globāli notikumi atstāj iespaidu un pat būtiski izmaina nacionālo politiku.
Latvijai ir jāveido sava iekšpolitika, jādefinē un jāaizstāv savas nacionālās intereses tieši šādos apstākļos un tieši pie šādiem nosacījumiem.
Tas nozīmē, ka definēt savas intereses, rēķinoties tikai ar sevi, būtu tuvredzīgi un neefektīvi. Nacionālās intereses attiecībā uz mūsu valsts iedzīvotājiem, sabiedrību un valsti kopumā bieži vien tiek formulētas, aizmirstot par starptautisko vidi.
Tomēr nacionālajām interesēm ir jābūt skaidrā kopsakarā ar starptautisko vidi, kurā valsts atrodas, mūsu gadījumā - ar Eiropas Savienību, NATO un to īstenoto politiku globālā mērogā. Domāju, ka šāda pieeja būtu jāievēro jebkurā diskusijā par Eiropas Savienības nākotni neatkarīgi no tā, vai diskusija notiek šeit, Latvijā, vai citviet Eiropā.
Godātie klātesošie!
Šīs sarežģītās un savstarpēju saistību pilnās starptautiskās attiecības ikkatrs no mums iepazina uz savas ādas un izjuta aizvadītajos gados, kas ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules vēsturē ieies kā globāla ekonomiskā krīze.
To ietekmēja gan procesi Amerikas Savienotajās Valstīs un situācija Eiropā, gan arī mūsu pašu savulaik pieļautās kļūdas un nepareizi izdarītās izvēles. Viena no mācībām, ko guvām, ir tāda, ka atvērtas ekonomikas, kas nodrošina mūsu tautsaimniecības izaugsmi, ir savstarpēji tik cieši saistītas, ka satricinājumu gadījumā tās ir ļoti viegli ievainojamas.
Izmantojot sarežģīto periodu un tā radītās problēmas, ir sazēlušas arī idejas par Latvijas ārpolitikas kursa korekcijām.
Tomēr neļausim sevi mānīt ar šīm iluzorajām alternatīvām! Latvijas interesēs joprojām ir stabila un paredzama starptautiskā vide un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība.
Kādu stratēģiju šobrīd izvēlēties Latvijai?
Valda uzskats, ka valsts pastāvošā ārpolitiskā virziena ietvaros var izšķirties starp diviem uzvedības modeļiem. Pirmā iespēja Latvijai ir ieņemt nogaidoši aizsargājošu pozīciju, neatkāpties no savām interesēm un iekļūt tā dēvētajā vārtu sargātāju grupā.
Otra iespēja ir izvēlēties „robežu paplašinātāja” rīcības modeli, kas ļauj maksimāli izmantot iespējas, bet arī prasa no valsts lielāku starptautisku iesaistīšanos, iniciatīvu, papildu saistību uzņemšanos, kā arī lielāku atbildību par reģionā un pasaulē kopumā notiekošo.
Domāju, ka līdzšinējie centieni skaidri norāda uz Latvijas vēlmi kļūt ārpolitiski aktīvākai un maksimāli izmantot pastāvošās iespējas. Raugoties stratēģiski un objektīvi izvērtējot situāciju, mēs esam ieinteresēti tādā Eiropas Savienības attīstībā, kurā Latvija sēž pie sarunu galda, nevis noraugās, kā citu pieņemtie lēmumi mūs ietekmēs, jo tie tik un tā mūs ietekmēs.
Es paredzu, ka šodien daudz tiks runāts par ieguvumiem un par zaudējumiem no eiro ieviešanas. Tas būs lēmums, kas ietekmēs ikkatru no mums, tas ietekmēs ikkatru mūsu valsts iedzīvotāju, tāpēc ir apsveicama iedzīvotāju lielā interese par šo jautājumu.
Un patiešām ir ļoti svarīgi Latvijas cilvēkiem sniegt pilnīgu informāciju par to, kā, iekļaujoties eirozonā, praktiski notiks pāreja no lata uz eiro. Tikpat svarīgi ir sabiedrībai arī izskaidrot tos iemeslus, kāpēc eiro ir stratēģiska un ģeopolitiska izvēle, kas nostiprinās Latvijas vietu Eiropā, ilgtermiņā vairos mūsu drošību un ekonomikā veicinās ilgtspējīgu attīstību.
Tuvākajos gados Latvijai priekšā stāv nebijušas iespējas demonstrēt savu iniciatīvu, atbildību un rīcībspēju. Rīga nākamgad kā Eiropas kultūras galvaspilsēta rādīs mūsu bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu un dinamisko kultūras dzīvi mūsdienās. Tāpat jau sāk iezīmēties mūsu iespējamās prioritātes 2015.gada pirmajā pusē gaidāmajā prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē.
Saeimā jau ir izveidota Latvijas prezidentūras ES Padomē parlamentārās dimensijas plānošanas komiteja, kuras sastāvā ir iekļauti gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.
Un, manuprāt, visbēdīgākais scenārijs būtu situācija, kad Latvijas pirmā prezidentūra kļūtu par iekšpolitisku kaujas lauku, tāpēc es vēlos rosināt izstrādāt starppartiju vienošanos par sadarbību šajā mūsu valstij tik būtiskajā laika periodā. Šī ir tā reize, kad mūsu rokās ir ieliktas ne tikai Latvijas nacionālās intereses un mūsu valsts tēls, bet lielā mērā arī visas Eiropas Savienības ticamība.
Godātie kolēģi!
Lai arī tuvākie gadi Latvijai paies, gatavojoties Eiropas Savienības prezidentūrai, mums ir jādomā arī par nākamajiem stratēģiskajiem izaicinājumiem. Dalība Eiropas Savienībā un NATO, kā arī labas divpusējās attiecības ar daudzām pasaules valstīm rada patiesi labvēlīgu fonu to iespēju izmantošanai, ko sniedz globālās ģeopolitiskās izmaiņas Āzijā un citviet pasaulē.
Šajā ziņā uzņēmēji atrodas jau soli priekšā valstij un skaidri demonstrē „robežu paplašinātāja” domāšanu. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir nodibinājuši veiksmīgus kontaktus un atraduši tirgu savām precēm ārpus jau iemītajām takām un ierastajiem reģioniem.
Veiksmīgs paraugs ir arī iedibinātais Ziemeļu distribūcijas tīkls, kas ar savu izaugsmi Latvijai var radīt iespēju attīstīties par globālu tranzīta centru.
Taču panākumus ar globālu domāšanu var gūt ne tikai uzņēmējdarbībā. Tas pats attiecas arī uz kultūru, izglītību, vides aizsardzību un mūsu reformu pieredzi. Šie ir tikai daži piemēri, kas var ne tikai veicināt mūsu labklājību un pavērt plašāku redzesloku, bet arī veidot mūsu, Latvijas, tēlu pasaulē.
Tāpat jāatceras, ka mūsdienās arvien vairāk starptautiskos procesus ietekmē multinacionālie uzņēmumi, globālie mediji, nevalstiskās organizācijas, viedokļu līderi un citu spēlētāju iespējas ietekmēt globālos procesus. Sociālie tīkli vienlaikus spēj ietekmēt revolūcijas un vienā sekundē neatgriezeniski sadragāt valsts tēlu.
Vēl nekad viens cilvēks nav varējis tik tieši ietekmēt savas valsts tēlu, tādējādi piedaloties arī valsts ārpolitikas veidošanā.
Ja nepieļausim kļūdas un nezaudēsim stratēģisko redzējumu, tuvākajos gados Latvijas ārpolitikā ir iespējams jauns uzrāviens. Ir maksimāli jākonsolidē visi mums pieejamie tradicionālie un modernie ārpolitikas instrumenti. Mūsu ārpolitikai ir jābūt gudrai, fokusētai, proaktīvai, taču vienlaikus pragmatiskai un atbildīgai pret mūsu partneriem, pret starptautisko vidi un galvenokārt pret savas valsts nākotni.
Savukārt parlamenta loma mūsu valsts ārpolitikas veidošanā ir kļūt par stratēģisko debašu forumu, kur ārpolitiskie mērķi un izaicinājumi tiek izvērtēti un izdiskutēti, īpašu uzsvaru liekot uz Latvijas nacionālajām interesēm.
Noslēgumā es vēlos uzsvērt, ka parlaments, kurā tauta ir ievēlējusi visdažādāko politisko spēku pārstāvjus, ir spējīgs uzturēt šāda līmeņa diskusiju. Es tiešām priecājos, redzot, ka visi politiskie spēki un atsevišķi deputāti ir gatavi iesaistīties diskusijās par šo jautājumu. Manuprāt, tas tiešām ir svarīgs apliecinājums tam, ka mēs spējam domāt par mūsu valsts nākotni globāli, ka mēs spējam redzēt ne tikai šodienu, bet spējam redzēt arī rītdienu, un es ceru, ka šīs ārpolitikas debates tam būs labs pierādījums.
Paldies par uzmanību, un lai mums radošas debates!
Sēdes vadītājs. Paldies Solvitai Āboltiņai. (Aplausi.)
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie ministri! Cienījamā priekšsēdētāja un Prezidij! Ekselences un godātie kolēģi! Gatavojoties šīm debatēm, es pārskatīju Nacionālo attīstības plānu, un mans pirmais iespaids bija tāds, ka, vadoties tikai pēc šī dokumenta, ārpolitika ieņem diezgan mazu lomu Latvijas nākotnē.
Ārlietu ministrija minēta tikai četras reizes un vadošu lomu ieņem tikai vienā sadaļā. Tā ir 129.sadaļa, kurā teikts, ka Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšanu ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršanu atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, kā arī par atbalstu eksporta apjomu kāpināšanai.
Taču šī atbildība kļūst nozīmīgāka tad, kad mēs lasām tālāk norādi par aptveramo teritoriju, jo ārlietām šī aptveramā teritorija ir identificēta kā visa pasaule.
Vai Latvijas Ārlietu ministrija ir spējīga aptvert visu pasauli? Es šaubos.
Ir skaidrs, ka mums šī pasaule ir jāsadala prioritārās daļās. Kuras pasaules daļas ir Latvijai visaptveramākās un kā tās tiek atspoguļotas Ārlietu ministrijas ziņojumā par pamatvirzieniem 2013.gadā?
Viens veids, kā mēs varam to konstatēt, būtu sadalīt šīs pasaules daļas koncentriskos apļos ar Latviju centrā. Es esmu secinājis, ka ap Latviju ir seši šādi koncentriski ārpolitikas apļi.
Pirmais, vistuvākais, aplis ietver mūsu kaimiņus - Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Attiecības ar šīm valstīm mums vienmēr ir bijušas svarīgas - gan ekonomiski, gan politiski -, un tas nemainīsies 2013.gadā.
Otrais aplis, mazliet plašāks, ietver Baltijas jūras reģionu un Ziemeļvalstis. Šeit mēs veidojam labas divpusējas attiecības, strādājam tādos formātos kā NB8, Ziemeļu padome, Baltijas padome un Baltijas jūras valstu padome. Šogad Latvijai ir vienreizēja iespēja virzīt savas intereses šajā reģionā, jo maijā Latvija vadīs Baltijas attīstības forumu. Un Eiropas Savienības prezidentūras laikā mēs esam paredzējuši organizēt speciālu forumu par Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam.
Tomēr šogad vislielākā uzmanība tiek pievērsta trešajam ārpolitikas aplim, kurā atrodas Eiropas Savienība. Uzdevumu šeit ir daudz, es tos neuzskaitīšu, jo tie ir visiem zināmi un vairākkārt jau ir minēti un tiks minēti šodienas debatēs. Es šajā, trešajā, aplī iekļaušu NATO, kurā mums ir jāturpina attīstīt aktīvu transatlantisko dialogu un stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šajā aplī ar laiku iederēsies arī Latvijas iecerētā dalība OECD.
Bet, ja mēs skatāmies ārpus šī trešā apļa - uz ceturto -, tad atklājas mūsu nākamais pamatvirziens - Eiropas Savienības Austrumu partnerība. Sadarbība un palīdzības sniegšana tādiem austrumu kaimiņiem kā Gruzija, Ukraina, Moldova un Baltkrievija, ņemot vērā Latvijas vēsturiskās, cilvēciskās un politiskās saites ar šīm valstīm, ir vienmēr bijusi Latvijas ārpolitikas prioritāte, un tā turpināsies arī 2013.gadā. Attīstības sadarbība ir viens no Latvijas instrumentiem, veicinot mūsu intereses šajās valstīs. Diemžēl 2013.gada budžeta piešķīrums šim mērķim ir daudz mazāks, nekā būtu vēlams. Latvijas atbalsts attīstības sadarbībai būtu jāpalielina vismaz trīs reizes nākamajos gados, it īpaši, ja savā Eiropas Savienības prezidentūras laikā Latvija plāno aktīvi virzīt Austrumu partnerības politikas jautājumus un organizēt Austrumu partnerības samitu.
Vēsture, ekonomiskās intereses un Latvijas ārpolitikas prioritātes pēdējos gados arī nosaka mūsu interešu loku nākamajā, piektajā, aplī - Centrālā Āzija un Afganistāna. Latvijas vēstniecības Uzbekistānā un Kazahstānā ir sekmīgi pildījušas NATO kontaktvēstniecību funkcijas šajā reģionā, attīstot īpašu Latvijas ekspertīzi un uzticamību visā reģionā.
Latvijas veiksmīgā darbība NATO ISAF misijā Afganistānā ir radījusi vienreizēju iespēju Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Sadarbībā ar ASV, Krieviju un NATO Latvija ieņem būtisku lomu Ziemeļu apgādes tīkla attīstībā kā transporta artērija no Latvijas uz Afganistānu ISAF kravu transportēšanai. Šeit ir milzīgas perspektīvas, jo tajā brīdī, kad šis apgādes tīkls kļūs par komerciālo kravu transportēšanas koridoru un savienosies ar iecerēto jauno Zīda ceļu, Latvijai atvērsies durvis uz sesto un pēdējo apli - Tālie Austrumi.
Līdz šim tādas valstis kā Ķīna, Japāna, Koreja un Indija šķita neaptveramas Latvijas ārpolitikai, turpretim šodien tās ir klāt un taustāmas. Ķīnai un Japānai ir aktīvas vēstniecības Rīgā, un tām tagad pievienojas Dienvidkoreja. Šīs valstis pārstāv dinamiskāko un straujāk augošo reģionu pasaulē un ar pieaugošu interesi skatās uz Latvijas stratēģisko vietu Ziemeļeiropā. Ir pienācis laiks pievērst daudz lielāku uzmanību šim reģionam, saskaņojot vadošās tendences šajā reģionā ar Latvijas ilgtermiņa interesēm.
Kā jau ārlietu ministrs minēja - un es viņam pilnīgi piekrītu -, viens no Ārlietu ministrijas nozīmīgākajiem panākumiem pagājušajā gadā ir Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes izveidošana, jo šeit parādās pareizais modelis ārpolitikas ilgtermiņa stratēģijas veidošanā, tāpēc ka šajā padomē sadarbojas Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī citas valsts iestādes.
Izmantojot šo sadarbības modeli, lai identificētu mūsu nacionālās intereses iepriekš minētajā aplī, Tālie Austrumi vairs neliksies tik tāli.
Mēs nevaram aptvert visu pasauli, bet, domājot stratēģiski par ilgtermiņa iespējām konkrētos virzienos, Latvijas ārpolitika var spēlēt būtisku lomu mūsu nacionālo interešu veicināšanā. Mēs ejam pareizā virzienā, bet mums ir jāiet ātrāk, tālāk un konsekventāk!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
>Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Eiropas lietu komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties ārlietu ministram par izcilo analīzi un par Latvijas ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumu prioritāšu iezīmēšanu, atklājot šīs debates.
Pagājušais gads Eiropas Savienībā pagāja ekonomisko izaicinājumu zīmē. Eiropas Savienību, pat saņemot Nobela miera prēmiju par miera, vienotības, demokrātijas un cilvēktiesību nodrošināšanu, neatstāj sajūta, ka arī patlaban, līdzīgi kā pirms 60 gadiem, Eiropa atrodas krustcelēs. Toreiz Eiropas galvenais mērķis bija miera un vienotības rašana. Šodien Eiropas lielākais izaicinājums ir ekonomiskās izaugsmes un globālās konkurētspējas atgūšana. Eirozonu un visu Eiropas Savienību skārušo ekonomisko grūtību iespaidā šis uzdevums šķiet grūts. Tomēr atcerēsimies, ka arī pirms 60 gadiem daudziem bija šaubas par iespēju nodrošināt ilgstošu mieru Eiropā, bet šodien Eiropas Savienība ir nepārprotams miera garants kontinentā.
Godātie kolēģi! Pagājušā gada debatēs iezīmēju Saeimas Eiropas lietu komisijas darba kārtības trīs prioritāros jautājumus, proti, tas ir fiskālās disciplīnas jautājums, Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta ietvaru un aktīvs sagatavošanās darbs Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Patiesi šie jautājumi noteica Eiropas lietu komisijas darba kārtību pagājušajā gadā. Bet ne tikai! Saeima skaidri atbalstīja un iestājās par stingru fiskālās disciplīnas principu ievērošanu ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā.
Bet, kā jau tas nereti notiek, dzīve ienes savas korekcijas. Fiskālās disciplīnas jautājums Eiropas Savienības līmenī tika strauji risināts, toties diskusiju centrā parādījās cits - eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotnes jautājums. Eiropas lietu komisija proaktīvi iesaistījās ne tikai Latvijas viedokļa formulēšanas procesā, bet arī tā pārstāvēšanā Eiropas Savienības līmenī. Līdztekus valdības izvirzītajām prioritātēm daudzos forumos es īpaši akcentēju valstu parlamentu lomu ne tikai nacionālajā Eiropas Savienības jautājumu lemšanas procesā, bet arī Eiropas Savienības līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tāpēc esmu patiesi gandarīta, ka par valstu parlamentu iesaisti lēmumu pieņemšanā iestājas ne tikai Saeima, bet arī ministri un diplomāti.
Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas diemžēl vēl nav noslēgušās - un vienošanās vēl joprojām ir jāsasniedz -, Latvijas valdība, Eiropas Parlamenta deputāti, nozaru pārstāvji un sociālie partneri, kā arī Eiropas lietu komisija aktīvi iestājas par mūsu valsts un tās pilsoņu interesēm. Šajā jomā mūsu nostāja ir nemainīgi stingra - mēs esam par atbilstošu finansējumu kohēzijas politikai un stingriem un taisnīgiem tiešmaksājumiem Latvijas lauksaimniekiem. Latvijas reģioniem un laukiem ir jāattīstās, tā veidojot stiprāku valsti.
Pagājušajā gadā Latvija pastiprināti sāka gatavoties prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Arī Saeima ir aktīvi iesaistījusies šajā procesā, Saeima piedalās prezidentūras prioritāšu apspriešanā. Ir arī jau aktīvi uzsākts darbs, plānojot konkrētus pasākumus prezidentūras parlamentārajai dimensijai.
Dāmas un kungi! Lūkojoties uz šī gada prioritātēm, pašsaprotams, ka ārlietu ministra izklāstītie jautājumi tiešā veidā atspoguļosies arī Eiropas lietu komisijas darbā 2013.gadā.
Pirmkārt, virzība uz Latvijas dalību eirozonā. Paldies ministram par ļoti precīzi iezīmētajām atbildēm, kāpēc tieši tagad, kāpēc nešauboties... Iestāšanās eirozonā, tāpat kā iestāšanās Eiropas Savienībā, ir nepieciešama Latvijas ekonomiskajai stabilitātei. Pievienošanās eirozonai ir tikai un vienīgi atkarīga no mums un mūsu gatavības attīstīties gan ekonomikā, gan izglītībā, gan sociālajā jomā. Eiropas Komisijas gatavotais konverģences ziņojums aptvers visas šīs jomas.
Eiro ieviešana savienojumā ar fiskālās disciplīnas saglabāšanu un mērķtiecīgu nepieciešamo reformu īstenošanu ekonomikā un izglītībā ir virzītājspēks Latvijas stabilai un ilgtspējīgai attīstībai.
Otrs nozīmīgais jautājums šajā gadā joprojām ir daudzgadu budžeta sarunas. Arī šogad tikpat aktīvi un neatlaidīgi mums jāpastāv uz Latvijas interešu ievērošanu. Ceru, ka vienošanās par budžeta ietvaru tiks drīz panākta un tā būs Latvijas interesēm atbilstoša. Tomēr arī pēc vienošanās par vispārīgo budžeta apjomu sarunas nebeidzas, turpinās darbs pie budžeta ieviešanas normu kopuma, kas jau konkrētāk noteiks finansējuma izlietošanas mērķus. Eiropas lietu komisija savās diskusijās jau ir uzsvērusi, ka šajā procesā īpaši raudzīsies, lai šo mērķu definēšanā būtu iespēja piedalīties visiem sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, kas piedalās cīņā par daudzgadu budžeta apjomu Latvijai.
Treškārt, šajā gadā īpaša uzmanība gan valdībai, gan Saeimai ir jāpievērš diasporas jautājumiem. Ir daudz jautājumu, kas risināmi tieši kopīgās sarunās ar mūsu tautiešiem, kuri šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Un nereti šādās sarunās var pavērties iespēja ne tikai atvieglot atgriešanos atpakaļ Latvijā, bet arī atrast veidu, kā vislabāk sadarboties ar mūsu diasporas pārstāvjiem Latvijas nacionālo interešu pārstāvēšanā ārpus Latvijas.
Un visbeidzot. Jāveic aktīvi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanas darbi, lai panāktu, ka Latvijas prezidentūra būtu kvalitatīva, gudra un atpazīstama. Ļoti iespējams, ka tieši Latvijas prezidentūras laikā tiks uzsākts darbs pie Eiropas Savienības pamatlīguma grozījumiem, līdz ar to šo nepilnu divu gadu sagatavošanās periodā mums ir jādomā par Eiropas Savienības nākotni, ekonomisko un finanšu problēmu risinājumiem. Kādu nākotni mēs vēlamies? Neapšaubāmi, Latvijas un pārējo Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji vēlas ieraudzīt stabilu, aizsargātu un drošu nākotni savām valstīm, ģimenēm un bērniem.
Dāmas un kungi! Patlaban Eiropas Savienība ir kā gadu gaitā daudzu meistaru izlolots cēlkoka krēsls ar elegantu dizainu, taču diemžēl tikai ar trim atbalsta punktiem jeb kājām - Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi. Šāds krēsls, ar tikai trim balstiem, ilgtermiņā nav pietiekami stabils. Ir nepieciešama arī lielāka funkcionalitāte un uzticamība, un to var nodrošināt lielāka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo parlamentu, tostarp arī Latvijas Republikas Saeimas, iesaiste Eiropas Savienības lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesos. Tas ļaus izveidot nepieciešamo līdzsvaru un stabilitāti.
Esmu pārliecināta, ka tieši nacionālo parlamentu aktīva līdzdalība Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešamā atslēga Briselē pieņemto lēmumu demokrātiskās leģitimitātes palielināšanai. Jo lēmumi ir jāskaidro nevis Briselē, bet dalībvalstīs - maksimāli tuvu to realizēšanas vietai, maksimāli tuvu katras valsts iedzīvotājiem. Tādēļ tieši nacionālais līmenis, kurā tiek īstenotas Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības, ir vispareizākā vieta dialogam ar sabiedrību.
Bez pašu dalībvalstu nacionālo parlamentu, deputātu un ministru aktīvas iesaistīšanās Eiropas Savienības politiku un lēmumus nebūs iespējams darīt saprotamākus vēlētājiem.
Tieši no mums, Saeimas deputātiem, būs atkarīgs, vai spēsim izvairīties no ierastās attieksmes, ka Eiropas politikas panākumu lauri tiek plūkti nacionālā līmenī, bet par visiem zaudējumiem vai neveiksmēm vainīga ir „sliktā” Brisele. Es šo politisko liekulību dēvētu par panākumu nacionalizāciju un zaudējumu eiropeizāciju.
Šeit vēlos apelēt pie tiem, kuri uzskata - un vēl vairāk! - publiski kultivē Latvijas kā cietēja, mūžīgi abižotā mazā bāreņa tēlu Eiropas Savienībā. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pagājuši jau gandrīz deviņi gadi. Domāju, ir pēdējais laiks ikkatram deputātam, ierēdnim, iedzīvotājam Latviju beidzot apzināties kā pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, kura ne tikai izpilda kopīgi pieņemtos lēmumus, bet arī aktīvi iesaistās šo lēmumu tapšanā. Ne velti kā vienu no prioritātēm mēs definējam Latvijas atrašanos tā dēvētajā Eiropas Savienības kodolā.
Godātie kolēģi! Mēs visi zinām, kā airē laivu. Līdzīgi ir ar Eiropas Savienības vadīšanu. Latvija ir viens no 27 airētājiem laivā. Ja airētāji to dara sinhroni, laižot airi vienādā dziļumā ar līdzīgu spēku un vēzienu, laiva var virzīties uz priekšu strauji un droši, turpretī, ja kāds no airētājiem airē par stipru vai par vāju, laiž airi par dziļu vai par seklu, kopīgā laiva ne tikai zaudē ātrumu, bet var pat griezties riņķī uz vietas.
Tieši no mūsu ieguldījuma, tāpat kā no mūsu partneru ieguldījuma, ir atkarīgs laivas ātrums un virziens. Eiropas Savienības nākotni ietekmē ikvienas dalībvalsts rīcība un izvēles. Aktīvi un gudri aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas Savienībā, vienlaikus esot konstruktīvam un uzticamam partnerim, - tādu es redzu Latvijas kā aktīva spēlētāja lomu Eiropas politikā.
Kā jau savā uzrunā minēja ārlietu ministrs, sākoties 2013.gadam, Latvijas ārpolitikā izvirzās jauni izaicinājumi. Ceru, ka šodienas debates kalpos par noderīgu un nozīmīgu kopīgā darba atskaites punktu un mobilizēs mūs efektīvai rīcībai ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.
A.Pabriks (aizsardzības ministrs).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Ekselences! Vēstnieki un vēstnieces! Parasti saka tā, ka Ārlietu ministrija un cilvēki, kas darbojas ārpolitikā, cenšas redzēt lietas vēlamā, pozitīvā, izteiksmē - kā jābūt. Skatoties caur Aizsardzības ministrijas Bruņoto spēku prizmu, mēs cenšamies redzēt reālās lietas un neizskaistināt, jo tas var maksāt ļoti dārgi.
Un, ja mēs salīdzinām un novērtējam ārlietu dienesta padarīto iepriekšējā gada laikā, tad es varētu teikt, ka darbs ir padarīts labi - par spīti tam, ka, tāpat kā Bruņotie spēki, ārlietu dienests ir „kalsns”, varbūt ne tik sportisks un tāpēc arī nedaudz novājējis, un mums vajadzētu tuvākajos gados rūpīgāk piestrādāt, lai tomēr šo dienestu stiprinātu.
Ja mēs runājam par ārpolitikas mērķiem, tad es joprojām uzskatu, ka mūsu galvenais mērķis ārpolitikā ir palielināt Latvijas valsts ietekmi starptautiskajā pasaulē. Un to mēs varam darīt principā ar divām lietām: palielinot savu drošību, iesaistoties drošības jautājumos, kā arī visādā veidā spēcinot mūsu ekonomiku. Modernajā diplomātijā ekonomika ir 90 procenti no diplomātijas darba.
Un, ja es skatos uz šo aizvadīto gadu un tiem izaicinājumiem, kas mums ir priekšā, tad pirmām kārtām es gribētu pieskarties Eiropas Savienībai.
Eiropas Savienībā mums ir jābūt kodolā, mums ir jābūt starp lēmējiem, tāpat, kā to izdarīja Somija pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un pēc pievienošanās eirozonai un kā to bija deklarējis Somijas vadītājs Ahtisāri. Tur, kur kāds sēž Eiropas Savienībā pie lēmējgalda, tur ir jābūt arī Latvijai, jo tikai tādā veidā mēs varam palielināt savu ietekmi. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu ietekme, bet gribam palikt nomaļus un gaidīt, kad kāds cits kaut kur izlems, tad ir grūti runāt, ka mēs spēsim sasniegt arī savus nacionālos mērķus.
Tuvākajā laikā šāds izaicinājums saistībā ar ietekmes palielināšanu un Eiropas kodolu, Eiropas stiprināšanu globālā pasaulē ir līdzdalība eirozonā, un ģeopolitiski mums nav alternatīvas, jo vai nu mēs esam ciešāk integrēti Eiropas Savienībā un stiprinām līdz ar to arī mūsu nacionālo neatkarību, identitāti, kā arī mūsu ekonomiku, vai arī mēs esam ārpusē un mūs uzskata par tādiem, kuri vienkārši dreifē līdzi Eiropas centram, kas droši vien var arī novājināties, ja arvien vairāk un vairāk valstu no tā novēršas.
Un otrs, manuprāt, svarīgs jautājums - tā ir lauksaimniecības politika, šie tiešmaksājumi. Šī nauda mums tomēr ir jāiegūst citā apjomā, nekā tas bija agrāk, kad mēs vēl bijām jauna dalībvalsts Eiropas Savienībā.
Mūsu dalība pasaulē nav iedomājama bez labas sadarbības ar mūsu kaimiņiem. Un te parādās jautājums par Baltijas valstīm.
Es domāju, ka mums nevajadzētu dzīvot ilūzijās: lai arī cik labi mēs runājam par Baltijas valstu sadarbību, man šķiet - ja mēs neesam krīzes situācijā, tad vismaz esam stagnācijā. Mums nav izdevies pēdējos gados panākt progresu gandrīz nevienā jautājumā Baltijas valstu sadarbības laukā - vai nu tā ir militārā... es atvainojos... vai nu tā ir enerģētikas joma, vai transporta joma, vai arī kaut kāda cita joma. Un es baidos, ka, ja tas tā turpināsies un mēs nespēsim šeit panākt progresu, tad mēs nonāksim līdz situācijai, kur tiks mesta ēna arī uz mūsu militāro un drošības sadarbību. Un to mēs nevaram pieļaut! Tātad šeit ir jāstrādā vairāk un jāstrādā efektīvāk.
Tālāk. Ja mēs skatām ārpolitiku ciešā kontekstā ar mūsu drošības politiku un ja mēs skatāmies uz Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju kā uz institūcijām, kuras viena otru papildina, tad man ir jāatgādina, ka arī konceptuāli - vai nu runājot par ārpolitikas koncepciju, vai par aizsardzības koncepciju - mums šie dokumenti ir jāredz kopumā.
Un šeit es gribētu pateikties ne tikai pozīcijai, kuru pārstāvu es, bet arī opozīcijai - gan Zaļo un Zemnieku savienībai, gan „Saskaņas Centram” - par iepriekšējā gadā sniegto atbalstu mūsu aizsardzības koncepcijai, kas noteic, ka 2 procenti no IKP - tas ir tas mērķis, kuru mēs aizsardzības jomā centīsimies sasniegt. Un tas ir pareizi, jo viena no trijām galvenajām aizsardzības prioritātēm ir dalība starptautiskajās operācijās. Un mums ir jāpanāk, lai šī izpratne par starptautiskajām operācijām paliek ne tikai uz papīra, bet arī realitātē, jo mēs nevaram iedomāties ekonomisko izaugsmi bez mūsu aktīvas dalības šajās starptautiskajās operācijās.
Piemēram, es nedomāju, ka mums būtu tāda ietekme, runājot par šo transporta līniju, kas iet cauri... no Baltijas valstīm līdz pat Afganistānai (iespējams, Tālajiem Austrumiem), ja mēs nebūtu pārstāvēti Afganistānā. Mūsu karavīri palīdz mums veidot mūsu ekonomisko ietekmi starptautiskajā pasaulē un palīdz veidot mūsu budžetu. Un es domāju, ka arī jums, parlamentāriešiem, ir svarīgi atgādināt gan sev, gan pārējiem, ka šie 2 procenti no IKP - tas nav nekas tāds, kas ir vienkārši uzrakstīts uz papīra un aizmirsts. Ja mēs nespēsim nākošā gada budžetā nodrošināt pietiekamu pieaugumu Latvijas bruņotajiem spēkiem, tas nozīmēs, ka mēs būsim melojuši paši sev - gan pozīcija, gan opozīcija. Un tas nozīmē, ka mēs nespēsim dot arī pareizu un vajadzīgu ieguldījumu nedz Latvijas ekonomikā, nedz Latvijas ietekmes palielināšanā starptautiskajā pasaulē.
Tālāk. Runājot par mūsu diplomātijas aktivitātēm nākošajos gados - ne tikai vienā, bet vairākos -, pareizi tika pieminēta Centrālā Āzija. Centrālā Āzija un arī Moldova - tās ir tās vietas, kur mūsu izaugsmei ir iespējas. Bet paralēli tam paskatieties, kas notiek pasaulē! Āzija kļūst ekonomiski arvien ietekmīgāka, un tādas valstis kā Indija, Ķīna, Koreja un Japāna ir tās, uz kurām mums ir arvien vairāk jākoncentrē sava ārpolitiskā uzmanība, domājot gan par ekonomisko sadarbību, gan par sadarbību ārpolitiskajā laukā. Un es atbalstu un priecājos par to, ka beidzot ir panākts lēmums atvērt vēstniecību Indijā, un es domāju, ka nākamajai vēstniecībai šajā reģionā būtu jābūt Dienvidkorejā, jo Dienvidkoreja ir ekonomiski ļoti nopietni pārstāvēta Latvijā. Tā tiks vēl nopietnāk pārstāvēta ekonomiski šeit, pie mums. Un beigu beigās mums ir jāvadās, veidojot mūsu vēstniecības, pēc ekonomiskā izdevīguma. Tātad Indija, Ķīna, Japāna, Koreja - tās ir tās valstis, ar kurām mums ir jāveicina ekonomiskā attīstība.
Tālāk. Runājot par mūsu interešu aizstāvēšanu, es domāju, ka mums ir jāskatās arī uz to, ko citas valstis, tajā skaitā kaimiņvalstis, domā un dara mūsu reģionā un mums tuvajos reģionos. Pagājušajā gadā Krievijas prezidents Putins norādīja saviem vēstniekiem un ārlietu dienestam, ka bez klasiskās darbības nopietnāka uzmanība ir jāpievērš tā sauktajai maigajai varai. Krievija to ņēma ļoti nopietni vērā. Es domāju, ka arī mūsu ārpolitikas koncepcijā, mūsu stratēģiskajā plānošanā maigajai varai un lielā mērā tam visam, kas ir saistīts ar informācijas telpu, ir jākļūst par saprotamu prioritāti. Mums jāspēj nodrošināt to, ka mēs novadām patiesu informāciju par Latvijas valsti gan uz ārzemēm, gan arī paši saviem pilsoņiem un ka mēs spējam pietiekami konkurētspējīgi piedalīties šajā diplomātijas cīņā vai sadarbībā, kuru īsteno pārējās valstis pasaulē, runājot par maigo varu.
Visbeidzot, runājot par ārlietām, drošību un ekonomiku, es domāju, mums ir svarīgi saprast, ka ekonomisku apsvērumu dēļ pirms pāris gadiem - krīzes laikā - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tika integrēta Latvijas vēstniecībās. Es domāju, ka ir pienācis laiks šo praksi pārskatīt. No vienas puses, ir skaidrs, ka ekonomiski, protams, Ārlietu ministrijai, maniem kolēģiem ārlietās ir izdevīgāk, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra maksā vēstniecībām, bet tajā pašā laikā ir nepareizi, manuprāt, un muļķīgi, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra koncentrējas tur, kur jau ir mūsu diplomātiskais personāls, bet tās nav tajos citu valstu reģionos, kur ir lielas ekonomiskās intereses. Nu, piemēram, kaut vai tā pati Vācija, ar kuru mūs saista daudzas lietas, sākot jau ar eiro un biznesu. Tādi lieli ekonomikas reģioni kā Ziemeļvācija ap Hamburgu vai Dienvidvācija ap Minheni - tie nevar tikt pietiekami nosegti, ja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra strādā no Berlīnes. To pašu var minēt arī par citām valstīm. Manuprāt, ekonomiski daudz izdevīgāk būtu, ja tā būtu šeit.
Un visbeidzot, runājot vēl par drošības atbalstu, mums ir jāsaprot, ka tad, ja starptautiskās operācijas un līdzdalība starptautiskajās operācijās ir viena no mūsu ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm, mums ir jābūt atvērtiem ne tikai procentuālam pieaugumam aizsardzībai, bet arī jauniem veidiem, kā mēs varam šajā politikā piedalīties. Un šeit es domāju gan Eiropas Savienības, gan arī ANO misijas nākotni. Mēs nedrīkstam palikt mazpilsētnieciski savā domāšanā. Ja mēs gribam lielākus ieguvumus ekonomikā, politikā un iespēju palielināt savu ietekmi, mums ir jābūt spējīgiem koordinēti darboties gan drošības laukā, gan arī diplomātiskajā laukā, un šeit ar NATO vien ir par maz.
Paldies. Un lai sekmējas mūsu ārlietu dienestam audzēt savus muskuļus un aiziet no novājinātās situācijas uz jau stiprinātu situāciju nākošā gada budžetā! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāte Iveta Grigule.
I.Grigule (ZZS).
Godātie klātesošie! Jau trešo gadu Latvijas parlamentā tiek rīkotas ārpolitikas debates. Tās ir kļuvušas par labu tradīciju. Un šis gads ir īpašs, jo Latvija ir nopietnu izvēļu priekšā. Mūsu valstij ir jāizšķiras jautājumos, kas ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts ekonomiku un līdz ar to arī mūsu iedzīvotāju labklājību. Tie ir jautājumi par eiro ieviešanu, par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, par to, kāda nākotnē būs Latvijas loma savienībā.
Vispirms es gribētu parunāt par divām lietām, kuru, mūsuprāt, pietrūka šīgada ārpolitikas ziņojumā.
Pirmkārt, no Ārlietu ministrijas ziņojuma par šīgada prioritātēm ir pazuduši vārdi „ASV ir mūsu stratēģiskais partneris”. Mūsu valsts nākotnei tas ir ļoti būtiski. Arī prezidenta Obamas pārvēlēšana uz otru termiņu visai pasaulei, tajā skaitā Latvijai, ir pozitīvs ieguvums. Jācer, ka otrajā savas prezidentūras termiņā Obamam veiksies vēl labāk nekā pirmajā un ka ASV beigs karadarbību Afganistānā, 2014.gadā izvedīs no tās karaspēku, harmonizēs savas attiecības ar Ķīnu un stabilizēs tās ar Irānu, pozitīvi pavirzīs uz priekšu divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas jautājumā, tādējādi mazinot spriedzi Tuvajos Austrumos. Latvija ir ieinteresēta uz mieru un sadarbību vērstā ASV ārpolitikā.
Otrkārt, Ārlietu ministrijas ziņojumā attiecībā uz 2013.gada prioritātēm mēs neatrodam norādes uz nepieciešamību arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Ķīnu - valsti, kas ir otra lielākā pasaules ekonomika. Nenoliedzami Ķīna būs viens no mūsu valsts ārpolitikas galvenajiem virzieniem ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā nākotnē, ņemot vērā to milzīgo potenciālu, kuru iespējams izmantot dažādās savstarpējās sadarbības sfērās - zinātnē, kultūrā un galvenokārt ekonomikā. Un jau šobrīd pieaug nepieciešamība pēc valsts institucionāla atbalsta.
Un nu par galveno - par Eiropas Savienību. Ne tikai Latvija, bet visa Eiropas Savienība šobrīd ir smagu izvēļu un nezināmas rītdienas priekšā. Tas, cik pareizi vai nepareizi mēs pieņemsim lēmumus un izdarīsim izvēles, noteiks mūsu valsts iedzīvotāju nākotni.
Par lēmumiem. Pirmkārt, Latvijai piešķirtā finansējuma apjoms Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtiski ietekmēs mūsu valsts ekonomikas attīstību un katra iedzīvotāja labklājību. Eiropas Savienība vienmēr ir runājusi par solidaritāti, atšķirību mazināšanu starp savienības reģioniem, par dzīves līmeņa izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. 2005.gadā, gadu pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, mūsu valsts bija trešā nabadzīgākā, taču nekas nav mainījies arī šodien - joprojām esam trešā nabadzīgākā, aiz sevis atstājot vien Rumāniju un Bulgāriju. Vai šādā situācijā ir vietā Eiropas pārstāvju runas par kohēzijas finansējuma samazināšanu Latvijai? Noteikti nē! Vai situācijā, kad mūsu lauksaimnieki saņem atbalsta maksājumos 96, bet Maltas zemnieki 802 eiro par hektāru, mēs varam runāt par solidaritāti? Nē! Tāpēc mēs uzskatām, ka Ministru prezidentam Dombrovskim ir jāpilda dotie solījumi gan mums, Zaļo un Zemnieku savienībai, gan Latvijas tautai un jāpanāk, ka kohēzijas aploksne nākamajam plānošanas periodam saglabātos pašreizējā apjomā, bet platību maksājumi pieaugtu līdz 80 procentiem no Eiropas vidējā šo maksājumu apjoma, tas ir, līdz 200 eiro par hektāru, nevis paliktu tādi, par kādiem pašlaik tiek runāts, - aptuveni 75 procenti -, jo šādi premjers mēģina lavierēt un manipulēt ar skaitļiem.
Ir vēl viens stingrs nosacījums: nav pieļaujama situācija, ka tiešmaksājumu maksimālais palielinājums Latvijai būs pieejams tikai no 2017.gada. Mūsu zemnieki ilgi ir bijuši spiesti strādāt nevienlīdzīgas un tirgu kropļojošas ekonomikas apstākļos. Un tas, ka Latvijā vēl ir lauksaimniecība, ir tikai mūsu cilvēku milzīgā gribasspēka, pašuzupurēšanās un neatlaidīga darba rezultāts, bet ne savienības labā griba. Ja Eiropas Komisija neatbalstīs Latvijas tikai taisnīgo un pieticīgo prasību, Zaļo un Zemnieku savienība prasīs premjeram Dombrovskim... prasīs Eiropas Padomē veto balsojumu par budžetu.
Par turpmāko Latvijas vietu Eiropas Kopienā. Arī Ārlietu ministrijas ziņojumā šim jautājumam atvēlēta nozīmīga loma. Citēju: „Latvijas un citu līdzīgi domājošu valstu interesēm atbilst vienotas un cieši integrētas Eiropas Savienības attīstība.” Daudz tiek runāts par vēl ciešāku integrāciju. Bet ko tas nozīmē? Kur mēs gribam vēl ciešāk integrēties? Vai vispār mēs zinām, kāda pēc pāris gadiem būs Eiropas Savienība, kā tā izskatīsies? Un vai nesāksies centrbēdzes process pēc 2017.gadā plānotā referenduma Lielbritānijā vai kāda cita satricinājuma? Ņemot vērā aizvien pieaugošo angļu skepticismu par lietu kārtību Briselē, šis jautājums ir ļoti aktuāls.
Un vēl viens citāts: „Ja notiek virzība uz ciešāku integrāciju atsevišķu dalībvalstu starpā, tad Latvija vēlas būt ciešākas integrācijas valstu kodolā.” Par kādu kodolu tiek runāts? Vai kodols ir eirozonas valstis, kas šobrīd, sakāpušas gluži kā Kristi Austrumu ekspresī, traucas pretim kaut kādam nesaprotamam federālam veidojumam? Vai Latvija grib būt kodolā kopā ar Kipru un Grieķiju? Vai varbūt tomēr ar valstīm, kur ekonomika ir stabila, budžets - sabalansēts un attīstās ražošana? (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Krieviju...”)
Varbūt mūsu vieta ir kodolā kopā ar Dāniju un Zviedriju? Neviens līdz šim nav definējis, kas tad ir šis mistiskais kodols, kurā mēs tik ļoti gribam integrēties, turklāt - pēc iespējas ātrāk.
Treškārt. Jau šobrīd ir sākusies masīva kampaņa ar mērķi mainīt sabiedrības skeptisko, pat noraidošo attieksmi pret Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī.
Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka pievienošanās eirozonai nākamgad ievērojami nepalielinās Latvijas ekonomisko attīstību, samazinās valsts konkurētspēju un cels cenas. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ko par eiro ieviešanu, kas paredzēta jau nākamgad, domā Latvijas cilvēki. Pēc aģentūras „Latvijas Fakti” pērnā gada augustā veiktās aptaujas datiem, par eiro ieviešanu valstī jau no nākamā gada 1.janvāra atbalstoši ir izteikušies vien 13 procenti iedzīvotāju. Komentāri lieki!
Bet kāds ir viedoklis par eiro ieviešanu tajās Eiropas Savienības valstīs, kuras tāpat kā Latvija nav eirozonā un kurās tāpat kā pie mums notiek diskusija par šo jautājumu?
Dāņu ekonomisti ir aprēķinājuši, ka Dānijas līdzdalība eirozonā tai izmaksātu vismaz 45 miljardus eiro, kuri būtu jāiegulda finanšu stabilitātes fondos un krīzes skarto valstu izdotajās obligācijās. Viņuprāt, tā bija liela veiksme, ka Dānijas tauta 2000.gadā nobalsoja pret pāreju uz eiro.
No eirozonā neesošajām valstīm nākamgad neviena, izņemot Latviju, neplāno iestāties eirozonas valstu klubā (No zāles dep. A.Lejiņš: „Nav taisnība! Lietuva!”) - klubā, kurā biedru naudas pieaug nesaprotamā ātrumā. Turpretim mūsu valdošā koalīcija spītīgi un paštaisni iestājas par eiro ieviešanu par katru cenu.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija neatbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī. Un es aicinu valdību nedzīt vēl dziļāk ķīli starp varu un tautu (No zāles: „Ķīlis jau pats...”), bet saskaņā ar Satversmes garu ieklausīties tautas gribā un ļaut par šo jautājumu tai izteikties referendumā.
Paldies par uzmanību. (ZZS frakcijas un SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas vārdā - deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Labdien, godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Kāds ir teicis, ka ģeogrāfija - tas ir liktenis. Tā ir ietekmējusi mūsu cilvēku vēlmi pēc lielākas integrācijas Eiropas Savienībā, bet šajā skrējienā, iespējams, varam pazaudēt paši sevi.
„Saskaņas Centrs” nevēlas konfrontēt Eiropas un eiro atbalstītājus un pretiniekus. Sākotnējais Eiropas Savienības mērķis bija nodrošināt mieru, un tas, mūsu skatījumā, ir sasniegts. Šobrīd Eiropas Savienības mērķim vajadzētu būt labklājībai visās tajā esošajās valstīs. Diemžēl šis mērķis nav panākts un Latvijas nacionālās intereses pašlaik ir zaudētājas lomā.
Eiropas Savienības aparāts nespēj nodrošināt mūsu valsts iedzīvotāju pienācīgu labklājību. Ir sajūta, ka tikai barikāžu laikā tauta bija sajutusi sevī spēkus aizstāvēt mūsu valsts suverenitāti, taču pašreizējā Latvijas integrācijas pakāpe Eiropas Savienības federalizācijā šos cilvēku centienus ir padarījusi par veltīgiem. Tieši šo iemeslu dēļ mēs vēlamies skaidrāku un praktiskāku redzējumu par Latvijas nākotni Eiropas Savienības ietvaros.
Latvijas ārpolitikai un mūsu valsts aizstāvēšanai ir jābūt virzītai uz labklājību, stabilitāti un demokrātijas ideju stiprināšanu, nevis uz valsts neatkarības pamatu drupināšanu Eiropas Savienības federalizācijas ietvaros.
Diemžēl pašreiz mēs novērojam pretējo. Latvijas ārpolitika ir koncentrējusies uz eiro ieviešanu, nospraužot to kā pašmērķi. Valsts augstākās amatpersonas nav ieinteresētas iedziļināties sarežģītos jautājumos, tām liekas, ka viss ir šausmīgi vienkārši. Mūsu ražotāji nespēj konkurēt Eiropas Savienībā, valstī trūkst kvalificēta darbaspēka, tas ir devies trimdā, bet valdošie nevēlas vai nespēj ieraudzīt un apjēgt valstī pastāvošo nabadzības līmeni.
Pastāv bažas, ka tieši pašreizējā ārpolitika ir iedzinusi valsti zaudētāja lomā. Mēs vēlamies, lai valdība atzīst šīs problēmas, kuras tiešām pavisam objektīvi eksistē.
Eiropas Savienība mainās, spiež ieviest vienotu valūtu. Vai tiešām tā ir pašsaprotama lieta mūsu valsts turpmākai attīstībai? Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ir neapmierināti, ka lēmumi tiek pieņemti arvien augstprātīgāk un tālāk no viņiem, ar piespiedu taupības pasākumiem tiek pazemināts cilvēku dzīves līmenis, bet nodokļi tiek izmantoti, lai glābtu valdības.
Mēs redzam, cik dramatiski zems atbalsts ir eiro ieviešanai, cik milzīga ir politiķu nevēlēšanās rast risinājumu un skaidrojumu pastāvošajām problēmām tiešām sarežģītajā Eiropas Savienības federalizācijā, cik neapmierināta šajās pozīcijās ir Lielbritānija, Čehija, Polija. Valsts pienākums ir sadzirdēt šīs bažas, un politiķiem ir jārīkojas saskaņā ar tām. Mēs visi vēlamies saņemt atbildi uz jautājumu: kāds būs cits plāns, ja nepiepildīsies valdības vadītāja reklāmās paustie solījumi par eiro ieviešanas ieguvumiem? Ir taču jābūt kaut kādai alternatīvai, kā tad tas tiks plānots nākotnē! Ar valdības vadītāja demisiju vai neskaidrām runām nākotnē tautai būs par maz.
Pašreiz lielākais apdraudējums nāk tieši no tiem eiro atbalstītājiem, kas steidzina iestāšanos eirozonā un cenšas ierobežot tautas tiesības lemt par mūsu valsts nākotni. Šķietami nacionālo interešu aizstāvji patiesībā izsmej jebkādu ideju par Latvijas nākotni ilgtermiņā. Bet mūs interesē lielāka Latvijas un vietējo uzņēmumu konkurētspēja, aktīvu izaugsme un jaunu darba vietu skaits.
Šobrīd īstenotā ārpolitika Eiropas Savienības ietvaros ir nosvērusies uz vienādu pieeju visiem. Tās ietvaros var pat atbalstīt karadarbību Mali un pavisam nopietni apsvērt iespēju ņemt dalību šajā konfliktā. Visi runā par divu ātrumu Eiropu - par ātrām un lēnām joslām. Lai arī Eiropas Savienības pamats ir vienotais tirgus, nevis vienota valūta, ikdienā vienīgais, ko dzird Latvijas tauta, ir: „Jūs nevarat izvēlēties! Jūs nevarat lemt!” Un to saka cilvēki, kurus Latvijas tauta ir ievēlējusi!
Eiropas līgums uzliek dalībvalstīm pienākumu likt pamatus aizvien ciešākai savienībai starp Eiropas tautām, bet šajā pienākumā mēs zaudējam savu nacionālo identitāti. Mēs esam dažādi. Eiropas Savienībā šobrīd 17 dalībvalstis ir eirozonā, 10 - nav. Tas, kas der Francijas, Vācijas lauksaimniekiem, neder zemniekiem no Latvijas. Būtu jākaunas, ka mūsu ārpolitikas svars Briselē ir noniecināts tik lielā mērā, ka piespiež Saeimas priekšsēdētāju un valdības vadītāju stāvēt pie protestējošiem traktoriem Doma laukumā vai Briselē. Mēs nevaram integrēties Eiropas Savienībā, pazaudējot savu identitāti un seju, jo mēs nekad nevarēsim saskaņot pilnīgi visu.
Lielbritānijas premjerministrs ir uzsvēris vajadzību palielināt valstu nacionālo parlamentu lomu demokrātijas attīstībā. Atmetiet savas ilūzijas un pievērsiet savu skatienu patiesai demokrātijas leģitimitātei un atbildībai par Eiropas Savienību, kas tiek apspriestas Bundestāgā, nosakot ierobežojumus valsts līdzdalībai, Vācijas līdzdalībai, Eiropas stabilitātes mehānismā! Ņemiet par piemēru Grieķiju, kur valdība un parlaments spēj uzņemties atbildību un atkāpties, veicinot ārkārtas vēlēšanu rīkošanu un tautas mandāta saņemšanu virzītajām pārmaiņām! Kauns, ka Latvijas valdība nespēj iedvest citu Eiropas Savienības valstu līderiem pienācīgu cieņu pret mūsu valsts nākotni Eiropas Savienības ietvaros, kā to ir spējusi izdarīt tā pati Lielbritānija.
Eirozonas krīze pārrakstījusi noteikumus par fiskālo koordināciju un banku savienību. Mēs esam vīlušies Eiropas Savienībā, esam zaudējuši savus tautiešus. Nav manīta ne mazākā nožēla no ministru puses par Latvijas attīstības negatīvo pieredzi Eiropas Savienības ietvaros. Eiroglorificēšana, eiro absurdais dievišķais statuss, kas tiek uzspiests no valdošajiem, nu jau tiks potēts iedzīvotājiem par viņu pašu, nodokļu maksātāju, naudu. Un tā ir kārtējā valdības augstprātības un paštaisnības paraugstunda. Šo dažu cilvēku uzskati par federālo nākotni Eiropas Savienības ietvaros un liegums tautai teikt savu vārdu ir zināmā mērā bezizeja. Bezizeja, kas piespiedīs tautu sarosīties un lemt jau par Latvijas dalības Eiropas Savienības ietvaros nosacījumu pārskatīšanu vai pat iespējamo referendumu... pat par izstāšanos no Eiropas Savienības. Tieši šāda nievājoša attieksme pret Latvijas tautu kalpoja par pamatu radikāli noskaņotu cilvēku nonākšanai sabiedrības un politiķu dienas kārtībā. Tas arī ir iemesls tam, kādēļ mēs iestājamies par tautas tiesībām izteikties referendumā par Latvijas turpmāko integrācijas pakāpi Eiropas Savienībā un par eiro ieviešanu, un šādas tiesības tautai neviens nedrīkst atņemt.
Nav zināms, kāda būs Eiropas Savienības divu ātrumu nākotne, kāda būs Lielbritānijas pozīcija un kādas sekas Eiropas Savienības ietvaros atstās vakardien paustā Lielbritānijas pozīcija. Ir pārāk daudz nezināmo, lai valdība vienpersoniski šodien pieņemtu lēmumu par mūsu valsts nākotni. Tam pašlaik nav īstais laiks.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.
D.Pavļuts (ekonomikas ministrs).
Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Deputāti un deputātes! Ekselences! Vēstnieki un vēstnieces!
Patiess prieks pirmo reizi uzrunāt jūs šajā formātā - ārlietu debašu kontekstā. Vēlos izteikt lielu pateicību pirmām kārtām ārlietu ministram par viņa ziņojumu un par aizvadītajā gadā kopīgi ļoti daudz padarīto Latvijas interešu pārstāvēšanā starptautiskajā telpā. Kā jau iepriekš izskanēja - un es šim viedoklim pilnībā pievienojos -, diplomātija vislielākajā mērā ir Latvijas nacionālo ekonomisko interešu pārstāvība. Un šajā laukā mums tiešām veidojas lieliska sadarbība.
Tāpat piekritīšu Ojāram Kalniņa kungam jautājumā par to, ka labākais, ko mēs esam pagājušajā gadā izdarījuši, ir kaut vai padomes izveide, un tā tomēr ir ārkārtīgi svarīga padome. Tātad pirmo reizi ir izveidota šāda padome - Ārējo ekonomisko interešu koordinācijas padome, kur sēž nepieciešamie ministri, kur pulcējas nepieciešamās attiecīgās nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Latvijas uzņēmējus, ir nepieciešamais sekretariāts. Mēs varam strādāt, mēs varam risināt jautājumus, kas ir nepieciešami, tostarp arī jautājumus par pārstāvniecību atvēršanu, par diplomātisko un ekonomisko interešu pārstāvības efektīvāko modeli. Mēs runājam par to, ka Amerikā būtu nepieciešams atjaunot LIAA pārstāvniecību, par to, kādā veidā to labāk izdarīt Vācijā. Mēs šos jautājumus risinām. Tas nav nekas jauns! Tas ir darba kārtībā.
Daži vārdi par Baltijas valstu sadarbību. Ziniet, ja mēs, Baltijas valstis, kurām nu jau, jāsaka, veidojas diemžēl starptautiska reputācija par to, ka mēs nevaram vienoties būtiskos jautājumos un kašķējamies, to turpināsim darīt, būs tādi, kas par to priecāsies. Būs valstis, kas priecāsies par to, ka mēs nespējam vienoties, un tā tālāk. Drošākais veids, kā ne par ko nevienoties, ir vienkārši nostāties kādā pozā un uzstāt uz savām tā dēvētajām pārprastajām nacionālajām interesēm.
Es domāju, ka mums ir jāspēj aizstāvēt savas intereses un vajadzības, jo nav citas valdības pasaulē, kas pārstāvēs Latvijas sabiedrības un Latvijas ekonomikas intereses, taču tajā pašā laikā mums ir jāspēj paskatīties mazliet pāri robežām, ieraudzīt plašāku ainu un rast risinājumus, kas ir optimāli mūsu nodokļu maksātājiem gan no izmaksu viedokļa, gan no daudziem citiem viedokļiem, un panākt vēlamos rezultātus plašākā - reģiona interešu un arī Eiropas Savienības politikas - kontekstā. Es domāju, ka tas attiecas vienlīdz uz transporta jomu un tieši tāpat arī uz enerģētiku. Un esiet droši, ka šie jautājumi pastāvīgi ir Latvijas augstāko amatpersonu, arī manā, darba kārtībā, runājot ar mūsu kaimiņiem un kolēģiem!
Tagad daži vārdi tieši par ārējām ekonomiskajām interesēm, kuras izskanēja iepriekš dažās uzrunās. Nu, par Ķīnu. Varbūt nebija pamanīts, ka pagājušā gada rudenī ap valsts svētkiem Latvijā notika vēl nebijis notikums - globālā Ķīnas uzņēmējdarbības diena jeb forums, kurā pulcējās lielāks Ķīnas uzņēmēju skaits ar lielāku kopējo bagātības apjomu, kādu jebkad Latvija redzējusi. Šeit pulcējās kopumā 400 uzņēmēji no visām pasaules malām, to skaitā 150 no Ķīnas. Ļoti zināmi uzņēmēji! Un mēs runājām par to, kas ir Latvija, kas ir Latvijas vieta Eiropā, Latvijas vieta pasaulē, kādas ir iespējas veidot sadarbību ar Ķīnu. Tā ka, es domāju, mēs esam uz pareizā ceļa.
Nu, un es katrā ziņā gribu kategoriski apstrīdēt viedokli, ka Latvijas uzņēmēji nespējot konkurēt. Jājautā - kā tad Latvijas ekonomika aug, kā tad aug eksports, ražošanas apjomi? Gan eksporta, gan ražošanas apjomi ir pārsnieguši visus vēsturiskos rekordus, un tas liecina tikai vienu - Latvijas ražotāji var un spēj konkurēt. Un ne jau tikai Rīgas uzņēmumi. Konkurētspējīgi uzņēmumi ir visās Latvijas malās, patiesībā liela daļa Latvijas rūpniecības atrodas tieši novados, reģionos, lielajās pilsētās. Un te nu es aicinu Elksniņa kungu pabraukāt pa Latviju, parunāt ar uzņēmumiem, parunāt, piemēram, ar Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas cilvēkiem, ar Valmieras stikla šķiedras rūpnīcas cilvēkiem un daudziem, daudziem citiem, es visus šobrīd nenosaukšu. Mēs esam konkurētspējīgi tajā ekonomikas struktūrā, kur mēs šobrīd atrodamies. Lielais jautājums, tas jautājums, kādēļ mēs veidojam nacionālo industriālo politiku, ir vērsts uz to, kāda būs Latvijas ekonomikas struktūra rīt. Proti, kā mēs tuvosimies savā ekonomikas sarežģītībā, modernizācijā tādai ekonomikai, kurai mēs vēlamies līdzināties? Vai tā būtu Vācija vai Dānija, vai Zviedrija, vai kāda cita valsts, ar kuru mēs vēlamies būt līdzīgi un konkurēt nākotnē?
Un visbeidzot par mūsu aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Gan ārlietu ministrs kopā ar kultūras ministri, gan tāpat arī es un citi valdības locekļi tieši šīs valdības laikā ir aktualizējuši jautājumus par mūsu diasporu, par emigrāciju, par reemigrāciju un citus šādus jautājumus. Tiek runāts un strādāts gan pie identitātes uzturēšanas, valodas kopšanas, gan, protams, arī pie ekonomikas jautājumiem. Mūsu ārlietu ministrs jau atzīmēja, ka tiek strādāts pie tā, lai mūsu iedzīvotāji, ārvalstīs dzīvojošie, būtu mūsu ekonomiskie aģenti. Lai mēs tomēr saglabātu šo iespēju cerēt uz mūsu iedzīvotājiem kā nākotnes darbaspēka un uzņēmējdarbības potenciāla rezervi, kas varētu Latvijai palīdzēt attīstīties nākotnē, mēs veidojam reemigrācijas plānu, tas drīz tiks skatīts valdībā, un es vēlos lūgt jūsu atbalstu šajā kopīgajā darbā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Paldies.
Laikam ir pienācis laiks nedaudz tomēr atbildēt un komentēt dažas no šajās debatēs izskanējušajām lietām un idejām.
Un vispirms es gribētu tiešām pateikties visiem deputātiem, kas šeit jau uzstājās, arī abiem ministriem - aizsardzības ministram un ekonomikas ministram. Es domāju, ka gan kritiskās piezīmes, gan arī, teiksim, idejas, kas šeit izskanēja, tiešām palīdz mūsu diskusijā, un esmu pateicīgs par visām piezīmēm, pat arī tad, ja es daļai no tām īsti nevaru piekrist.
Un ir vairākas lietas, kuras es tomēr uzskatu par nepieciešamu komentēt.
Grigules kundze teica, ka no šī ziņojuma ir pazudusi stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Gan savā runā es teicu, gan arī ziņojuma 18.lappusē... gribētu citēt... par ārpolitikas pamatvirzieniem 2013.gadā mēs rakstām: „Latvija arī turpmāk būs ieinteresēta drošā ārējā vidē, sniedzot artavu vienotas un efektīvas Ziemeļatlantijas alianses darbībā, veidojot ciešu un aktīvu transatlantisko dialogu, tai skaitā Latvijas stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.” Tā ka nekur mums šī prioritāte nav pazudusi.
Runājot par Ķīnu, tā ir daļa no visas ārējās ekonomiskās politikas, un mums tiešām ir jāstrādā varbūt ar mazāk tradicionāliem tirdzniecības partneriem, neapšaubāmi, ar Dienvidaustrumu Āziju, Latīņameriku, arī ar citiem reģioniem, un arī šajā ziņojumā ir ļoti daudz runāts jau par paveikto ar Ķīnu. Bez šaubām, arī šī darbība tiks turpināta, lai gan, protams, jāsaka, ka mēs vēlētos, lai šīs mūsu ļoti labās politiskās attiecības, dialogs varbūt vēl aktīvāk rezultētos arī ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā.
Par to, kas ir Eiropas Savienības kodols, un par eirozonu. Jā, eirozona šobrīd ir Eiropas Savienības kodols. Un es gribētu teikt tā: mēs, protams, varam skatīties uz tām valstīm, kam tiešām ir smagas ekonomiskās problēmas, minēt Grieķiju, Kipru, bet vienlaikus mēs zinām arī to, ka šīs valstis savulaik lielā mērā tāpēc, ka nebija vienota Eiropas Savienības regulējuma Eiropas Savienības banku savienības regulatora veidā, pielaida zināmas kļūdas. Šo kļūdu labošana maksā ļoti dārgi šo valstu iedzīvotājiem. Taču es gribu atgādināt, ka eirozona ir arī Vācija, tā ir arī Somija, tā ir arī Igaunija, tā ir arī Slovākija, tā ir arī Austrija - tātad tās valstis, kurās ar ekonomiku viss ir kārtībā un kuras, patiesību sakot, notur šo eirozonu.
Kāpēc mums ir svarīgi būt eirozonā, pirmām kārtām ir tas, ka tur pieņemtie lēmumi ietekmē mūs katru dienu. Šeit Elksniņa kungs runāja par britu premjerministra Kamerona vakardienas runu. Pirms šīs runas man bija telefona saruna ar savu kolēģi - Lielbritānijas Eiropas lietu ministru Deividu Lidingtonu. Un kā vienu no jautājumiem gan Lidingtona kungs, gan arī Kamerona kungs savā runā minēja to, ka viņi vēlas atrast mehānismu, kādā veidā tie lēmumi, kas tiek pieņemti eirozonā, teiksim, neskar viņus varbūt tieši. Lai arī kādi būtu šie mehānismi, rēķināsimies ar to, ka, sēžot pie eirozonas valstu galda un pieņemot lēmumus, mums ir iespēja ietekmēt mūsu pašu ekonomiku. Atrodoties ārpusē, lai arī kādas formulas tiktu izvēlētas, ja mums nebūs šīs iespējas pateikt „jā” vai „nē” un aktīvi strādāt ar šīm eirozonas valstīm, patiesību sakot, lēmumus par mūsu ekonomiku, par mūsu ekonomikai būtiskiem jautājumiem pieņems bez mums. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Arī politiski eirozonas valstīm dialogs ar tā sauktajām trešajām valstīm jeb ārpus Eiropas Savienības esošajām valstīm ir daudz ciešāks, tāpēc ka lielā mērā, kā es jau minēju, aptuveni 25 procenti no pasaules valūtas rezervēm ir eiro. Mūsu pašu tirdzniecības apjomi ar eirozonas valstīm ir lieli, arī citām pasaules valstīm tirdzniecība ar eirozonas valstīm ir daudz plašāka nekā pat ar neeirozonas valstīm. Tātad, raugoties arī no tāda viedokļa, tīri no politikas, no ekonomiskās politikas viedokļa, tādām valstīm kā šeit jau minētajai Ķīnai un visām pārējām sadarbība ar eirozonas valsti, teiksim, visos jautājumos, kas skar arī Eiropas Savienības eirozonas, kā arī šo valstu politiskās un ekonomiskās attiecības... no tāda viedokļa mēs būsim daudz ietekmīgāki... vēl ietekmīgāki nekā pašlaik.
Protams, runājot par jautājumiem, ko šeit minēja arī Pabrika kungs, neapšaubāmi, paldies par atbalstu Ārlietu ministrijai, tās darbībai un arī budžetam, bet mēs, protams, esam ieinteresēti, lai arī mūsu ministrija, Aizsardzības ministrija, būtu ļoti veselīga, muskuļota un spējīga izdarīt ļoti daudz darbu, un tad jau gan mūsu „kalsnums” arī varbūt daudz netraucēs mūsu valsts kopīgajai ārpolitikai un drošības politikai.
Taču, runājot par atsevišķiem jautājumiem, es gribu pirmām kārtām teikt tā: mēs šobrīd izstrādājam un drīzumā kopīgi ar kolēģiem no Saeimas Ārlietu komisijas apspriedīsim jautājumu par vēstniecību tīkla attīstīšanu līdz 2020.gadam. Es šeit varētu piezīmēt, ka prioritāte numur viens ir Indija - gan tāpēc, ka mums ir ļoti cieši sakari augstākās izglītības jomā, gan tāpēc, ka tā ir iespēja veicināt ekonomisko sadarbību.
Prioritāte numur divi ir Dienvidkoreja.
Prioritāte numur trīs ir Brazīlija.
Un mēs vēl vēlamies atvērt vēstniecības, reģionālās vēstniecības, Persijas jūras līča reģionā, kā arī Dienvidaustrumu Āzijā. Mēs domājam arī par to, ka mums tomēr būs nepieciešams nākotnē vismaz konsulātu vai pārstāvniecību formā domāt par ASV Rietumu krastu, mums būs nepieciešams domāt arī par vairākiem jautājumiem saistībā ar, teiksim, vai nu LIAA, vai konsulātu izvietošanu tādās ekonomiski aktīvās vietās kā, piemēram, Stambula vai Sanpaulu Brazīlijā. Par to tiek domāts, par to tiek runāts, par to mēs turpināsim diskutēt.
Par Baltijas valstu sadarbību. Es domāju, ka tomēr mums ir jāskatās uz šo situāciju ārkārtīgi pragmatiski. Mēs esam tiešām kaimiņi, mums ir kopīga vēsture, mums ir kopīgas intereses, un es personīgi uzskatu, ka kopā mēs varam daudz sasniegt tad, ja koordinējam savu rīcību: Eiropas Savienībā mēs to darām, NATO mēs to darām. Mums ir katram savas intereses, mēs konkurējam, teiksim, ar mūsu ostām - tā nu tas ir, un tā tas arī būs. Tas ir vienkārši fakts, ko mēs nevaram nekādā veidā novērst. Mums dažreiz ir dažādas interpretācijas un viedokļi par enerģētikas politiku. Jūs zināt, kā attīstījās situācija ar Visaginas atomelektrostaciju. Gaidīsim Lietuvas valdības lēmumu, esam atvērti sadarbībai.
Mums ir vairāki divpusēji jautājumi, piemēram, ar Lietuvu, un mēs turpināsim strādāt ar Lietuvu, lai šos jautājumus atrisinātu. Viens ir jūras robežas līgums. Šeit man jāsaka: man ir prieks, ka ar jauno Lietuvas ārlietu ministru esam panākuši vienošanos uzsākt darbu jeb praktiski atjaunot darbu pie robežas līguma 4.pantā minētā ekonomiskās sadarbības līguma izstrādes. Un, ja šis līgums tiks izstrādāts un abām pusēm būs pieņemams un izdevīgs, tad, es domāju, šos jautājumus mēs varēsim atrisināt. Vienlaikus, protams, mēs turpināsim strādāt, lai atjaunotu sliežu ceļus, kas diemžēl ir nojaukti. Mums tika solīts - solīts visaugstākajā līmenī. Diemžēl solījumi netika pildīti, un šeit mēs gaidām arī aktīvu Lietuvas puses rīcību - tomēr ņemt vērā arī Latvijas intereses.
Tā ka kaimiņu būšana vienmēr ir kaimiņu būšana. Ir labas un varbūt ne tik labas lietas. Būsim reālisti! Arī mūsu ikdienā šad un tad mēs ar kaimiņiem pastrīdamies, šad tad - ne. Bet tad, kad ir patiešām slikti un kad ir kopīgas intereses, mēs visi esam kopā.
Un visbeidzot par ANO un Eiropas Savienības operācijām. Jā, pēc 2014.gada (es pats esmu arī runājis ar ANO ģenerālsekretāra vietnieku miera uzturēšanas jautājumos, mums šādas diskusijas Eiropas Savienībā ir) mums ir jādomā arī par savu aktīvu lomu. Bet darīsim to ar prātu un atbilstoši mūsu interesēm un drošības politikai! Es neuzskatu un tiešām nedomāju, ka mums ir jādodas visur. Mums ir jāskatās tomēr arī uz citiem aspektiem, uz to, kā tas atbilst mūsu politiskajām prioritātēm, kā tas atbilst mūsu valsts interesēm.
Ar šo es pavisam īsi atbildu uz pirmajiem komentāriem. Gribu teikt lielu paldies par kvalitatīvu diskusijas sākumu un, protams, gaidu nākamos komentārus. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Pēc piecām minūtēm notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.45 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... ir uz vietas, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Jānis Ozoliņš... ir, Jānis Reirs... ir, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... arī nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.10.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Tātad mēs izskatām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Pirms pārtraukuma mēs sākām debates. Es lūdzu kolēģus tomēr ieņemt savas vietas.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Jānim Dombravam.
Lūdzu, kolēģi, ieņemiet vietas!
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Godātais Prezidij! Atnākušie Saeimas deputāti! (Zālē smiekli.) Ārvalstu diplomāti! Viesi! Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus nacionālas, demokrātiskas un eiropeiskas valsts pastāvēšanai. Latvijas intereses Nacionālā apvienība skata plašā griezumā. Priekšplānā ir jautājumi, kas izriet no Latvijas tautas kopīgajām interesēm - dzīvot drošībā, brīvībā un labklājībā. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi ierobežot ārējo spēku ietekmi un iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Ārpolitika ir jābalsta uz Satversmi, Latvijas likumiem un tautas gribu. Mūsu un tuvāko sadarbības partneru nacionālo interešu aizstāvībai ir jābūt prioritāram uzdevumam Latvijas ārpolitikā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka vienīgā cerīgā stratēģija mūsdienu apstākļos ir Latvijas valsts nostiprināšana, radot spēju patstāvīgi risināt eksistenciāli svarīgus jautājumus. Šāda pieeja nenozīmē izolāciju vai nerēķināšanos ar starptautisko organizāciju un partnervalstu sniegtajām iespējām, tā tikai norāda uz nepieciešamību skaidri identificēt valsts ilgtermiņa intereses, konsekventi un neatlaidīgi īstenojot tās starptautiskajā arēnā galvenokārt sadarbībā ar mums radniecīgām Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.
Diemžēl Ārlietu ministrijas ziņojumā neparādās Latvijas ārpolitikas mērķis un ziņojuma saturs kopumā ir saraustīts, atrauts no realitātes. Kā neloģisks ir minams jautājums attiecībā uz latviešu emigrāciju. Vienā ziņojuma daļā tiek izteikta vēlme cieši integrēties Eiropas Savienībā ar vienotu ceļošanas telpu, citā vietā tiek paustas bažas par nekontrolētu migrāciju. Tāpēc tuvākajā laikā būtu nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa koncepciju, kuru izstrādātu un apstiprinātu valdības un Saeimas līmenī un kurā tiktu iezīmēta arī Latvijas rīcība reemigrācijas jautājumā, kā arī Latvijas pozīcija gadījumā, ja Eiropas Savienība arī turpmāk ignorēs Latvijas un Baltijas valstu intereses.
Ir jāapzinās, ka šobrīd starptautiskā sistēma pārdzīvo dziļu strukturālo krīzi. Eiropa ir iestigusi centienos rast politisku risinājumu ekonomiskām problēmām, NATO arvien vairāk distancējas no uzdevuma aizsargāt Eiropu un pievēršas operācijām citos reģionos, ANO nespēj rast kopsaucēju ekonomikas un drošības izaicinājumiem pasaules mērogā. Rietumu valstu radītās starptautiskās organizācijas nespēj pildīt savu uzdevumu pilnā apmērā. Radušos tukšumu aizpilda Austrumu valstis, kas mobilizē iekšējos resursus mērķtiecīgai rīcībai starptautiskajā arēnā. Bieži tas notiek uz demokrātijas un cilvēktiesību rēķina, taču tas nemazina šo valstu ietekmi pasaules ekonomikā un politikā. Mazinās transatlantiskās saiknes nozīme, ASV attālinās no Eiropas, meklējot Krievijas atbalstu savai politikai citās pasaules daļās. Diemžēl šādos Latvijai nelabvēlīgos starptautiskajos apstākļos tā jau ilgāku laiku cenšas īstenot grūti savienojamu ārpolitiku - no vienas puses, iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO, bet, no otras puses, tuvināšanos Krievijai, pakārtojot valsts tiesiskās pēctecības doktrīnu īstermiņa ekonomiskajām interesēm un atsevišķu politisko grupu mērķiem. Šāda pieeja nav ilgtspējīga, un šādos starptautiskajos apstākļos Latvija nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Latvija ir robežvalsts.
Mūsu ārpolitikas efektivitāti jūtami ierobežo vairāki apstākļi. Galvenie izaicinājumi ir milzīgā Krievijas ietekme Latvijas politikā un ekonomikā. Šīs problemātiskās situācijas dziļākais cēlonis ir PSRS koloniālais mantojums, kura pārvarēšana ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā.
Nacionālā apvienība uzskata, ka mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā jāliek divi fundamentāli principi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm, - pirmkārt, neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana un, otrkārt, aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos.
Diemžēl tās Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kur tiek minētas attiecības ar Krieviju, man ir grūti nosaukt citā vārdā kā rusofilas. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses - vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja iepriekšējos gados mēs redzējām no Krievijas puses kritiku, kas vērsta pret Latviju, spēcīgu maigās varas ietekmi un regulārus gaisa telpas pārkāpumus, kad Krievijas bumbvedēji ielido Latvijas gaisa telpā? Vai Krievijas pastarpināti finansētais un atbalstītais valodas referendums, pozicionēšanās pilsonības jautājumā un kritika par Latvijā uzstādītiem pieminekļiem nav uzskatāma par tiešu iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā? (Starpsaucieni no zāles.) Vai tas ir draudzīgs signāls - atteikt vīzas piešķiršanu Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājam? (No SC frakcijas: „Muļķības!”) Vai Krievijas nespēja atzīt ne tikai Baltijas valstu, bet arī Gruzijas reģionu okupācijas faktu stiprina draudzīgas saites? Tā vietā, lai Ārlietu ministrija parādītu mugurkaulu, tiek runāts par neesošām draudzīgām attiecībām ar Krieviju, kuras būtu jānostiprina.
Diemžēl ārlietu ministrs publiski ir ignorējis gan Saeimas 1996.gada Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan Saeimas 2005.gada Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, paziņodams, ka viņš neredz iespēju pašlaik runāt par padomju okupācijas radīto zaudējumu kompensēšanu.
Nacionālā apvienība uzskata par nepieciešamu izpildvaras līmenī īstenot iepriekš minētās Saeimas deklarācijas, kuras nosaka konkrētus pienākumus Ministru kabinetam: izveidot speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā režīma radītos zaudējumus Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem; noslēgt starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju speciālu nolīgumu, kas noteiks savstarpējās saistības materiālo izdevumu segšanā, kā arī palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenēm, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni; uzturēt prasības pret Krievijas Federāciju par okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu atpakaļ Latvijas Republikai.
Deklarācijās ir ietverti uzdevumi Ārlietu ministrijai: strādāt, lai Krievija demokrātiskā veidā izvērtētu notikušo un atzītu visai pasaulei labi zināmos vēsturiskos faktus attiecībā uz Latvijas okupāciju un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītajiem zaudējumiem; turpināt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonu un viņu ģimenes locekļu repatriāciju atbilstoši Latvijas un Krievijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem; atzīt, ka Krievijas Federācija kā PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece ir morāli, tiesiski un finansiāli atbildīga par Latvijā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci un zaudējumiem, kas Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīti okupācijas laikā, un ka tai vajag pildīt savu pienākumu - saskaņā ar starptautisko tiesību pamatprincipiem atlīdzināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem prettiesiskās darbības rezultātā radītos zaudējumus, pildīt solījumus, ko Krievijas Federācija devusi Eiropas Padomei, it sevišķi solījumu par izvesto arhīvu un citu Latvijas Republikas īpašumu atdošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ārlietu ministram vajadzētu mazāk laika veltīt, piedaloties praidā un atbalstot apšaubāmas konvencijas, kur ir ietverta (Zālē smiekli un starpsaucieni.) dzimuma greiza izpratne, bet strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu, un strādāt pie nolīguma ar Krievijas Federāciju, kurš palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni.
Paldies. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kā jūs nenosmokat tajā?...”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Junkuram.
J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Ministri! Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi! Pirms pārtraukuma mēs uzklausījām ārlietu ministra ziņojumu par Latvijas ārpolitikas nākotnes kursu, akcentējot aktuālākos ārpolitikas virzienus. Tieši tāpat kā pirms gada mūsu ārpolitikas galvenā prioritāte ir Eiropas Savienība un ar to saistītie jautājumi, īpaši akcentējot tālāku integrāciju un nepieciešamību sarunās par Eiropas Savienības nākošo daudzgadu budžetu saņemt labāku piedāvājumu kohēzijas finansējumam un tiešmaksājumiem, nekā ir pašreizējais risinājums, kā arī gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Tāpat ir parādījusies arī jauna prioritāte - Latvijas dalība eirozonā.
Simpātiska šķiet norāde, ka Latvija joprojām redz Eiropas Savienību kā brīvprātīgu nacionālu valstu apvienību, kas balstās uz solidaritāti un uz kopīgām vērtībām, un es ceru, ka uz šādas nots notiks arī gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, kam koncepcijā ir veltīts daudz uzmanības atbilstoši šī notikuma nozīmīgumam.
Īpaši vēlos izcelt faktu, ka lielu uzmanību paredzēts veltīt Austrumu partnerībai, jo nenoliegsim, ka Latvijas iespējas saprasties ar bijušās PSRS valstīm bieži vien ir lielākas nekā ar tā dēvētajām vecās Eiropas valstīm. Tā ir mūsu pieredze, vecie kontakti un izpratne par šī reģiona vēsturi un tautu mentalitāti. Šīs iespējas slēpj sevī ievērojamu potenciālu, kas koncepcijā ir arī atbilstoši novērtēts, neaizmirstot Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Es vienlaikus vēlētos, lai vismaz tikpat aktuāla būtu arī Latvijas prezidentūra Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē. It īpaši jautājumos, kas attiecas uz kopīgu Baltijas valstu politiku Eiropas Savienībā, uz reģionālajiem transporta un enerģētikas projektiem, kā arī uz ekonomisko jautājumu risināšanu un investīciju piesaisti.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Savienība tomēr ir pārāk plaša un dažāda, turpretī Baltijas jūras reģions ir šīs savienības ekonomiski dinamiskākais un reizē arī politiski stabilākais. Šī iemesla dēļ maksimāli jāizmanto prezidentūra Baltijas Asamblejā, lai veicinātu Baltijas valstu sadarbību, kā arī iespējami attīstītu Baltijas valstu sadarbību ar Ziemeļvalstīm.
Vēl viena no Latvijas prioritātēm, protams, ir mūsu valsts drošība. Šī iemesla dēļ man nav īsti saprotams, kādēļ ārpolitikas koncepcijā tik maz uzmanības atvēlēts Amerikas Savienotajām Valstīm, it īpaši ņemot vērā tajās notikušās prezidenta vēlēšanas. Varbūt sadarbība ar ASV jau tiek uzskatīta par tik pašsaprotamu, ka nav plašākas pieminēšanas vērta? Ja tā, tad arī par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienību, koncepcijā pietiks ar pāris rindiņām.
Kopējās nostādnēs bieži tiek pieminētas arī Latvijas ekonomiskās intereses, kas atkal ir pašsaprotami, jo mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē tradicionālais ģeopolitiskais jēdziens aizvien biežāk tiek aizstāts ar vārdu „ģeoekonomika”. Tas nozīmē, ka aizvien ciešāk savijas valsts un uzņēmēju intereses un ka mūsdienās valstu ārpolitiskie resori ir kļuvuši galvenokārt par ekonomisko interešu politiskajām sejām. Vienlaikus, atšķirībā no pagājušā gada, ļoti maz ir pieminēta Ķīna, uzskaitot galvenokārt paveikto, taču nenorādot, kas iecerēts nākotnē.
Tieši tāpat, manuprāt, joprojām pārlieku maz uzmanības ir veltīts ekonomiskajai sadarbībai ar dažām tā dēvētajām BRICS valstīm, Persijas līča reģionu.
Iepriecina, ka šogad gaidāma Latvijas vēstniecības atvēršana Ņūdeli Indijā. Taču tajā pašā laikā vēlos norādīt, ka vēl pirms gada notikušajās debatēs tika uzsvērts, ka mūsu diplomātijā galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ ir vitāli nozīmīgi aktivizēt savu darbību tieši Ķīnā, Āzijas reģiona valstīs un Tuvo Austrumu jeb austrumārpolitikas virzienā. Manuprāt, šī nepieciešamība nav mazinājusies.
Jānorāda arī uz dažām nepilnībām koncepcijā kopumā. Dažviet ir grūti saprast metodes, ar kādām iecerēts sasniegt izvirzītos mērķus. Protams, var vēlēties koncepcijas pilnīgu konkrētību jautājumā, kas attiecas uz vispārējām ārpolitikas nostādnēm, it īpaši ņemot vērā to, ka apskatāmā tēma - starpvalstu attiecības - ir tik jutīga, ka situācija mainās bieži un var ievirzīties iepriekš neparedzētā gultnē. Ir arī pārmērības. Tajā pašā laikā ir grūti saprotams, kādā veidā tiks mēģināts sasniegt vairākas patiešām nozīmīgas prioritātes, kāda šajos risinājumos būs Saeimas loma un tātad netieši - arī sabiedrības līdzdalība. Ņemot vērā to, ka ārlietu debates ir būtisks notikums, es ceru, ka nākošie prioritāšu saraksti ietvers ne tikai sasniedzamo mērķu aprakstus un prioritāšu definīcijas, bet arī plašāku informāciju par ceļiem, pa kādiem paredzēts iet, jo šādi palielināsies arī sabiedrības izpratne par aktualitātēm ārpolitikas sfērā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Godātais Prezidij! Ārlietu ministr! Kolēģi!
Būtiskākais ārlietu ministra ziņojumā ir pateikts vienā teikumā, proti, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā sava vienotība un solidaritāte, lai varētu kļūt par globāli ietekmīgu spēku.
Mūsu interesēs ir stipra Latvija stiprā Eiropas Savienībā, citādi mēs pazudīsim milžu cīņās jaunajā pasaules kārtībā tāpat, kā jau reiz pazudām.
Akcents Eiropas Savienības gadījumā ir uz „varētu”, jo pašreiz, par spīti tam, ka Eiropas Savienība ir lielākais ekonomiskais bloks pasaulē, tās ietekme uz globālajiem procesiem ne vienmēr ir tik liela, kā to varētu vēlēties. To saprot arī Lielbritānijas premjers Kamerons, kurš savā ilgi gaidītajā runā vakar atzina (citēju): „Nav ne mazāko šaubu, ka mēs esam daudz stiprāki Vašingtonā, Pekinā un Deli jau tāpēc vien, ka esam stiprs spēlētājs Eiropas Savienībā.” Un viņš arī pateica, ka viņš cīnīsies līdz pēdējam elpas vilcienam, lai paliktu Eiropas Savienībā.
Bet problēma paliek: kā pārliecināt sabiedrību? Tas attiecas arī uz mums. Bet mēs nevaram kļūt par stipru valsti Eiropas Savienībā, ja esam tajā trešā nabadzīgākā valsts. Būtībā tāpēc jau mūsu premjerministrs Valdis Dombrovskis savā Vecgada vakara uzrunā uzsvēra nepieciešamību mazināt nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā. Tikai iekšēji stipra Latvija būs arī spēcīgs spēlētājs Eiropas Savienībā.
Aplūkosim divus pasaules reģionus, kas met milzu izaicinājumus gan Amerikai, gan Eiropai.
Āzija. Gan Japāna, gan Ķīna tagad ir pacēlušas gaisā iznīcinātājus dēļ sīciņām neapdzīvotām salām, kuru piederību Japānai apstrīd Ķīna. Vai nonāks līdz šaušanai? Atcerieties, kāda ir Japānas un Ķīnas vēsture, vēl pavisam nesenā vēsture! Kādas ogles tur vēl kvēlo! Ķīnai ir arī asi robežstrīdi par citām neapdzīvotām saliņām un ar citām valstīm notiek konfrontācijas. Un es nemaz neesmu pieminējis Ziemeļkoreju. Pazīstamais stratēģis Zbigņevs Bžezinskis, kurš bieži viesojas Ķīnā, saka: galvenais izaicinājums pasaules mieram būs spēja novērst Āziju no tiem pasaules kariem, kādus izraisīja eiropieši iepriekšējā gadsimtā. Priekšnoteikums tam būs ASV spēja cieši sadarboties ar Ķīnu un reizē arī aizsargāt tos savus sabiedrotos un draugus, kuri no Ķīnas baidās. Tāpēc jau arī notiek ASV militāro spēku pārbīde no Eiropas uz Āziju. Vai ASV spēs to veikt? Ko te var līdzēt Eiropas Savienība? Pasaules kari nav mūsu interesēs.
Tuvie Austrumi. Viss milzīgais reģions no Kasablankas līdz Kabulai ir nemierā. Pamatā konflikti un kari ir starp mērenajiem, radikālajiem un vēl radikālākiem islāmistiem, starp sunnītiem un šiītiem, starp dažādām etniskām grupām, un tādās valstīs kā Ēģipte, Palestīna un Sīrija pa vidu krustugunīs atrodas arī kristiešu minoritātes, nemaz nerunājot par atsevišķu valstu ambīcijām atbalstīt vienu vai otru grupējumu.
Vakar vēlēšanu rezultāti Izraēlā laikam pielika punktu tiem politiskajiem spēkiem, kuri nevēlējās atzīt Palestīnu kā valsti, bet tā vietā anektēt lielu daļu Palestīnas teritoriju. Netanjahu atklāti iejaucās ASV vēlēšanās un nostājās pret Obamu, bet Obama uzvarēja. Šobrīd Obama netieši ir uzvarējis arī Izraēlas vēlēšanās, jo ASV turpinās atzīt divu valstu pastāvēšanu kā risinājumu Izraēlas un Palestīnas ilgstošam konfliktam, tāpat kā to dara arī Eiropas Savienība. Labā ziņa ir arī tā, ka Obama nepieļāva karu ar Irānu. Bet kā būs tālāk? Viens ir skaidrs - Amerikas Savienotajām Valstīm pietiek karot, it īpaši šajā reģionā. Tas ir jādara eiropiešiem. Kā jau piemēri rāda, Lībijas un Mali gadījumos ASV var tikai piepalīdzēt ar savu spēju pārākumu, ko tā arī dara.
Bet kādu lomu šajā reģionā kopumā turpmāk spēlēs arī Eiropas Savienība? Nu to jau mēs redzēsim laikā līdz nākamajām ārlietu debatēm. Taču līdz tam laikam der atcerēties Senās Romas gudrību: ja mēs neturēsimies kopā, mēs katrs tiksim pakārts atsevišķi. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Vinetai Poriņai.
V.Poriņa (VL-TB/LNNK).
Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie ministri! Ekselences! Godātie kolēģi!
Lasot 2012.gada ārpolitikas ziņojumu, vēlējos redzēt, vai tajā ir minēti Latvijas ārpolitikas mērķi. Bet diemžēl tos šis ziņojums neatklāja. Pirms gada Saeimas ārpolitikas debatēs teicu, ka ir būtiska Ārlietu ministrijas plānotā rīcībpolitika nacionālo interešu īstenošanā - dažādos jautājumos saistībā ar valodas politiku, nepilsoņu un pilsonības jautājumu, nacionālo interešu aizstāvību ārvalstīs, Latvijas valstsnācijai būtisku vēstures jautājumu skaidrošanu ārpus Latvijas robežām, ārkārtīgi svarīgi ir jautājumi par okupācijas laikā radīto zaudējumu kompensāciju Latvijai. Tomēr 2012.gada ārpolitikas ziņojumā šie ieteikumi nav ņemti vērā.
Ārpolitikas ziņojums ir tāds, kāda ir pati Latvijas ārpolitika - bez izteikta konkrēta virsmērķa, sadrumstalots daudzu aktivitāšu kopums, un galvenokārt tā ir pakārtota starptautisko organizāciju plāniem.
Ir aizmirsts, ka ārpolitikai, kā tas ir teikts arī Nacionālās apvienības ārpolitikas vadlīnijās, ir jābūt iekšpolitikas turpinājumam. Lielākā daļa ārpolitikas ziņojuma aizņem starptautisko organizāciju darba kārtība. Vai tādai būtu jābūt Latvijas ārpolitikai?
Ir valstiski ļoti nepieciešams radīt jaunu Latvijas ārpolitikas koncepciju, valdības un Saeimas līmenī apstiprinot ārpolitikas vadlīnijas nākošajai desmitgadei. Skaidrs, ka starptautisko organizāciju darba kārtība nevar aizstāt patstāvīgu Latvijas ārpolitiku un ilgtermiņa mērķus. Starptautiskās organizācijas, tādas kā ANO, EDSO, Eiropas Padome, OECD, ir forumi dažādu valstu sadarbībai uz kopēju mērķu, vērtību un interešu pamata. Tie dod iespēju kopīgi risināt globāla un reģionāla rakstura problēmas, radīt standartus sadarbībai ekonomikā, zinātnē, izglītībā, kultūrā un citās jomās. Tomēr nav pieņemams uzskats, ka starptautiskās institūcijas netieši piedalās Latvijas valsts pārvaldē ar direktīvu vai saistošu rekomendāciju palīdzību. Vienīgais izņēmums te ir Eiropas Savienība, kuras loma ir īpaši svarīga tādēļ, ka postpadomju telpā strauji attīstās Krievijas virzītā Eirāzijas savienības veidošana.
Mērķtiecīgas ārpolitikas pamatā ir jāliek divi pamatprincipi, kas ir svarīgāki par īstermiņa ekonomiskajām interesēm.
Pirmais princips ir šāds: neatlaidīga valsts tiesiskās pēctecības doktrīnas apliecināšana. Kā liecina līdzšinējie fakti, esošā tendence norobežoties no vēstures jautājumiem ārpolitikā jau ir devusi negatīvus rezultātus. Tā ir palīdzējusi stiprināt Krievijas uzskatu, ka Latvijas valsts it kā būtu LPSR turpinājums un tāpēc Latvijai esot jāatbild par padomju režīma politikas sekām.
Otrs princips - aktīva Latvijas valsts politikas aizsardzība pilsonības un valodas jautājumos. Latvijā ir vērojama absurda situācija, ka latviski runājošie cilvēki, galvenokārt latvieši, lietojot valsts valodu, spiesti izjust diskomfortu un bieži nonāk Latvijā diskriminējošās situācijās visdažādākajās dzīves sfērās. Divvalodība sabiedrībā veicina krievu valodas pašpietiekamību, un tas ir ceļš uz segregētu sabiedrību; tas ir bīstami no valsts drošības un stabilitātes viedokļa. Man ir jautājums: kā saistībā ar šo visiem zināmo faktu Ārlietu ministrija vērtē 2012.gada novembrī klajā nākušās EDSO Augstā komisāra minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka, viņa kolēģes Ilzes Brands-Kehres un citu sastādītās Ļubļanas vadlīnijas daudzveidīgu sabiedrību integrācijai? Šajās vadlīnijās, runājot par valodas politiku, ir vērojama nezinātniska pieeja dažādiem valodas politikas jautājumiem attiecībā uz mazākumtautību un valsts valodas koeksistenci un kļūdaini ir teikts, ka arī vairākas valodas spēj vienot sabiedrību. Skaidrs, ka sabiedrības divvalodība vai trīsvalodība valodas politikā sevi pierādījusi kā nestabilas, nedrošas sabiedrības modeli, un nav saprotams, ko autori K.Vollebeks, I.Brands-Kehre un citi ir domājuši, aizmirstot šo faktu divvalodības sakarā. Ļubļanas integrācijas vadlīnijas rakstītas vienveidīgai Eiropai, aizmirstot, ka Eiropas Savienības valstis ir katra ar ļoti atšķirīgu valodas un integrācijas situāciju. Mani, EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju, interesē, vai ārlietu ministrs uzskata, ka Ļubļanas vadlīnijas būtu jāizmanto arī Latvijas integrācijas vadībā, ņemot vērā Latvijas specifisko valodas un integrācijas situāciju.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks starptautiskajos medijos izsaka Latvijas iekšpolitikai nelabvēlīgus ieteikumus un noklusē faktisko situāciju pilsonības jautājumos (piemēram, par nepilsoņu bērniem un to, kāpēc viņu vecāki saviem bērniem neizvēlas Latvijas pilsonību). Mani interesē, kāda ir Ārlietu ministrijas sadarbība ar Latvijas pārstāvi Eiropas Padomē - Nilu Muižnieku.
Rezumējot varu teikt - kopumā redzams, ka ārlietu ministra ziņojums Saeimai klusē gan par ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem, gan par citiem Latvijas pastāvēšanai ļoti būtiskiem principiem. Tāpēc rodas vairāki jautājumi.
Pirmkārt. Kāpēc Saeimai jātērē laiks un jārīko ārpolitikas debates, ja iepriekšējā gadā izteiktie jautājumi un viedokļi ārpolitikas ziņojumā tiek ignorēti?
Otrkārt. Cik gara ir Latvijas ārpolitikas perspektīva? Viens gads vai mazāk?
Treškārt. Kur parādās ministra ziņojuma saikne ar Valdības deklarāciju un iepriekšējo valdību ārpolitiku?
Ceturtkārt. Vai Latvijas ārpolitiku nosaka valsts, valdība vai ministrs?
Piektkārt. Vai ziņojumā ietverti Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzskati par ārpolitiku? Un kur tie ir atrodami?
Un visbeidzot - kā nodrošināt Latvijas ārpolitikas kontinuitāti ministra maiņas gadījumā?
Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi un klātesošie! Manuprāt, Saeimas ārlietu debates bez debatēm par mūsu tuvāko reģionu - Baltijas reģionu - nebūtu īsti pilnvērtīgas.
Tāpēc es kā Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs vēlos ieskicēt aktuālos jautājumus, kurus Latvija kā prezidējošā valsts Baltijas valstu sadarbības institūcijās - Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē - uzskata par prioritāriem.
Mūsu kopējais mērķis ir konkurētspējīga un inovatīva Baltijas valstu ekonomikas attīstība. Lai sasniegtu šo mērķi, esam ieplānojuši vairākas praktiskas iniciatīvas šajā jomā.
Pirmkārt. Esam paredzējuši kopā ar biznesa asociāciju pārstāvjiem sākt izstrādāt kopīgu Baltijas ārējo ekonomisko politiku. Jautājumi, uz kuriem mums ir jādod atbildes, ir ļoti skaidri, proti, kādi kopīgi pasākumi jāveic, lai reģionam piesaistītu investīcijas, un kādus kopīgus projektus investīcijās mēs varam attīstīt? Kā Baltijas valstu uzņēmēji var kopīgi pārstāvēt savu produkciju globālajos tirgos? Kā varam kopīgiem spēkiem piesaistīt Eiropas finansējumu attīstības sadarbībai?
Īpašu uzmanību pievērsīsim attīstības sadarbības politikai un Baltijas valstu sadarbībai šajā jomā. Baltijas, tajā skaitā arī Latvijas, uzņēmējiem ir par maz resursu, lai vienatnē iekarotu lielos tirgus, un tāpēc mums, politiķiem, ir jāpalīdz izveidot vienotu Baltijas valstu eksporta un konkurētspējas veicināšanas platformu, kas palīdzētu Baltijas valstu uzņēmējiem apvienot spēkus un kopīgi iekarot lielos tirgus.
Pietiekami daudz ir runāts par to, ka Baltijas valstis ir mūžīgās konkurentes, nevis sabiedrotās. Es esmu pārliecināts, ka sadarbība ir jāfokusē uz tiem jautājumiem, kuros mums ir vienotas intereses, piemēram, produkcijas noiets trešajās valstīs.
Otrkārt. Esam apņēmušies attīstīt Baltijas valstu sadarbību izpētes un inovāciju jomā, tajā skaitā kopīgas Baltijas mēroga izpētes tehnoloģiju un inovāciju infrastruktūras veidošanu BIRTI projekta ietvaros, ko jau pieminēja ārlietu ministrs savā ziņojumā.
Treškārt. Attīstot ekonomikas konkurētspēju, ir ļoti svarīgi vērst uzmanību un rīcību uz vienota Baltijas enerģijas tirgus izveidi un tā integrāciju vienotā Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu enerģijas tirgū.
Mūsu valdībām ir intensīvi jāstrādā, veidojot saskaņotu Baltijas un Ziemeļvalstu zaļās enerģijas atbalsta sistēmu, jo tā ir viens no valstu un reģionu konkurētspējas stūrakmeņiem.
Vēlos pieminēt vēl dažas iniciatīvas, kas iekļautas prezidentūras darba kārtībā. Tā ir vienotā reģionālā tūrisma koncepcija, kopīgie veselības aprūpes projekti, lauku attīstība, infrastruktūras un enerģētikas projekti, Eiropas Savienības Austrumu partnerība.
Liels uzsvars Baltijas Asamblejas darbā tiek likts uz sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Beniluksa valstīm un GUAM - tātad ar Gruziju, Ukrainu, Azerbaidžānu, Moldovu.
Šajā gadā pievērsīsim arī daudz lielāku uzmanību sadarbībai ar Višegradas valstu grupu.
Īpaši gribu pieskarties sadarbībai ar GUAM. GUAM Parlamentārā Asambleja ir Baltijas Asamblejas nozīmīgs sadarbības partneris. Un ar gandarījumu vēlos uzsvērt, ka mūsu sadarbība ir konstruktīva un rezultatīva. Bez politiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras nozares jautājumiem mūsu sadarbības dienas kārtībā ir GUAM reģiona stabilitātes nostiprināšana un tajā pastāvošo iesaldēto konfliktu risināšana. Tāpēc es, izmantojot iespēju, aicinu gan premjerministru, gan ārlietu ministru aktīvi iesaistīties šo jautājumu risināšanā, lai tie tiktu uzturēti un būtu aktuāli gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu darba kārtībā un palīdzētu mūsu sadarbības partneriem panākt ātrāku konfliktsituāciju atrisinājumu miermīlīgā ceļā atbilstoši starptautisko tiesību normām un principiem.
Kolēģi! 2009.gadā Baltijas valstis apņēmās ievērot savstarpējo solidaritāti, lai kopīgiem spēkiem rastu iespējamo nākotnes problēmu risinājumus. Šī vienošanās, sadarbība un rīcības koordinācija, manuprāt, Baltijas reģionu pasargāja no dziļākas recesijas. Tomēr neatkarīgi no sasniegtā un jau paveiktā jāaktualizē arī lielās jautājuma zīmes attiecībā uz Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbību. Manuprāt, Baltijas Asambleja ļoti ātri pārorientējās uz jaunu darbības formātu, precīzi un ātri reaģējot uz jebkādiem, arī visspēcīgākajiem, satricinājumiem. Mums ir aktīvi jāstrādā, lai arī turpmāk attīstītu praktiskas partnerības un sadarbības modeļus. Mēs kopīgiem spēkiem jau iekustinājām Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpē, kopīgi izvirzām jaunas iniciatīvas ar PVN saistītās krāpniecības apkarošanai Eiropas mērogā, kopīgi esam aizsākuši darbu, kura rezultātā jātiek novērstām likumdošanas nepilnībām finanšu tirgu kontroles mehānismu jomā.
Tomēr, lai parlamentāriešu paveiktais nepaliktu tikai rekomendējošā vai deklaratīvā līmenī, nepieciešams spēcīgs izpildvaras darbs. Kā pareizi uzsvēra Pabrika kungs, ne visos jautājumos Baltijas valstis spēj vienoties. Un es arī uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbības uzlabošanas labad steidzami jārisina nepietiekami ciešās valstu valdību sadarbības problēma.
Šajā kontekstā vēlos pievērst uzmanību valdību sadarbībai Baltijas Ministru padomē. Mums ir ne īpaši veiksmīga sadarbība atsevišķos kopīgos projektos, sadarbības potenciāls netiek pietiekami izmantots. Manuprāt, vēl vairāk ir jāstiprina nozaru ministru sadarbība. Baltijas Ministru padomes ietvaros darbojas piecas vecāko amatpersonu komitejas. Mani pārsteidz fakts, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros nav izveidotas vismaz darba grupas tādās jomās kā izpēte un inovācijas, ārējā ekonomiskā politika un investīcijas, finanšu tirgus, reģiona konkurētspēja. Vēlos uzsvērt... un es nedomāju, ka Baltijas Ministru padomes ietvaros būtu jāveido jaunas ilglaicīgas struktūras, tomēr arī šie jautājumi ir mērķtiecīgi jāskata nozaru ministru līmenī, tāpat kā īpašajā darba grupā savulaik tika skatīti jautājumi par kopīgajiem veselības aprūpes projektiem.
Noslēgumā es vēlos pievērsties vēl vienam nozīmīgam jautājumam, proti, gaidāmajai Baltijas valstu prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.
Turpmākajos gados Baltijas valstu reģionālās sadarbības plānos aizvien vairāk dominēs ar Eiropas Savienību saistīti jautājumi, mūs visus ietekmēs Eiropas ekonomiskās grūtības un centieni atjaunot ekonomikas izaugsmi. Šajos neprognozējamos apstākļos Baltijas valstīm jānodrošina, lai sarunu gaitā tiek ievērotas to nacionālās un reģionālās intereses. Tuvākajos mēnešos tas sevišķi svarīgi Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā, jo ir jāpanāk, lai tā izstrādē tiktu ņemtas vērā mūsu intereses attiecībā uz taisnīgiem tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējumu. Baltijas valstis pirmoreiz uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, un mums pilnībā jāizmanto šī iespēja. Lietuva kā pirmā no Baltijas valstīm kļūs par prezidējošo valsti jau šogad, mēs - 2015.gadā, Igaunija - 2018.gadā. Baltijas valstīm ir efektīvi un stratēģiski jāizmanto savas prezidentūras kopīgai rīcībai parlamentu, valdību un nevalstiskā sektora līmenī, lai tradicionālo priekšstatu par sevi kā par mazām valstīm bez ievērojamas politiskās un ekonomiskās ietekmes, kas starptautiskajās attiecībās vienmēr ir atkarīgas no galveno noteicēju gribas, nomainītu ar priekšstatu par spēcīgām Baltijas jūras dienvidu daļas lielvalstīm. Pat tad, ja šobrīd prioritātes nosaka Eiropas Savienības prezidentūras trio, reģionālā koordinācija var būt ļoti nozīmīga un būtiski ietekmēt nākamo nacionālo prioritāšu izvirzīšanu. Baltijas valstu intereses daudzos būtiskos jautājumos sakrīt, un aktīvāka rīcība noteikti vainagosies ar panākumiem. Baltijas Asambleja savā pēdējā sesijā vērsās pie Baltijas valstu parlamentiem un valdībām, kā arī pie Baltijas Ministru padomes ar aicinājumu pastiprināt reģionālo koordināciju, plānojot gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, lai tādējādi nodrošinātu prezidentūru pēctecību, kas palīdzēs labāk pārstāvēt Baltijas reģiona valstu intereses.
Baltijas valstu kopīgo interešu apzināšana un sadarbība, to veiksmīga un savstarpēji izdevīga īstenošana ir reģiona un katras valsts panākumu atslēga.
Noslēgumā pateicos Ārlietu ministrijai par jau paveikto un neapšaubāmi aicinu uz turpmākā dialoga attīstību un praktisku sadarbību gan starp valdībām kopumā, gan arī starp nozaru ministrijām.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I.Klementjevs (SC).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Ministri! Ciemiņi! Viesi!
Paldies ārlietu ministram par detalizēto ziņojumu! Protams, es nevaru pieskarties visiem tiem jautājumiem, kas ir atspoguļoti tajā ziņojumā. Es apstāšos tikai pie viena jautājuma. Priekš manis tas ir ļoti svarīgs jautājums. Kā mēs redzam no ziņojuma, 2013.gada laikā mums ir jāvienojas par to, kādi būs Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē galvenie akcenti un prioritātes. Kā teikts ziņojumā, prezidentūras darba programmas izstrāde ir daudzpakāpju process un tajā mijiedarbojas dažādi elementi - Eiropas un pasaules aktuālie notikumi, Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni, starptautisko organizāciju darba kārtības, ES dalībvalstu un ES institūciju intereses, no iepriekšējām prezidentūrām mantotie darba kārtības jautājumi un pašas prezidējošās valsts prioritātes. Latvijas uzdevums ir apzināt visus šos elementus un atspoguļot tos savā darba programmā izsvērtā un sabalansētā veidā. Tā, lai tā būtu interesanta Latvijai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Savienības institūcijām un partneriem ārpus Eiropas Savienības. Pēc manām domām, mūsu programmā kā prioritārs jautājums jāiekļauj veselīga novecošana visa dzīves cikla garumā. Es uzskatu, ka šis jautājums ir aktuāls gan Latvijai, gan arī citām valstīm Eiropas Savienībā. Paskaidrošu - kāpēc.
Nav noslēpums, ka pēdējā laikā ievērojami pasliktinās veselība ne tikai pieklājīga vecuma cilvēkiem, bet arī lielai daļai jaunās paaudzes. Pēc Veselības ministrijas datiem, Latvijā ar katru gadu aug smēķētāju skaits jaunatnes vidū, un tā ir nacionāla traģēdija. 13 gadu vecumā smēķē katrs desmitais bērns, bet 15 gadu vecumā - jau katrs trešais. 15 gados katrs ceturtais pusaudzis ikdienā... ik nedēļu lieto alkoholu. Pēc Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas datiem, 2012.gadā, izpildot NBS pieprasījumu, profesionālajā dienestā tika pieņemti 313 karavīri, bet saņemti bija 1060 iesniegumi. Izrādās, ka 30 procentiem no viņiem ir slikta fiziskā sagatavotība, 7 procentiem - problēmas ar veselību, bet 5 procentiem konstatētas psiholoģiskas problēmas, kas neļauj dienēt profesionālā armijā. Statistika parāda, ka Latvijā tikai 23,2 procentiem skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti. Vidējā līmenī tie ir 40,2 procentiem skolēnu, savukārt zem vidējā līmeņa un zemā līmenī - 34,2 procentiem. Tas ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, 2012.gadā fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja 25,6 procenti kandidātu.
Otrā problēma - jauniešu sliktais veselības stāvoklis. Ar katru gadu arvien vairāk ir tādu kandidātu, kuriem ir dažādas veselības problēmas, tajā skaitā nopietnas mugurkaula un vairogdziedzera problēmas. Šie cipari šokē.
Aizsardzības ministrs Pabrika kungs teica, ka mums vajag palielināt savu drošību. Tā ir arī mūsu, Latvijas Republikas, drošība. Līdz kādam brīdim mēs taisīsim ciet acis, raugoties uz šiem faktiem? Tā jau ir nevis atsevišķu ģimeņu problēma, bet visas valsts problēma.
Gribu atgādināt, ka Ministru kabinets 2011.gada 5.oktobrī ar rīkojumu Nr.504 apstiprināja sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, kuras realizējot, cilvēka veselīgā mūža gadi palielināsies par 2 gadiem: no 52 gadiem līdz 54 gadiem - vīriešiem un no 54 gadiem līdz 56 gadiem - sievietēm. Tā ir ilgtermiņa programma, un, ja mēs iekļausim to prioritārajos jautājumos, mūsu prezidentūras laikā mēs pievērsīsim lielu uzmanību no Eiropas valstu puses arī finansējuma programmas realizēšanai. Šeit arī ārlietu ministrs teica, ka mums vajag izmantot - lietderīgi izmantot! - visus līdzekļus. Tas arī ir tas iemesls, kāpēc mums vajag ielikt to mūsu prioritātēs.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija arī izstrādāja sporta pamatnostādnes 2013.-2020.gadam, un februārī tās tiks izskatītas Ministru kabinetā. Lūdzu piešķirt tām atbilstošu finansējumu.
Kā pozitīvu piemēru mēs redzējām to, ka pagājušā gada otrajā pusē Kipras prezidentūras laikā par prioritārām jomām bija noteikta sporta joma un veselība, bet, kā jūs saprotat, pusgadā nevar daudz ko izpildīt. Taču, turpinot to pašu programmu, mēs varam panākt daudz vairāk. Viņi uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju mazkustīgā dzīvesveida, aptaukošanās un novecošanās problēmu risināšana un uz pierādījumiem balstīta sporta politika un cīņa pret rezultāta manipulācijām... Eiropas Parlamentā un Padomē 2011.gada 14.septembrī pieņēma lēmumu par Eiropas aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti 2012.gadā.
Kā teica Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības 27 dalībvalstis sēž vienā laivā. Es kā speciālists varu pateikt, ka, lai stūrētu tādu lielu laivu ar 27 airiem, vajag ļoti ilgi trenēties, tas nav tik vienkārši - airēt un stūrēt. Un tam ir vajadzīgs ilgs laiks.
Nobeigumā gribu novēlēt, lai mūsu Eiropas Savienības prezidentūras laikā tiktu realizētas visas mūsu prioritārās programmas. Ja mēs gribam būt aktīvi Eiropas Savienībā, mums jābūt veseliem un ar stipru mugurkaulu.
Paldies par uzmanību! (SC frakcijas un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Potapkinam.
S.Potapkins (SC).
Godātie klātesošie! Lai kā es centos, nevarēju atrast dokumentā, kādi mērķi tiek izvirzīti Latvijas diplomātiem un kādi būs labumi no šo mērķu realizācijas Latvijā. Un vēl - kāda cena mums būs jāsamaksā? Visi mūsu mērķi, skatoties pēc dokumenta, ir veicināt, censties, balstīt, redzēt vai noskaidrot. Tādu mērķu īstenošanu gada beigās būtu ļoti grūti novērtēt. Piemēram, kā mēs vērtēsim, vai Latvija redzēja Eiropu kā brīvprātīgu nacionālu valstu apvienību vai ne? Vai veicināja krīzes seku pārvarēšanu vai ne? Un, ja veicināja, tad labi vai slikti veicināja?
Ārpolitikas ziņojumā nav vīzijas nedz par Latvijas vietu Eiropas Savienībā, nedz par mūsu vietu aliansē ar ASV (atskaitot hipotētisko Eiropas kodolu, protams).
Ir grūti uzstāties debatēs par dokumentu, kas faktiski nesatur nekādu jaunu informāciju, analīzi, darbības plānu un Latvijas valsts globālo mērķu konstatāciju un to īstenošanas veidu.
Faktiski ziņojums, kas gatavots uz 25 lapām, ir formāls un diemžēl būtiski pazemina debašu līmeni. Ziņojumā savāktas vispārīgas frāzes, kas vairākas reizes jau skanējušas, un no to vispārīgā rakstura gribas aizmigt. Kā jebkurš dokuments, kas nāk no Ārlietu ministrijas, gada ziņojums satur signālus kā Latvijas sabiedrībai, tā arī ārzemju vēstniekiem. Un, iespējams, lielākā mērā tam jābūt virzītam uz to. Bet visā dokumentā skaidri lasāms tikai viens signāls - tā ir mīlestība pret Eiropas Savienību un vienlaikus pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Bet, kā zināms, lai cik tu saki: „Cukurs!”, saldāk mutē nekļūst. Un mīlestība ar kaut ko jāstiprina.
Paldies, ka atskaitē par 2012.gadu un runājot arī par 2013.gadu nav aizmirsts pieminēt par Ziemeļu distribūcijas tīklu un tā tālāko komercializāciju; ka nav aizmirsts pieminēt attiecības ar Ķīnu pagājušajā gadā, taču, saņemot diezgan daudzvārdīgu atskaiti par 2012.gadu, Ķīnai nav pievērsta uzmanība 2013.gada plānos. Starp citu, divpadsmit Ķīnas premjerministra Vena Džiabao iniciatīvas, kas izskanēja pavasarī, paredz 10 miljardu dolāru piešķiršanu ekonomisko attiecību attīstībai ar mūsu reģionu. Procesu, kas saistīts ar finansējuma piešķiršanas kritēriju izstrādāšanu, šodien cenšas vadīt Polija, kas ir mūsu tiešā konkurente cīņā par kravu tranzītu no Ķīnas.
Arī attiecības ar Krievijas Federāciju aizņem veselas desmit rindas 2013.gada plānos, taču tur ir vispārīgi vārdi par PTO kritēriju izpildi un protekcionismu, bet nav ne vārda par to, ka reālus draudus rada Krievijas un Baltkrievijas oficiāli pasludinātie mērķi pārcelt kravu tranzītu no Baltijas ostām uz Krievijas Ustjlugas ostu. Un es tīri praktiski gribētu dzirdēt šo risku analīzi un pasākumu plānu, lai izvairītos no nelabvēlīga scenārija.
Ziņojumā kā prioritāte minēta attiecības ar Centrālās Āzijas valstīm, bet kuras no valstīm ir domātas par mūsu galvenajiem partneriem?
Kur ir augstākās sadarbības potenciāls gan ekonomiski, gan politiski? Kādu ekonomikas pieaugumu mēs gribam sasniegt? Kādas ir galvenās problēmas? Vai tā ir loģistika, likumdošana vai vīzas? Kādi ārpolitikas notikumi mūs gaida šogad? Kāda ir konfliktu attīstības varbūtība „karstajos” reģionos? Kurās valstīs, kuras mēs vērtējam par prioritārām, šogad notiks vēlēšanas? Un kādas svarīgas vizītes ir plānotas šogad? Kā mainīsies ārējās tirdzniecības bilance?
Es vienmēr esmu saņēmis no Ārlietu ministrijas kvalitatīvu un pilnīgu informāciju par jebkuru valsti, ar kuru Latvijai ir attiecības. Šie ziņojumi ietver gan daudz konkrētas un lietišķas informācijas, gan ekonomikas atskaites, gan diplomātijas vēsturi, gan mūsu konkrēto mērķu valstis un reģionus. Un es kaut ko līdzīgu gaidīju arī no ministra galaziņojuma, bet šinī gadījumā es pievīlos. Ir divdesmit piecas lapas, kur nav nekādas jaunas informācijas, kuru var pieņemt zināšanai, nerunājot par mērķiem un plāniem, kurus var atbalstīt vai neatbalstīt.
Paldies. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.
R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Mana komentāra saturs būs mazliet atšķirīgs no tā, ko mēs līdz šim esam dzirdējuši, jo es atzīstu, ka ārpolitikas dokuments ir ļoti mērķtiecīgs, racionāli uzrakstīts. Tomēr es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu pamatjautājumu - kā vispār veidojas analīzes par to, kas nosaka starptautisko attiecību lemšanas pamatus, kā notiek lēmumu pieņemšana? Un man jāmin, ka diemžēl daudz kas notiek neracionālā līmenī.
Politologi ir... ir norāde, ka ir vismaz piecas, ja ne vairāk, dažādas lēmumu pieņemšanas teorijas, kas, starp citu, attiecas arī uz iekšpolitiku, un atkarībā no tā, uz kuru reaģē kāda valsts, tad ir pilnīgi cita arī izvērtējuma skala un citi iespējamie reakcijas faktori.
Pirmā ir racionālā lēmumu pieņemšanas teorija, par kuru mēs principā visi vienmēr domājam, ka tā ir noteicošā, proti, ka attiecīgās valstis un attiecīgie politiķi racionāli izvērtē gan ieguvumus, gan zaudējumus kaut kādai atsevišķai politiskai iniciatīvai. Tas, zināms, arī notiek, bet diemžēl ne tik bieži, kā mēs domājam, un līdz ar to ir jāpārdomā, kas ir neracionālie lēmumu pieņemšanas teorijas pamatprincipi, uz ko arī savā ziņā ir jāgatavojas.
Pirmās es minēšu konspirācijas teorijas, kas diemžēl ir ļoti plaši izplatītas. Ļoti daudzu cilvēku analīzes spektros un arī starptautiskajā jomā... Proti, ir tādi pieņēmumi, ka kaut kādi nezināmi tumši spēki kaut ko virza savās interesēs, un tas viss ir kaut kā ļoti bīstami un neracionāli. Manuprāt, šīs teorijas un šie pieņēmumi paši ir ļoti bīstami un neracionāli un uz tiem brīžiem ir grūti reaģēt.
Es minēšu tikai divus nesenus piemērus no Krievijas ārpolitikas reakcijām.
Pirmais. Kā mēs atceramies, Krievija nesen noraidīja to iespēju, ka Amerikas pilsoņu ģimenes pārņem Krievijas bāreņus savā adopcijas sistēmā. Skaidrojums ir galīgi neracionāls - ka it kā tām ģimenēm esot kaut kādi nelabvēlīgi, ļaundabīgi iemesli, nevis tas ir cilvēciski un humanitāri ārkārtīgi svarīgs solis. Tā ka savā ziņā tas vērtējums, šī reakcija bija ļoti kaitnieciska cilvēciskām starptautiskām attiecībām.
Tāpat diemžēl Krievijas Federācijā arvien vairāk izplatās citas neracionālas lēmumu pieņemšanas tradīcijas, piemēram, tiek pārspīlēti uzsvērts, ka Latvijā it kā ļoti pieaug neonacistu kustība un tamlīdzīgi. Šādi pieņēmumi un lēmumi ļoti satricina visu starptautisko vidi.
Trešā lēmumu pieņemšanas teorija, tā sauktā birokrātiskā jeb... varētu arī teikt, iekšpolitikas jautājumos, kas faktiski saistīti ar ārpolitiku. To jau te dažs labs kolēģis minēja. Visspilgtākais piemērs ir Lielbritānijas vadītāja nesenā runa, ka jāpārdomā Eiropas Savienības saistības. Kā mēs saprotam no daudziem analītiķiem, viņa doma galvenokārt bija vērsta... izrietēja no iekšpolitiskiem argumentiem, vēlmēm; nebija runa par vispārējām Anglijas un visas Lielbritānijas interesēm tālākā skatījumā.
Es minēšu vēl vienu teoriju, kas ir vairāku dažādu faktoru apkopojums, ko es saucu par haosa teoriju. Diemžēl mēs vienmēr, kā es saku, domājam, ka viss notiek racionāli. Bet mēs redzam, ka starptautiskās attiecības ietekmē ļoti daudzi neparedzami faktori, kaut kādi pēkšņi satricinājumi - vai nu kaut kas ekonomisks, vai dabas katastrofa, vai kaut kāda atsevišķa politiķa gandrīz vai psihoze un tamlīdzīgi. Arī šis diemžēl ir tāds nestabilitātes faktors.
Kas tad tomēr ir vēl tā viena teorija, kas ved vairāk uz stabilitāti, racionālu paredzamību? To es saukšu par institucionālo teoriju. Proti, starptautisko lēmumu pieņemšana ir saistīta ar jau esošiem starptautiskiem līgumiem, likumiem, iesaisti dažādās organizācijās, un tādā ziņā tā saistīta arī ar jau iepriekš noslēgtu vienošanos, kā attiecīgās valstis rīkosies.
Un šeit man jāsaka, ka Latvijā tas ir izvērsts ļoti spēcīgi, un tas mūsu ārpolitikai un drošībai ļoti svarīgi, ka mēs esam šādās institucionālās drošības struktūrās, kur mēs varam vairāk stabilizēt un paredzēt, kāda būs mūsu starptautiskā situācija. Tā ir NATO, tā ir Eiropas Savienība, tā ir eirozona, tie ir daudzi citi līgumi un starptautiska sadarbība.
Tā ka, manuprāt, tas, ko mēs jau redzam arī ārpolitikas ziņojumā, ir viens no visai spēcīgiem pamataspektiem mūsu pašu ārpolitikai un starptautiskajai politikai vispār.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi, Rasma!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.
K.Eņģelis (RP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Ekselences un klātesošie!
Šajā gadā Eiropas Savienībā ir gaidāmi trīs svarīgi notikumi. No eirointegrācijas viedokļa, šie varētu būt pat paši svarīgākie šīgada notikumi, un šo notikumu galvenās varones būs trīs valstis: Latvija, Moldova un Horvātija.
Ļaujiet man runāt par šiem notikumiem kā par pilnīgi reāliem faktiem, kaut arī es apzinos, ka visos šajos notikumos var iestāties apstākļi, kas maina šo notikumu attīstības gaitu.
Un tagad par būtību.
Latvija šogad noslēgs mērķtiecīgo ceļu uz pievienošanos eirozonai, Horvātija 1.jūlijā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un Moldova rudenī gaidāmajā Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā parakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
Visiem minētajiem notikumiem ir kopīga iezīme - tie ievada jaunu posmu dziļākai konkrēto valstu integrācijai Eiropas Savienības politiskajā, ekonomiskajā un institucionālajā sistēmā. Tie skaidri apliecina faktu, ka Eiropas Savienība ir augošs organisms, kurš turpina un turpinās tālāk integrāciju nostiprināšanos. Latvija, Horvātija un Moldova katra atrodas citā Eiropas reģionā, taču tās visas pieņem un atbalsta Eiropas Savienības pamatvērtības - demokrātiju, cilvēktiesības un likumu varu. Eirointegrācijas turpināšanās kalpo par atsvaru Eiropas Savienībā notiekošajai ekonomiskajai krīzei un tās negatīvajiem efektiem, jo ekonomiskā krīze lielā mērā ir arī uzticības krīze, un valstu vēlme integrēties Eiropas Savienībā ir uzticības apliecinājums Eiropas Savienības projektam. Un tas šajā ne vienkāršajā laikā ir ļoti būtiski priekš Eiropas Savienības tālākās nostiprināšanās. Tāpēc es vēlreiz uzsveru šo trīs notikumu nozīmību.
Latvijas un Horvātijas labās divpusējās attiecības nodrošinās veiksmīgu mūsu sadarbības turpināšanos Eiropas Savienības ietvaros, un es ceru, ka kaut kad nākotnē Latvijai būs iespēja atbalstīt Horvātijas pievienošanos eirozonai.
Novērtējot eirointegrācijas nozīmību, mums tā būtu arī aktīvi jāveicina, un attiecībā uz Moldovu tam ir visplašākās iespējas. Te es gribu izteikt pateicību ārlietu ministram par viņa darbību šajā sakarā Eiropas ārlietu ministra līmenī. Es gribu atzīmēt Latvijas attīstību un sadarbības politiku, kas dod nopietnu ieguldījumu reformu procesā Moldovā. Līdz ar to es atbalstu arī ārlietu ministra vēlmi turpmākajos gados pakāpeniski palielināt finansējumu šai politikai, jo mūsu ekspertīze Moldovā ir ļoti gaidīta un vajadzīga.
Nobeigumā es aicinu mūs visus izmantot iespēju un atgādināt mūsu kolēģiem un sadarbības partneriem to, ka Moldovas tauta ir cienīga būt Eiropas Savienības tautu saimē.
Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, ārlietu ministr! Labdien, kolēģi! Ekselences!
Es gribētu šodien savā runā visu šo ārpolitikas stāstu mazliet salīdzināt ar cilvēka dzīves ciklu, un, tāpat kā katram cilvēkam augot ir bijuši kaut kādi mērķi, arī Latvijai šis mērķis viennozīmīgi ir bijis plaukstoša valsts, laba vide, laba vieta cilvēkiem, kur dzīvot.
Lai šo mērķi sasniegtu, arī mēs esam ļoti sistemātiski virzījušies un izvirzījuši dažādus uzdevumus tā sasniegšanai. Piemēram, līdz 2004.gadam mēs definējām to, ka mums jāiestājas Eiropas Savienībā un NATO, un mēs kā kārtīgi skolēni to arī izdarījām. Un, kad skolēns ir pabeidzis vidusskolu, viņš iestājas tālāk augstskolā, un pēc iestāšanās augstskolā mēs definējām nākamo mērķi. Un tas bija iestāšanās eirozonā. Šajā brīdī mēs ļoti raiti uz to ejam, un galvenais uzdevums mums ir, protams, iestāties eirozonā un izdarīt to ar maksimāli labākiem rezultātiem, kas, neapšaubāmi, mums varētu arī izdoties.
Tālāk - jau pēc šī mērķa sasniegšanas - mums būs jāuzstāda nākošais mērķis. Un tāpat kā pēc universitātes pabeigšanas kārtīgam cilvēkam ir arī jādodas darba tirgū. Un kāda tad Latvijā varētu izskatīties šī došanās darba tirgū? Tā varētu būt šī iespēja... šis prezidējošās valsts statuss, kas Latvijai būs 2015.gadā. Un mums, Latvijai, tad būs milzu iespēja vispār parādīt plašajai pasaulei, kas mēs tādi esam, izvirzīt kaut kādus nākamos mērķus un, protams, tos arī sasniegt.
Bet kāds tad ir mūsu tālākais uzdevums - tērēt, patērēt, ražot? Kā mēs sevi parādīsim pārējai pasaulei?
Manuprāt, ir dažas pamatlietas, kuras tomēr būtu kaut kā jāievēro. Un tā pirmā lieta būtu dzīves apstākļi Latvijā vispār, un to ļoti nozīmīga sastāvdaļa ir tieši enerģētika, jo tā attiecas uz mūsu mājsaimniecībām. Un, kā mēs tagad varam redzēt, šis dabasgāzes cenas lēciens ietekmē siltuma tarifus. Protams, mēs varam ļoti daudz ko darīt iekšpolitikā un to arī darām, un arī nākošajā plānošanas periodā ir ļoti daudzas iestrādes veiktas. Bet, ārpolitiski skatoties, kāda tad mums ir šī enerģētikas stratēģija? Lietuvai enerģētikas jautājums ir nacionālās drošības jautājums, un arī viņiem prezidentūras laikā tā būs viena no galvenajām prioritātēm. Kādā līmenī Latvijai tiek stādīts šis enerģētikas jautājums un kāda būs šī virzība - tas jautājums pagaidām nav atbildēts.
LNG stacija Somijā, kas piederēs Gazprom, - manuprāt, tā nebūs alternatīva Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, un būtu jādomā kaut kādi risinājumi šajā jomā.
Enerģētiskajai neatkarībai būtu jābūt vienai no prioritātēm, vismaz alternatīvai, taču pagaidām diemžēl mums tas tā nav.
Tālāk. Es gribu minēt, protams, to, ka mums jāpadara kaut kā... šis mūsu skats pasaulē kaut kā... Latvijas vārds kaut kā ievērojams. Cilvēks, ieejot veikalā, preci izvēlas pēc preču zīmes jeb zīmola, tādējādi saņemot arī kaut kādu garantiju šai precei. Vai Latvijas vārds ārpus Eiropas Savienības ir izskanējis? Eiropas Savienībā, protams, visi zina, kas ir Latvija, tur nav nevienam jautājumu, tas ir panākts. Grieķijā visi zina, kas ir Valdis Dombrovskis... (Starpsaucieni no zāles.) Šī lieta ir panākta, un tas viennozīmīgi ir pozitīvi. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Taču ārpus Eiropas Savienības valstu robežām bieži nākas dzirdēt tādas lietas, ka Baltijas valstis jauc ar Balkānu valstīm. Manuprāt, ja Latvijas vārds neiegūs atpazīstamību ārpus Eiropas Savienības, tas būs nopietns apgrūtinājums latviešu uzņēmējiem - iekarot valstis, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Un tieši valsts tēla atpazīstamība ir būtisks priekšnosacījums tam, lai latviešu uzņēmēji spētu iekarot arī citus tirgus. Un tad rodas jautājums: ar ko īsti nodarbojas vēstniecības ārpus Eiropas Savienības? Kāds ir to galvenais pamatuzdevums? Vai tas tiešām ir dalīt vīzas? Vai tas ir tomēr veicināt šo abpusējo sadarbību? Vai tas ir tomēr veicināt Latvijas tēla atpazīstamību?
Un galvenais jautājums, ko es varētu uzdot ārlietu ministram, varētu būt šāds: vai ir kaut kādi kritēriji, kā mēs tik tiešām varam pārbaudīt to, kāda ir mūsu vēstniecību atdeve, ekonomiskā atdeve, šīs ekonomiskās sadarbības veicināšanai? Vai mēs to varam kaut kā izmērīt? Protams, šie dati... dati ir dažādi, bet tie man liek domāt, ka šie ekonomiskie rādītāji... ka paši uzņēmēji izdara lielāko darbu. Jautājums tāds: ko izdara mūsu vēstniecības un kā mēs varam tām likt strādāt aktīvāk, labāk? Un arī tam būtu jābūt vienam no mūsu ārpolitikas uzdevumiem nākotnē.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Paldies par daudzajiem jautājumiem un piezīmēm.
Pirmām kārtām es sākšu ar atbildi kolēģiem no Nacionālās apvienības. Es negribētu izvērst šeit milzīgu diskusiju, bet gribētu atgādināt, ka atsevišķi jūsu jautājumi un viedokļi man bija ļoti pārsteidzoši tāpēc, ka... Es vēlreiz pārlasīju, kamēr šeit bija debates, Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību. Tur es atrodu ļoti skaidri definētus ārpolitikas mērķus, tos es atrodu tajā pašā laikam neveiksmīgajā 18.lappusē, kur tas viss ir arī redzams... Domāju, ka tā būs laba iespēja nākotnē mums pārdomāt struktūru. Bet es gribu atgādināt, ka gan attiecības ar Krieviju, gan attiecības, teiksim, Eiropas Savienības un NATO ietvaros tiek veidotas ciešā kontekstā ar deklarācijā minēto, par ko ir parakstījusies arī Nacionālā apvienība, tāpēc šāda veida dīvainas ziņas man kā koalīcijas partnerim liekas kaut kā drusku nepieņemamas. Bet, kas attiecas uz atsevišķiem jautājumiem, tad, piemēram, Dombravas kunga apgalvojums, ka NATO aiziet no Eiropas... Dombravas kungs, es savā runā jau minēju - un tas ir ierakstīts arī ziņojumā -, ka šis gads ir pirmais, kad Baltijas telpā notiks nopietnas, varbūt pat visnopietnākās pēc aukstā kara beigām, NATO mācības ar tiešu mērķi pārbaudīt NATO 5.paragrāfa darbību un uzlabot NATO aizsardzības sistēmu. Es to nu nekādi nevaru nosaukt par aiziešanu!
Un, ja mēs runājam par to, kas ir vienota ceļošanas telpa Eiropas Savienībā un migrācijas jautājumi, tad migrācijas jautājumus mēs tomēr apskatām attiecībā uz to, kas notiek - migrācija uz Eiropas Savienību vai, teiksim, uz Šengenas zonu. Šeit es tomēr aicinu nejaukt divas principiāli pilnīgi dažādas lietas, un pie tā arī varētu pieturēties.
Šeit vairāki kungi - gan Junkura kungs, gan arī Potapkina kungs - runāja par to, ka kaut kā pietrūkst, ka kaut kā ir par maz, ka kaut kur vajadzētu vairāk informācijas. Redziet, es jau vienreiz atbildot laikam teicu, ka mēs, protams, varētu sagatavot Ārlietu ministrijas ziņojumu uz 120 lapām, iekļaujot tajā visu - arī mūsu attiecības ar katru valsti Eiropas, Āfrikas, Āzijas un Okeānijas reģionā ieskaitot. Būsim godīgi! Tad šis ziņojums, protams, varbūt būtu ļoti informatīvs, ar faktiem un ar skaitļiem ārkārtīgi bagāts, bet tas absolūti nedotu priekšstatu par to, par ko ir runa Latvijas ārpolitikā. Latvijas ārpolitika - un to es esmu teicis arī pagājušā gada debatēs... Pagājušā gada debatēs mēs runājām arī par Saeimas trīs gadu laikā veicamo, bet šogad es vēlreiz uzsvēru, ka runa ir par Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšanu. Tas ir ļoti skaidri pateikts, un tas viss, ko mēs darām, ir saskatāms šajā virzienā.
Es domāju, ka tas, ko vēl mēs šeit runājām un ko dzirdējām par Eiropas Savienības prioritātēm... Šeit es gribētu tiešām pateikt paldies Klementjeva kungam, un es tiešām aicinu deputātus varbūt vēlreiz aktīvāk atgriezties pie jautājuma par to, kādas jūs redzat Eiropas Savienības prezidentūras prioritātes.
Paldies par šiem ieteikumiem, jo tie mums ir būtiski! Taču neaizmirsīsim, ka laiks iet un ka lēmums par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm būs jāpieņem gada beigās. Es pieņemu visu kritiku, es pieņemu daudzos un dažādos interesantos salīdzinājumus un ārkārtīgi plašo literatūras izmantošanu šajās debatēs. Paldies jums par to! Bet es lūdzu arī jums dot savu pienesumu, savas idejas attiecībā uz Eiropas Savienības prioritāšu jautājumiem.
Nu, protams, kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad es jau nedaudz par to runāju - par to, vai ir nepieciešams izstrādāt Latvijas ārpolitikas koncepciju desmit gadiem. Par to, manuprāt, ir diskutēts gan ekspertu līmenī, gan arī ļoti daudz un dažādā veidā komisijās. Redziet, savulaik viens no maniem priekštečiem, Riekstiņa kungs, runājot arī ar parlamentu, tomēr izšķīrās par to, ka ikgadējās debates, ikgadējais ziņojums ļoti strauji mainīgajā pasaulē, ļoti strauji mainīgajā reģionā, kurā tomēr tiek analizēta situācija šobrīd, tiek izvirzīti uzdevumi, ir adekvāta forma.
Tas, kas, manuprāt, ir būtiski, ir padomāt varbūt... Varbūt šeit mēs tiešām varētu strādāt jau pēc šīm debatēm, un to mēs mēģinājām pagājušajā gadā arī izdarīt - iezīmēt ārpolitikas rāmi šiem Saeimas trim gadiem. 2014.gadā būs vēlēšanas, un tad varbūt iezīmēt rāmi Saeimas nākamajiem četriem gadiem, pēc kā vadīties.
Es domāju, ka šāda veida desmit gadu redzējums vai desmit gadu koncepcija, kad tomēr mainās gan parlamenti, gan arī politiskās nostādnes var precizēties, nebūtu pareiza pieeja. Bet es domāju, ka diskusijās mums varbūt vajadzētu runāt, it sevišķi Saeimai un valdībai sākot darbu. Tas tiešām iezīmētu prioritātes uz visu Saeimas darbības laiku, un tas pagājušajā gadā tika darīts.
Par attīstības sadarbību. Paldies Eņģeļa kungam, tas tiešām ir būtisks jautājums. Tas ir viens no mūsu ārpolitikas instrumentiem, ko mēs diemžēl finansējuma dēļ nespējam varbūt adekvāti izmantot. Mēs pagājušajā gadā palielinājām finansējumu, bet šogad tas ir palicis 2012.gada līmenī, tāpēc es noteikti gribētu par to runāt 2014.gada kontekstā, jo mēs aizmirstam: katrs lats, kas ir ieguldīts attīstības sadarbībā, dod kaut ko atpakaļ arī Latvijas ekonomikai.
Mēs, protams, kā jau es arī savā runā uzsvēru, ļoti aktīvi strādāsim pie attiecību stiprināšanas ar mūsu Austrumu partnerības valstīm. Mēs tiešām vēlamies redzēt Ukrainu, Moldovu un Gruziju parakstām asociācijas līgumu šogad Viļņas samita laikā novembrī, un arī mūsu attīstības sadarbības kontekstā neapšaubāmi Moldova ir viena no prioritātēm.
Par enerģētikas jautājumiem. Protams, šobrīd ekonomikas ministram jau ir bijušas sarunas ar Lietuvas enerģētikas ministru, un viņi šos jautājumus risina praktiski, tā ka, neapšaubāmi, Ekonomikas ministrija strādā pie šīs enerģētikas stratēģijas. Šeit mēs redzam, protams, diezgan nopietnu interešu sadursmi, bet mēs šobrīd ļoti rūpīgi vērtējam, kāds būtu Latvijas interesēm atbilstošākais enerģētikas politikas modelis iepretim sašķidrinātās gāzes jeb - angliskojot - LNG termināļa jautājumiem.
Nu, par vēstniecību darbu ārpus Eiropas Savienības valstīm, par kritērijiem, kā vēstniecības varētu vērtēt pēc ekonomisko sakaru apjoma. Es tomēr gribētu atkārtot, kādi ir galvenie visu vēstniecību uzdevumi.
Pirmais un galvenais, protams, ir politisko un ekonomisko kontaktu uzturēšana, gatavojot Latvijas Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un uzņēmēju organizācijām informāciju par tām iespējām, kādas paveras ekonomiskajai sadarbībai, un palīdzot nodrošināt tikšanās. Un to visu dara mūsu vēstnieki, mūsu vēstniecības, mūsu diplomāti tajā vēl joprojām ļoti ierobežotajā skaitā, kādā viņi strādā... 18 vēstniecībās vēl joprojām pagaidām mums diemžēl ir divi diplomāti - vēstnieks un vēl kāds -, un viņiem ir jāveic arī vēl šīs funkcijas, ko mēs saucam par konsulārajām funkcijām. Arvien vairāk Latvijas valstspiederīgo ceļo pa pasauli, arvien vairāk diemžēl viņi pazaudē dokumentus, arvien vairāk diemžēl ir arī kādas citas problēmas, nelaimes gadījumi, arī problēmas ar tiesībaizsardzības iestādēm, un ir jāpalīdz.
Neapšaubāmi, mēs turpināsim stiprināt vēstniecības. Vēstniecības to dara tiešām pēc vislabākās sirdsapziņas, un es varu tikai uzteikt gan vēstniecību diplomātus, gan LIAA pārstāvjus tur, kur viņi ir, par to, ka viņi izdara visu, lai informācija un sarunas ar uzņēmējiem būtu nodrošinātas. Mēs ļoti aktīvi strādājam pie līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanas ar daudzām valstīm - slēdzam līgumus par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu un investīciju aizsardzības līgumus -, un tas ir darbs, kuru mēs turpināsim darīt.
Mēs arī mēģinām - un te es Valaiņa kungam pilnīgi piekrītu - šobrīd kopā gan ar Ekonomikas ministriju, gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, gan ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru izstrādāt zināmus indikatorus vēstniecību darba vērtēšanai ekonomikā. Tas nav tik vienkārši, kā šķiet, jo ir diezgan... samērā grūti izmērīt, kā, teiksim, sniegtā informācija, sniegto pakalpojumu klāsts ir ietekmējis to vai citu biznesu, bet Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes ietvaros mēs esam strādājuši un turpināsim strādāt, lai tiešām šādu indikatīvo sistēmu izveidotu.
Nu, un pats pēdējais, ko es gribu teikt, ja mēs skatāmies uz mūsu vēstniecību šīgada darba prioritātēm. Kā es jau teicu, tā ir politika un ekonomika, tā ir neapšaubāmi arī sadarbība ar mūsu diasporu, konsulārās palīdzības sniegšana mūsu pilsoņiem. Taču es gribu atzīmēt vēl vienu lietu - to, ka mūsu vēstniecības aktīvi strādā, lai nākamgad paredzētā programma „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” tiešām būtu ļoti daudzveidīga kultūras ziņā. Ir ļoti daudzi vēstnieki strādājuši, lai te būtu pārstāvētas dažādu reģionu, dažādu valstu kultūras. Un tas arī ir viens no būtiskiem jautājumiem - kādā veidā mēs popularizējam valsti. Jo valsti popularizē ne tikai diplomāti un ne tikai valsts vadītāji, bet arī mūsu kultūras darbinieki un tie cilvēki, kas šeit atbrauc. Un šis nu ir tāds darbs, kas laikam nekad nebeigsies.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.35 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (RP).
Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā vakardienas sēdē ir nolēmusi izveidot darba grupu, kas nodarbotos ar kūrortu nozares atdzimšanu Latvijā, bet sākotnējā etapā - ar uzraudzību pār Ķemeru viesnīcas kā vēstures un arhitektūras pieminekļa saglabāšanu. Lūdzu pieteikties Pieprasījumu komisijas deputātus, kuri vēlas darboties tajā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... ir, Dzintars Kudums... nav. Ā, ir! Es atvainojos! Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Tātad turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Mēs izskatām ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Turpināsim debates par šo jautājumu.
Nākamajam vārds deputātam Valdim Liepiņam.
V.Liepiņš (RP).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministr! Ekselences, ja kāda vēl ir palikusi! Dārgie kolēģi!
Es tikai gribētu īsumā pakomentēt Ārlietu ministrijas ziņojumu - tieši to daļu, kas attiecas uz Krieviju. Manuprāt, tā daļa ir ļoti skaidra. Tajā minēti vairāki apstākļi, kas neveicina savstarpēju uzticību... uzticības veicināšanu starp Krieviju un tās partneriem Eiropas Savienībā un NATO. Es vēlos šo ziņojumu mazliet papildināt ar vēl divām parādībām, kas arī traucē šīs uzticības veicināšanu. Viena no tām ir cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, kuri faktiski ir ļoti smagi un, liekas, arvien pieaug. Es minēšu tikai dažus piemērus - trīs piemērus. Teiksim, tas, kā izrēķinājās ar Pussy Riot dalībniecēm. Viņas varbūt arī bija pelnījušas sodu, bet ne jau tik pārmērīgu sodu, kādu viņām piešķīra.
Otrs ir solis, kas tika sperts vēl nesen. Tas ir saistīts ar ārzemju atbalstīto NVO reģistrēšanu par ārzemju aģentiem (foreign agents - angliski tas izklausās vēl briesmīgāk). Un tas, protams, traucē pilsoniskās sabiedrības attiecības, tas traucē demokrātijas attīstību Krievijā, un faktiski tā ir ļoti, ļoti nopietna lieta. Bet visnopietnākais pārkāpums pēdējos gados ir saistīts ar Sergeju Magņitski - ar viņa nosišanu apcietinājuma vietā.
Īsumā par Sergeju Magņitski. Viņš atklāja trīs Krievijā reģistrētu Rietumu firmu burtiski nozagšanu vai pārskaitīšanu, vai pārreģistrēšanu... nelikumīgu pārreģistrēšanu uz cilvēkiem, kas pēc tam bija tieši iesaistīti arī Magņitska lietā.
Otra lieta, ko viņš atklāja, bija 230 miljonu dolāru izkrāpšana no Krievijas valsts kases, nevis no Hermitage Fund, kas tos nodokļus... vai tās trīs firmas, kas tos nodokļus bija maksājušas. Bet tieši no Krievijas valsts kases, viltojot dokumentus un padarot šīs trīs firmas par tādām, kas nav neko nopelnījušas, un tāpēc tām tie nodokļi tika atmaksāti. Tās Krievijas atbilstošās iestādes nav centušās šo lietu izmeklēt, bet ko tās darīja? Tās apcietināja pašu Sergeju Magņitski, viņam cietumā, apcietinājuma vietā liedza juridisku un medicīnisku palīdzību, kā arī tikšanos ar ģimeni. Sergejs Magņitskis mira 2009.gada 16.novembrī, un pēc aptuveni pusotra gada pēc viņa nāves tika atvērta krimināllieta pret Sergeju Magņitski, un tur kā liecinieces jeb kā liecību sniedzējas tika aicinātas viņa atraitne un māte. Tā ka nepietiek ar to, ka mēģina tiesāt mirušu cilvēku! Tas nozīmē, ka vajā tos viņa ģimenes locekļus, kas jau tā ir cietuši. Tā ka te ir ļoti smagas lietas, par kurām mums visiem būtu jāzina un jāinteresējas.
Tā otra parādība attiecas tieši uz šīs izkrāptās naudas atmazgāšanu, kurā ir iesaistītas 6 Latvijas bankas. Aptuveni 130 miljoni dolāru ir parādījušies bankās Kiprā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Moldovā, Austrijā, Šveicē un Somijā. Un aptuveni 19 miljoni no šiem dolāriem ir nonākuši 6 Latvijas bankās. Ir ļoti lielas aizdomas, ka tie te ir nonākuši, un lieta, cerams, tiek izmeklēta.
Šveice izmeklēšanu... šo atmazgāto fondu izmeklēšanu sāka 2011.gada martā un iesaldēja visus aizdomās turētos bankas kontus. Nesen (man liekas, tas bija otrdien vai pirmdien) nāca ziņa no Lietuvas, ka Lietuvas Ūkio bankas ir spērusi ļoti līdzīgus soļus un ir iesaldējusi tos kontus, uz kuriem arī krīt aizdomas par to, ka tur ir atmazgāta nauda.
Es ļoti ceru, ka Latvijā atbilstošās izmeklēšanas un uzraudzības iestādes rīkosies līdzīgi. Jo esošā situācija skaidri un gaiši grauj mūsu reputāciju ārvalstīs, un uz to norāda arī Eiropas Komisija. Un vakar angļu avīzē The Guardian parādījās ļoti plašs raksts par to, par kādām naudas atmazgāšanām te ir runa un no kurienes tā nauda, visticamāk, ir nākusi. Un tā ir Krievija. Un tur arī tas „vilnis” ir iesaistīts... teiksim, Jūrmalas „vilnis” ir iesaistīts visā šinī pasākumā. Tas tur ļoti skaidri parādās, tas ir viens skaidrs un gaišs pierādījums, kā mūsu šī nerīcība, varētu teikt, grauj mūsu slavu. Un šie jautājumi būtiski skar Krievijas un Latvijas intereses, un es tiešām izsaku cerību, ka abas valstis varētu šīs problēmas atrisināt. Es domāju, tas jādara ir Eiropas Savienības un NATO partnerības kontekstā. Es varētu pieminēt arī to, ka EDSO sanāksmēs, vismaz Monako, arī par šīm lietām mēs diezgan plaši runājām un pieņēmām rezolūciju, kas nebija nekādā veidā vērsta pret Krieviju, bet kas bija par to, ka vajadzētu aizstāvēt Krievijas intereses un Krievijas iedzīvotāju intereses. To pieņēma ar milzu vairākumu, un tikai divas delegācijas - vienu jūs varat iedomāties, bet otru es nenosaukšu - balsoja „pret”.
Es vēl gribu pieminēt to, ka mums vajadzētu pēc iespējas spēlēt aktīvu lomu Gruzijā un veicināt... Gruzija, kā jau mēs dzirdējām, vēl arvien cenšas iekļauties Eiropas Savienībā un NATO, un tas arī būtu mūsu ārlietu interesēs, ka šī valsts tur iekļaujas. Tā ka mums būtu jādara viss iespējamais, lai viņi to varētu darīt. Un patlaban tā galvenā problēma ir, ka no turienes nāk ziņas, kas nav pārāk labvēlīgas Gruzijai. Dažas no tām ir baumas, bet dažās noteikti ir zināma patiesība par cilvēktiesību pārkāpumiem, par izrēķināšanos ar opozīciju, un par tādām lietām, kuras mēs īsti nevaram atbalstīt. Tā ka, es domāju, mēs palīdzētu arī Gruzijai, ja mēs palīdzētu tiem spēkiem Gruzijā, kas iestājas par demokrātiju, - palīdzētu viņiem demokrātiju un pēc pēdējām vēlēšanām, kuras notika ļoti godīgi, tās milzīgi lielās cerības pilnveidot. Es esmu bijis uz četrām vēlēšanām, bet es neesmu redzējis nevienas, kas ir bijušas tik labi izkārtotas, bijušas tik atklātas, kur nebija... Es teiktu, ka tur, ko mēs redzējām, nebija nekādu problēmu. Tā ka bija liela cerība, ka tur demokrātija attīstīsies un augs, taču tagad liekas, ka tur ir radušās zināmas bremzes. Mums vajadzētu darīt visu iespējamo, lai tās bremzes noņemtu.
Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A.Ašeradens (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministr! Kolēģi! Atļaujiet tiešām Saeimu apsveikt ar lieliskām debatēm, kaut gan pārsteidza tas, ka ārpolitikā vislielāko kritiku mēs saņēmām no ārpolitikas jautājumu ekspertiem; vislielāko kritiku tieši no koalīcijas partneriem, kas bija liels pārsteigums, un man liekas, ka šīs debates ieies vēsturē tieši ar šo uzstādījumu.
Bet, kaut arī ārlietu ministra ziņojumā tika iezīmēti daudzi un dažādi darbības virzieni, manuprāt, Latvijas kā valsts lielākais ārpolitikas izaicinājums pēc pievienošanās eirozonai 2014.gadā būs spoža Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā, nosakot pasaules lielākās ekonomikas politisko dienas kārtību sešu mēnešu garumā. Šī notikuma sekmīga vadība vai nu ļaus pozicionēt Latvijas vārdu starptautiskajā politiskajā arēnā jaunā, kvalitatīvā pakāpē, vai arī marginalizēs to uz ilgiem laikiem.
Šajā kontekstā mums visiem kopā - parlamentam un valdībai, nevis tikai ārlietu resoram vien - intensīvi jāturpina darbs pie prezidentūras programmas kvalitātes... satura kvalitātes un veiksmīgas procesa realizācijas.
Jāatceras, ka Saeimai šajos procesos ir nozīmīga loma un iespējas, kuras būtu efektīvi jāizmanto.
Pirmkārt, gatavojoties Latvijas prezidentūrai, ir pilnveidojama lēmumu pieņemšana un komunikācija Eiropas Savienības jautājumos, kam jānodrošina ātra un efektīva lēmumu pieņemšana.
Mums ir bijusi brīnišķīga iespēja redzēt citas prezidentūras praksē, un ir skaidrs, ka mēs varēsim pavirzīties uz priekšu, tikai atmetot liekas birokrātiskas procedūras. Turklāt šajos procesos mums ir jāatceras par sabiedrības informēšanu un tās līdzdalību tajos.
Otrkārt, vēlos atgādināt par nacionālo parlamentu tiesībām un lomu, aktīvi iesaistoties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, izvērtējot subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektus tiesību aktu priekšlikumiem. Kā rāda Saeimas pieredze, 2012.gadā attiecībā uz regulu darba tiesību jomā saistībā ar mums labi zināmo „LAVAL UN PARTNERI” lietu, nacionālajiem parlamentiem ir lieliskas iespējas parādīt dzelteno kartīti par tiem jautājumiem, kuri nav pietiekami kvalitatīvi sagatavoti Eiropas Savienībā.
Tāpat būtiska ir parlamenta agrīna iesaistīšanās politikas dokumentu un tiesību aktu projektu apspriešanā, izskatot sākotnējās pozīcijas Eiropas lietu komisijā un nozaru komisijās.
Saistībā ar Latvijas ārpolitiskajām aktivitātēm vēlos minēt divas, manuprāt, ārkārtīgi būtiskas dimensijas - Baltijas jūras reģiona attīstības dimensiju un Austrumu partnerības dimensiju.
Baltijas dimensijas attīstības kontekstā apsveicu ārlietu ministra uzstādījumu par ciešāku attiecību izveidi ar Poliju. Šodien spožajā Kalniņa kunga paustajā - latvieši pasaules redzējuma izpratnē -, kurā viņš iezīmēja sešus apļus, es gribētu teikt, ka, ja mēs varētu sacīt, ka Polija atrodas... ja mēs varētu Poliju definēt otrajā - Baltijas reģiona - aplī, tad es gribētu teikt, ka patiesībā Polija veido tiltu uz mūsu pirmo apli - uz mūsu kaimiņvalstīm. Un, manuprāt, tieši pēdējos gados mēs esam sākuši nopietni apzināties, cik nozīmīga loma Latvijas drošībā un tautsaimniecības attīstībā ir Polijai. Īpaši aicinu aktīvāk domāt un strādāt pie Polijas attiecību veicināšanas ar Latvijas trešo zvaigzni - Latgali, ievērojot tās ciešās vēsturiskās saites, kas vieno Latgali ar Poliju.
Šajā brīdī svarīgs ir arī Latvijas atbalsts Austrumu partnerības valstīm to centienos tuvināties Eiropas struktūrām, un Latvija sekmīgi turpina veicināt sadarbību ar šīm Austrumu partnerības valstīm.
Arī Labklājības ministrija, kuru arī man ir tas gods pārstāvēt, šogad noslēdza sadarbības memorandu ar Azerbaidžānas Valsts komiteju ģimenes, sieviešu un bērnu jautājumos un šobrīd attīsta idejas par iespējamo sadarbību Twinnig programmas ietvaros dažādos sociālās politikas jautājumos.
Tāpat ministrija attīsta sadarbības iespējas ar Moldovas institūcijām. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā 2013.gadā prognozējamo asociācijas līguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Moldovu.
Uzskatu par svarīgu vēlreiz atgādināt Latvijā joprojām nenovērtētu, bet šodien daudzreiz pieminētu ārpolitikas jomu - attīstības sadarbību, kuras finansējuma ziņā Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Lai gan Latvija varētu būt labs ideju un pieredzes donors un tās eksperti varētu sniegt kvalitatīvu ekspertīzi Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārās jomās, attīstības politikas budžeta iespējas ir ļoti ierobežotas. Un šeit lieki būtu vēlreiz atgādināt Raiņa slaveno citātu par dodot gūto.
Donora pieredzes iegūšana Latvijai svarīga ir arī OECD dalībvalsts statusa kontekstā, kas neizbēgami saistīts ar lielāku iesaistīšanos ekspertīzes sniegšanā un atbalstu valsts politiku pilnveidei. Domāju, ka nav jāatgādina par OECD dalībvalsts statusa sniegtajām priekšrocībām gan attiecībā uz automātisku valsts kredītreitinga paaugstināšanu, gan signālu investoriem par investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt veicina uzņēmējdarbības pieaugumu un darba vietu izveidi. Jāatzīmē, ka jau šobrīd Labklājības ministrija sociālo politiku izstrādē balstās uz OECD ekspertu rekomendācijām attiecīgajās jomās.
Vēl viens nenoliedzami svarīgs uzdevums, kas turpinās 2013.gadā, ir saikne ar diasporu ārvalstīs. Mums visiem šeit jāatceras, ka katrs desmitais Latvijas pilsonis atrodas ārpus Latvijas un katrs astotais jaunais Latvijas pilsonis ir dzimis ārzemēs. Šajā nolūkā Latvijas amatpersonām ārkārtīgi būtisks ir Ārlietu ministrijas izstrādātais rīcības plāns sadarbībai ar latviešu diasporu 2013.-2015.gadam. Vēlos uzsvērt, ka Latvijas institūcijām būtu jādara viss iespējamais, lai aizsargātu Latvijas pilsoņu tiesības un likumīgās intereses citās valstīs. Atzinības vērts ir 2012.gadā izveidotais palīdzības mehānisms Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs; tas ļauj sniegt palīdzību krīzes situācijās nonākušajiem.
Taču ir aktīvi jāstrādā arī pie citiem atvērtajiem jautājumiem. Šobrīd dažu Eiropas Savienības valstu uzsāktā diskusija par iespējamo sociālo garantiju diskriminējošu ierobežošanu attiecībā uz citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri šajās valstīs ieradušies brīvās darbaspēka migrācijas rezultātā, liek domāt, ka nākotnē mums būs jāpieliek daudz lielākas pūles savu tautiešu interešu aizsardzībai ārvalstīs.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Labdien, kolēģi un tie visi, kas vēl ir palikuši uz šīm debatēm un seko tām līdzi!
Ministra kungs, es rūpīgi izlasīju jūsu ziņojumu divas reizes. Es saprotu, ka ir ļoti ērti runāt par lietām, par kurām mums nav jāuzņemas atbildība, kurās no mūsu pozīcijas nekas nav atkarīgs un par kurām pašiem īpaši arī nav jādomā - viss jau ir izdomāts un izlemts: par Sīriju, par Izraēlas un palestīniešu attiecībām, par Irānas kodolprogrammu. Protams, var par to visu lemt, un tur mums būtu jābūt kādai pozīcijai, bet tas viss vairāk... Ja mēs skatāmies uz tādu mūsu ārpolitisko darbošanos, tas atgādina anekdoti par to (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.), kā tiek sagaidīts Jaunais gads. Savā starpā sarunājas kaimiņi un jautā: „Nu, ko jūs izlēmāt par Jauno gadu? Izlēmāt?” - „Jā, izlēmām.” - „Un ko jūs izlēmāt?” - „Lai nāk!”
Nu, apmēram līdzīgi šinī ziņojumā šie spriedelējumi. To pašu var teikt par mūsu ārpolitiku, lai gan izvairīšanās no atbildības, no atbildīgiem lēmumiem - tā tas jau ir ne tikai ārpolitikā, tas caurstrāvo visu mūsu politiku. Paskatīsimies pēdējos notikumus - par algu pacelšanu, par iepirkumiem! Arī tur jau mēs ne par ko neatbildam!
Un no šī aspekta mēs varam tiešām teikt, ka mūsu ārpolitika ir mūsu iekšpolitikas turpinājums. Patiesībā mums nav savas ārpolitikas. (Starpsaucieni. No zāles dep. A.Latkovskis: „Tas ir vislabākais... !”) Un lielos vilcienos mēs to arī saprotam.
Skaidrs, ka bez šiem subjektīvajiem faktoriem ir arī objektīvie faktori, kuri mums ir jāievēro un kuri mums to nosaka. Jūs smejaties, bet es to varu jums vienkārši pierādīt - tiem, kas tam netic.
Tātad, ja mums ir sava politika, tas nozīmē... Sava politika... Tātad tā balstās uz mūsu pašu pieņemtiem lēmumiem, uz secinājumiem, ko mēs esam izdarījuši no tās informācijas, kuru mēs esam ieguvuši, kuru esam verificējuši, ka tā ir patiesa. Tad mēs varētu runāt, ka mums ir kaut kas savs.
Tātad - ko no tā visa mēs darām? Vai mums ir šāda informācija? Vai mēs strādājam pie tā, lai mums būtu šāda objektīva informācija, kuru mēs varam pārbaudīt, ka tā ir objektīva? Vai mēs to analizējam? Vai mēs izdarām secinājumus no tās? Vai mums ir savi lēmumi? Ko mēs no tā visa izdarām?
Pamatā ir copy-paste režīms tam visam. Es viennozīmīgi nevaru izteikties par visiem lēmumiem, bet man ir bažas, ka pat ar lēmumiem bieži vien tieši šādā režīmā tas notiek. Ja tas tā nav... ja kāds uzdrošināsies apgalvot, ka tas tā nav, tad... Es paņēmu vienu frāzi no šī ziņojuma: „Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmēs Latvijas ārpolitiku, ir situācijas attīstība Eiropas Savienībā.” Tādā gadījumā, lūdzu, iedodiet man šīs situācijas analīzi un secinājumus no tā, kas tur būs, un savus lēmumus, ko mēs tālāk darīsim. Lūdzu, nolieciet man priekšā visu šo ķēdīti! Ja šīs ķēdītes nav, tad nāksies tomēr piekrist tam, ka diez vai mēs īsti varam runāt par to, ka mums ir sava ārpolitika.
Ja tā būtu... ja mums tik tiešām būtu sava ārpolitika un ja mēs turētu roku uz pasaules pulsa, sekotu līdzi tam, kas notiek, tad šodien ārlietu ministra uzruna mums sāktos ja ne ar Kamerona, britu premjera, runas analīzi, tad vismaz ar to, ko ir teicis Obama, - ar viņa runas analīzi par to... par viņa šiem jaunajiem akcentiem, kas tur ir salikti. Neko tādu mēs nedzirdējām. Tas nav pārmetums ministra kungam, jo vienkārši tāda ir copy-paste sistēma. Un šinī sistēmā, protams, to ir grūti izdarīt.
Šķiet ironiski, bet, ja mēs paļaujamies uz to, ka mūsu ārpolitika ir Eiropas ārpolitika, tad cik lielā mērā mēs varam runāt par Eiropas ārpolitiku kā tādu? Vai tai ir šī vienotā ārpolitika? Ne velti, ja mēs paskatāmies uz pēdējiem, teiksim, notikumiem Mali vai britu premjera uzrunu... Kā tas izskatījās Mali? Vai tas bija Eiropas lēmums par to, ka tur vajag iesaistīsies? Nē, nekas tamlīdzīgs! Tā bija Francija, kura izdomāja, ka tai to vajag, un tā to arī darīja. Bet mums... tas, ko mums būtu ļoti svarīgi saprast... Mums būtu ļoti svarīgi saprast, ka šī Eiropas ārpolitika pamatā ir vienkārši atsevišķu lielvalstu interešu politika, ko tās mēģina lobēt un tām piepulcēt klāt citas valstis, lai tās varētu lobēt savas intereses.
Skaidrs, ka mēs, to visu saprotot, ne jau sāksim vīpsnāt un pārmest bagātajām lielajām valstīm. Tās rīkojas ļoti racionāli, ļoti pareizi. Mums jāskatās, kā mēs to varam izmantot priekš sevis, tanī pašā laikā saprotot, ka tas nav nekas tāds, uz ko mēs varēsim droši paļauties, jo jebkurā brīdī visa situācija var mainīties. Un tādā ziņā britu premjers Kamerons mums ir iedevis lielisku dāvanu - padomāt par to un ieraudzīt, ka jebkurā brīdī kāda liela lielvalsts var pateikt: „Ziniet, tas ir manas valsts interesēs - kaut ko pamainīt!” Un līdz ar to tas viss, ko mēs būsim sabūvējuši, šis namiņš, vienkārši strauji sabruks. Un tas tikai vēlreiz apliecina, ka ārpolitika - tas ir instruments, ko valsts izmanto, lai risinātu savas iekšpolitikas iekšējos uzdevumus. Tāpēc mums nevajag šeit dzīvot ilūzijās, ka kāds speciāli domās par mums. Es nedomāju, ka kādas valsts iekšpolitikas uzdevumos ir rakstīts: parūpēties par Latviju! Jūs to nevienas valsts politikā neatradīsiet!
Tāpēc es būtu gribējis redzēt, ka šinī ziņojumā mēs runātu par tām lietām, kuras mēs varam risināt un kuras būtu atkarīgas no mums, - tātad runātu nevis par Irānas kodolprogrammu, bet par Visaginu, par to, kāda ir mūsu attieksme pret to. Ko mēs ar to darīsim? Kā mēs skatīsimies uz šo projektu? Vai mēs to virzīsim vai nevirzīsim? Kāda būs mūsu attieksme?
Mans priekšlikums būtu tāds, ka mēs uz Visaginu skatītos nevis vienkārši kā uz enerģētikas projektu, bet kā uz ģeopolitisku projektu, kāds tas pēc būtības arī ir. It sevišķi priekš Lietuvas, kurai tas ģeopolitiski ir ļoti svarīgs projekts.
Un, ja mēs skatāmies šādā dimensijā, tad mums parādās krietni plašāks spēles lauks, jo mēs runājam nevis vienkārši, cik kurš tur ko ieguldīs, bet mēs runājam par to šādi: klausieties, ja jau tas ir ģeopolitisks projekts, kurā mēs līdzdarbojamies, tad ziniet, ka šeit ir vēl arī citas lietas, kuras paralēli vajadzētu atrisināt! Vispirms - kā tad būs ar tām sliedēm pie Reņģes, kuras jūs nojaucāt, lai mūsu kravas neietu... lai Baltkrievijas kravas neietu uz mūsu ostām? Kā palika ar jūras robežu? Atrisinām sākumā to un tad ķeramies klāt pie Visaginas, kas jums ir vajadzīga!
Pretējā gadījumā - kā tad sanāk? Jūs gribat, lai mēs darām to, ko vajag jums, bet tas, ko vajag mums, atkal var pastāvēt un pagaidīt, un palikt neatrisināts.
Tāpat ar Rail Baltica. Kāpēc mēs nerunājam šinī ziņojumā par Rail Baltica? Lūk, tās ir lietas, par kurām mums vajadzētu runāt. Tie ir tie lēmumi, kuri no mums varētu būt atkarīgi un kuri reāli mūs varētu iespaidot. Ja šis projekts tik ļoti igauņiem ir vajadzīgs, bet mēs zinām, ka mūsu ekonomiskais labums no tā būs apšaubāms, tad mums skaidri tas ir jāpasaka. Mēs esam gatavi to īstenot tad, ja Eiropa dos Eiropas infrastruktūras finansējumu, jo mēs to nefinansēsim no savas nacionālās aploksnes. Lai tad igauņu komisārs, kurš atbild par transportu Eiropā, saspringst un parūpējas, ka tas sāk jau notikt! Es redzu, ka tādā veidā šī ārpolitika reāli mums sāktu parādīties un kalpotu mūsu interesēm.
Tāpat es labprāt dzirdētu vairāk par kohēziju, par lauksaimniecības maksājumiem, citādāk atkal ir šīs gludās, pareizās frāzes... Bet, ja mēs paskatāmies, kāds ir to izpildījums, tad nav... Piemēram: „Latvija, pievienojoties vienotajai Eiropas valūtai, vēlas redzēt stabilu un spēcīgu Eiropas monetāro savienību, kuras pilnveides rezultātā tiktu veicināta sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana starp ES dalībvalstīm un reģioniem.” Jā, mēs to vēlamies. Bet kā mēs to domājam panākt? Kur tas parādās šinī ziņojumā? Šinī ziņojumā nekā tāda nav. Un, redziet, ja mēs paskatāmies, kas reāli notiek, - ir tikai propaganda ap to visu, kas ir. Kur ir analīze? Kur ir analīze par to, kas būs šinī sistēmā un kas notiks? Kas ir tās izmaiņas, kas tur tiek veiktas? Mēs zinām, ka veidojas šī jaunā ciešākā ekonomiskā un monetārā sadarbība un ka pilnīgi jauna kārtība var iestāties... Nesen pa televizoru tika rādīta Leimaņa vecā labā filma „Vella kalpi”, un tā situācija, ko tur parāda, ir šodienas situācijai ļoti līdzīga: pie Rīgas stāv karaļa Gustava karaspēks, kurš ir gatavs to ieņemt, un ir gudrie tautas valstsvīri, kuri saka: „Mums vajag pēc iespējas ātrāk Rīgu atdot!” Un ir dumjā tauta, kura pretojas, kura saka: „Nē, mēs cīnīsimies par savu Rīgu, mēs negribam atdot suverenitāti!” Un šodien tā situācija ļoti līdzīga. Un tur bija arī... (No zāles dep. J.Reirs: „Pie kā tas noveda?”) Un tur bija tas mācītājs Samsons, šķiet, kuram bija apsolīts: ja Rīgu ātrāk atdos, tad viņš tiks augstā amatā. Un tad viņš tos, kuri pretojās tai Rīgas atdošanai... Ko viņš ar viņiem darīja? Viņš sauca viņus par vella kalpiem, jo viņi kalpojot pašam nelabajam. Nu, vai jums tas neatsauc atmiņā šo pašu situāciju? (Starpsaucieni no zāles.) Kas pašlaik notiek ar diskusijām par eiro? (Starpsaucieni no zāles.)
Ko es gribētu teikt noslēgumā, jo manas uzstāšanās laiks jau beidzas? Es ļoti negribētu, lai mēs tā kā tanī filmā stāvētu ar trīcošām rokām, turēdami uz spilventiņa atslēgas - savu suverenitāti: „Nu, ātrāk to paņemiet!” Es gribētu, lai, pirms tas viss notiek, mums būtu uztaisīta reāla analīze: kādas tad ir tās iespējas mums tajā jaunajā sabiedrībā, kurā mēs atradīsimies, un kādas ir alternatīvas, ja mēs tur neatradīsimies? Ja mēs to nevaram izdarīt, tad patiesībā tas mūsu mērķis... To mēs darām tāpēc, ka mēs mēģinām atkal noņemt no sevis atbildību, gribam neko nedarīt.
To, ko es gribētu... Ja drīkst, es pabeigšu savu domu. (Smiekli un starpsaucieni no zāles.) Ārlietu ministrija atnāca ar tādu sterilu, gludu ziņojumu, eleganti noslēpjot visus savus „asos stūrus”. Tiešām profesionāli uztaisīts! Bet es domāju, ka uz nākošajām debatēm būtu daudz lietderīgāk, ja šis ziņojums nebūtu šāds elegants un nogludināts, ja tajā būtu šie „asie stūri”, par kuriem mēs varētu diskutēt, kaut vai par to pašu Visaginu.
Teiksim, otrs aktuāls temats, kas, es domāju, būs aktuāls arī uz nākošajām ārpolitikas diskusijām un ko jūsu kolēģis, ekonomikas ministrs, jau ir pacēlis, - par šiem elektrības tarifiem, kuri strauji pieaug dēļ zaļās komponentes, kura patiesībā ir mūsu ārpolitikas rezultāts, jo tie bijām mēs paši, kas pateicām, ka mēs gribam Eiropai pierādīt: mēs būsim paši zaļākie. Un esam uzņēmušies 40 procentu saistību. Diskutēsim par to! Varbūt mēs to varam kaut kādā veidā mainīt. Lūk, būs reāla diskusija, reāla domu apmaiņa. Citādāk ir tā - mēs šeit sēžam vairākas stundas, kaut ko runājam, bet kas būs mainījies pēc šīm debatēm? Kāda būs jēga mūsu ārpolitikai, kāda jēga būs sabiedrībai no šī visa, ko mēs te būsim sarunājuši? Un...
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”; „Lai izstāsta par draudzību ar...”)
I.Zariņš. Un tāpēc... Es pabeigšu domu, ja drīkst. (Starpsaucieni no zāles.) Savdabīgi sanāk - debates ir, bet par ko runāt īsti nav. (Zālē smiekli.) Mums ir... Es gribētu piedāvāt... Es gribētu aicināt, ka varbūt tādā pašā stilā mēs varam pamēģināt uztaisīt debates par citām jomām. Mums ir vēl citas tādas pašas jomas - izglītība, enerģētika; arī tur mums nav skaidrības par savu politiku. Uztaisīsim debates par tām! Tur vismaz būs kaut kāds... kaut kāds atlikums, ko varēs pēc tam... varbūt varēs novirzīt ārpolitikas debatēm.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par bumbvedēju!”)
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Cienījamā priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Iepriekšējais runātājs, protams, izraisīja zināmu jautrību, taču nekā jautra te nav.
Nav tā, ka Latvijai nav ārpolitikas! Pirms vairākiem gadiem Latvijai bija trīs ārpolitikas: viena ārpolitika bija Valsts prezidentei, otra bija ārlietu ministram, trešā bija Ārlietu komisijas vadītājam Saeimā. Šodien jūtams progress - šobrīd ir divas ārpolitikas: viena ir ārlietu ministram un otra - aizsardzības ministram.
Ārlietu ministram tā ir ļoti atturīga, izvairīga, kautrīga, turpretī aizsardzības ministrs droši, pārliecinoši nosauc lietas īstajos vārdos. (No ZZS frakcijas: „O, jā!”)
Šī gada 4.janvārī Latvijas Radio 1 raidījumā „Krustpunktā” ārlietu ministrs pirmo reizi publiski stāstīja par šo savu sagatavoto un iesniegto ziņojumu, un manī viesās tāds optimisms, ka beidzot ārlietu ministrs šajā ziņojumā sniegs skaidru, nepārprotamu vēstījumu pasaulei par Latvijas attiecībām ar Krieviju. Šajā raidījumā ārlietu ministrs, manuprāt, ļoti labi formulēja, kāda ir Krievijas dubulto standartu politika, kā Krievija vērtē cilvēktiesību stāvokli citās valstīs un kāds ir cilvēktiesību stāvoklis Krievijā.
Tā nu ar nepacietību gaidīju Eiropas lietu komisijas sēdi, cerēju, ka mēs to visu varēsim izlasīt un ka visai pasaulei tas tiks pavēstīts, ka Krievija regulāri iejaucas Latvijas iekšējās lietās, taču diemžēl šajā ziņojumā tikai divās vietās īsās rindkopās ir formulētas šīs attiecības. Tātad sanāk, ka mums ar šo kaimiņu ir bijušas problēmas tikai referendumu un nepilsoņu jautājumos. Taču mums nav problēmu ar to, ka mums regulāri jāizsniedz „vilka pases” tiem, kuri šeit brauc ietekmēt vietējos politiķus, bet ne tikai - arī nevalstiskās organizācijas. Mums nav problēmu ar plašsaziņas līdzekļiem, kas šeit, īstenojot tā saukto maigo varu, nodarbojas ar Kremļa... Putina propagandu. Mums, izrādās, citu problēmu nav, ministra kungs!
Es uzskatu, ka šis ziņojums ir nepilnīgs, un es ļoti gribētu, lai nākamā gada janvārī tas būtu daudz pilnvērtīgāks. Varbūt pieaiciniet palīgā aizsardzības ministru Pabrika kungu, kurš, manuprāt, diezgan labi Edvarda Lūkasa stilā ir formulējis, kādi ir Krievijas maigās varas instrumenti Latvijā. Tātad es vienkārši aicinu jūs abus divatā to uzrakstīt. Arī viņa pārmetumi šeit un ironija par muskuļiem, protams, ir izprotami dažādi, bet es to saprotu tā, ka šajā dokumentā nav neviena „muskuļa”. Es nesaku, ka ir jādemonstrē muskuļi starptautiskajai sabiedrībai, bet vismaz parādīt, ka mums ir normāla miesas uzbūve, mēs taču varam.
Jautājums ir tāds: vai Latvija 2015.gadā, kad tā būs prezidējošā valsts, būs neatkarīga, Rietumu vērtības pārstāvoša valsts nacionālu nāciju... nacionālu valstu, nāciju Eiropā vai arī Latvija būs Krievijas interešu pārstāve Eiropas Savienībā un NATO?
Mēs šodien nezinām, kas pārstāvēs Latvijas valsti 2015.gadā. Mēs nezinām, kādi būs vēlēšanu rezultāti. To, kas veidos nākamo valdību. Mēs to šobrīd nezinām! Ja mēs labi strādāsim, iespējams, ka mēs to veidosim, bet, ja slikti, tad, iespējams, tie būs populisti, un tie būs prokremliskie politiskie spēki. Tātad šim ziņojumam šodien ir jābūt kā ceļa rādītājam jau šai nākamajai valdībai. Šim ziņojumam tādam vajadzēja būt. Tas tāds nav.
Un visbeidzot es aicinu jūs, ministra kungs, vairāk tomēr mācīties - un atkal kārtējo reizi jau teikšu - no mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri attiecībās ar Krievijas politiku ievēro kaut ko līdzīgu drošas distances doktrīnai.
Tātad es aicinu veidot jaunu doktrīnu - drošas distances doktrīnu - attiecībās ar šo valsti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Es vēlos nedaudz paturpināt mūsu ārlietu ministra izvirzīto tēzi par to, ka modernajā diplomātijā ekonomika dominē 90 procentu apmērā.
Proti, pēdējā gada laikā Zemkopības ministrijai eksporta veicināšana ir viens no būtiskākajiem orientieriem, plānojot sadarbības attīstību ar Eiropas Savienību un arī ar trešajām valstīm.
Ņemot vērā esošās galvenās tirdzniecības plūsmas, konsultējoties ar uzņēmējiem un NVO, analizējot to, kāds progress ir bijis pēdējo gadu laikā, un apzinot jaunus potenciālos tirgus, Zemkopības ministrija īsteno virkni pasākumu eksportspējas celšanai, un, lai segtu šo komandējumu izdevumus, piedalītos izstādēs, nodrošinātu šo ārvalstu delegāciju uzņemšanu, tiek izmantoti gan valsts, gan arī Eiropas Savienības fondos pieejamie finanšu resursi. Parēķinot, kādu atdevi ieguldītie līdzekļi un darbs sniedz Latvijas valstij, kāpinot eksporta apjomus un vērtību, redzam, ka tas ilgtermiņā atmaksājas ar uzviju.
Kopš 2009.gada lauksaimniecības un pārtikas, tāpat arī mežsaimniecības produkcijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm un trešajām valstīm turpina stabili pieaugt: 2011.gadā lauksaimniecības un pārtikas produkti tika eksportēti aptuveni 1 miljarda latu apmērā; 59 procentus no lauksaimniecības un pārtikas produktiem Latvija eksportē uz Eiropas Savienības valstīm, savukārt 35 procenti nozares produkcijas tiek eksportēti uz trešajām valstīm, kur izteikti - 69 procentu apmērā - dominē Krievija.
Un, piemēram, tas, ka ir atašejs Maskavā, Zemkopības ministrijai gadā izmaksā aptuveni 50 tūkstošus latu, un arī komandējumos uz Krieviju iztērētie līdzekļi Zemkopības ministrijai un tās padotības iestādēm sastāda vairākus tūkstošus, tomēr rezultāts, kādu sniedz politiskā līmeņa klātbūtne eksportceļu veidošanā un it sevišķi akūtu problemātisku jautājumu risināšanā, ir neatsverams eksporta uz Krieviju nodrošināšanā, un 2011.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta apjoms sastādīja vairāk nekā 300 miljonus latu (tas ir bez koksnes).
Un, runājot par meža nozares produkciju, jāteic, ka kopējais eksporta apjoms 2011.gadā ir bijis vairāk nekā 1 miljards; 83 procenti tika eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm - Zviedriju, Vāciju, Lielbritāniju, savukārt 16 procenti - uz trešajām valstīm. Un tur arī pārliecinoši dominē Krievija.
Līdz ar to var pārliecinoši teikt, ka Vācija un Krievija ir tirgi, kur nozīmīga loma ir gan lauksaimniecības un pārtikas produktu, gan meža nozares produkcijas noietam.
Līdz ar to es vēlos atbildēt arī savam kolēģim Dombravas kungam par viņa izvirzīto tēzi par rusofiliju. Faktiski mūsu ģeopolitiskais novietojums, kā arī preču un pakalpojumu noieta tirgi un mūsu potenciāls nosaka to, ka ir - es uzsveru! - līdzsvaroti jāsadarbojas attiecīgajās jomās gan ar Eiropas, gan Āzijas, gan arī... to skaitā arī ar NVS valstīm, ieskaitot Krieviju.
Tādēļ es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka valsts pienesums ar politisko un finansiālo iesaisti sadarbības ar ārvalstīm veicināšanā ir ļoti nozīmīgs, it sevišķi tirdzniecības jomā. Kā lielisku piemēru šai sadarbībai, kas izveidojusies... Kā lielisku šādas sadarbības piemēru var minēt arī to sadarbību, kas izveidojusies starp valsts iestādēm un uzņēmējiem, īstenojot ārvalstu vizītes, piemēram, zemkopības ministres vizītes uz Azerbaidžānu un Gruziju (jāņem vērā tas, ka būtisku lomu uzņēmējdarbības sadarbības veidošanā šajās valstīs ieņem tieši valstu iekšējie politiskie lēmumi un atbalsts šai ekonomiskajai sadarbībai); tāpat arī var pieminēt premjera vizītes kopā ar uzņēmējiem un citas.
Līdz ar to šādā veidā mēs īstenojam arī savas prioritātes. Protams, Eiropas Savienības kontekstā jāmin cīņa par vienlīdzīgiem tiešmaksājumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. Tāpat ir ļoti būtiski, lai, realizējot ārpolitikas prioritātes, valstī tiktu nosprausti un īstenoti produktīvi mērķi, izvairoties no neauglīgām diskusijām un aktivitātēm, ko mēdz radīt piederība dažādām politiskajām grupām.
Skatoties uz nākotnes mērķiem un prioritātēm, pozitīvi jāatzīmē aktivitātes, kuras šogad uzsāktas, nodibinot Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomi (padomes priekšsēdētājs ir ārlietu ministra kungs), kas ļaus arī īstenot pārdomātāku Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un ministru vizīšu uz ārvalstīm plānošanu, apzinot Latvijas prioritārās sadarbības valstis un veidojot pārdomātu savstarpējo dialogu, ņemot vērā politiskās un ekonomiskās intereses.
Un pēdējais. Es gribu piebilst, ka no 2013.gada vidus Latvija beidzot... Latvijai beidzot būs arī savs pārstāvis - Zemkopības ministrijas atašejs - Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO). Latvija līdz šim bija viena no tām nedaudzajām ANO dalībvalstīm, kurām tur nebija sava pastāvīgā pārstāvja. Un kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem es varu minēt to, ka Latvijai tad būs lielāka informētība un iespējas piedalīties starptautiskajās palīdzības programmās un projektos. Nodrošināt savu pārstāvi FAO, savu līdzdalību šajā organizācijā - tas nozīmētu ne tikai izdevumus, bet arī ienākumus, kas ilgtermiņā krietni pārsniegs ikgadējos ar dalību saistītos izdevumus.
Rezumējot es vēlos arī uzsvērt, ka, lai mēs spētu patiesi realizēt Latvijas mērķi - ekonomisko izrāvienu -, ir būtiski, lai pārtikas un meža sektors, tāpat arī citi sektori, protams, saņemtu nopietnu atbalstu no ārlietu dienesta.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es domāju, ka Eiropas Savienības valstu ārpolitika pamatā balstās uz Eiropas Savienības kopējām politikas un ārpolitikas pamatnostādnēm.
Es gribu pieskarties ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ziņojuma vienam jautājumam - drošībai un drošības politikai -, jo tā ir arī valsts aizsardzības politika. Pareizi tika atzīmēts, ka Latvija ir uzņēmusies savā valsts aizsardzības koncepcijā, ko apstiprinājām pagājušajā gadā... Tur ir ierakstīts, ka aizsardzības budžets pakāpeniski pieaugs līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to rekomendē NATO.
Bet kā ir realitātē? Kā atzīmēts valsts pamatbudžeta izdevumu funkcionālajā sadalījumā, aizsardzības budžetu 2014.gadā ir plānots samazināt līdz 0,8 procentiem, bet 2015.gadā - līdz 0,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Man ir jautājums aizsardzības ministram: kā aizsardzības ministrs to pamato un skaidro saviem NATO valstu kolēģiem?
Nākamais. Rinkēviča kungam ir liela pieredze darbā Aizsardzības ministrijas struktūrās, tāpēc ir lūgums viņam palīdzēt Aizsardzības ministrijai izpildīt Nacionālās drošības likuma 11.pantā noteikto, ka Aizsardzības ministrija izstrādā un realizē valsts aizsardzības politiku. Aizsardzības ministrijas mājaslapā nav skaidri formulēts, kāda ir valsts aizsardzības politika, un tas rada zināmu neloģiskumu budžetā. Šā gada budžetā ir ierakstīts: valsts aizsardzības politikas realizācijai paredzēti mazāk nekā 10 miljoni latu. Tad ir jautājums: kur tad tā pārējā nauda tiek tērēta?
Bet te ir ne tikai tas neloģiskums. Vakar, uzklausot Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā Valsts kontroles ziņojumu par administratīvā transporta... vieglo automašīnu izmantošanas lietderību Aizsardzības ministrijā un Nacionālajos bruņotajos spēkos, neizpratni izsauca fakts, ka nepieciešamo administratīvā transporta līdzekļu skaits balstās uz konceptu, kas tika izstrādāts pirms iestāšanās NATO. To paveica Edgars Rinkēvičs un es, kad mēs vēl strādājām Aizsardzības ministrijā un es biju štāba priekšnieks. Bet tagad, man liekas, mēs esam iestājušies NATO jau pirms 10 gadiem, un mūsu valsts aizsardzības politika, kas tajā reizē bija balstīta uz totālu teritoriālu aizsardzību, laikam ir mainījusies. Tāpēc man ir jautājums ārlietu ministram: vai tagad valsts aizsardzības politika nav mainījusies?
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā ASV vēstniece skaidri formulēja, ka NATO valstu militārā pašaizsardzība ir NATO valstu kolektīvā aizsardzība. Klausoties Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvjus dažādās Saeimas komisijās, radās priekšstats, ka viņi vēl joprojām dzīvo pagājušajā - 20.gadsimtā. Tādēļ lūgums ārlietu ministram Rinkēviča kungam palīdzēt viņiem izprast 21.gadsimta drošības un aizsardzības politiku. Iespējams, jāsāk ar vienotu vārda „aizsardzība” izpratni.
1992.gadā bija likums „Par valsts aizsardzību”. Pirmajā pantā uzreiz bija skaidrojums, kas ir valsts aizsardzība. Tagad to traktē dažādi. Tādēļ Nacionālās apvienības programmā mēs piedāvājam vārdu „aizsardzība” saprast Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā kā pasākumu kopumu cīņā ar NATO stratēģiskajā konceptā noteiktiem draudiem, riskiem, izaicinājumiem. Un tie ir četri. Tie ir: globālais terorisms, kiberaizsardzība, energoresursu aizsardzība un globālā klimata izmaiņas. Pagaidām mēs neesam... Mēs gribējām dzirdēt arī Aizsardzības ministrijas viedokli par šā vārda izpratni, bet mums neizdevās to saņemt. Domāju, ka ārlietu ministram Rinkēviča kungam varētu būt sava... savs šī vārda... sava šī vārda izpratne.
Latvijā mēs beidzot varētu vienoties un saprast vienādi tos vārdus, kurus mēs bieži lietojam, bet kurus katrs dažādi saprotam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministr! Vēstnieki! Ekselences! Klātesošie! Deputāti un deputātes! Es runāšu par enerģētiku. Enerģētika var būt mūsu ārpolitikas ierocis, un enerģētika var būt arī mūsu „klibā kāja”.
Mēs jau sešus gadus diskutējam par Visaginas atomelektrostaciju Lietuvā. Pēc Lietuvas Seima vēlēšanām, šķiet, šis process ir apstājies, un, iespējams, būs nepieciešams vēl viens referendums, jo, kā zināms, jau vienā referendumā Lietuvas tauta teica „nē” atomelektrostacijas būvniecībai Lietuvā. Latvijas pozīcija ir nogaidoša.
Diemžēl man ir jāvaicā: kur ir mūsu enerģētikas stratēģija un ko mēs paši gribam?
Ir labi, ka Latvijai un Baltijas valstīm nozīmīgākie enerģētikas infrastruktūras projekti ir definēti Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānā jeb BEMIP, kura ietvaros ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu šobrīd tiek realizēti vairāki būtiski elektroenerģijas pārvades projekti.
2014.gadā tiks pabeigta Igaunijas un Somijas otrā starpsavienojuma EstLink 2 izbūve, līdz ar to kopējās pārvades jaudas starp valstīm sasniegs 1000 megavatus, būtiski uzlabojot un nodrošinot tehniskās iespējas elektroenerģijas tirdzniecībai starp šīm valstīm.
Baltijas elektroenerģijas sistēmas darbību uzlabos arī Zviedrijas un Lietuvas starpsavienojums NordBalt, kura izbūvi plānots pabeigt 2016.gadā, savienojot Lietuvas elektrosistēmu ar biržas Nord Pool Spot Zviedrijas cenu zonu.
Un atkal man jājautā: kur mēs šeit varam izlasīt Latvijas vārdu?
Eksperti norāda: kamēr Latvijai nebūs alternatīvas gāzes piegādes, tikmēr gāzes tirgus liberalizācija reāli nav iespējama. Ekonomikas ministrija šodien visai negribīgi ir izrādījusi gatavību uzsākt pārrunas ar Eiropas Komisiju, kā arī ar kompāniju „Latvijas Gāze” un tās akcionāriem par iespēju liberalizēt gāzes tirgu mūsu valstī. Šis jautājums ir svarīgs gan Latvijai, gan Eiropai, un būtu ļoti labi, ja to būtu paredzēts sākt risināt jau tuvākajā laikā, ņemot vērā, ka „Latvijas Gāzes” monopols šeit beidzas 2017.gadā. Un ir skaidrs, ka šīs kompānijas akcionārs Krievijas koncerns Gazprom nevēlas zaudēt monopola pozīcijas Latvijā, un, no Gazprom pozīcijām skatoties, tas šķiet saprotams. Lielākā problēma, kas Latvijai ir saistībā ar nepieciešamību pēc tirgus liberalizācijas, - mums joprojām nav alternatīvas gāzes piegādes. Jāņem vērā, ka šis liberalizācijas jautājums ir svarīgs ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai. Ir skaidrs: kamēr Latvijā nebūs LNG jeb sašķidrinātās gāzes piegādes, tikmēr arī reālas liberalizācijas nebūs. Mēs redzam, ka kopējais Baltijas valstu LNG termināļa projekts mums ies secen. Šobrīd tiek diskutēts par tā atrašanās vietu Somijā.
Mums ir jādomā par alternatīvām, un kāpēc gan nevarētu būt daudz mazāka LNG termināļa izbūve uz komerciāliem principiem Liepājas, Ventspils vai Rīgas ostās, kas spētu radīt alternatīvas gāzes piegādes?
Šajā kontekstā arī ir jāatgādina, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve pieder Latvijas valstij, kura to ir iznomājusi „Latvijas Gāzei”. Tas nozīmē, ka perspektīvā Inčukalns būtu veidojams par krātuvi, ko var izmantot ne tikai „Latvijas Gāze”, bet arī citi gāzes piegādātāji. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jau tagad var!”)
Citiem vārdiem sakot, gāzes tirgus liberalizācija Latvijā ir iespējama, un galvenais ir aktīvi rīkoties, lai jau 2017.gadā šis process varētu notikt.
Viens ir skaidrs: enerģētikai ir jābūt vienam no Latvijas ārpolitikas būtiskiem elementiem. Šobrīd diemžēl, redzot to, ka netiek veiktas visas šīs nepieciešamās darbības, lai mēs jau 2017.gadā varētu paveikt to, kas ir ierakstīts Eiropas Savienības enerģētikas plānošanas dokumentos... lai mēs varētu veiksmīgi to realizēt, aicinu uz enerģētiku skatīties kā uz būtisku ārpolitikas ieroci, un par enerģētiku atbildīgās amatpersonas, it īpaši ekonomikas ministru, aicinu pievērst vislielāko uzmanību šim jautājumam, jo, kā zināms, šis datums var pienākt diezgan ātri, un tad mēs varētu arī nebūt sagatavoti, lai izdarītu šīs vajadzīgās kustības.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingai Vanagai.
I.Vanaga (RP).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Ministri! Kolēģi un visi, kuri seko līdzi sēdei! Es savā runā pievērsīšos diasporas jautājumam, kas ir ļoti būtisks, jo tā ir mūsu valsts saiknes uzturēšana ar tiem, kuri dzīvo citās valstīs. Tas ir saistīts, protams, arī ar nacionālās identitātes un piederības jautājumiem, tas ir saistīts arī ļoti lielā mērā, protams, ar mūsu valodas uzturēšanu un apguves iespējām ārvalstīs.
Savā runā es tātad akcentēšu to, kas ir paveikts šajā jomā, un arī to, kas ir iecerēts, kā arī vairāk informēšu par to, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē saistībā ar diasporas jautājumiem. Taču viennozīmīgi šis darbs tiek veikts sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Kultūras ministriju, nevalstiskajām organizācijām un citām atbildīgajām institūcijām.
Sadarbība ar diasporu ir atspoguļota virknē dokumentu, piemēram, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbības memorandā, valsts valodas politikas pamatnostādnēs, izglītības attīstības pamatnostādnēs, nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības plānā sabiedrības saliedētības sekmēšanai, kur ir iekļauts tātad arī jautājums par diasporas skolu un skolotāju metodisko atbalstu.
Trīs galvenie virzieni, pie kuriem tiek strādāts izglītības jomā. Viens no tiem ir saistīts ar labvēlīgu un ātru skolā uzņemšanas procesu tad, kad izglītojamie, bērni, atgriežas... tātad iedzīvotāji atgriežas atpakaļ Latvijā. Un tad būtiskas ir ne tikai šīs iedzīvotāju darba iespējas, atgriežoties šeit, bet arī ļoti būtisks aspekts ir tas, kā bērni varēs turpināt izglītības gaitas skolās.
Otrais virziens, pie kā strādājam, ir latviešu valodas un kultūras apguve, kur īpaši ir jāizceļ tā dēvētās nedēļas nogales skolas un arī virkne citu aktivitāšu, par kurām es vēl informēšu.
Un trešais virziens ir tālmācības iespējas.
Un nu īsumā par katru no tiem.
Tātad par to, kas ir padarīts, un pie kā darbs tiek pilnveidots, lai mēs nodrošinātu labvēlīgus apstākļus skolēniem, kad viņi atgriežas Latvijā, lai viņi varētu turpināt savas izglītības gaitas. Ir izdoti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi. Un šeit ir būtisks papildinājums tam... Ministru kabineta noteikumi ir papildināti ar to, ka izglītības iestādei... kādai ir jābūt rīcībai gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citās valstīs un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādēs. Un ir ļoti būtisks šis atbalsta mehānisms.
Ir sakārtota virkne normatīvo aktu, un atbildīgā institūcija ir Akadēmiskās informācijas centrs, kas atzīst ārvalstīs iegūtos izglītības dokumentus un kas tātad to ņem vērā, lai varētu turpināt izglītošanos Latvijā.
Un ir arī ļoti būtiski, ka noteikumi paredz, kāda ir izglītības iestādes direktora loma šajā sakarā. Proti, direktors ar rīkojumu var noteikt bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā saistībā ar mācību priekšmetiem, kuri atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā. Tātad ir šie atbalsta mehānismi. Ir ļoti būtiski, ka ir šī individuālā pieeja katram, kurš atgriežas.
Otrs virziens ir latviešu valodas un kultūras apguve. Un šajā ziņā, kā jau es minēju, ļoti būtiskas ir nedēļas nogales skolas un citas aktivitātes.
Latviešu valodu ārpus Latvijas var apgūt 21 valstī, tas ir, vairāk nekā 100 formālās un neformālās izglītības mācību iestādēs, tā sauktajās nedēļas nogales skolās. Un lielākajā daļā no tām strādā skolotāji, kuri darbu veic brīvprātīgi, tātad nesaņem atalgojumu par šo darbu. Patlaban Eiropā darbojas 51 latviešu nedēļas nogales skola, un īpaši šo skolu skaits pieaug Īrijā un arī Lielbritānijā. Un jāsaka, ka arī 2013.gada budžetā ir paredzēta nauda šo nedēļas nogales skolu atbalstam.
Ir arī būtiski atbalsta mehānismi pedagogu algu nodrošināšanai, kā arī apdrošināšanas izdevumu segšanai. Pavisam ir sniegts atbalsts 10 šādām mācību vietām jeb skolām. Un jāsaka, ka tas nav mazsvarīgi, tas ir tiešām ļoti būtiski mūsu tautiešiem, īpaši tiem, kas dzīvo ārvalstīs. Kaut vai tādi elementi kā atzinības raksti diasporas izglītības darbiniekiem... Latviešu valodas aģentūra 2012.gadā šādus atzinības rakstus ir izsniegusi 81 latviešu diasporas bērnam... par mācību sasniegumiem ir izsniegusi 81 bērnam un 37 diasporas izglītības darbiniekiem.
Kādam varbūt tie liksies sīkumi, bet tas ir tiešām ļoti nozīmīgi, ka mēs pamanām to darbu, ko viņi veic ārpus savas dzimtās valsts, un ka mēs pamanām viņu ieinteresētību, aktivitāti un vēlmi uzturēt saikni ar savu dzimteni.
Jāuzteic arī tas, ka ir aktualizēta Latviešu valodas aģentūras mājaslapā sadaļa, kurā ir pieejami elektroniski mācību materiāli, ko ir izstrādājuši diasporas skolotāji, balstoties uz savu pieredzi. Ir ļoti būtiski, ka Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros ir pieejami elektroniski materiāli latviešu valodas apguvei, kuri ir par brīvu. Arī tas ir būtisks elements, ka ārzemēs dzīvojošajiem ir iespēja iegūt materiālus, lai viņi var savas zināšanas pilnveidot, uzturēt tieši dzimtās valodas jomā.
Un trešais punkts - par tālmācību. No 2009.gada tiek nodrošināta tālmācība vidējās izglītības jomā, humanitārās un sociālās, vispārizglītojošās... profesionālās orientācijas jomā... tātad šajās virzienprogrammās. Un no 2011.gada ir pieejamas jau pamatizglītības programmas tālmācības jomā. Darbs arī pie tām turpinās. Ir tātad 5.-6., 7.-9.klases programmas, un, kā jau es teicu, darbs turpinās, lai nodrošinātu šo apmācību tālmācības veidā. Un ir iesaistījušās tālmācības programmu īstenošanā gan privātās, gan arī valsts izglītības iestādes.
Un es vēlētos informēt arī par to, kas ir iecerēts. Jāsaka, ir paveikts tiešām ļoti apjomīgs darbs, bet kādi ir iecerētie pasākumi? Skaitliski to ir tiešām ļoti daudz, bet es minēšu tikai dažus no tiem, kas vairāk tomēr ir ar izglītības jomu saistīti. Un, proti, ir paredzēts atbalsts latviešu nedēļas nogales skolām. Un šeit ir tiešām jāpateicas tam, ka mēs 2013.gada budžetā tām esam atvēlējuši arī budžeta līdzekļus, un arī 2014.-2015.gadā tie ir paredzēti. Ir paredzēta arī mācību satura izstrāde valodai, literatūrai, folklorai, tātad ir paredzēta arī šo kultūras jautājumu apguve. Bet jāsaka, ka tas ir noticis vairāk ar e-risinājumu starpniecību. Šādā veidā ir paredzēts organizēt skolotājiem seminārus, izstrādāt un arī nosūtīt mācību metodiskos līdzekļus, izmantojot tiešsaistes iespējas. Ir vēl arī paredzēta diasporas skolotāju un reemigrējušo diasporas bērnu skolotāju tālākizglītība, kā ar šiem bērniem strādāt, kā arī diasporas vecāku izglītošana. Arī valodas apguves nometnes ir paredzēts rīkot. Un, protams, būtiski ir pasākumi, kas veltīti latviešu valodas apguvei, tās lietošanas veicināšanai diasporā; tam ir veltīti dažādi kursi un semināri. Būtiski ir arī tas, ka ir paredzēts izveidot portālu „Māci un mācies latviešu valodu”, kuram arī jau ir iezīmēts finansējums. Un jāsaka, ka būtiski ir tas, ka arī ārvalstīs izveidojušās biedrības varēs pretendēt uz piedalīšanos Latviešu valodas aģentūras izsludinātajā konkursā uz projektiem, lai tieši konkursa kārtā varētu pretendēt uz līdzekļiem un lai varētu īstenot diasporas dažādo organizāciju iecerētās aktivitātes. Tas īsumā arī būtu viss.
Paldies par uzmanību.
Šeit ir jāsaka, ka man būtu aicinājums arī kolēģiem, kuri dodas ārzemju komandējumos, painteresēties par iespējām tikties ar mūsu tautiešu izveidotajām organizācijām, lai arī šādā veidā mēs veidotu šo savstarpējo saikni, informācijas apmaiņu un izrādītu interesi par izceļojušajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī informētu tautiešus par viņus interesējošiem jautājumiem.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Godātais ārlietu ministra kungs!
Jūsu šodien sniegtajā ziņojumā ārpolitikas kontekstā vismaz divas reizes tika pieminēts vārds „inovācija”, runājot par mūsu valsts ekonomikas konkurētspēju un arī par visas Baltijas telpas kopīgo ekonomikas konkurētspēju. Šajā gadā Latvija Baltijas Asamblejā ir prezidējošā valsts. Līdz ar to jums personiski ir tas gods un arī atbildība būt par Baltijas Ministru padomes Baltijas sadarbības komitejas vadītāju un tātad koordinēt visu to darbu, kas attiecas arī uz šo mūsu kopīgo Baltijas telpas ekonomisko konkurētspēju.
Baltijas Asambleja savā 31.sesijā pagājušā gada novembrī Viļņā par vienu no prioritārajiem pasākumiem Latvijas prezidentūrai Baltijas Asamblejā izvirzīja šodien jau vairākas reizes pieminēto BIRTI projektu - tātad kopīgas infrastruktūras veidošanas projektu pētniecības un inovāciju veicināšanai. Kaut arī šis projekts ir tapis zinātnieku vidē, tā virsuzdevums un galvenais mērķis ir būt par līdzekli, lai veidotu Baltijas valstīs, visās trijās Baltijas valstīs, kopīgu savstarpēji papildinošu pētniecības infrastruktūru, ar to saprotot gan iekārtas, gan cilvēkresursu izmantošanu; gan to, kas jau šobrīd ir, gan to, ko vajadzētu varbūt iegādāties par kopīgiem līdzekļiem nākotnē un arī iespējami efektīvi izmantot. Līdz ar to, plānojot kaut kādas turpmākās iegādes, vajadzētu skaidri apzināties, kas būs iekārtu izmantotāji - vai tie būs tikai zinātnieki vai tie būs arī, teiksim, uzņēmēji, vai tie būs augstskolu mācībspēki un studenti. Vajadzētu skaidri apzināties to, cik lielā mērā šī izmantošana notiks, kāda no tās būs ekonomiskā atdeve un ko mēs no tā visa varam cerēt sagaidīt.
Nu, šajā jautājumā tātad nevar teikt, ka nekas nebūtu darīts. Jā, mēs zinām to, ka ir panākta vienošanās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas JASPERS biroju par priekšizpēti šajā projektā. Taču, manā skatījumā, mūsu valstī tieši attiecībā uz šo sadarbību, Baltijas valstu sadarbību pētniecībā un inovācijās, tiek darīts nepietiekami. Kaut vai tādēļ, lai skaidri tiktu izveidots šis mūsu pašu pasūtījums, ko tad mēs no šī projekta gribam redzēt, būtu jābūt daudz ciešākai sadarbībai gan starp pētnieciskajiem institūtiem, to skaitā universitātēm, gan starp dažādām uzņēmēju un uzņēmējdarbības asociācijām, teiksim, tādām kā Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un vairākām citām. Protams, var teikt, ka vēsturiskā situācija ir tāda, ka Latvijā par pētniecību un vēl jo vairāk par inovācijām atbild ne tikai viena ministrija; ir vismaz divas ministrijas, kurām ir uzlikta atbildība par šīm jomām, un tās ir Izglītības un zinātnes ministrija un Ekonomikas ministrija. Un ne vienmēr šī koordinācija ir bijusi tāda, ka mēs varam skaidri zināt, ko tad mēs šeit, Latvijā, vēlamies no šī projekta jeb no šādām iniciatīvām. Par to es runāju tāpēc, ka šodien jau izskanēja vairākas reizes tēze, ka ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Manā skatījumā, lai būtu sekmīga ārpolitika, tātad sekmīga ārpolitika arī attiecībā uz sadarbību zinātnē un inovācijās, mums ir jābūt pietiekami skaidrai un resursos balstītai iekšpolitikai, kādu es diemžēl neredzu.
Es to mēģināšu pamatot vēl arī ar to, ka šāda zinātnisko un uz inovāciju izmantošanu vērsta institūciju sadarbība... tā ideja par to jau nav jauna. Šāda veida institūcijas, kas veicina starpvalstu sadarbību ļoti sekmīgi, jau vairāk nekā desmit gadus darbojas Ziemeļvalstīs, Ziemeļu Ministru padomes pārraudzībā, un pēc būtības, izvēloties šo BIRTI projektu kā vienu no starpvalstu sadarbības formām, tā pamatideja ir bijusi kopēt to, ko Ziemeļvalstis jau labi ir pierādījušas kā darbojošos mehānismu. Tikai, lai tas mehānisms darbotos, tiešām tur ir vajadzīga stingra koordinējoša, vadoša darbība, tā, kā to dara Ziemeļvalstīs tā sauktais NordForsk birojs, kurš ir, kā es jau teicu, analoģisks veidojums tam, ko Latvija, Igaunija un Lietuva vēlētos veidot BIRTI projekta ietvaros.
Manā skatījumā, līdz ar to daudz aktīvākai darbībai būtu jābūt Baltijas Ministru padomes līmenī, galvenokārt Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes līmenī, jo Sadarbības padome ir tā institūcija, kura var veicināt jaunu aktivitāšu uzsākšanu. Vējoņa kungs jau šodien pieminēja to, ka Baltijas Ministru padomei ir piecas komitejas, bet starp šīm komitejām nav komitejas sadarbībai izglītībā, zinātnē un inovācijās; nevienā no šīm jomām nedarbojas neviena no esošajām komitejām.
Līdz ar to šajā manis jau pieminētajā Baltijas Asamblejas 31.sesijā visu triju Baltijas valstu delegācijas vērsās ar kopīgu... rezolūcijā vērsās ar kopīgu aicinājumu Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei... Baltijas Ministru padomei un Sadarbības padomei veidot darba grupu, kura tad šo BIRTI projektu tālāk virzītu uz priekšu.
Un es arī tātad aicinu ārlietu ministru, tā kā šodien ir jārunā arī par iecerēto darbību valsts ārpolitikā, veikt nepieciešamās darbības, lai šī darba grupa tiktu izveidota.
Noslēgumā es varbūt arī... Tā kā te jau daudzi ir pievērsušies alegorijai par airēšanu, par kopīgu airēšanu, es vēlētos šo tēmu papildināt - un papildināt tieši saistībā ar to, kā tad mēs iekšpolitiku varam pārvērst ārpolitikā. Ja mēs runājam par... tieši par šo BIRTI projektu kā par sadarbības projektu, arī to var uzskatīt par kopīgu airēšanu kopīgā laivā, kurai... Nu, teiksim, šajā gadā Baltijas Ministru padomes līmenī tā atbildība krīt uz Valdi Dombrovska kungu un Edgaru Rinkēviča kungu kā atbildīgajām personām. Bet tā airēšana šoreiz iznāk tāda diezgan dīvaina, tāpēc ka tie airi... ja ar airiem saprot zinātnes finansējumu, zinātnes budžeta finansējumu katrā valstī, tad šie airi igauņiem ir piecas reizes garāki nekā latviešiem, bet latviešiem tie vispār nesniedzas pat līdz ūdens virsmai.
Paldies. (Dep. I.Grigule aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Augsti godātais ārlietu ministr! Ekselences (ja vēl tādas te ir)! Godājamais Prezidij! Kolēģi! Dāmas un kungi! Paldies ārlietu ministram par izsmeļošo ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikas un Eiropas Savienības jautājumos.
Vispirms atsaukšos uz ārlietu ministra runā un debašu laikā teikto. Un pirmām kārtām runāšu par eiro ieviešanu - par atbalstāmu un veicināmu sabiedrības izpratni par Latvijas un ikkatra iedzīvotāja ieguvumiem, pievienojoties eirozonai, ņemot vērā mūsu valsts vēsturisko pieredzi un ģeopolitiskās intereses.
Paldies Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei deputātei Ingai Vanagai par izvērsto runu saistībā ar diasporas jautājumiem.
Es vērsīšu savu runu uz trim aktualitātēm, par kurām es vēlos runāt. Galvenokārt runa būs par cilvēktiesībām, OECD un divpusējo attīstības sadarbību, kā arī par NVO sektoru. Un tas viss ir saistībā ar ārpolitikas jautājumiem.
Latvija, būdama Eiropas Savienības, ANO, EDSO un citu organizāciju dalībvalsts, ir apņēmusies ievērot to paustās vērtības un normas, piemēram, demokrātisku pārvaldību, cilvēktiesības, indivīda brīvību un tiesību nodrošināšanu.
Vēlos pateikties ārlietu ministram un Ārlietu ministrijai par aktīvo iestāšanos jautājumos par cilvēktiesībām, tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijā, līdzīgi kā citās pasaules valstīs, ir aktivizējušās organizācijas, kas cenšas panākt sieviešu tiesību un cilvēktiesību, kā arī reproduktīvo tiesību ierobežošanu, nosakot, ka dzīvība sākas no ieņemšanas brīža.
Vēlos minēt ASV Oklahomas štata piemēru, kur kā iebildums pret šo ierobežojumu - noteikt dzīvības sākumu no ieņemšanas brīža - tika piedāvāts priekšlikums, nosakot, ka dzīvība sākas no vīrieša spermatozoīda. Līdz ar to ir aicinājums būt ļoti atbildīgiem pret to. ASV sieviešu tiesību aizstāve Florensa Kenedija uz to atbildēja (citēju): „Ja vīrieši spētu palikt stāvoklī, aborti būtu sakraments.” Līdz ar to, lai gan starptautiskie un reģionālie līgumi un konvencijas nosaka, ka valstīs var būt atšķirīgas likumu normas un tās var būt balstītas uz katras valsts iekšējo politiku, tomēr ir cilvēktiesības, kuras ir vispārpieņemtas un nostiprinātas un kuras nedrīkstētu apstrīdēt.
Pārliecinoši jāatzīst un katrā ziņā jāatbalsta tas, kāda ir Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbība. Pēc nesenajiem notikumiem varu tikai vēlreiz apsveikt gan Amerikas Savienotās Valstis, gan Latviju, gan arī pasauli vispār par ASV prezidenta Baraka Obamas otrreizēju ievēlēšanu. Respektējot ASV starptautisko ietekmi, demokrātus pārstāvošā prezidenta Baraka Obamas amata pienākumu pildīšana otrajā termiņā ir īpaši nozīmīga, lai visā pasaulē turpinātu veicināt un nostiprināt cilvēktiesības, tajā skaitā sieviešu un reproduktīvās tiesības. Vēlos uzsvērt, ka, neskatoties uz Latvijas ģeoekonomiskajām interesēm, Latvijas ārpolitikā svarīgi ir veicināt arī cilvēktiesību uzlabošanu citviet pasaulē.
Nedrīkst izvairīties no esošo problēmu risināšanas, ko jau ilgstoši NVO sektors, pateicoties ārvalstu atbalsta projektiem, ir veidojis. Tātad mums arī turpmāk ir jāstrādā pie cilvēktirdzniecības un vardarbības ģimenē mazināšanas un novēršanas, bez vecāku aprūpes palikušu bērnu tiesībām uz dzīvi ģimeniskā vidē, nevis viņu ievietošanu institūcijās, bērnunamos, un pie nereģistrētu attiecību mantiskā regulējuma, kas ir būtiski un ļoti svarīgi sievietēm un bērniem gadījumā, ja partnerattiecības tiek pārtrauktas.
Šeit aktīvi jāturpina gan valdībā, gan arī Saeimā uzsāktais darbs, sadarbojoties ar ārvalstu ekspertīzi. Un šeit savukārt es gribētu minēt jau arī visnotaļ atzīstamu OECD pieredzi, ko mēs varētu pārņemt un turpināt šīs prakses.
Tālāk. Es turpinu savu uzrunu par OECD un divpusējās attīstības sadarbību.
Ir augsti novērtējama Latvijas prioritāte iesaistīties OECD, jo, būdama šīs organizācijas dalībvalsts, Latvija varēs ieguldīt savu pieredzi un atklāsmes krīzes pārvarēšanā, kā arī izmantot citu attīstīto valstu realizēto valsts pārvaldes, valsts pakalpojumu, ekonomikas, investīciju piesaistes, kā arī sociālo stratēģiju un metožu analīzi un ilgtermiņa ietekmi uz to. Tādējādi atbilstoši OECD misijai uzlabosies Latvijas, Eiropas Savienības un visu pasaules iedzīvotāju ekonomiskā un sociālā labklājība, kā arī sabalansēta ietekme uz vidi. Cieši sadarbojoties ar OECD ekspertiem un izmantojot apkopoto metožu efektivitāti, veiksmīgāk spēsim samazināt nevienlīdzību un nabadzību Latvijā. Tieši tāpēc ir izveidota darba grupa Saeimas un Ministru kabineta, un arī NVO līmenī, lai šo darbu turpinātu. Lai gan Latvijā daudz kas vēl uzlabojams, mums ir starptautiski atzīti panākumi ceļā no pēcpadomju valsts uz demokrātisku, fiskāli atbildīgu un labas pārvaldības valsti. Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, mēs esam parādījuši, ka varam būt donorvalsts un atbalstīt ar savu pieredzi Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Afganistānu un citas valstis.
Kā jau iepriekš ārlietu ministrs minēja, jau otro gadu - jau otro gadu, un šis gads ir savukārt Saeimai un valdībai izvērtēšanai! - Latvijas divpusējās attīstības sadarbības budžeta ietvaros mēs veltām tikai 50 tūkstošus divpusējās sadarbības attīstības programmai. Vai šī summa ir adekvāta? Vai Latvijai būtu jāaizstāv vairāk savas intereses Austrumu partnerības valstīs un Centrālajā Āzijā?
Trešā tēma, par kuru es vēlos runāt šodien, ir NVO sektors. Kā mēs zinām, NVO sektors ļoti daudz balstās tieši uz starptautisko finansējumu. Latvijā NVO sektors kopš Latvijas neatkarības atgūšanas brīža ir saņēmis ārvalstu atbalstu demokrātisko vērtību stiprināšanai, pilsoniskās sabiedrības infrastruktūras veidošanai, cilvēku tiešam atbalstam visā Latvijas teritorijā, kā arī NVO kapacitātes stiprināšanai. Turklāt NVO sektors... Nevar būt, ka bez tā mēs būtu spējuši pārvarēt krīzi. Bez tā Latvija, iespējams, nebūtu veiksmes stāsts. Par to, ka tas tā notika, mums lielā mērā jāpateicas tieši NVO sektoram un arī ārvalstu finansējumam, ko mēs esam saņēmuši caur to. Paldies visām valstīm un to programmām, kas nodrošina mūsu nevalstiskā sektora cilvēku spēju stiprināšanu, sniedzot tiem iespējas doties uz ārvalstīm apgūt NVO vadības prasmes. Paldies par programmām, kuru ietvaros var izglītoties latviešu... Latvijas pedagogi, žurnālisti, jaunieši un citas iedzīvotāju grupas. Tomēr vislielākais paldies ir par to, ka mums ir finansiāls un morāls, kā arī pieredzes un ekspertīzes atbalsts cilvēktiesību jomā un, neapšaubāmi, arī korupcijas novēršanas jomā.
Diemžēl Latvijā mums nav pietiekami attīstīta ziedojumu un filantropijas kultūra. NVO sektors uz Latvijas iekšējiem resursiem šobrīd īstenībā nemaz nevarētu pastāvēt un nespētu pienācīgi aizstāvēt sabiedrības intereses visās valsts pārvaldes institūcijās.
Mēs apzināmies, ka šobrīd NVO sektors Latvijā lielā mērā tiek atbalstīts no ārvalstu finanšu instrumentiem, Eiropas ekonomiskās zonas, Norvēģijas finanšu instrumenta, kas nodrošina, ka organizācijām, pavisam mazai daļai no tām, ir iespēja darboties dažādu sabiedrisko grupu interesēs.
Mēs sakām paldies, ka NVO sektora pētniecība var notikt, pateicoties ārvalstu atbalstam. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka līdz brīdim, kad šis atbalsts beigsies, mums ir jāizstrādā mūsu valstij pašai savs caurspīdīgs finansēšanas modelis, kā NVO sektoru atbalstīt ar konkursu un grantu palīdzību. Nacionālā finansējuma atbalstīti finanšu mehānismi ir ļoti nepieciešami Latvijas NVO sektoram.
Es aicinu turpināt atbalstīt mūsu demokrātijas aģentus - nevalstiskās organizācijas -, jo ne velti NVO sektoru sauc par trešo sektoru, bez kura līdzdalības nav iedomājama kvalitatīva politika.
Daudzi starptautiskie grantu devēji šobrīd izvērtē iziešanu no Austrumeiropas. Tas nozīmē, ka viņi limitēs savus resursus Latvijā. Viņi vairāk uzskata, ka šobrīd Latvija uzskatāma kā nostabilizējusies demokrātija. Un viņi savus grantus vēlas pārcelt uz Āziju un uz Āfriku. Tieši tādēļ mums ir jābūt pietiekami atbildīgiem un jāskatās, lai tomēr šī kompetence un kapacitāte, kas ir NVO sektoram, turpinātos, būtu ilgtspējīga un dotu savu pienesumu Latvijas attīstībā.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Paldies. Daži komentāri. Pirmām kārtām par deputāta Liepiņa kunga teikto saistībā ar Magņitska lietu. Es gribētu pateikt divas lietas.
Pirmām kārtām Latvijas tiesībaizsardzības iestādes šobrīd izmeklē šo lietu, un to dara gan Ģenerālprokuratūra, gan citas attiecīgās kompetentās institūcijas, kuru pienākums ir nodarboties ar nelegālās naudas izcelsmes izmeklēšanu. Tā ka šobrīd šis jautājums tiek risināts.
Kas attiecas uz to, ko man bieži vien jautā: vai Latvija ir gatava kādā brīdī pieņemt tā sauktos Magņitska likumus? Šeit es gribētu pateikt, ka mēs ļoti cieši un koordinēti tomēr strādāsim ar saviem kolēģiem Eiropas Savienībā, jo tikai tad, kad mums ir vienota nostāja, tam visam ir nozīme.
Par situāciju ar Gruziju un ap Gruziju. Redziet, es no savas puses varu teikt tikai to, ka pagājušajā gadā mēs redzējām tiešām godīgas un atklātas vēlēšanas un pirmo reizi 20 gadu laikā Gruzijā notika normāla, civilizēta valdību maiņa. Tas, ko mēs, protams, šobrīd redzam un par ko esam pauduši bažas saviem gruzīnu kolēģiem, ir tas, ka šobrīd ir vērojamas divas nedaudz pretrunīgas tendences. No vienas puses, mēs redzam, ka Gruzijas valdība tiešām ir apņēmības pilna turpināt eiroatlantiskās integrācijas kursu, bet diemžēl mēs redzam arī to, ka atsevišķi lēmumi, īpaši apsūdzības, protams... ka vēl ir tiesvedības, kur šī situācija ir jāpēta... kas rada iespaidu, ka tās ir politiski motivētas. Un mēs turpināsim strādāt kopā ar saviem Gruzijas draugiem, lai tiešām viņus atbalstītu un lai Gruzijas nedraugiem nebūtu iespējas, teiksim, izmantot varbūt kaut kādu vienu vai otru kļūdu, lai pilnībā bloķētu Gruzijas ceļu Eiropas un Eiroatlantiskās telpas virzienā.
Paldies arī Ašeradena kungam par to, ka viņš uzsvēra attiecības ar Poliju. Es domāju, ka šeit mums tiešām sadarbība veidojas ārkārtīgi laba gan divpusējā, gan reģionālā kontekstā. Mums ir ļoti nopietns dialogs mūsu enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Es ceru, ka februārī šeit, Rīgā, ieradīsies arī mans Polijas kolēģis un ka mēs turpināsim šīs konsultācijas. Mēs esam vairākas reizes - gan prezidenta Komarovska vizītes laikā, gan mūsu Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītes laikā, gan arī 2011.gadā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā - mudinājuši Poliju sadarboties un investēt vairāk Latgalē. Šāda interese tai ir.
Un, neapšaubāmi, mēs arī turpināsim cieši sadarboties drošības jautājumu risināšanā, jo Polija un Vācija tiešām ir būtiski mūsu reģionālie partneri.
Attiecībā uz Zariņa kunga piezīmēm. Redziet, būtu ļoti negudri no mūsu puses ignorēt tendences pasaulē (vai tā būtu Irāna, vai tas būtu Tuvo Austrumu miera process, vai Sīrijas lietas), tāpēc ka mums kaut kas patīk vai nepatīk, jo mēs dzīvojam pārāk cieši saistītā pasaulē. Un jebkurš konflikts tur ietekmēs arī mūsu ekonomisko attīstību, ietekmēs energoresursu cenas, ietekmēs drošības situāciju vai bēgļus Eiropas Savienībā, un tas ir patiekami nopietni, lai mēs ņemtu to vērā, gan runājot par savu ārpolitiku, gan to formulējot.
Diemžēl tas, ko es dažreiz šeit dzirdu, ir diezgan skumīgi varbūt ne tik daudz ārlietu dienestam, bet varbūt pat, jāsaka, šiem kritiķiem, kuri runā, ka Latvijai nav savas ārpolitikas. Latvijai ir sava ārpolitika! Cita lieta, ka jums varbūt nepatīk, kāda tā ir. Tomēr tā paliks konsekventa, tā būs Eiropas un NATO ārpolitika un tā būs virzīta uz mūsu ārējās drošības stiprināšanu. Tas ir ikdienas darbs. Tas nav viens mērķis, ko var panākt. Tas ir process! Un mēs turpināsim būt ļoti aktīvi Eiropas Savienības, NATO un arī citu starptautisko organizāciju dalībnieki. Mums ir tāda iespēja, un mēs to darām. Mēs ietekmējam šo institūciju dienas kārtību. Mēs to turpināsim darīt. Un nevajag nodarboties, es atvainojos, kolēģi, tomēr ar zināmu, teiksim tā, mazohismu šajā lietā. Un tie nav copy-paste lēmumi. Ir pietiekami daudz lēmumu, kuri ir arī mūsu virzīti.
Par to, kāpēc ārlietu ministrs savu ziņojumu nesāka ar Kamerona vai Obamas darbības analīzi. Piedodiet, mēs runājam par Latvijas ārpolitiku, mēs nerunājam par Lielbritānijas un ASV ārpolitiku! Mēs turpināsim runāt par Latvijas ārpolitiku.
Kas attiecas uz lielāku... Par Eiropas ārpolitikas jautājumiem. Jā, mēs neesam pilnībā apmierināti ar to, kā veidojas kopējā Eiropas ārpolitika. Par to mēs esam jau runājuši. Es šobrīd gribētu uzsvērt, lai neievilktu šīs debates tiešām ļoti garumā, tikai trīs jautājumus.
Es gribētu redzēt lielāku koordināciju un solidaritāti Eiropas Savienības ārpolitikā, piemēram, attiecībās ar Krieviju. Mēs šeit redzam diezgan daudz dažādu valstu intereses. Es gribētu redzēt lielāku koordināciju un solidaritāti arī jautājumos, kuri skar enerģētiku.
Sēdes vadītāja. Es ceru, ka deputātiem nav iebildumu pret to, ka ministrs turpina runāt? Paldies. Ministra kungs, jūs drīkstat runāt!
E.Rinkēvičs. Es atvainojos, es aizrāvos.
Sēdes vadītāja. Man formāli ir jājautā zālei piekrišana pēc piecām minūtēm.
E.Rinkēvičs. Attiecībā vēl uz vienu lietu. Mēs gribētu redzēt, ka vienotais Eiropas Savienības ārlietu dienests Eštones kundzes vadībā nodrošinātu konsulāros pakalpojumus visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai kur tas būtu ārpus Eiropas Savienības, kad viņiem ir kādas problēmas. Pagaidām tas nenotiek. Mēs par to esam jau runājuši. Mēs gribam redzēt lielāku Eiropas Savienības ārlietu dienesta interesi un darbību arī, teiksim, tajā pašā Centrālās Āzijas reģionā.
Par enerģētiku. Par šiem jautājumiem es jau esmu runājis. Es gribētu teikt tiešām lielu paldies arī Smiltēna kungam. Es domāju, ka mūsu sadarbība ar Zemkopības ministriju gan Eiropas Savienības kontekstā, gan arī tīri ārējo ekonomisko sakaru kontekstā ir bijusi laba, un mēs centīsimies to tādā pašā veidā turpināt arī šogad.
Nu, klausoties Rasnača kungu un Krēsliņa kungu, man jāsaka, ka laikam šodien Nacionālās apvienības deputātu uzstāšanās ir visizklaidējošākās, jo... Es neapšaubāmi esmu gatavs palīdzēt Pabrika kungam un esmu vienmēr gatavs pieņemt Pabrika kunga padomu, bet... Es gribētu pateikt tikai vienu lietu: patīk tas mums vai ne, mums ir vienota ārpolitika, ko realizē Valsts prezidents, Saeima, Saeimas Prezidijs, Ministru kabinets un visi ministri. Dalīt, teikt, ka ir varbūt kaut kādas divas, trīs ārpolitikas... Piedodiet, tā nu laikam tomēr nav!
Attiecībā uz aizsardzības jautājumiem es jau savā runā teicu, ka viena lieta ir pieņemt koncepcijas, bet otra lieta - tās arī pildīt. Un neapšaubāmi... Neapšaubāmi es gribētu redzēt tiešām nopietnu aizsardzības budžeta pieaugumu, jo tas ir mūsu valsts drošības interesēs, un tas ir arī mūsu valsts ārpolitikas interesēs.
Un visbeidzot arī par Vanagas kundzes un Vucāna kunga runāto. Es gribu teikt, ka pirmām kārtām pagājušais gads un šis gads - tie ir tie gadi, kuros valdība nopietni ir piešķīrusi finansējumu dažādām valsts institūcijām - Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai - tiešām reālas saiknes stiprināšanai ar diasporu, sākot no izglītības programmām, kultūras programmām, un arī sadarbībai. Un es domāju, ka mēs šo kursu turpināsim, mums šeit ir vesela virkne lietu. Ārlietu ministrija ir sagatavojusi un kopā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto reemigrācijas plānu februārī iesniegs valdībā diasporas pamatnostādnes, kur ir trīs pamatvirzieni: tā ir saikne ar diasporu kultūras un izglītības ziņā, tā ir politisko tiesību nodrošināšana, un pats pēdējais pamatvirziens ir diasporas potenciāla izmantošana - tā nav tikai problēma, tā ir arī iespēja.
Un, jā, mēs tiešām, paldies, Vucāna kungs, domāsim par to, lai šīs darba grupas varbūt attīstītu. Es runāšu ar saviem kolēģiem - Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriem.
Un es gribētu pateikties arī, protams, Kazākas kundzei. Es pilnīgi piekrītu tam, ka attīstības sadarbības politikā, kā jau es teicu, mums ir liels potenciāls, bet mums būs jādomā arī par nepieciešamo finansējumu.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā katram runātājam ir tiesības runāt 10 minūtes un mums ir atlicis mazāk par 10 minūtēm, tad debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... ir, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav klāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām 24.janvāra sēdi. Tātad turpinām debates par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.
Vārds deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis ziņojums, protams, ir pamats tālākai darbībai ne tikai Ārlietu ministrijai, tās dienestiem un ārvalstīs izvietotajiem diplomātiem, bet arī mums visiem, jo mēs visi kopā īstenojam šo vienoto politiku.
Es vērtēju šo ziņojumu kā godīgu, piezemētu, bez liekas agresivitātes un bez neīstenojamām nākotnes iecerēm.
Es domāju, tas ir ļoti pozitīvi, ka tagad, gada sākumā, to saņēmām arī visi mēs, Saeimas deputāti, jo atbilstošās komisijas un arī visi tie deputāti, kuri saskaras ar mūsu ārzemju kolēģiem un kuri strādā parlamentārās sadarbības grupās, ir mūsu ārlietu politikas īstenotāji.
Dažāda bija deputātu interese par šo dokumentu, un, kā mēs dzirdējām, dažs labs to izlasīja līdz 17.lappusei. Es gribu parunāt par 5.lappusi - par mūsu sadarbību ar vistuvāko kaimiņu tautu, ar lietuviešiem, kā mums šeit ir gājis.
Dokumentā ļoti atklāti tiek rakstīts, ka neizdevās panākt vienošanos par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, ir neskaidrības par Visaginu, bet varbūt pamēģināsim izanalizēt šo situāciju pēc kārtas. Es uzskatu šo analīzi par tiltu no Edgara Rinkēviča ziņojuma uz mūsu praktisko darbību, jo man kā sadarbības grupas ar Lietuvu, ar Lietuvas parlamenta grupu, vadītājam, tas ir ārkārtīgi svarīgi, gan strādājot šajā grupā, gan Baltijas Asamblejā, kurā Latvija pašreiz ir prezidējošā.
Ziņojumā ir uzsvērts, ka mums šie kontakti, diskusijas, koordinācija ir labi attīstīta. Jā! Tiešām tā ir! Var bez problēmām sagaidīt atbalstu, pieņemsim, Moldovas Republikā no Lietuvas vēstniecības, kur mums savas vēstniecības nav, vai nopublicēties starptautiski citējamā žurnālā Kauņā tikai tāpēc, ka tu griezies pēc atbalsta no Latvijas, un šis atbalsts un attiecības starp mūsu tautām ir saprotamas un labas kā vēl nekad.
Tanī pašā laikā ir paškritiski jāatzīst, ka mēs vēl arvien neesam atrisinājuši veselu virkni ļoti svarīgu problēmu, lai gan par tām runājam jau vairākus gadus, pat padsmitus gadu, kā tas ir ar jūras robežu. Tas, manuprāt, ir salīdzināms... atgādina viena padomju laika skatuves klasiķa inscenētu anekdoti par kādu padomju uzņēmumu, kurā cilvēki ļoti draudzīgi nāk uz darbu, draudzīgi visi kopā iet pusdienās, kopā atpūšas, bet, kad ieslēdz viņu saražoto aparātu, tas nedarbojas.
Šī anekdote man ir iestrēgusi galvā un tiešām liek atcerēties, ka šīs attiecības ir labas un ka mēs it kā izrunājam visas lietas, bet tomēr... mēs tomēr jau padsmit gadu nevaram noslēgt līgumu par jūras robežu. Šeit ik pa brīdim lietuviešu puse piedāvā kaut kāda pavadoša memoranda vai kāda cita likumdošanas akta iespējas „stutēt” šo līgumu, bet Latvija to neratificē tā iemesla dēļ, ka gan politiķu, gan sabiedrības vidū ir uzskati par to, ka šis līgums nav izdevīgs Latvijai. Arī Lietuvas puse piedāvātu it kā kompensāciju attiecībā uz šo līgumu, de facto arī parāda to pašu, ka it kā vēlas kompensēt.
Protams, Ārlietu ministrija dara to, kas ir iespējams, savu pilnvaru robežās. Bet varbūt mums, deputātiem, šeit, Saeimā, vajadzētu sākt debates? Varbūt ir vērts visu sākt no gala un izstrādāt citu, mūsdienīgu, starptautisko tiesību normām atbilstošu līgumu? Ja tas nav iespējams, varbūt var vērsties pie kaut kādiem starptautiskiem vidutājiem? Tādi precedenti mūsu starpvalstu attiecībās 20.gados bija, tas tika atrisināts, un mēs dzīvojām tālāk. Un šeit jau vairāk nekā 10 gadi ir pagājuši, bet šī rezultāta nav. To varētu varbūt darīt Saeimas parlamentārās sadarbības grupa, kas jau drīz tiksies ar saviem kolēģiem no Lietuvas Seima.
Neizdevās vienoties par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Protams, cerības viesa jaunas valdības izveidošana Lietuvā un tas, ka varbūt viņiem būs cits, svaigāks, skats. Taču šis process bija pagājis tik tālu uz priekšu, ka šis peldošais LNG jau bija pasūtīts, un, kā mani pārliecināja Lietuvas plašsaziņas līdzekļos ziņotais, jau tagad katrs gāzes lietotājs Lietuvā par šo nacionālo LNG projektu pie saviem gāzes rēķiniem katru mēnesi maksā trīs četrus Lietuvas centus papildus. Tāds pats liktenis sagaidīs arī mūsu gāzes patērētājus, jo tirgus ir samazināts par Lietuvas daļu un būs ievērojami mazāks. Un šeit, domājot par šo problēmu, vajadzētu atrast kaut kādu savstarpēji izdevīgu atrisinājumu, ja vien tāds ir iespējams. Tas ir neatliekams darbs mūsu Ekonomikas ministrijai un ārlietu dienestam.
Par Ignalinas atomelektrostaciju. Lietuvieši tagad smejas, viņi saka: „Tagad, kad Lietuvā ir noticis šis referendums un jautājums ir it kā atlikts, kā premjerministrs Butkevičs teica, līdz maijam, jūs, latvieši, to atbalstāt skaļāk, nekā atbalstījāt tad, kad tas bija aktuāls.”
Nu tiešām! Ja mēs runājam par to, ka mēs atsakāmies, iespējams, no šī projekta, tad mums skaidri un gaiši jāpasaka alternatīva: kur tad mēs ņemsim šo trūkstošo elektroenerģiju? Ne vēja ģeneratori, ne mazās HES, kas kropļo Latvijas dabu, to saražot nespēj.
Protams, šis jautājums vēl stāv priekšā, taču vajadzētu paredzēt arī kādus alternatīvus risinājumus, ja galu galā tas neizdosies un Lietuvas valdība nespēs no jauna pārstartēt šo projektu, kaut gan pašreiz tā tas nešķiet.
Kādi ir līdzekļi, kādi mehānismi? Pirms vairākiem gadiem, labu gribot, tika izveidots Lietuvas-Latvijas forums jeb vieta, kur varētu runāt par Lietuvas un Latvijas aktualitātēm ekonomikā, kultūrā, izglītībā, savstarpējos sakaros un citur. Diemžēl pēdējā laikā šis Latvijas-Lietuvas forums zaudējis savu sākotnējo spožumu un nozīmi. Manuprāt, pēdējais forums, kas notika gada beigās Viļņā... Tikai pateicoties Latvijas Saeimas deputātu „desantam”, varēja kaut cik runāt par tām problēmām, kas ir starp mūsu valstīm.
Manuprāt, šis Latvijas-Lietuvas forums, ko atbalsta abas valdības arī finansiāli, būtu jānostiprina, tur aktīvi jāpiedalās abu pušu parlamentu deputātu sadarbības grupām, un ideāli būtu pirmo foruma dienu noslēgt reizi gadā ar abu valdību kopīgu sēdi. Nav obligāti ministriem sabraukt kopā, tas mūsdienās iespējams arī virtuāli, kur katrs dienests, katrs ministrs par savu jomu pasaka, kas ir izdarīts, tuvinot Latvijas un Lietuvas sadarbību visu mūsu labā, jo Latvijas un Lietuvas ārlietu ministrijas ir veikušas ļoti labu - es pat teiktu - izcilu! - darbu. Vēstnieki Alberts Sarkanis un Nerijus Germans ir izveidojuši un sarakstījuši diezgan apjomīgu mūsu abu valstu ministriju - ne tikai ārlietu ministriju, bet visu dienestu - sadarbības iespēju uzskaitījumu - tādu kā rīcības plānu daudziem gadiem uz priekšu, kas būtu darāms mūsu valstu sadarbībā un tautu tuvināšanā.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ziņojums tiešām var kalpot par labu pamatu un ieskatu. Turklāt atbildība gulstas ne tikai uz Ārlietu ministriju un ministru, bet arī uz mums - visiem tautas priekšstāvjiem.
Un vēl. Kā ārsts pēc izglītības un kā bijušais anatomijas pasniedzējs es jums gribu autoritatīvi paziņot. Ārpolitikā tāpat kā jebkurā procesā, kur ir nepieciešama domāšana, tas netiek veikts ar muskuļiem. Tur ir nepieciešamas cilvēka smadzenes. Un tas ir ārkārtīgi grūts darbs.
Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ārlietu ministra kungs! Godātie kolēģi! Vispirms gribu pateikties Ārlietu ministrijai un it īpaši ārlietu ministram par ļoti konstruktīvo dokumentu. Dokuments bija pietiekami īss, pārskatāms un ar skaidri pateiktām prioritātēm un mērķiem. Es noteikti gribu iebilst tiem, kas teica, ka Latvijas ārpolitikai nav konkrētu mērķu. Ir ne tikai konkrēti mērķi, bet ir arī konkrēti izmērāmi mērķi. Un par tiem droši vien šodien mēs šeit arī runājam.
Tātad - eiro ieviešana. Pilnīgi skaidrs mērķis, kas ir sasniedzams jau nepilna gada laikā. Iestāšanās OECD. Pilnīgi skaidrs mērķis ar konkrētiem ieguvumiem. Visai diplomātijai jāstrādā, lai mēs šo mērķi sasniegtu un būtu OECD biedri.
Bija arī tādi mērķi, kurus daudzi minēja savās runās. Tātad - hektāra tiešmaksājums 80 procenti no Eiropas vidējā rādītāja. Kur var būt vēl konkrētāks mērķis? Vai izdosies sasniegt tieši šo procentu - tas jau ir cits jautājums. Bet mums ir skaidri izvirzīta latiņa, uz kuru ne tikai ārpolitiskajam dienestam, bet arī visai valdībai ir jāiet.
Tāpat arī ļoti konkrētais mērķis - kohēzijas fondu saglabāšana līdzšinējā līmenī. Kur var būt vēl skaidrāks izmērāms mērķis? Sasniegsim? Tas, cik daudz sasniegsim, ir atkarīgs no mūsu pašu pūlēm un apkārtējām iespējām. Tā ka, manuprāt, politikas svarīgie mērķi un prioritātes šajā dokumentā tika atspoguļotas ļoti precīzi un arī ministru kunga apgalvojumi no šīs tribīnes bija ļoti argumentēti.
Protams, man ir viegli runāt, jo Reformu partija ir uzņēmusies atbildību par ārpolitiku, un līdz ar to mūsu partijas nostāja faktiski ir tieši tāda pati, kāda tā bija ārlietu ministra runā.
Tomēr es gribētu akcentēt dažas prioritātes, par kurām šodien deputāti runāja mazāk.
Pirmkārt, drošības politika. Mēs varam, protams, pašsaprotami domāt, ka drošības politika kaut kā darbojas pati par sevi, ja mēs esam sasnieguši NATO samitā pilnīgi skaidrus un konkrētus mērķus. Atkal konkrētus mērķus! Tātad tā ir patrulēšana Baltijas gaisa telpā. Tas ir sasniegts! Tāpat arī šīs mācības, kas ir tiešām 5.paragrāfa pārbaude.
Konkrētie mērķi ir sasniegti! Mums jādomā par nākošajiem mērķiem. Bet tik viegli tas viss nepiepildīsies, jo ir atbildība, kas gulstas tieši uz parlamentu un valdību. Un tāds ir šis solījums vairāku gadu laikā - es neteicu - viena gada laikā! - panākt 2 procentus. Tas īstenībā nozīmē dubultot aizsardzības budžetu. Ja mēs naivi domājam, ka spēsim šajā zālē nobalsot par viena procenta pielikumu vienā gadā, tad tas nav reāli. Mums ir jāsaprot savas valsts nacionālās intereses, ka tas ir jādara jau nākošgad - soli pa solim, līdz mēs to būsim sasnieguši. Ja mūsu partneri NATO redz šos soļus, tad mums būs daudz vieglāk sasniegt savus ārpolitiskos un drošības mērķus. Tas ir viens no uzdevumiem, kas ir ļoti svarīgs.
Ir vēl tādas lietas, kur noteikti jāpadomā par vīziju. Kāds būs NATO pēc 2014.gada? Šobrīd NATO asociējas arī ar operāciju Afganistānā. Ar ko asociēsies NATO pēc 2014.gada? Latvijai ir jāizstrādā šāda vīzija, lai aizsargātu savu drošību, lai aizsargātu savas nacionālās intereses.
Otra sadaļa, ko mēs varam mierīgi saukt par eiropolitiku. Tā jau ir tāda ārpolitikas sadaļa, kas ir kļuvusi tāda... ar īpatnēju skanējumu, ar īpatnēju izpildījumu.
Tātad - mūsu politika Eiropā. Un man arī liekas, ka par divām lietām, kolēģi, mēs runājam maz.
Pirmkārt, mēs maz runājam par Eiropas kopējo ārpolitiku. Tā ir it kā mērķis, ko eiropieši izvirzīja, veidojot savu ārpolitisko dienestu, bet pagaidām šie uzdevumi, kuri būtu pildāmi Eiropas Savienības ārlietu dienestam, nav skaidri. Tātad mums ir jānāk ar saviem priekšlikumiem, jāredz skaidri un gaiši, kā mēs gribam sasniegt savu nacionālo politiku caur Eiropas kopējo ārējo politiku.
Un otra lieta, protams, ir Eiropas attīstības vīzija. Šodien kāds no deputātiem pieskārās tam, ka nekas netiek runāts par to, kāda būs Eiropas Savienība turpmāk, cik reāli integrēta, cik federāla, ar kādām kopējām institūcijām... regulējošajām un kontrolējošajām institūcijām, un cik tālu sniedzas katras valsts pašas suverenitāte. Arī par to mums ir jādefinē savs viedoklis, un tas kārtīgi jāaizstāv.
Trešais, protams, ir ārējā ekonomiskā politika. Man vislabāk patika Ojāra Kalniņa minētais zonējums, jā... Ko tad tas prasa? Tas prasa, lai katrai zonai mums būtu atbilstoša diplomātiskā kompetence, lai mums būtu pietiekami liels diplomātiskais resurss, lai mēs katrā zonā varētu realizēt savus mērķus. Es domāju, ka šīm zonām pakāpeniski sevī citai cita jāietver, ka tās nav atsevišķi esošas zonas, bet ka pirmā zona pārklājas ar otro, kas tātad ietver sevī pirmo, trešā savukārt ietver sevī pirmo un otro, un tā tālāk. Es domāju, tie ir pilnīgi skaidri mērķi.
Daži vārdi par eiro. Mani vienmēr kaitina tas, ka kāds no politiķiem saka: „Ziniet, sakarā ar eiro mums politiski būtu jāpagaida ar savu lēmumu.” Redziet, politiski pieņemt lēmumu - būt vai nebūt eiro - var tikai tad, kad valsts ir gatava uzņemšanai eirozonā, kad valsts ir izdarījusi mājasdarbus. Un šis pārmetums, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas tagad pretendē uz dalību eirozonā, īstenībā ir kompliments, jo no tām valstīm, kuras nav eirozonā, Latvija ir vienīgā valsts, kas šobrīd ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai. Un ir vajadzīgs tikai mūsu politiskais lēmums - izmantot šo iespēju vai ne. Jo katram ir zināms, ka ekonomika ir cikliska, un mēs varam nonākt tādā ekonomisko rādītāju ainā, ka ar mums neviens nerunās, bet pateiks: „Jūs jau neesat gatavi, jūs nevarat gribēt!” Es domāju, ka svarīgi ir cilvēkiem pateikt, ka starp iespējām un gribēšanu ir ļoti liela starpība. Ar gribēšanu panākt nevar neko, ja nav izpildīti mājasdarbi un nav vispār šīs iespējas kā tādas. Es domāju, ka cilvēki to sapratīs, sapratīsim arī mēs, politiķi, un sapratīsim arī, ka eiro ir vienīgais ceļš uz Latvijas ekonomisko attīstību un uz Latvijas tautas labklājības attīstību.
Es domāju, ka šīs debates būtu jāturpina Ārlietu komisijā, jo mērķi un prioritātes ir tikai viena lieta, principi ir tikai viena lieta. Lai tos realizētu, ir vajadzīgi diplomātiskie resursi, cilvēkresursi, kompetences, mehānismi, institūcijas. Viena institūcija jau šeit tika pieminēta vairākkārt - tas ir tā dēvētais Eiropas prezidentūras birojs. Varbūt jābūt vēl kādām... Es domāju, Ārlietu komisija ir tā vieta, kur Ārlietu ministrija var diskutēt par to, kādi tieši būs mehānismi, kādi resursi būs nepieciešami. Varbūt ir iespējas... arī pat tādas, ka mums šie resursi būs jāaudzē, būs jāinvestē ārlietu dienestā, jo mūsu galvenais uzdevums tomēr ir palielināt Latvijas ekonomisko un politisko konkurētspēju pasaulē.
Es ceru, ka mums visiem kopā izdosies.
Vēlreiz paldies ministram par ļoti labo ziņojumu! Es domāju, ka tas ir labs pamats. Un šīs debates, kas tagad notiek jau, ja nemaldos, vairākus gadus pēc kārtas, bija pašas produktīvākās.
Bija interesanti uzzināt arī dažu partijas kolēģu diezgan interesantos un pat ekscentriskos viedokļus par dažiem ārpolitikas procesiem, arī tas pieder pie lietas. Es domāju, ka mēs to novērtēsim, un vismaz šajā zālē nekad nevaldīs miegainība.
Paldies par uzmanību. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Šīs laikam ir trešās un, manuprāt, arī ilgākās debates visu triju ārpolitikas debašu vēsturē (No zāles dep. A.Latkovskis: „Varam vēl!”). Es domāju, ka tas, ka mēs esam veltījuši gandrīz vai pilnu darba dienu sarunai par ārpolitiku, sarunai par Eiropas politiku, tiešām liecina, ka Saeimā par to ir interese. Tika izteiktas ļoti daudzas labas idejas, un es gribu pateikties tiešām visiem, kam bija labas idejas, kam bija priekšlikumi un kam bija arī kritika.
Šo debašu gaitā esmu konstatējis, ka tad, ja ekstrēmie parlamenta spārni kritizē Latvijas ārpolitiku, tā acīmredzot ir pareizā ārpolitika, un to mēs arī turpināsim par spīti tam, ka vienam liekas, ka tur ir pārāk daudz kaut kādas fīlijas, bet citam liekas, ka tur ir pārāk daudz fobiju.
Tā ir Latvijas valdības ārpolitika, par kuru jūs balsojāt šeit, apstiprinot Valda Dombrovska valdību, un mēs turpināsim to kursu, kas ir Latvijas valsts interesēm atbilstošs. Mēs to redzam kā Eiropas virzību, mēs to redzam kā mūsu drošības nodrošināšanu NATO. Un, lai arī kā dažiem to negribētos, bet šis kurss tiešām tiks turpināts.
Otra lieta, ko es gribu pateikt. Es tiešām pateicos vēlreiz, īpaši tiem deputātiem, kuri (No zāles dep. A.Klementjevs: „... nerunāja!”) runāja arī par Eiropas Savienības prezidentūras prioritātēm, nāca klajā ar savām idejām. Es tiešām piefiksēju visas tās idejas, kas šeit izskanēja. Mēs turpināsim strādāt ar atbildīgajām Saeimas komisijām, turpināsim strādāt ar visām deputātu frakcijām, un es gribu cerēt, ka jau nākamgad, 2014.gadā, kad mums šīs prezidentūras prioritātes būs jāapstiprina, nākamajās debatēs - 2014.gada janvārī, mēs varēsim turpināt diskusiju jau detalizētāk par mūsu interesēm Eiropas Savienības prezidentūras kontekstā. Mēs varēsim runāt, protams, par tiem jautājumiem, kuri tajā brīdī būs dienas kārtībā, bet jebkurā gadījumā mēs noteikti runāsim par mūsu valsts ārpolitiku, kura tiešām ir pietiekami neatkarīga, lai arī kā daudziem to negribētos atzīt, pietiekami racionāla, saprātīga un pilnīgi noteikti, ja mēs runājam par dažādām ķermeņa daļām, šai ārpolitikai noteikti ir smadzenes un arī pilnīgi citādas pārējās ķermeņa daļas.
Līdz ar to tiešām liels jums paldies, un uz cerīgu sadarbību 2013.gadā gan ar komisijām, gan arī frakcijām, gan arī ar Saeimu kopumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā saskaņā ar Kārtības rulli par šo jautājumu nav paredzēts balsojums, tad jautājums ir izskatīts.
Līdz ar to turpinām Saeimas 24.janvāra sēdi. Taču, pirms mēs izskatām apstiprināto darba kārtību, mums ir jāizskata vēl piedāvājums par piecām iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt pieci deputāti - Čepāne, Judins, Lībiņa-Egnere, Bērziņš un Zaķis - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Savukārt deputāti - Bilsēns, Eņģelis, Ozoliņš, Kalniņa-Lukaševica, Ražuks un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti - Bilsēns, Eņģelis, Ozoliņš, Kalniņa-Lukaševica, Ražuks un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 24.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.
Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Laizānes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt Raivis Dzintars.
R.Dzintars (VL-TB/LNNK).
Labdien! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī likuma pārejas noteikumu 7.4.punkts paredz, ka līdz 2013.gadam Saeimas deputātu algām piemēro koeficientu 0,94. Tas nozīmē, ka, sākot ar šā gada janvāri, deputātu faktiskais atalgojums būtiski pieaug. Nacionālās apvienības deputātu priekšlikums paredz, ka līdz šim piemērotais koeficients 0,94 saglabātos visu šīs Saeimas sasaukumu, tātad arī 2013. un 2014.gadā.
Protams, ir jāpiekrīt, ka ar šo priekšlikumu varēja nākt klajā ātrāk. Es pieļauju un ceru, ka daudzi šīs pārmaiņas vienkārši nebija pamanījuši vai nebija pievērsuši tām uzmanību. Taču, ja reiz mēs to neizdarījām agrāk, tad ļoti svarīgi to izdarīt ir vismaz tagad, kad valdība sociālo taisnīgumu un vienlīdzību ir pasludinājusi par vienu no galvenajiem valsts uzdevumiem šajā brīdī un kad nupat jau ticis piedzīvots kaunpilns notikums ar atsevišķu ierēdņu algu trīskāršošanos.
Jā, var jau teikt, ka priekšlikums esot populistisks, taču jēdzienu „populisms” latviski tulko kā „pūļglaimība”. Tātad jau jēdziena izmantošana liecina, ka par cilvēkiem tiek domāts kā par pūli. Manuprāt, deputātu algu saglabāšana esošajā līmenī nav vis pūļa griba, bet tā ir Latvijas iedzīvotāju - pilsoņu, nodokļu maksātāju! - vēlme redzēt kaut nelielu, kaut simbolisku deputātu solidarizēšanos ar tautas vairākumu.
Saeimas deputātiem plānotais algu pieaugums diez vai izšķiroši ietekmētu dzīves līmeni, tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem šis pieaugums šķiet pietiekoši iespaidīgs, un domāju, ka daudzi to vērtē arī kā izaicinošu.
Vakar kultūras ministre man atsūtīja informāciju par kultūras darbinieku algām valstī. Kultūras nozarē vidējā alga „uz rokas” ir 294 lati. Vidēji muzeja darbinieks vai bibliotekārs „uz rokas” saņem 250 latus.
Es domāju, ka teju katrā nozarē varētu saukt šādus skaitļus.
Šādā situācijā nepieļaujot deputātu algu pieaugumu, manuprāt, mēs spertu morāli pamatotu un saprotamu soli - parādītu, ka mēs paši esam gatavi atteikties no lielāka komforta un apzināmies grūto situāciju valstī, kā arī paužam vēlmi to labot.
2013.gads ir sācies, tomēr nav ne mazāko šķēršļu atgriezties pie koeficienta 0,94 un kļūdu labot. Pagaidām diemžēl nekas neliecina, ka atsaucība attiecībā uz šo priekšlikumu ir ļoti liela. Ja tomēr deputāti balsos „pret”, Nacionālās apvienības deputāti ir nolēmuši pieauguma starpību centralizēti un regulāri ziedot labdarībai, un, ja tā notiek, tad aicinām arī citus deputātus piebiedroties un, iespējams, izveidot kādu fondu, lai palīdzētu tiem tautiešiem, kuriem šie līdzekļi būtu stipri vairāk nepieciešami nekā mums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Protams, tas viss ir ļoti jauki, bet... tomēr es uzskatīju par pienākumu nākt tribīnē un atgādināt deputātiem to, ko, iespējams, daudzi no jums pat nemaz nezina. Un to - es pieļauju iespēju - nezina arī daļa no iesniedzēju pārstāvētās partijas. Proti, šis lēmums attiecas ne tikai uz Saeimas deputātiem. Diemžēl šādā redakcijā izstrādātais lēmums attiecas arī uz tiem Augstākās padomes deputātiem, kas 1990.gadā nobalsoja par neatkarību, un uz tiem Tautas frontes izvirzītajiem deputātiem, kuri aizstāvēja Latvijas intereses un cīnījās par neatkarību Maskavā. Jo, ja mēs pieņemam šo redakciju, ko piedāvā šie pieci deputāti, tad līdz 2014.gada beigām tiek samazinātas pensijas visiem šiem cilvēkiem, kuri savā laikā, 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā, cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Diemžēl tā ir realitāte! Tāpēc es uzskatu, ka, visticamāk, priekšlikuma iesniedzēji nav nopietni piegājuši šim jautājumam, jo es nedomāju, ka jūsu frakcijā ir daudz tādu deputātu, kuri nenovērtē šo cilvēku ieguldījumu Latvijas neatkarības atgūšanā. Jo mēs taču šobrīd saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu valsts mērogā esam izšķīrušies ļoti daudzām amatpersonām, simtiem vai pat tūkstošiem amatpersonu, kaut nedaudz, bet dažiem arī vairāk, paaugstināt algu. Un ko mēs paskaidrosim šai cilvēku grupai par to, ka šajos apstākļos, kad it kā esam izgājuši jau no krīzes, mēs līdz 2014.gada beigām samazinām pensijas?
Es šādā redakcijā nevaru šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Cilinska, Dombravas, Laizānes un Krēsliņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 23, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Rodionova, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jau minētā likumprojekta anotācijā mēs norādījām, ka Latvijā pastāvošā politisko partiju sadrumstalotība un līdz ar to arī nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tajā skaitā arī Saeimai.
Pirms uzstāšanās es izpētīju ļoti daudzus materiālus attiecībā uz iepriekšējo likumdošanas praksi šajā pašā Saeimā iepriekšējos sasaukumos un politisko partiju pārstāvju debatēs paustos apsvērumus attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu un tautas tiesībām lemt par tautas vēlētu prezidentu. 2011.gadā Nacionālā apvienība iesniedza šādu priekšlikumu un Parādnieka kunga personā, kurš uzstājās no šīs tribīnes, ļoti lūdza likumprojektu nodot izskatīšanai pēc būtības, vienkārši paužot savu vērtējumu konceptuālam „jā” par tautas vēlētu prezidentu, kas iniciētu diskusiju par šo jautājumu parlamentā. Citējot viņa sacīto, redzam, ka tajā pašā laikā viņš ir minējis: „Tautas vairākuma ievēlēts prezidents būtu nevis kādas partijas vai partiju koalīcijas izvēlēta figūra, bet gan personība, autoritāte, kurai tauta būtu uzticējusi savas cerības.”
Reformu partijas dibinātājs Zatlera kungs, vēl būdams Valsts prezidenta amatā, arī ir atbalstījis ideju par tautas vēlētu prezidentu. Arī viņa paša izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija ir paudusi atbalstu tam, ka ir nepieciešams veikt šādas izmaiņas. Tajā pašā gadā - 2011.gadā - VIENOTĪBA, debatējot ar Nacionālo apvienību... un konkrēti Čepānes kundze, paužot viedokli attiecībā uz tautas vēlēta prezidenta nepieciešamību Latvijas sabiedrībā, norādīja: „Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs spēsim Juridiskajā komisijā izstrādāt tādu Satversmes grozījumu projektu, kas paredzētu tautas vēlētu prezidentu un vienlaikus sabalansētu prezidenta pilnvaras, kas atbilst demokrātiskai un tiesiskai valstij.” Tie ir VIENOTĪBAS vārdi, kuri tika pausti 2011.gadā.
Godātie kolēģi! Visas politiskās partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā un kuras pašreiz darbojas koalīcijā, iepriekš ir savās programmās paudušas šādus solījumus un ir saņēmušas vēlētāju mandātu, lai šādu iniciatīvu realizētu dzīvē.
Es tiešām aicinu jūs izpildīt tos solījumus, ko jūs kādreiz esat devuši vēlētājiem, atmest visas politiskās cīņas par šo jautājumu un tiešām teikt konceptuālu „jā” jautājumam par tautas vēlētu prezidentu.
Es aicinu nodot šo jautājumu Juridiskajai komisijai, nosakot to par atbildīgo, un izveidot tās sastāvā darba grupu, lai vienlaicīgi varētu arī apsvērt jautājumu par prezidenta pilnvaru iespējamu paplašināšanu vai nepaplašināšanu.
Es aicinu visus izanalizēt pašreiz notiekošās prezidenta vēlēšanas Čehijā, kur tiešām otrajā kārtā tiek... ir nokļuvuši politiķi, kuri ir cienīgi pārstāvēt savu valsti, savu tautu un uzņemties atbildību par valsts virzību nākotnē.
Es aicinu jūs balsot „par” šīs idejas īstenošanu dzīvē!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka priekšlikums sākt diskusiju par tautas vēlētu prezidentu ir ļoti labs un šo priekšlikumu kā tādu mēs, protams, varam tikai atbalstīt. Taču tādā veidā, kādā ir iesniegts „Saskaņas Centra” likumprojekts... Tā kā tas paredz tikai prezidenta ievēlēšanu, bet nesaka nevienu vārdu par to, kādas varētu būt tās papildu pilnvaras, tas tomēr ir... nu, es negribētu izmantot vārdu „nekvalitatīvs”, bet... Ar šo viss nebeigsies.
Padomāsim par to, kas varētu notikt, ja mēs atbalstītu šo ideju tādā sākotnējā formā! Tātad, ja būs tautas vēlēts prezidents, viņam būs, protams, pavisam cits leģitimitātes līmenis nekā Saeimas ievēlētam prezidentam. Protams, šis cilvēks vēlēsies paplašināt savas pilnvaras, līdz ar to diskusijas par prezidenta pilnvarām ir neizbēgamas. Tātad faktiski mēs runājam par lēmumu, kurš ļoti būtiski ietekmēs mūsu valsts pārvaldes iekārtu.
Un tāpēc es uzskatu, ka mums jāizdiskutē visi šie jautājumi, kas saistīti ar pilnvarām, pirms mēs pieņemam lēmumu virzīt uz priekšu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu kā tādu. Tāpēc es aicinu tomēr sākt ar šo diskusiju, lai mums būtu skaidra vīzija par to, kā izskatīsies šis jaunais demokrātiskais institūts, konkrēti par kādām pilnvarām mēs runājam, un tad, kad mums būs plašs konsenss gan sabiedrībā, gan arī, protams, koalīcijā, mēs jau varētu spert konkrētus soļus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Ņikiforova, Rodionova, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čepānes, Judina, Lībiņas-Egneres, Bērziņa un Zaķa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 24.janvārī.
Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi otrajam, galīgajam, lasījumam saņemtos priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Meža likumā” un sagatavojusi to izskatīšanai Saeimas sēdē.
Likumprojektā uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.
Attiecīgi 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Šie grozījumi, visi pieci priekšlikumi, kuri iesniegti no Zemkopības ministrijas puses manā personā, ir, varētu teikt, diezgan tehniski. Un piektais no šiem priekšlikumiem paredz pārcelt no 2014.gada 1.janvāra uz 2015.gada 1.janvāri meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas procesa spēkā stāšanos. Proti, Zemkopības ministrija ir iecerējusi un arī mums ir vēlme celt šīs profesijas prestižu, tādēļ arī šī sistēma ir izveidota. Šis papildu gads ir nepieciešamas, lai sertifikācijas institūcijas paspētu izveidoties un akreditēties. Līdz ar to es domāju, ka šī ir visnotaļ laba un atbalstāma lieta. Es tur neko „pret” neredzu, tāpēc, ņemot vērā to, ka komisijā mani neatbalstīja Zatlera Reformu... es atvainojos, tagad jau Reformu partijas deputāti, es lūdzu viņus nākt tribīnē un argumentēt, kas viņiem ir iebilstams pret meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas procesu un šā termiņa pagarinājumu.
Kolēģi! Es jūs tomēr aicinu mainīt komisijas attieksmi un balsot „par” šo priekšlikumu, jo tas Zemkopības ministrijai ir nozīmīgs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītie kolēģi! Mūsu komisijas sēdē par šo priekšlikumu bija īsa, bet ļoti konkrēta diskusija. Jāatzīst, ka šo likumprojektu sagatavoja komisija, un, lai virzītu to vienā paketē kopā ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā, komisija vienojās šo likumprojektu atzīt par steidzamu, kā arī savstarpēji koleģiāli vienojās, ka to neapgrūtinās ar citiem jautājumiem, bet tiešām izvirzīs to vienu konkrēto jautājumu, kas ir saistīts ar elektrības aizsargjoslu jautājumiem un kas ir tātad kompleksā ar jau minētajiem Aizsargjoslu likuma grozījumiem.
Uz otro lasījumu, kurš ir galīgais lasījums, jo likumprojekts ir steidzams, ir saņemti pieci Zemkopības ministrijas priekšlikumi. Pirmajā brīdī ir samērā viegli par šādiem grozījumiem allaž teikt: „Tie ir tehniski grozījumi. Mīļie deputāti, nepievērsiet tiem lieku uzmanību, neapgrūtiniet savu galvu, savas smadzenes ar domāšanu, atbalstiet automātiski!” Bet droši vien tā nav vienmēr tā labākā prakse. Piecos gadījumos jautājums ir par termiņa pagarināšanu kādu Ministru kabineta noteikumu izstrādei.
Pirmkārt, jāsaka, ka šādā, steidzamā, veidā to iesniegt nav īsti korekti.
Otrkārt, tas tiešām nav pareizi - nesniedzot plašāku analīzi, kādi ir iemesli tam, ka noteikumi nav izstrādāti līdz, kā tas bija noteikts, pagājušā gada 31.janvārim, un kādas sekas jeb konsekvences tam būs arī uz paredzēto, īstenojamo politiku, šo kā tehnisku un īsti pat nediskutējamu jautājumu virzīt uz priekšu.
Mēs iebildām arī pret pārējiem priekšlikumiem kopumā, bet, redzot, ka faktiski jau termiņš nav izpildīts - 2012.gada 31.janvāris ir pagājis -, mēs iepriekšējos četrus priekšlikumus atbalstījām, piekrītot grozīt šo termiņu, lai noteikumus sagatavotu šī gada laikā. Bet 5.priekšlikums ir pavisam citāds, jo tur jau nav īsti lielas steidzamības. Tam termiņš ir 2014.gads. Un mēs tagad to pārceļam uz 2015.gadu, un sākotnēji iesniegtajos priekšlikumos pat bija minēts 2016.gads.
Mēs gribējām vērst Zemkopības ministrijas uzmanību uz to, ka ir priekšā vēl viss šis gads un ka Zemkopības ministrijai ir iespēja vai nu atvērt (arī sakarā ar citiem jautājumiem) Meža likumu, vai iesniegt Meža likuma grozījumus, pamatoti izskaidrojot, kas tad ir noticis tāds, ka mēs nevaram izpildīt likumā uzdotos termiņus, un kādas ir konsekvences tam, ka šajā konkrētajā jautājumā, kas tiešām skar ļoti būtiskas lietas un būtībā ietekmē to sistēmu, jo ir tiešām runa par sertifikāciju un tamlīdzīgiem jautājumiem, to nevar izdarīt laikā.
Šeit vienkārši tiešām nav nekāda pamata steidzamībai. Mēs varam to izdarīt šī gada laikā, saņemot pamatotu Zemkopības ministrijas skaidrojumu.
Un tādēļ nav pamata to iekļaut steidzamā likumprojektā. Mēs to neatbalstām, mēs vienkārši lūdzam to iesniegt atsevišķi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Ir būtiskas un nebūtiskas lietas. Šī nu, manuprāt, ir absolūti nebūtiska lieta un pilnīgi pretēja tai praksei, kādu mēs vienmēr esam mēģinājuši arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā attīstīt.
Nu, tas būtu vienkārši muļķīgi un apgrūtinoši, un resursus lieki tērējoši - tagad viena patiesībā tehniska jautājuma dēļ par jaunu vērt vaļā un „bīdīt cauri” Meža likumu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir diezgan liels uzkrājums neizskatītu likumprojektu, bet tagad mēs muļķosimies dēļ viena pilnīgi loģiski izskaidrojama punktiņa pārejas noteikumos, būtībā viena datuma maiņas dēļ! Tas ir vienkārši resursus izšķērdējoši!
Es aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu, tātad balsot pretēji komisijas vērtējumam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Jā, es vēlos pasvītrot to, ko teica Līdakas kungs.
Mums ir gan Būvniecības likuma grozījumi, kurus mēs jau ļoti ilgu laiku izskatām, gan vesela virkne citu likumprojektu. Un šie tiešām ir redakcionāli, ne tik būtiski grozījumi, lai tos noraidītu šajā stadijā.
Un, runājot par konkrēto priekšlikumu (nevis par visiem pārējiem!), jāteic, ka tieši šis konkrētais priekšlikums nav saistīts ar to, ka nebūtu kaut kas izstrādāts vai pabeigts un tā tālāk, jo pirmie četri... Pēc būtības arī Zemkopības ministrija skaidroja: tiešām, šie likumprojekti visi ir izstrādāti (par 99 procentiem!). Kavēšanās notiek tādēļ, ka ir sasauktas jau padsmit - septiņpadsmit vai deviņpadsmit sēdes -, kur starp ražotāju grupu un zaļajām organizācijām ir bijušas diskusijas un iebildumi, un tā tālāk, kur vienkārši nevar saskaņot viedokļus vai starp ministrijām nav saskaņoti viedokļi.
Šis ir priekšlikums, kur nekādi termiņi nav pārkāpti, bet šai organizācijai, kas veic šo sertifikāciju, pirmām kārtām ir nepieciešams gads, lai tā izveidotos un akreditētos un lai tā varētu izveidot noteikumus. Līdz ar to es domāju, ka šie argumenti vienkārši neiztur kritiku.
Lūdzu kolēģus mani atbalstīt. Šis tiešām ir nozīmīgs priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Kalniņas-Lukaševicas kundzei ir kas piebilstams?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. Dz.Zaķis aplaudē. Zālē smiekli.)
Z.Kalniņa-Lukaševica. Turpinot iepriecināt Zaķa kungu, komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija ir saņēmusi piecus iesniegtos priekšlikumus, kurus ir izskatījusi, un ir izveidojusi arī 6. - komisijas priekšlikumu.
1. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Imantam Parādniekam.
I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms diskutēju par šo konkrēto priekšlikumu un pārējiem, es gribu atgādināt saviem kolēģiem, kāpēc mēs šobrīd skatām šo likumprojektu un kāpēc tas ir šodienas darba kārtībā.
Iepriekšējā Saeimas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi bija pieņēmusi lēmumu, ka sakarā ar tām izmaiņām, kuras netika ieviestas jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā, valsts un pašvaldību iestādēm radās problēmas līgumattiecībās, kas saistītas ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu, jo, kā mēs zinām, šinī jomā ir reversā PVN maksāšanas kārtība un tikai no 2013.gada 1.janvāra ir ieviests, ka arī valsts un pašvaldību iestādes maksā PVN reversā kārtībā.
Iepriekšējā likumā bija noteikti pārejas noteikumi uzņēmumiem, ka attiecībā uz tiem līgumiem, kuri ir noslēgti pirms šīs reversās PVN maksāšanas kārtības, turpinās PVN maksāšanas iepriekšējā sistēma, lai tas neradītu sarežģījumus uzņēmējiem attiecīgi arī atskaitēs. Šāda pati kārtība būtu piemērojama arī valsts un pašvaldību iestādēm.
Komisijā vienbalsīgi tika nolemts, ka šis pārpratums... varētu teikt, kļūda, ir steidzami jānovērš, lai tas neradītu sarežģījumus uzņēmējiem. Tad, kad tas tika izdarīts un likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, deputāts Zariņš, kad tika aicināts balsot un pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā, iebilda, sacīdams (es citēju): „Es iebilstu un aicinu tomēr dot laiku, lai arī pārējie deputāti varētu iepazīties ar šo priekšlikumu...” - tas gan bija tikai viens! -, „jo šis priekšlikums ir izskatīts tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pārējās komisijas ar to nav strādājušas. Pārējie deputāti to nav redzējuši. Mēs gribētu iepazīties ar to, un tāpēc aicinu dot priekšlikumu iesniegšanas laiku - vismaz vienu nedēļu.”
Kāda ir situācija? Deputāts Zariņš nav iesniedzis priekšlikumus, kas varētu šo vienīgo grozījumu kaut kādā ziņā, iespējams, būtiski uzlabot. Kaut gan - ko tur uzlabot? Jo tas ir pārņemts viens pret vienu, kā bija vecajā PVN likumā.
Šobrīd, vienkārši izmantojot situāciju, ka PVN likums ir vaļā, gan deputāts Zariņš, gan Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesnieguši priekšlikumus, kuri vēl pavisam nesen šeit, Saeimā, ir vairākkārt pārspriesti un par kuriem ir debatēts. Es uzskatu, ka šāda rīcība - traucēt pieņemt šādus likumus vai sabotēt tos, liedzot uzņēmējiem normāli strādāt, - ir sabotāža, un tā ir nepieņemama, nekorekta rīcība.
Balstoties uz to, es aicinu kolēģus nepiedalīties šādu priekšlikumu apspriešanā, tādējādi ignorējot šādu praksi, un aicinu šādu praksi turpmāk nepielietot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Augustam Brigmanim.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Tātad šodien mēs skatām grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nav tādi birokrāti, kas tagad speciāli vērs likumu vaļā. Mēs izmantojam situāciju, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums ir vaļā, un ir pilnīgi loģiski, ka mēs iesniedzam priekšlikumus, kas šo likumu varētu uzlabot. Un šajā konkrētajā situācijā... Es gribu teikt to, ka šajā situācijā, kāda ir mūsu valstī - kad mēs katru dienu sagaidām prieka vēsti par mūsu labāko finanšu ministru, par mūsu labākajiem rezultātiem ekonomikā -, pilnīgi loģiski ir dot tautai, nu, loģiskus risinājumus... teiksim, konkrēto ikdienas rūpju risinājumus. Tie ir: apkures tarifu samazinājums, ikdienā patērējamo preču cenu samazinājums. Un tas ir pilnīgi loģiski! Ja šodien deputātu vairākums uzskata, ka viņu algas tomēr ir jāpalielina, tad mums tomēr ir zināmā mērā jākompensē šis palielinājums ar kaut kādiem... nu, ar cilvēkiem pretimnākošu rīcību, un tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu gan apkurei, gan manis minētajām dažāda veida produktu grupām. (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni.)
Nu, man liekas, Parādnieka kungs, jūs... Nevietā tas jūsu sašutums! Jūs tā bišķīt noguris šodien laikam esat, jo gara darba diena... Likums ir, un Kārtības rullis nav pārkāpts, bet, ja jūs gribat ignorēt tautas vēlmes, neviens jums to nevar liegt: negribat - nebalsojiet, neatbalstiet šos priekšlikumus! Bet es tomēr gribētu, lai šos Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumus pārējie kolēģi atbalstītu - gan šo, gan arī pārējos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Reirs. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Reirs. Kolēģi, visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.
E.Demiters (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.446/Lp11).
Likumprojekta būtība ir tāda, ka pašvaldībām būtu tiesības deleģēt citas pašvaldības policijai sabiedriskās kārtības uzturēšanu. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Demiters. 2.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Demiters. Un 3.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Demiters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Cienītie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Likumprojektā tika saņemti divi priekšlikumi. 1.priekšlikumu, kas vairāk ir tehnisks precizējums, saskaņojot likuma panta redakcijas, iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Savukārt 2.priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns. Tas paredz tiesības meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus, kas nozīmē „Latvenergo” uzlikt par pienākumu atpirkt no īpašnieka tos kokus, kas kā bīstami ir nocirsti elektrolīnijas drošības nodrošināšanai. Šo priekšlikumu komisija grūtu debašu rezultātā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šobrīd valdībā noris aktīvs darbs pie elektrības cenu kāpuma ierobežošanas. Ja netiks atrasts risinājums, tad no 1.aprīļa elektrība maksās gandrīz par desmit procentiem vairāk. (No zāles: „Tikai?!”)
Šobrīd jau vairāki lielākie Latvijas ražojošie uzņēmumi ir paziņojuši par to, ka, ja tā notiks, tad tie drīz vairs nespēs apmaksāt elektrības rēķinus. Kamēr valdībā notiek darbs pie tarifu mazināšanas, tikmēr notiek arī pretēji procesi, proti, tiek palielināts tarifs.
„Latvenergo” regulāri gar elektrolīnijām mežos nozāģē bīstamos kokus, lai vētras gadījumā netiktu pārrautas elektrolīnijas un iedzīvotāji un ražotnes nepaliktu bez elektrības. Tas ir visas sabiedrības interesēs, un bez šāda darba būtu gadījumi, kad cilvēki un ražotnes bez elektrības paliktu pat vairākas nedēļas.
Šī priekšlikuma būtība ir uzlikt par pienākumu „Latvenergo” atpirkt šos bīstamos kokus no mežu īpašniekiem.
Un kādi tad ir šie bīstamie koki? Nu tie ir parasti bebru apgrauzti, izstīdzējuši vai noliekušies koki, koki ar redzamām trupes pazīmēm, kas tik un tā var nogāzties. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Ar asimetrisku vainagu!”) Jā, vai koki ar asimetrisku vainagu, kas tik un tā nokristu un sapūtu mežā, un neviens to nemaz neuzzinātu. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Zaķis tikai!”)
Papildu izmaksas no šī ierosinājuma būs aptuveni 2 miljoni latu gadā, kas sastādīs apmēram 0,5 procentus no elektrības galacenas. Nav jau pārāk liels pieaugums, taču, manuprāt, vajadzētu mainīt šo pieeju un uz elektrības tarifa nelikt visu, ko vien var uzlikt.
Aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi, par visu pēc kārtas!
Turpmākais, ko es vēlos teikt, pierādīs to, ka gan Ekonomikas ministrija, gan Reformu partija arī komisijā faktiski bez nopietna pamatojuma mēģina izgāzt labu ideju.
Proti, grozījumu mērķis ir uzlabot elektropārvades līniju drošību. Protams, visdrošāk būtu šos kabeļus ierakt zemē, taču, ņemot vērā izmaksas, tika nolemts meklēt citu risinājumu. Tika nolemts paplašināt šo elektropārvades līniju aizsargjoslas no 13 uz 60 metriem, lai tajās varētu izzāģēt potenciāli bīstamos kokus. Un tie nav tikai bebru sagrauzti un sapuvuši koki, tā ir arī vērtīga koksne! Proti, piemērs: ja koka vainags aug uz elektrolīnijas pusi, tad koks būtu jānozāģē.
Pirmkārt, aizsargjoslu paplašināšana notiek uz meža īpašnieku zemes, un tas nozīmē ierobežojumus nodarboties ar plānoto saimniecisko darbību. Meža īpašnieki piekrita šim lēmumam, ko izvirzīja Ekonomikas ministrija, un neprasīja par šo apgrūtinājumu nekādu kompensāciju.
Otrkārt, bīstamo koku nozāģēšana rada tiešus zaudējumus meža īpašniekiem, jo vērtība ir augošs koks. Koks aug, līdz tas sasniedz augstāko vērtību, un tad tiek nocirsts. Ja tas tiek nozāģēts priekšlaicīgi, tas ir ievērojams zaudējums. Vienīgais, ko meža īpašnieki faktiski lūdz, ir atpirkt nozāģētos kokus, ja pašam meža īpašniekam izmaksas, lai nozāģētu... lai noorganizētu šo dažu koku savākšanu, ir lielākas par to vērtību.
Es gribētu ilustrēt to situāciju. Ja jums ir meža īpašums, kurš atrodas pie elektrolīnijas, un ja šie kontraktori, kas veic zāģēšanas darbus, jums nozāģē piecus kokus, jums nav ekonomiski izdevīgi ņemt autotransportu, braukt tiem pakaļ un vest tos ārā no meža, tāpēc ka viens īpašnieks nevar nokomplektēt kravu. Tas vienkārši nav ekonomiski izdevīgi.
Mūsu priekšlikums ir organizēt šo sistēmu tā, ka visas līnijas garumā, veicot šos tīrīšanas darbus, šī pati kompānija arī savāc daudzas kravas, kuras tālāk realizē vai nu vietējai pašvaldībai (malka), vai granulu ražotājiem (šķelda), vai kokrūpniecības uzņēmējiem. Tādā veidā viņiem šis ekonomiskais pamats rodas. Ieguvēji tad ir visi.
Un, treškārt, nozāģēto koku atstāšana zemē sapūšanai faktiski nozīmē arī, nu, tādu graujošu nesaimnieciskuma kalngalu valstiskā līmenī: jāatgādina, ka, pēc „Sadales tīkla” aprēķiniem, tie ir aptuveni 70 tūkstoši kubikmetru, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 2 miljoni. Un šobrīd, cienītie deputāti, jums ir izšķiršanās: vai nu mēs 70 tūkstošus kubikmetru labas koksnes atstājam sapūt mežā, vai iedodam tos ražotājiem kā resursus, lai viņi varētu tiem pievienot augstāku vērtību.
Šai koksnei ir jānonāk pārstrādē, un tai jāpievieno arī šī pievienotā vērtība, jo katrs pārstrādātais kubikmetrs rada pievienoto vērtību un rada arī darba vietas. Pamatā runa ir par reģioniem.
Gribētos arī atzīmēt „Sadales tīkla” nevēlēšanos risināt šo jautājumu konstruktīvi. Tā vietā, lai... Ļoti vienkāršoti: visi koku zāģēšanas, pirkšanas un pārdošanas pasākumi ierēķināti zaudējumos, kas jākompensē ar tarifa pieaugumu, turklāt par to arī vaino meža īpašniekus. Arguments par darbu kavēšanu nav vietā, jo runājam par plānveida darbiem, kurus plāno vairākus gadus uz priekšu. Kritiskās situācijās normatīvie akti jau tagad pieļauj bez saskaņošanas ar īpašnieku atbrīvot trasi no apdraudošiem kokiem, un kompensācijas par to meža īpašnieki neprasa.
Līdz ar to no šādas saimnieciskas rīcības ieguvēji būs visi. Bet, ja rīkosimies nesaimnieciski, piemēram, pieņemot „Sadales tīklā” darbā papildus 30 cilvēkus, kā viņi bija norādījuši savā tāmē, un nopirktos kokus sapūdēsim mežā, tad, protams, jebkura laba lieta tiks izgāzta.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Zemkopības ministrijas priekšlikumu, jo ieguvēji būs gan tie, kuri ir mežu īpašnieki, gan tie, kuri veiks šos darbus, gan arī „Sadales tīkls”, kurš varēs, iespējams, pat lētāk kontraktorus nolīgt, kas veiktu šos darbus, jo viņiem tas būs izdevīgāk, un kopumā iegūs gan sabiedrība, gan ekonomika.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V.Dombrovskis (RP).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums drusciņ izstāstīt par šā lēmuma kontekstu. Otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par gaidāmo enerģijas cenu kāpumu. Rezultāti bija diezgan šokējoši. Izrādās, ka pirms dažiem gadiem šis aizņēmums no starptautiskajiem aizdevējiem - no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un citiem - 3,2 miljardu latu apmērā nebija vienīgās kredītsaistības, kuras uzņēmās Latvijas valdība. Iepriekšējās valdības arī ir uzņēmušās saistības pret tā sauktajām koģenerācijas stacijām un zaļās enerģijas ražotājiem. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kāds tam sakars ar šo priekšlikumu?”) Es tūlīt izskaidrošu. Šo saistību apmērs! Ja mēs to salīdzināsim ar tiem 3,2 miljardiem latu, kas ir... Ja visas apņemšanās tiks tikai daļēji izpildītas, tad tās būs 7,2 miljardu latu apmērā, bet, ja visas apņemšanās tiks izpildītas pilnā apmērā, tad tie būs 12 miljardi latu. (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Ja Eurostat tagad pareizi rēķinātu Latvijas valsts parādu, ieskaitot arī šo, tad mēs pavisam noteikti nekvalificētos ne uz kādu eirozonu.
Tātad rezultāts, protams, ir tāds, ka iedzīvotāji par šo visu maksās vairākus gadus. Ir prognozēts, ka 2020.gadā enerģijas tarifs mājsaimniecībām būs par 54 procentiem augstāks, bet lielajiem ražotājiem - par 73 procentiem augstāks. Tā rezultātā jau šobrīd tādi lieli uzņēmumi kā „Liepājas Metalurgs” ir paziņojuši, ka vairs nevar atļauties maksāt tā saukto obligāto iepirkuma komponentu subsīdiju zaļajiem ražotājiem, jo faktiski atrodas uz bankrota sliekšņa.
Tātad tāds, kolēģi, ir konteksts! Kas notiek šobrīd? Protams, tas ir cēls mērķis - nodrošināt elektroenerģijas padeves nepārtrauktību un drošību, tādēļ „Latvenergo”, konkrēti „Sadales tīklam”, ir nepieciešams nocirst bīstamos kokus, kuri varētu nokrist uz elektrolīnijām. Pēc tam uz trešo lasījumu - es uzsveru! - Zemkopības ministrija iesniegs priekšlikumu, kura būtība ir meža īpašniekiem paredzēt tiesības pieprasīt kompensāciju par šiem izcirstajiem kokiem.
Spriežot pēc „Sadales tīkla” aprēķiniem... var, protams, diskutēt, vai tie ir precīzi vai nav precīzi, bet, piedodiet, šāda veida diskusija jau nenotiek uz trešo lasījumu. Ir aprēķini, ka tas „Sadales tīklam” maksās 2 miljonus latu gadā. Pēc regulatora aprēķiniem, tas atstās iespaidu uz elektroenerģijas galatarifu pusprocenta apmērā.
Tātad kāds tam ir sakars ar to, ko es pateicu iepriekš? Protams, kolēģi Zemkopības ministrijā stāv diezgan tālu no iepriekšējās valdības, teiksim tā, brīnumiem šajā jomā, un pusprocents nav 54 procenti. Bet tomēr, kolēģi, vai jūs tiešām vēlaties pielikt roku pie tā, ka visi elektroenerģijas patērētāji tagad samaksās atkal par to, kas ir izdevīgi noteiktai šaurai grupai? Nu, ja tā, tad, protams, jūs varat atbalstīt šo priekšlikumu.
Es, kolēģi, aicinu jūs tomēr izbeigt šo praksi, ka mēs uzgrūžam elektroenerģijas patērētājiem saistības, kuras ir izdevīgas dažām šaurām grupām.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un izbeigt šo praksi!
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man bija licies, ka Vjačeslavs Dombrovskis orientējas tajās lietās, par kurām viņš runā. Bet te sanāk drusku citādāk, jo... nu, es jums ieteiktu... ieteiktu pirmām kārtām jūsu ekonomikas ministram izvērtēt un valdībā iesniegt jau sen neiesniegto informatīvo ziņojumu par fosilo resursu ietekmi uz elektroenerģijas tarifu. Un, kā mēs redzam, tā ietekme, salīdzinot ar to, ko jūs minējāt, Dombrovska kungs, ir 8 pret 2 jeb 80 procenti pret 20 procentiem. Un diemžēl Pavļuta kungs kaut kādu iemeslu dēļ kavējas to darīt. Man jāprasa: vai viņam nav kaut kas apsolīts... kādā ar fosilajiem resursiem saistītā vietā kāds silts krēsls, vai ne? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Ahā!”)
Nu, jā... Tā ka tas par to tēmu - par enerģētiku meža kontekstā. Bet, ja mēs runājam par to lietu, kas attiecas tieši uz Meža likumu, par ko diemžēl Vjačeslavs Dombrovskis nerunāja, tad... Ja mēs skatāmies un salīdzinām, tad redzam pilnīgi skaidri, ka ir līdzīgi gadījumi. Ja, piemēram, īpašumos, kuri pieder kādam cilvēkam, tiek būvēta, pieņemsim, kāda jauna maģistrāle, tad, protams, tiek veikta šāda pati, līdzīga, atsavināšana, un, protams, tam īpašniekam, kuram tas īpašums tiek atsavināts, tiek samaksāta kompensācija par to. Kā mēs zinām, Satversme garantē šādas tiesības katram cilvēkam, kuram pieder īpašums.
Arī šī ir tāda reize: kad šī aizsargjosla tiek paplašināta, tiek nocirsti koki, kuri pieder kādam cilvēkam, kuri ir viņa īpašumā. Tāpēc arī šis ir tāds gadījums, kurā noteikti šī maksa ir jākompensē. Protams, ir jautājums - kādā veidā to pareizāk kompensēt? Tas noteikti būtu atstājams Ministru kabineta ziņā, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka neciestu nedz viena, nedz otra puse, tātad arī „Sadales tīkls”. Bet skaidrs, ka šāda veida kompensācija, ja nemaldos, pienākas arī tajos gadījumos, kad ir kāda aizsargjoslas teritorija vai kādi citi apgrūtinājumi cilvēkam attiecībā uz viņa īpašumu. Un par to mēs reizi pa reizei arī šeit, Saeimā, esam balsojuši.
Tā ka tas nav nekāds izņēmuma gadījums.
Es domāju, nav nekādas pilnīgi skaidri mērķētas elektroenerģijas tarifu pieauguma politikas. Tā ir īpašuma tiesību aizsardzība, un tās ir Satversmē garantētās tiesības ikvienai personai, kas dzīvo Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Jā, nu, cienījamie kolēģi, paklausoties Vjačeslavu Dombrovski, rodas tāds iespaids, ka pāris bebru apgrauztu koku tiešām var sagraut „Liepājas Metalurgu” un visu Latvijas budžetu, un visu pārējo, ko vien var sagraut.
Es saskatu šinī problēmā vienu tādu paradoksu. Raugiet, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes laikā „Sadales tīkla” pārstāvji gauži raudāja, ka viņiem tagad būšot tā kā jānodarbojas ar lietu, kurā viņiem nav absolūti nekādas pieredzes un profesionalitātes, ar lietu, kurā viņi neko nesaprot, respektīvi, ar koksnes tirgošanu. Bet viņi ļoti precīzi ir sarēķinājuši, ka radīsies zaudējumi - akurāt 2 miljoni latu gadā. Tad rodas jautājums: kā viņi to aprēķināja, ja viņi ir absolūti neprofesionāli šajā ziņā?
Turpretī kokrūpnieki saka: „Viss būs kārtībā, visiem būs labi, būs pat peļņa šiem kontraktoriem.” Un tik tiešām man ir liels pamats ticēt viņiem, jo tur bija diezgan precīzi aprēķini - bija aprēķinātas celmu naudas, izvešanas izmaksas un viss pārējais.
Man tomēr šķiet, ka „Sadales tīkls”, kurš atzīst savu līdzšinējo pieredzes trūkumu koksnes tirgošanā, vienkārši ir no gaisa pagrābis šo summu - 2 miljoni. Ka patiesībā ir vajadzīgs iemesls, lai paaugstinātu elektrības tarifu, un šis iemesls ir atrasts dažos bebru apgrauztos kokos.
Un, ja vēl paraugās šinī redakcijā, kuru ir iesniegusi Zemkopības ministrija, tad redzams, ka tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Un šajos Ministru kabineta noteikumos šo kārtību var un vajag atrunāt gana precīzi, lai tā nebūtu tarifus graujoša, lai patiešām tā cena, par kuru tiek atpirkta šī koksne, būtu saprātīga, lai tā nebūtu pārspīlēta.
Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan kokrūpniekiem, gan arī Latvijas budžetam būs labums no tā, ka šī koksne nesapūs stigās. Mana pārliecība ir tāda. Un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija vienots viedoklis, ka cirsmai, šai aizsargjoslai, pēc „Sadales tīkla” kontraktēto darbinieku vai pēc paša „Sadales tīkla” darbinieku darbības ir jābūt sakoptai.
Tas nu ir skaidrs, ka nedrīkst vienkārši uztaisīt bardaku konkrēti kādam piederošā mežā un pašiem aizbraukt projām. Un tad nu ir tas stāsts, ka varbūt var sakopt šo aizsargjoslu, kurā ir veiktas darbības, un reizē kāds arī var gūt no tā peļņu.
Es aicinu atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Kolēģi! Šis likums ir tapis grūti, un par to ir ļoti daudz diskutēts un debatēts visā tā izstrādes gaitā. Ļaujiet jums atgādināt, ka mēs gandrīz gadu esam pie šī likuma strādājuši un pie šī konkrētā priekšlikuma uz trešo, pēdējo, lasījumu nonākuši gana interesantā veidā.
Sākotnējā šā likumprojekta redakcija un priekšlikumi paredzēja normas, kas paplašinātu aizsargjoslas ap elektrolīnijām ļoti būtiskā apjomā un kopā ar visai interesantām Meža likuma normām dotu iespēju meža īpašniekiem vai meža izstrādātājiem vairāk nekā 40 tūkstošus hektāru izcirst bez jebkādām ciršanas atļaujām un bez pienākumiem pat atjaunot šo mežu.
Bija daudz jāargumentē un jāpārliecina kolēģi, tajā skaitā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ka tas nudien nav saprātīgs risinājums, jo jebkuri jautājumi ir jārisina zināma samērīguma ietvaros.
Bija jāpalūkojas atpakaļ uz iepriekšējiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā un Meža likumā un bija jāierauga, cik interesanti tas bija sakombinēts. Acīmredzot jau savulaik iepriekšējās Saeimas un valdības laikā tika paredzētas šādas kombinācijas, ka aizsargjoslās esošus kokus - ne tikai bīstamus kokus, bet jebkādus kokus - var cirst, tos neatjaunojot, un iegūt „pelēko” zonu meža apsaimniekošanā. Šo normu izdevās izņemt ārā.
Tobrīd, kad sākotnēji šī aizsargjoslu ļoti būtiskā paplašināšana tika virzīta, arī Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka tas varētu prasīt kādas būtiskas kompensācijas un radīt izmaksas valstij. Tobrīd tie paši kolēģi, kas šobrīd iestājas par šīm kompensācijām, ļoti aktīvi teica: nē, nē, nebūs nekādu kompensāciju, nekādu izmaksu! Tas ir sabiedriskais labums, tā ir sena... jau ilgu laiku, un vienīgā atlaide par šīm aizsargjoslām ap elektrolīnijām ir zemāks nekustamā īpašuma nodoklis, jo tur tiek samazināta kadastrālā vērtība.
Bet tad, kad otrajā lasījumā tika izņemtas ārā šīs normas, ka vairs nevarēs brīvi cirst visus iespējamos kokus plašās aizsargjoslās, kad netika tik ļoti paplašinātas šīs aizsargjoslas, kā bija cerēts, tad kļuva skaidrs, ka laikam jau kaut kā tie apsolītie labumi meža īpašniekiem būs jākompensē. Ja neļausim izcirst 40 tūkstošus hektāru, nu tad samaksāsim no valsts uzņēmuma kādu kompensāciju! Nu tā - pārnestā nozīmē. Un tādēļ par tiem - tikai dažiem - kokiem, tikai bīstamajiem, ko varēs nocirst, vismaz nodrošināsim garantētu peļņu, liekot samaksāt par tiem valsts uzņēmumam „Latvenergo”.
Jautājums - cik daudz? Un tas, protams, ir tāds „sīkums”, vai ne? Divi miljoni! Tikai viens procents no tarifa, bet konkrētam iedzīvotājam jau tikai kādi 0,5 procenti. Bet, ziniet, izskatās, ka tā patiešām ir tāda iešana plašiem soļiem un iepriekšējos gados atrastās zelta stīgas, medus vai piena upes tālāka izmantošana, jo, kā mans kolēģis jau teica, arī es šeit saredzu ļoti lielu saistību.
Mēs esam uzklausījuši Ekonomikas ministrijas ziņojumu, ka tuvākajos gados to saistību dēļ, ko iepriekšējā periodā ļoti necaurspīdīgi uzņēmās valdības, apņemoties maksāt subsīdijas par elektrības ražošanu ne tikai no atjaunojamiem resursiem, bet arī no gāzes, tarifs pieaugs par vairāk nekā 50 procentiem mājsaimniecībām un par vairāk nekā 70 procentiem uzņēmumiem.
Uz šī fona... 1 procents ir nieks uz šī fona, ka šīs uzņemtās saistības ir 12 miljardi, kas - iedomājieties! - ir krietni vairāk par to starptautisko aizdevumu, par ko mēs tobrīd diskutējām. Ļoti daudz! Bet šie 12 miljardi - tās ir uzņemtās saistības. Vai kāds no jums ir dzirdējis publiskas debates par to? Vai mūsu iedzīvotāji ir tikuši informēti iepriekšējo valdību laikā (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.), ka mēs tagad - hei! - uzņemsimies saistības maksāt subsīdijās 12 miljardus un jūs, mīlīši, 2030.gadā maksāsiet par 70 procentiem lielāku elektrības tarifu? Nē!
Un uz šī fona tā man šķiet absolūta nekaunība, bezkaunība un neiedomājama arogance - turpināt vien soļot šajā lielajā „zelta upes” plūsmā un domāt: ja vēl vienu procentu piemetīs klāt pie 70 procentu paaugstinājuma, tad to jau īpaši vairs neatšķirs. Bet, ziniet, vienreiz ir jāpieliek punkts tik nekaunīgai rīcībai un peļņas gūšanai uz sabiedrības rēķina, jo šis ir jautājums par elektrības piegāžu drošību, kas vienmēr ir ticis risināts...
Sēdes vadītāja. Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
Z.Kalniņa-Lukaševica. Jā. Es pabeigšu teikumu, ja drīkst.
...ņemot vērā sabiedrības vairākuma intereses un, protams, saprotot, ka dažreiz šīs elektrības līnijas apgrūtina meža īpašniekus. Taču viņi zina, ka tā tur ir bijis un arī turpmāk būs.
Tādēļ es uzskatu, ka tas ir nesamērīgi - tādu soli īstenot, liekot katram iedzīvotājam maksāt vairāk par elektrības tarifu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Nu labi! Parunāsim par nekaunību, aroganci un uzpūtību!
Manuprāt, šis mēģinājums pamatot komisijā šī priekšlikuma balsojumu „pret” ar to, ka celsies elektroenerģijas tarifi, ir vienkārši absurds. Parunāsim drīzāk par to - ja jau mēs par tarifiem runājam -, lai Pavļuta kungs varbūt anulē tās atļaujas, kuras viņam ļauj anulēt, kuras ir izsniegtas zaļajai enerģijai! Vai varbūt lai viņš neizsniedz gada laikā vēl 300 atļaujas, pēc tam apvainojot citus... iepriekšējos, ka tie būtu izsnieguši atļaujas, kas kopumā veido šo saistību apjomu. Sāksim ar to daļu! Vai parēķināsim, ko dod TEC-2 kopējā bilancē!
Bet, runājot par šo konkrēto lietu, es varbūt... Iepriekšējās piecās minūtēs mēģināju tā diezgan strukturēti, bet detalizēti iet... Es vienkāršošu: šeit varētu runāt par konkrētiem kokiem... Proti, tie ir 70 tūkstoši kubikmetru koksnes, kas tiek nocirsti 150 tūkstošiem cilvēku - meža īpašniekiem. Un 70 tūkstoši kubikmetru - tie ir 2 miljoni latu, par kuriem mēs varam atjaunot, apmežot 30 kvadrātkilometrus meža. Un tad ir jautājums: vai mēs atstājam tos kokus sapūt mežā vai tos „ieguldām” tautsaimniecībā? Un, ja šis priekšlikums netiks pieņemts, slikti būs visiem, izņemot „Latvenergo”. Jo „Latvenergo”... Es, runājot ar vienu no pārstāvjiem, kas bija uz komisiju atnācis, pajautāju: kāpēc ir pret? Ai, vienkārši - piedodiet par izteicienu! - būšot „čakars”! „Čakara” dēļ mēs šobrīd „noraujam” lietu, no kā var iegūt tautsaimniecība kopumā. Ja mēs šo lietu pieņemam, labi ir visiem, jo, šos kokus izvedot, nerodas zaudējumi „Latvenergo” - ne santīma! -, drīzāk ir ietaupījums, jo kontraktori ir ieinteresēti...
Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
E.Smiltēns. Lūdzu vienu minūti! (Zālē troksnis, starpsaucieni. Dep. D.Kazāka: „Beidz!”)
...kontraktori ir ieinteresēti...
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu? Lūdzu!
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Edvardam Smiltēnam atļautu runāt vēl vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 1. Tātad, lūdzu, turpiniet vēl minūti runāt!
E.Smiltēns. Kontraktori paši ir ieinteresēti, lai pastāvētu šāds... Meža īpašnieki ir ieinteresēti, jo viņi šobrīd nesaņem ne santīma par nocirstajiem kokiem. Un „Latvenergo”... „Sadales tīkls”, kurš tālāk kontraktē šos darbus... Viņiem līgumā ir jāieliek viens punkts par to, ka ir jānorēķinās ar šiem īpašniekiem, ja viņi pieprasa to, un jāorganizē šīs lietas. Līdz ar to „Latvenergo” drīzāk nevis zaudē, bet gan iegūst no tā, ka kontraktoriem būs papildu ienākumi no šo koku izvešanas, un tādā veidā „Sadales tīkls”, organizējot šo iepirkumu par līnijas tīrīšanu, varētu dabūt vēl izdevīgākas cenas par tām, kādas ir šobrīd. Starp citu, arī šīs esošās cenas būtu interesanti papētīt, jo tās ir stipri vien virs tirgus cenām. Paldies.
Kolēģi, es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo iegūs visi - visa sabiedrība kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Pulkstenis ir 17.00, bet es esmu saņēmusi piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Latkovska, Čaklā un Rībenas - iesniegumu ar lūgumu turpināt šā gada 24.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”; „Man ir dibināti iebildumi!”) Deputātam Urbanovičam ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 24.janvāra sēdi turpinātu bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 34, atturas - 1. Tātad sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.
Vienlaikus ir arī informācija, ka pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Kā jūs redzējāt, ministri pat ieradās, bet, tā kā mēs turpinām Saeimas sēdi, tad jautājumu un atbilžu sesija tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Tā ka turpinām debates.
Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.
V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Neviens nevienu brīdi jau nav teicis, ka šie koki jāatstāj mežā. Taču ir vairāki risinājumi, kā to visu sakārtot. Konkrēti šis risinājums ietekmēs tarifu, taču komisijas sēdē no Ekonomikas ministrijas puses bija piedāvāti vairāki risinājumi, tajā skaitā tādi, kas neatstāj tiešu ietekmi uz tarifu. Runājot par šeit skarto tēmu, par šo vispārīgo cenu pieaugumu, kā mēs zinām, lielāko kāpumu sastāda TEC-1 un TEC-2 subsidēšana, un Olšteina kungs šeit jau minēja par Pavļuta kunga interesi. Man tikko bija saruna ar Pavļuta kungu. Viņš lūdza uzdot retorisku jautājumu Olšteina kungam: kurā laikā tad tika pieņemti šie jautājumi, kas ietekmē šobrīd šo tarifu pieaugumu?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim, otro reizi.
V.Dombrovskis (RP).
Kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Te ir izskanējušas tādas domas, ka, lūk, no tā „Latvenergo” ne tikai neko nezaudēs, bet pat nopelnīs. Kāda atklāsme! „Latvenergo” visu šo laiku pastāvēja, un neviens nekad neiedomājās, ka viņi var nopelnīt vairāk, ja tikai sāktu atpirkt kokus no meža īpašniekiem. Piedodiet, es pat negribu te runāt par kaut kādu ekonomiku, bet tas vienkārši ir absurdi - kaut ko tādu apgalvot! Ja meža īpašniekiem tas... ja no tā var nopelnīt, tad kāpēc paši meža īpašnieki negrib no tā nopelnīt, bet grib pieprasīt kompensācijas? Piedodiet, te ir kaut kāds, es nezinu, bērnudārzs tiešām...
Protams, meža īpašnieki prasa kompensācijas tieši tāpēc, ka tas ir neizdevīgi, ka tur ir zaudējumi, un viņi tos zaudējumus grib pārlikt uz elektroenerģijas patērētājiem. Lūdzu, beigsim šo!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.
I.Līdaka (ZZS).
Nu, patiešām, negaidīta jautājuma izpratne no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja puses. Kāpēc meža īpašnieks nevar nopelnīt? Es paskaidrošu! Tāpēc, ka vienam meža īpašniekam šī trase iet cauri varbūt 100 metriem, un tur ir jāpaņem, jānozāģē 30 koki, no kuriem pat viena krava nesanāk, bet kontraktoram, kurš ir noslēdzis līgumu ar „Sadales tīklu” par 100 kilometru garas trases kopšanu, tur sanāk ļoti daudzas kravas, un līdz ar to veidojas pamatīgs preces daudzums, kas jau ir pārdodams, turklāt pārdodams izdevīgi.
Un man patiešām ir sāpīgi, ka no nez kaut kur sameklētiem 2 miljoniem nu jau mēs esam tikuši līdz 12 miljardiem. Un nu iznāk tā, ka šis nieka jautājums būtībā ir 12 miljardus vērts. Nu nejauciet divas lietas kopā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Igaunim.
G.Igaunis (RP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, es teikšu, radioklausītāji! Jā, labvakar visiem, visiem, visiem!
Uzmanību! Uzmanību! Glābsim „Latvenergo”! Glābsim meža saimniekus, tas ir, mežrūpniekus, jo viņiem ir tiešām lielas problēmas un mums ar kopējiem mūsu naudas maciņiem tas būs ļoti iespējams! Mēs nobalsosim un pēc tam skaisti no sava naudas maka samaksāsim par to tarifu ar savu elektrības rēķinu. Nu, ļoti skaisti skan! Ļoti pamatoti! Visi dzird, kā mēs šeit lobējam atsevišķus pasākumus. Aicinu balsot „pret” šo pasākumu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nedod Dievs!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 13, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 23. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.
M.Zemļinskis (SC).
Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu Nr.430/Lp11.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”.
Priekšlikumi minētā likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.
M.Zemļinskis (SC).
Izskatīsim likumprojektu Nr.428/Lp11. Priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nav iesniegti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7.februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VIENOTĪBA).
Godājamie kolēģi! Grozījumi precizē Bibliotēku likumā paredzēto finansēšanas modeli pašvaldību publisko bibliotēku datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskās pieejamības nodrošināšanai atbilstoši ikgadējai valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas praksei, kā arī nodrošina Bibliotēku likuma un likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” savstarpējo atbilstību.
Komisija likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja komisijas sēdē pirmajā lasījumā, un lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Rībena. Priekšlikumu iesniegšanas datums - 29.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (VIENOTĪBA).
Ministru kabineta noteikumi paredz mainīt Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra nosaukumu un pārdēvēt to par Latvijas Nacionālo kultūras centru, un tāpēc, ņemot vērā nosaukuma maiņu, ir nepieciešams veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienbalsīgi pirmajam lasījumam atbalstīja šos grozījumus mūsu komisijas sēdē, es lūdzu arī jūs pievienoties un atbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Rībena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””.
Runa ir par tā saukto dalīto īpašumu, par dalītā īpašuma problēmu, par kuru komisijā bija plašas diskusijas, jo, jāsaka, praktiski nevienu deputātu šis risinājums pilnībā neapmierina, bet vismaz ir panākta vienošanās par to, ka tie ir soļi pareizajā virzienā, un komisija turpinās strādāt pie tā, lai pilnveidotu šo risinājumu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.
K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis risinājums nepalīdzēs dalītā īpašuma problēmu risināšanā, jo esošā likuma redakcija nosaka, ka ir tieši 6 procentu lieli maksājumi no kadastra vērtības par šo zemes īpašuma nomu, savukārt šī redakcija nosaka, ka tie ir līdz 6 procentiem, un paredz arī tiesu darbus. Kā mēs zinām, tiesu darbi vienmēr ievelkas vairāku gadu garumā, un par to nākas maksāt pašiem cilvēkiem, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo uzskatu, ka ir jāmeklē kādi cita veida risinājumi šai problēmai, turpretī šis nu nekādā veidā nevar būt risinājums tiem cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās un kuriem ir tieši tā īpatnējā īpašuma situācija, ka zeme, uz kuras atrodas viņu māja, nav viņu īpašumā. Tā ka, es domāju, te drīzāk ir jāmeklē cita veida izeja, nevis šāda. Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Debates slēdzu. Bija jau āmura piesitiens... (Dep. S.Dolgopolovs nokavējis pieteikšanos debatēm.)
V.Dombrovskis. Jā, kolēģi, par šo jautājumu jau bija diezgan plašas diskusijas, un, kā es jau teicu, šis sākotnējais risinājums, vismaz komisijas deputātu vērtējumā, nebija pilnībā apmierinošs, bet tajā pašā laikā bija norādes uz to, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums ir solis pareizajā virzienā.
Tātad, ja mēs tagad neatbalstīsim šo likumprojektu, tad šī situācija paliks tāda, kāda tā jau ir, un šis slogs daudzdzīvokļu māju īpašniekiem arī nesamazināsies.
Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir noteikt ar hidrotehnisko būvju drošumu reglamentējošo tiesību aktu pārkāpumiem saistīto administratīvo lietu izskatīšanas pakļautību atbilstoši valsts pārvaldes iestāžu kompetencei un funkcijām, nodrošinot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā regulējuma atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem.
Likumprojekts paredz sadalīt šobrīd 64.pantā noteikto dispozīciju, nodalot HES hidrotehnisko būvju lietošanas noteikumu pārkāpumus. Likumprojektā skaidri tiek nodalīta kompetence institūcijai, kas ir tiesīga uzlikt sodu par noteikto administratīvo pārkāpumu.
Varu piebilst, ka Saeimas Juridiskā komisija izskatīja šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēma to atbalstīt, kā arī atbalstīt tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Līdz ar to Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir divas nedēļas - 2013.gada 7.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.februāris.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.
Sēdes vadītājs. Labvakar, kolēģi! Turpinām sēdi.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Atbilstoši Satversmei mums vajag pārbaudīt kvorumu. Gribu jums atgādināt, ka vajag, lai šodien zālē būtu vismaz divas trešdaļas Saeimas deputātu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrāciju! Paldies. Lūdzu rezultātu! Šodien zālē ir 83 deputāti, un ar to pietiek, lai izskatītu šo likumprojektu.
Lūdzu! Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi! Diezgan lieks mēģinājums, pēc manā rīcībā esošās informācijas...
Strādājam ar sēdē izskatāmo dokumentu Nr.1764, tātad ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Latvijas Republikas Satversmes pirmie divi panti skaidri definē valsts formu („Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”), kā arī to, kam valstī pieder vara („Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai”).
Tauta ievēlē Saeimā savus pārstāvjus, kuri ir atbildīgi vēlētājiem un atskaitās tautas priekšā. Tomēr, lai tauta varētu saprātīgi un racionāli vērtēt savu Saeimas deputātu darbu, tai ir nepieciešama atklāta un caurskatāma informācija par deputātu darbību un par Saeimā pieņemtajiem lēmumiem. Domāju, ka neviens deputāts to šodien nenoliegs un šiem apgalvojumiem, kas ir rakstīti Satversmē, piekritīs.
Tomēr, es domāju, arī visi šajā zālē sēdošie labi atceras gan tos iemeslus, gan līčločus un grūtības, kā mēs tieši pirms gada nonācām līdz atklātiem balsojumiem par lielāko daļu valsts amatpersonu, veicot grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tātad šobrīd tas, ko mēs esam izdarījuši, - Saeimas Prezidija locekļi, valsts kontrolieris, tiesībsargs, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs un citi tiek ievēlēti atklāti.
Mēs, visi klātesošie, arī labi zinām, ka jautājums par grozījumiem Satversmē, kuri izslēgtu aizklātos balsojumus Saeimā pēc būtības, izslēdzot arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu aizklātu ievēlēšanu, nav mūsu dienas kārtībā pirmo reizi. 2012.gada 29.martā pirmajā lasījumā tika noraidīti grozījumi Satversmē, kuri paredzēja divas nozīmīgas izmaiņas. Pirmā no tām bija jau iepriekš minētā aizklāto balsojumu izslēgšana, vēlot tās amatpersonas, kuras vienīgās vēl mums ir saglabājušās ar aizklātu balsojumu. Un otra - deputāta imunitātes samazināšana, atceļot to administratīvās lietās, kam par pamatu bija arī šīs diskusijas, kas bija viens no pēdējiem iemesliem, lai atlaistu iepriekšējo Saeimu.
Taču, protams, kaut arī Juridiskajā komisijā diezgan lielā vienprātībā tika atbalstīts šis projekts, pēc tam katrs vienkārši atrada savus iemeslus, lai neatbalstītu, - vienam nepatika tas, ka tur bija imunitāte, otram nepatika atklātie balsojumi. Rezultātā mēs pastīvējāmies un lielā vienprātībā šo projektu atkal noraidījām.
Es tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts šobrīd ir sadalīts, tāpēc šodien mēs lemjam vairs tikai par amatpersonām. Tātad ir šis strīdīgais jautājums par imunitāti, uz kuru mums norādīja arī dažas amatpersonas. Daži cerēja, ka mums norādīs uz to, ka mēs neievērojam nepilsoņu tiesības, taču dīvainā kārtā Eiropas Padomes attiecīgā pārstāvja aizrādījums mums bija pavisam par citu tēmu - par ļoti lielām un liekām imunitātēm pašiem sev. Bet tas nav šīsdienas darba kārtības jautājums.
Šodienas sēdes darba kārtības jautājums ir atklātie balsojumi. Es gribu uzsvērt to, ka ikviens deputāts - šie argumenti ir jau minēti no šīs tribīnes, bet es atkārtošu tos - pirmām kārtām pārstāv savu vēlētāju, to cilvēku, kurš viņam ir devis mandātu paust viņa viedokli parlamentā. Bieži izskan arī tāds apgalvojums: tad jau arī Saeimas vēlēšanas vajag atklātas! Un man pat liekas, ka iepriekšējā Saeimā „zaļie” un „zemnieki” šādu priekšlikumu arī iesniedza, bet tas tika noraidīts. Taču šī atšķirība starp tiešo demokrātiju un pārstāvības demokrātiju ir tāda, ka, ejot uz Saeimas vēlēšanām, katrs atdod pats savu balsi, bet mēs savukārt, ievēlot jebkuru amatpersonu, pārstāvam savus vēlētājus, un, protams, mums ir mūsu sirdsapziņas balsojums. Tātad mēs pirmām kārtām pārstāvam savus vēlētājus, un viņiem ir jāzina, kā mēs balsojam, - vai mēs balsojam tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu... lai viņi var vērtēt mūsu darbu.
Tātad patiesībā balsojums, kāds tas ir šobrīd... Tos, kas saka un parasti lieto argumentu, ka tiks izdarīts spiediens uz deputātiem, ka tiks ierobežota viņu izvēles brīvība, es aicinu: esiet stipri! Ja jūs spiež, neļaujieties spiedienam! Esiet stipri savā pārliecībā, savā morālajā stājā un pieņemtajos lēmumos!
Īstenībā atzīsim arī to, ka patiesībā, ja balsojums par jebkuru amatpersonu ir aizklāts, neviens par šo balsojumu politiski nav atbildīgs, un visi tie balsojumi, kuros ir bijuši šie dīvainie rezultāti, īstenībā ir pavēruši ceļu dažādām spekulācijām, ļaujot apšaubīt visas Saeimas darbību, godīgumu un kompetenci kopumā. Jo deputāta patieso attieksmi parāda ne tikai viņa balsojumi. Protams, būtu ļoti labi, ja mūsu vārdi sakristu ar mūsu darbiem, par ko mēs šodien, manuprāt, visas dienas garumā ne reizi vien no šīs tribīnes esam minējuši. Un man ir patiešām prieks, ka līdz ar grozījumu izdarīšanu Saeimas kārtības rullī, ko, manuprāt, eksperti ir atzinīgi novērtējuši, ir bijuši konkrēti precedenti - ir bijuši balsojumi, kuros, manuprāt, deputāti tomēr ir vēlreiz padomājuši par to, cik svarīgi ir tas, kā viņu darbību un konkrēto balsojumu vērtēs vēlētājs.
Jautājumus par atklātu un aizklātu balsošanu mēs esam pētījuši ne jau pirmo reizi. Latvijā ļoti daudz ir bijis tādu lietu, ja mēs skatāmies Satversmes senas stenogrammas, kā ir pieņemta Satversme un kādas šīs diskusijas ir bijušas. Nekas jau nav jauns! Šajā zālē tādas diskusijas jau ir notikušas. 20.gados savā rakstā „Aizklāta balsošana Saeimā” profesors Dišlers jau ir analizējis šo situāciju un ir teicis: „Deputāta darbības Saeimā nekādā ziņā nav ieskatāmas par deputāta privātu lietu vai par viņa kādu privātu tiesību izlietošanu. Deputāta darbība parlamentā ir vispārības lieta. Tā ir publiska kalpība, tā ir kalpošana valsts un sabiedrības interesēm. Tāpēc deputāta darbībai parlamentā jānotiek pēc iespējas atklāti, zem sabiedrības pašas kontroles. Aizklāta balsošana Saeimā vēlētājam un visai sabiedrībai atņem katru kontroles iespēju.” Turklāt profesors Dišlers jau tolaik komentēja jautājumu par spiediena izdarīšanu jeb, viņa vārdiem runājot, iespaidošanu. Šodien ir vērts ieklausīties viena no mūsu dižākajiem juristiem teiktajā: „Motīvam par izvairīšanos no iespaidošanas jeb spiediena izdarīšanas Saeimā gan nedrīkstētu būt vieta. Mēs tak’ vēlam Saeimā mūsu labākos ļaudis, pazīstamus atklātības darbiniekus, kurus domājam pietiekoši stingrus un godīgus, lai atklāti aizstāvētu tautas un valsts intereses pēc savas labākās pārliecības. Būtu pārāk bēdīgi, ja mums nebūtu ne simts cilvēku, kuri būtu pietiekami stingri pret iespaidošanu un varētu savu pārliecību visos gadījumos aizstāvēt atklāti.”
Neizslēdzu, ka kādam ar šo grozījumu izdarīšanu nākotnē varētu rasties kādas neērtības vai būtu jāveic lielāks izskaidrošanas darbs saviem vēlētājiem. Tomēr, ja mēs priekšplānā izvirzām deputātu atbildību sabiedrības un savu vēlētāju priekšā, ja mēs spējam parādīt, ka rīkojamies, pārliecības un noteiktu principu vadīti, ja mēs izslēdzam tās paradoksālās un pat absurdās, komiskās situācijas, kādas mēs esam pieredzējuši vairākkārt pagātnē, tad, es esmu pārliecināta, vēlētāji to novērtēs.
Es saredzu, ka ar šādu soli, ar šādu rīcību mēs demonstrēsim, ka mēs paši vēlamies vairot sabiedrības uzticību Saeimai, un līdz ar to stiprināsim Saeimas prestižu kopumā. Atklāta balsošana saskan ar parlamentārās demokrātijas principu. Deputāti tomēr ir tautas pārstāvji, un tāpēc vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu viedokļiem un rīcību.
Politiskās ētikas pētnieks Tomsons ir atzinis, ka pārstāvības prakse sevī ietver to, ka pilsoņi par savu pārstāvju rīcību zina tik daudz, cik tas ir iespējams.
Domāju, ka arī šodien varētu izskanēt argumenti pret šo ierosinājumu, sakot, ka aizklātums deputātam dod iespēju balsot saskaņā ar savu sirdsapziņu, savu pārliecību pat tad, ja tā ir pretrunā ar viņa partijas uzskatiem. Tomēr es atkal citēšu profesoru Dišleru: „Aizklāta balsošana gluži labi var noderēt par apsegu slepenām norunām un kompromisiem. Aizklāta balsošana var veicināt pašā Saeimā to politisko andeli un korupciju, pret kuru no visām pusēm tiek runāti tik skaisti vārdi. Deputātiem ir pienākums balsot saskaņā ar savu pārliecību un sirdsapziņu. Ja deputāts ir ievēlēts Saeimā, viņam ir jāspēj ne vien izdarīt izvēli par labu vienam vai otram kandidātam, viņam jābūt pārliecībai par savu viedokli, un šo viedokli viņam ir jāspēj paust savam vēlētājam. Tāpat arī deputātam ar saviem kolēģiem partijās un atbalstītājiem pie partijām ir jāprot formulēt viens arguments „par” un „pret”, kas izsvērts pirms savas izvēles izdarīšanas. Atšķirībā no pilsoņiem, kas ievēlē parlamentu, deputāti ir tautas pārstāvji, tādēļ uz viņiem ir jāattiecina stingrākas atklātības prasības.”
Mūsu pieredzē zināmie aizklāto balsojumu pārsteigumi līdz šim vairāk atgādinājuši organizētas starppartiju intrigas un publiski neafišētas slepenas vienošanās, nevis patiesu sirdsapziņas vadītu balsu ierunāšanos. Turklāt, ja mēs zinām, ka līdzšinējā praksē ir bijuši gadījumi, ka deputāti paši ir izdarījuši atkāpes no aizklātuma principa, piemēram, izvēloties noteiktas krāsas pildspalvas vai pielietojot mūsdienīgākus risinājumus (ar saviem mobilajiem telefoniem fotografējuši balsojumus), tad varam teikt, ka faktiski jau paši ar savu rīcību mēs esam demonstrējuši vēlmi atteikties no šiem aizklātajiem balsojumiem. Jo kam tad mēs to visu mēģinām pierādīt?
Visa iepriekš minētā dēļ es tiešām nespēju saskatīt tos pozitīvos ieguvumus, ko sabiedrība ar šo atlikušo aizklāto balsojumu saglabāšanu iegūs. Tādēļ es gribu teikt, ka patiešām nav vienas receptes vai universāla principa, kas prasītu parlamentam obligāti par kādu amatpersonu balsot atklāti vai slepeni. Šo balsojumu organizēšana ir katra parlamenta izšķiršanās, un tam ir jābūt mūsu lēmumam.
Es ne vienu reizi vien esmu teikusi, ka katrs grozījums likumā - tas ir ne tikai juridisks grozījums, bet arī politiski juridisks grozījums, kurš atspoguļo tā laika situāciju. Ir normāli, ja valstīs ar senu, stabilu demokrātiju, praksēm un tradīcijām šie balsojumi ir aizklāti. Diemžēl Latvijas parlaments jau vairākus gadus pēc kārtas vairākos parlamenta sasaukumos ir pierādījis, ka nav tam nobriedis. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka būtu bijis laiks šodien šos grozījumus pieņemt. Bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, arī „Saskaņas Centrs”, kurš komisijā draudzīgi atbalstīja šos grozījumus, šodien nebalsos. Un tātad ir jau, protams, jautājums: kas tad ir šoreiz? Es pat zinu, kādi ir šie argumenti šoreiz, un man būs arī komisijas vārdā iespēja atbildēt Elksniņa kungam.
Es gribu jums vēl tādu informāciju pateikt, ka ir tāda Saeimas programma, kura paredz, ka deputāti var doties uz skolām. Proti, deputāti un Saeimas darbinieki dodas uz skolām saistībā ar programmu „Iepazīsti Saeimu” - tiek stāstīts, ko mēs darām, kā mēs strādājam. Un, lai jaunieši paši varētu aktīvi tajā piedalīties, ir daži aktīvie balsojumi - jautājumi, kuros skolēniem ir iespēja nobalsot: viens no jautājumiem ir par imunitātēm, vēl ir arī ir jautājums par brīvlaika pagarināšanu un jautājums ir par prezidenta atklātu ievēlēšanu. Es domāju, nav jābūt gaišreģim, lai jūs būtu pārliecināti, ka visās skolās, kurās esmu bijusi,- nu nav jau ļoti daudz... Tā nav nekāda SKDS vai TSN aptauja, uz to es neatsaukšos, bet katrā ziņā jaunie cilvēki, kuriem ir interese par šiem procesiem, diezgan vienbalsīgi ceļ šīs zaļās kartītes par to, ka viņi tomēr vēlētos saprast, par ko mēs balsojam, kāpēc mēs balsojam, un vēlētos, lai mēs spētu to paši arī paskaidrot.
Juridiskā komisija izskatīja šos grozījumus, un, atturoties tikai Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem, atbalstīja to tālāku virzīšanu. Kā es jau teicu, man šodien ir informācija, ka „Saskaņas Centrs” atkal ir atradis kādus ieganstus (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Noklausījāties mūs? Spiegojāt?”), bet katrā ziņā es tomēr aicinu deputātus padomāt, izvērtēt šos manis minētos argumentus un atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies par komisijas viedokli.
Sākam debates.
Pirmais runās Valdis Liepiņš. Lūdzu!
V.Liepiņš (RP).
Godātie deputāti! Man liekas, deputāte Āboltiņa ļoti labi pasniedza argumentus, kāpēc mums vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt. Es gribu uzsvērt tikai to, ka, man liekas, ir tikai viens arguments, ko varētu minēt kā argumentu balsojumam „pret”, un tas ir tāds, ka tad deputāts it kā varētu balsot pēc savas tīrākās, labākās sirdsapziņas. Taču mēs ļoti labi jau esam redzējuši, kāda tā tīrākā, labākā sirdsapziņa dažiem deputātiem ir. Un tad mēs nonākam pie tā, kā notiek šie balsojumi. Mums ir vairāki spilgti pierādījumi, ka ir bijusi milzīga ažiotāža jautājumā par to, kas par ko ir balsojis, un tur nu tā sirdsapziņa daudziem vai dažiem deputātiem galīgi varbūt ir aizmirsusies vai sajukusi, vai kaut kādas citas problēmas viņiem ir.
Rezultāts tad ir tāds, ka mēs vienmēr uztraucamies par to, ka Saeimai ir zems vērtējums, ka deputātiem ir zemi vērtējumi, un šis skaidri un gaiši ir viens no iemesliem, kāpēc šie vērtējumi ir tik zemi, jo šī andele, kas te notiek, un pēc tam tā izvairīšanās pateikt, kā katrs ir balsojis... kāds teica, ka ir balsojis „par”, bet tad nesanāk tā matemātika... Tā vienkārši ir izgāšanās visas tautas un vēlētāju priekšā!
Es esmu par to, ka vēlētājiem ir jāzina, kā mēs katrs balsojam.
Es gribu vēl izmantot šo iespēju un pieminēt arī to, ka es lūdzu visiem atturēties no atturēšanās. Es pats... es jums saku, ka es neatturēšos, es balsošu „par” vai „pret”, jo mans arguments ir tāds: arī atklātos balsojumos vēlētājam ir jāzina, kā ir balsots. Mums ir jābūt spējīgiem saviem vēlētājiem izskaidrot, kāpēc mēs esam balsojuši „par” vai „pret”, nevis jāslēpjas aiz aizklātiem balsojumiem vai aiz tā, ka balsojumā esi atturējies, labi zinot, ka daudzi deputāti zina, ka atturēšanās - tas ir balsojums „pret”.
Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākošais runātājs - Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie kolēģi! Burtiski pirms pusstundas jūs visi balsojāt par likumprojektu, ko mēs bijām iesnieguši attiecībā uz tautas vēlētu prezidentu. Daudzi no jums savu attieksmi ir pauduši, arī atturoties vai vispār nebalsojot par šāda veida likumprojektu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu kā tad tas tā sanāk? Divkosīgi!”) Šobrīd mēs atrodamies faktiski divās nesamierināmās pozīcijās. Mūsu Politiskā apvienība iestājas par tautas vēlētu prezidentu, par tautas tiesībām lemt par to cilvēku, kurš attiecīgi uzņemsies atbildību visas sabiedrības priekšā... par tautas tiesībām lemt par viņa tiesībām, par iespējamo pilnvaru paplašināšanu un vērtēt, kāds tad būs tas cilvēks. Vai tas būs cilvēks, kurš iemantojis tikai Saeimas 51 deputāta atbalstu, vai cilvēks, kurš bauda visas tautas uzticību? Šajā jautājumā jūs esat devuši viennozīmīgu vērtējumu - to neatbalstīt. Tajā pašā laikā jūs esat piekrāpuši savus vēlētājus attiecībā uz iepriekš viņiem paustiem solījumiem par to, ka tāda reforma tiks realizēta. (No zāles dep. J.Reirs: „VIENOTĪBA to nesolīja!”) Tagad jūs piedāvājat tā vietā, lai būtu tiešām patiesa reforma saistībā ar tautas vēlētu prezidentu, par kuru uzstājās arī Zatlera kungs, kurš tagad ies un dziedās difirambas (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Difirambas nav!”) par to, ka nu beidzot Valsts prezidents jāievēlē atklāti... Tad Āboltiņas kundze, kura ir norādījusi, ka tagad sāksies manipulācijas vienā vai otrā veidā, un ir pat piesaukusi skolēnu balsojumus attiecībā uz to, ka būtu jābalso atklāti... Bet man tad ir jautājums, un es gribētu arī dzirdēt atbildi: vai skolēniem tika piedāvāts jautājums, piemēram, par tautas vēlētu prezidentu? Vai skolēniem tika piedāvāts jautājums par to, ka valdes locekļi, politiskie ielikteņi politiskajās valdēs, ir apmaksāti augstāk, nekā viņu vecāki saņem samaksu par darbu vispār? Vai skolēniem tādi jautājumi bija uzdoti? Nebija uzdoti!
Un tagad mēs saskaramies ar to, ka notiek manipulācijas ar šī jautājuma turpmāko virzību. Mēs tiešām, kā pareizi Āboltiņas kundze ir norādījusi, neatbalstām minētā likumprojekta tālāko virzību. Mēs tiešām aicinājām jūs - gan publiski, gan arī debatējot šeit - atbalstīt mūsu iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Un tagad, pēc tā, kad jūs samelojāt saviem vēlētājiem, kad jūs neatbalstījāt mūsu ideju, jūs vēlaties pārtraukt patiesībā jūsu koalīcijas starpā kultivēto cirku, kuru jūs attiecīgi... kuram jūs attiecīgi sekojat un kuru piekopjat tad, kad jūs balsojat savā starpā un vienojaties par tām virzītām amatpersonām, par kurām vēl joprojām Satversme nosaka, ka ir jābalso aizklāti.
Es tiešām varbūt izmantošu Dzintara kunga iepriekš teikto par to populismu, kas nemaz nav tik slikts, bet jūs to populismu traktējat mazliet demagoģiskā izpratnē, cenšoties iepotēt to, kā patiesībā nav.
Es aicinu jūs visus vēlreiz izlasīt Zatlera kunga izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu par to, ka šāds, tautas vēlēts, prezidents varētu būt. Es tiešām jūs aicinu izpētīt ārvalstu praksi attiecībā uz aizklātiem un atklātiem balsojumiem. Es tiešām jūs aicinu iepazīties ar ekspertu viedokli šajā jautājumā. Tas, ko jūs tagad darāt, tas, ko jūs piedāvājat, vienkārši ļaujot... un grozot Satversmi un mēģinot iniciēt savu ideju par atklātiem balsojumiem, - tas tiešām ir visvienkāršākais variants, tāpat kā nozāģēt koku. Jūs nevērtējat to, ka sistēmā ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Jūs neanalizējat, ka šī jūsu pašu iesniegtā likumprojekta, ko jūs esat parakstījuši, anotācijā ir norādīts, ka grozījumu mērķis ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticēšanos Saeimai. Nu tad beidzot palieliniet sabiedrības uzticēšanos Saeimai! Pasakiet, ka tauta ir pietiekami gudra, lai pieņemtu lēmumu par tautas vēlētu prezidentu, nevis... Es atvainojos... Vēl nebūdams Saeimā un nebūdams arī „Saskaņas Centra” pārstāvis un nedarbodamies politikā, es... Ļoti atvainojos, bet man, Latvijas pilsonim, bija kauns novērot visas tās rebes, kuras, piemēram, ir notikušas vai nu Zoodārzā, vai pirms tam, vienam otram politiķim aizmuguriski savā starpā vienojoties, kas tad īsti būs mūsu Valsts prezidents, kurš arī... vienā otrā situācijā uz šo jautājumu arī nespēja atbildēt.
Paldies. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies par jūsu viedokli.
Nākošais pieteicies runāt Valdis Zatlers.
V.Zatlers (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka mums ir jāiemācās uzdot vienkāršus jautājumus, lai mēs spētu uz vienkāršiem jautājumiem vienkārši atbildēt.
Un šis ceļš uz atklātiem balsojumiem amatpersonu vēlēšanās ir sācies 2011.gada vasarā. Mēs esam nogājuši pietiekami garu pieredzes ceļu, esam balsojuši šeit gan ar balsošanas ierīcēm, gan ar vēlēšanu zīmēm, un pieredze rāda, ka tas ir bijis pareizais ceļš.
Pirmām kārtām jau šeit minēja argumentus. Jebkurš kandidāts, kurš tiek vēlēts aizklātās vēlēšanās, nonāk tādā situācijā, ka nevar atbildēt ne saviem vēlētājiem, ne saviem atbalstītājiem, kurš tad no jums īsti balsoja „par”, kurš balsoja „pret” un kāda bija viņa argumentācija, nemaz nerunājot par to, ka katram deputātam, ja viņš dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu, sirdsapziņa liek paskaidrot savam vēlētājam, kāpēc viņš balsoja tā vai citādi un kādi bija argumenti. Bet sirdsapziņa katrā ziņā nav tā, kas prasa, ka man jāslēpj savs viedoklis. Un, ja mēs paskatīsimies šo negatīvo pieredzi, kas bija arī balsojumā par ģenerālprokuroru, kad divas trešdaļas it kā bija „par”... Pietiek jau ar to, ka kāds melo, lai sabiedrība domātu, ka visa Saeima melo. Neesiet naivi! Ja kāds ir samelojis, ka ir bijušas šīs, kā teica, es atvainojos, Elksniņa kungs, rebes, tās ir bijušas. Mums tas faktiski ir jāatzīst. Vienmēr ir pirktas balsis! (No zāles dep. V.Agešins: „Kurš ir pircis?”) Kopš ir atklātie balsojumi, šāds jautājums vairs nepastāv. Nepastāv aizdomas, ka ir notikusi balsu tirgošana. Nepastāv... neviens. Es nesarunāšos ar zāli, bet es skaidri zinu vismaz savu ievēlēšanas kārtību un zinu, kā tas notika. Varat ticēt, diezgan precīzi zinu! (No zāles: „Pasakiet vārdus!”)
Tagad es gribētu pateikt to, ko es vēl vēlos pateikt. Tātad mūsu pieredze ir pilnīgi skaidra. Gan pozitīvā rezultātā - ievēlēšanā, gan negatīvā rezultātā - neievēlēšanā sabiedrībai nav šaubu, kāpēc katrs no jums ir balsojis tādā vai citādā veidā.
Tagad dažas replikas Elksniņa kungam. Es ļoti labi saprotu, ka viņam patīk runāt un pēc iespējas sarežģītāk. Un, jo sarežģītāks ir jautājums, jo Elksniņa kungs labāk jūtas. Viņam būtu jāmāk atbildēt vienkārši: tātad, Elksniņa kungs, vai jūs esat „par” vai „pret” atklātiem balsojumiem? Piedodiet, Elksniņa kungs, bet tautas vēlēšanu sistēma ir slepena, slēgta, un tātad mēs slēpjam katru vēlētāju. Runa ir par vēlēšanām šeit, Saeimā.
Otrkārt. Es nedzirdēju, ka jūsu priekšlikums kā alternatīvais priekšlikums šodien būtu par tautas vēlētiem Satversmes tiesas tiesnešiem. Šis ir tieši tas, par ko mēs gribam šodien izlemt, - lai Satversmes tiesas tiesnešus vēlētu atklātās vēlēšanās. Man, godīgi sakot, nav neviena argumenta, lai atbildētu uz šo vienkāršo jautājumu: vai mēs esam par atklātību, vai mēs esam par atklātiem balsojumiem, kur mums ir pieredze jau gandrīz divu gadu garumā, un tā pieredze ir pozitīva, un vai mēs gribam pielikt punktu šim procesam šodien visi kopā, lai varētu pateikt: jā, mēs, 100 deputāti, šajā zālē negribam vairs melot! (No zāles dep. I.Zariņš: „Kurš tad melo?”) Mēs negribam radīt arī iespaidu, ka kāds no mums melo saviem vēlētājiem!
Atliek tikai teikt tā, ka ir jau arī viena negatīva pieredze. Es tiešām pamanīju vienu negatīvu pieredzi. Ļoti grūti izskaidrot vēlētājiem, ka mēs esam ievēlējuši tādu cilvēku, kas nevar divus krustiņus vienā mazā lapiņā ievilkt pareizi. Nu, tā ir negatīva pieredze. To mēs redzam.
Tagad tas viss ir zināms. Paņemiet protokolus un varat izlasīt. (No zāles dep. I.Grigule: „Atklātā balsojuma jēga?”)
Godātie kolēģi! Kā cilvēks, kurš pats ir vēlēts, - ievēlēts un neievēlēts aizklātā balsojumā... arī neievēlēts... un, balstoties arī uz to pieredzi, kā es pats šeit esmu balsojis - gan slēgti, gan vaļēji -, mana personīgā pārliecība ir tāda, ka šis ir pēdējais punkts mūsu demokrātijas attīstībā, kad mēs atklāti pasakām: mums nav ko slēpt no saviem vēlētājiem! (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Cik jums to vēlētāju?”)
Aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu! (Frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākošā runās Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, godātie kolēģi! Cienījamais Elksniņa kungs it īpaši! Es vienkārši apbrīnoju jūsu talantu demagoģijā, jo tiešām Zatlera kungs jau norādīja uz to, ka mēs šodien diskutējam par atklātiem vai aizklātiem balsojumiem, nevis par prezidenta ievēlēšanas kārtību. Nu tad pasakiet atklāti no šīs tribīnes: tad princips... pirmais princips: nu, ja nebūs tā, kā mēs sakām, tad nebūs vispār nekā un tālāk neko negrozīsim. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Mācāmies no VIENOTĪBAS!”) Un otrs jau ir tas, ko Zatlera kungs teica un ko es arī minēju savā uzrunā: ir divu veidu amatpersonas - Valsts prezidents un Satversmes tiesas tiesneši... Un man ļoti lielas bažas, ka šis aizsegs, ar kuru jūs šodien virzījāt jautājumu par tautas vēlētu prezidentu... Kā jūs zināt, kopumā šai idejai parlamentā ir atbalsts - divas trešdaļas to diezgan konsekventi atbalsta. Un es uzskatu, par to var diskutēt un ir jādiskutē. Bet jūs šodien tik daudz nepatiesības kopumā pateicāt no šīs tribīnes, ka vienkārši es nevaru uz to neatbildēt.
Pirmām kārtām jūs komisijā ne ar vienu vārdu nepieminējāt, ka jūs neapmierinātu, pieņemsim, prezidenta ievēlēšanas kārtība, un, kamēr nerunās par to, šādi argumenti... Jebkurš, kuram ir interese, var noklausīties Juridiskās komisijas sēdes stenogrammu. Kurš tad māna savus vēlētājus? Arī komisijās balsojumi ir atklāti, ir pieejami arī šie materiāli, ir pieejami protokoli. Jūs šobrīd mānāt savus vēlētājus, jo jūs komisijā balsojāt „par” (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”), jūs neminējāt nevienu argumentu par tautas vēlētu prezidentu (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kauns! Kauns!”), par ko es saku... kaut arī VIENOTĪBA ir „pret” arī šodien, kad man jautāja, es atbildēju: ir par to jādiskutē, mēs ļoti labi zinām, ka ir sabiedrības viedoklis.
Ko vēl jūs sakāt? Jūs runājat par Konstitucionālo tiesību komisijas atzinumu un pārmetat Zatlera kungam. Nē, Reformu partija ir konsekventa. Tad, kad jūs to virzījāt iepriekšējo reizi, atbilde uz to bija konsekventa toreiz, un atbilde uz to ir konsekventa šobrīd. Jūs vēlaties butaforiju, par kuru parunāt, tieši tāpat, kā jūs komisijā atbalstījāt un tad... Paspēlēsimies tagad atkal - nesanāca. Jūs vēlaties tieši tādu pašu butaforiju.
Tas Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums, kurš bija pasūtīts, kad Zatlera kungs bija prezidents, bija par prezidenta pilnvarām, turklāt, lai būtu precīzi, - par parlamenta vēlēta prezidenta pilnvarām. Un tas, par ko ir iestājusies Zatlera Reformu partija vienmēr un par ko viņi ir informējuši koalīciju, ir jautājums par to, ka tam ir jābūt tautas vēlētam prezidentam, bet ar izmainītām pilnvarām. Tā ka jūs maldināt sabiedrību un velti pārmetat to Zatlera Reformu partijai. Tieši tāpat Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par tautas vēlētu prezidentu, bet arī ar paplašinātām pilnvarām. Un tas ir tas iemesls, kāpēc netika atbalstītas jūsu dekoratīvi kosmētiskās izmaiņas Satversmē, ar kurām jūs vienkārši mēģināt noņemt... šobrīd atrast argumentu, kāpēc jūs negribat atbalstīt to, lai Satversmes tiesas tiesneši tiktu ievēlēti atklāti.
Šim sasaukumam būs jāvēlē Satversmes tiesas tiesneši. Visi iepriekšējie... Sevišķi viens... viens no viņiem vismaz būs deputātu virzīts kandidāts, viens būs Augstākās tiesas virzīts kandidāts, kuru... Visdrīzāk, jau nu te nevarēs „pavingrot”... Savukārt par to deputātu virzīto nu gan mēs atkal redzēsim to, ko mēs šeit jau esam redzējuši.
Tā ka jūs ļoti bieži pieņemat lēmumus pēc principa - jo sliktāk, jo labāk. Un mēģināt to aizbildināt ar tādu lielu demagoģiju... Es tomēr tiešām aicinu arī domāt par saviem vēlētājiem. Un ja jums jautā, ko skolēniem rāda... Ir šī programma... Bet skolēni arī jautā gan par eiro, gan par algām, gan par visu citu, un viņi saņem atbildes. Ja jums ir interesanti, lūdzu, brauciet man līdzi, es labprāt ļaušu jums paklausīties, ko es atbildu skolēniem tad, kad viņi jautā. Un es ļoti priecājos par to, ka viņi ir aktīvi sabiedrības locekļi un ka viņus interesē dažādi jautājumi.
Bet šodien mēs tomēr runājam par grozījumiem Satversmē, par amatpersonu atklātu ievēlēšanu. Un atbildiet tad arī sev: vai šajā brīdī tomēr tas solis uz atklātu prezidenta ievēlēšanu nav solis uz priekšu līdz tautas vēlētam prezidentam? Tā ka es aicinu atbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Turpinām debates. Nākošais runās Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka pārmetumi par demagoģiju šeit ir lieki, jo Zatlera kunga rūgtā ievēlēšanas prakse liecina par to, ka ar šo demagoģiju nodarbojas lielākoties pati VIENOTĪBA. Atcerēsimies kaut vai iepriekšējās Saeimas vadības vēlēšanas!
Šī ideja ir visnotaļ atbalstāma, atklātas vēlēšanas ir normāls process, ja ir normāla sabiedrības morāle un normāla morāle valda arī parlamentā. Bet, jūs man piedodiet, mēs sakām vienu, bet darām otru, aizmirstot pateikt ne tikai argumentus „par”, bet arī argumentus, kas parāda, ka šī sistēma, vēlēšanu sistēma, nav pilnīga. Jo šodien tā atbildība tomēr gulstas nevis uz atsevišķiem deputātiem, bet uz partijām, kas veido... uz politiskajiem spēkiem, kas veido attiecīgās frakcijas. Ja deputāts būtu ievēlēts vienmandāta apgabalā, tad, jā, viņam tiešām būtu pilna atbildība par savu rīcību, par saviem vārdiem, par saviem balsojumiem un par visu pārējo.
Šodien partijas disciplīna spiedīs - un to pierādīja arī iepriekšējās Saeimas prakse - deputātus balsot, vadoties nevis pēc savas pārliecības, bet pēc partijas disciplīnas principiem. Palasiet partiju statūtus, un tad jūs redzēsiet, ka man ir pilnīga un absolūta taisnība!
Tāpēc es vēlreiz gribu teikt, ka pārmetumi demagoģijā par to, ka mēs ierosinājām visas tautas vēlētu valsts prezidentu, man liekas, ir tīra demagoģija.
Čehija jau ir izgājusi šo ceļu, nemainot pat pilnvaras prezidentam, bet šodien prakse ir parādījusi, ka tauta ļoti augsti novērtē tieši šo piedāvājumu, tāpēc es uzskatu, ka pārmetumi par demagoģiju ir ieki. (SC frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākošais debatēs pieteicies Valdis Liepiņš, otro reizi. (No zāles: „Kāpēc otro reizi jāiet?”; dep. A.Latkovskis: „Balsojam!”)
V.Liepiņš (RP).
Godātie deputāti! Es parasti nerunāju pretim savas komisijas priekšsēdētājam, bet šī nu ir tā reize, kad man vajag drusciņ paskaidrot, ka viņam nav taisnība.
Arī tur, kur ir vienmandāta sistēma, partiju disciplīna ir ļoti stingra. Es esmu dzīvojis Anglijā, es esmu dzīvojis Kanādā, un es uz mata zinu, kā tas ir. Anglijā ir tāds teiciens, ka ir trīs pātagas, kad absolūti... gandrīz vai no nāves gultas vedīs, kad tev būs jābalso, kā partija tev saka.
Viena pātaga ir tāda maigāka, divas pātagas ir stiprākas, bet trīs pātagas ir tādas, kad tu absolūti nevari izvairīties no tā, kā partija ir nolēmusi balsot. Tie ir izšķiroši jautājumi par budžetu vai par tamlīdzīgām lietām.
Es domāju, ka, skatoties pēc mūsu sistēmas, mums nav tādas pātagas, un paldies Dievam, ka mums nav tādas pātagas, bet mēs katrs esam atbildīgi vēlētāju priekšā, jo viņi tomēr, balsojot, teiksim, par „Saskaņas Centru”, ieliks Sergejam Dolgopolovam plusiņu vai viņu svītros, vai neko nedarīs. Viņi skatīsies, kā Sergejs Dolgopolovs, kā Valdis Liepiņš vai citi ir balsojuši par dažiem izšķirošiem jautājumiem, un tāds varētu būt balsojums par tiesnešiem, tāds varētu būt balsojums par Valsts prezidentu un tā tālāk. Tas ir ļoti būtisks jautājums, un vēlētājiem ir jāzina, par ko mēs esam balsojuši, turklāt tā disciplīna mums ir tāda pati kā citur... nav tik stingra kā citur, bet mūsu pienākums skaidrot vēlētājiem ir tieši tāds pats kā tam deputātam, kas ir nobalsojis „zem trim pātagām” pret savu sirdsapziņu. Un tad viņam rodas problēmas, skaidrojot, kā viņš... kāpēc viņš ir tā balsojis un kā viņš ir rīkojies.
Tā ka šis salīdzinājums absolūti nekādā gadījumā... tas tā nav, un to faktiski nevajadzētu te nemaz lietot. Es neteikšu, ka tas varbūt bija drusku demagoģiski, bet es domāju, ka tā bija varbūt vienkārši nezināšana.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies par jūsu viedokli.
Debates slēdzam.
Komisijas vārdā - Solvita Āboltiņa. (No zāles: „Balsojam! Balsojam!”)
S.Āboltiņa. Komisijas vārdā es tiešām varu vēlreiz teikt to, ko es jau teicu, kad komisijā „Saskaņas Centrs” neminēja argumentus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Lieciet mierā „Saskaņas Centru”!”) Nevienu argumentu „pret” šo likumprojektu. Un es aicinu jūs balsot tā, kā jūs parādījāt savu atbalstu saviem vēlētājiem, kad balsojāt komisijā. Un, runājot par visiem pārējiem jautājumiem, kas attiecas uz vēlēšanu sistēmas maiņu vai uz tautas vēlētu prezidentu (No SC frakcijas: „Tas ir komisijas vārdā?”), tā nav... neviens jautājums nav ne demagoģisks, ne nedemagoģisks, bet tie ir jautājumi, par kuriem jādiskutē. Un šodienas darba kārtības izskatāmais jautājums ir par amatpersonu atklātu ievēlēšanu.
Es tiešām aicinu atbalstīt to, lai nebūtu šādu gadījumu un arī tādu gadījumu kā šīs Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas. Tā ka es lūdzu... aicinu jūs atbalstīt komisiju un balsot „par”.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu_rezultātu! Atbilstoši Satversmei nav divu trešdaļu balsu [par - 49, pret - 22, atturas - 10. - Red.]. Pirmajā lasījumā likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ir noraidīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kā tik ātri varēja saskaitīt?”) Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” paredz grozīt 14.panta pirmo daļu, kura šobrīd nosaka, ka pašvaldības deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Likumprojekta mērķis ir novērst pretrunas starp šo likumu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kā arī izvairīties no tā, ka tiesību norma varētu tikt nekorekti izprasta un nekorekti piemērota attiecībā uz domes deputāta statusu un amata pienākumiem. Likumprojekts nemaina esošo situāciju, jo neizslēdz iespēju deputāta pienākumus veikt arī no darba brīvajā laikā, jo visās pašvaldībās saglabāsies noteikts personu loks, kam būs atļauts iegūt deputāta mandātu un turpināt pildīt savus pienākumus līdzšinējā darba vietā.
Likumprojekts paredz, ka likums varētu stāties spēkā ar 2013.gada 1.jūliju, taču, protams, ja likumprojekta apspriešana ieilgtu, to datumu varētu mainīt.
Apspriežot šo likumprojektu, tika izvirzīti arī dažādi iebildumi un jautājumi, un komisija, rūpīgi visu apsverot, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā, vienlaikus nosakot pietiekami garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un tad arī atbilstoši mūsu komisijas praksei varētu tikt izveidota darba grupa, kas rūpīgi izskatītu, vai šeit ir vēl kādas papildu problēmas, un, ja nepieciešams, sagatavotu papildu priekšlikumus.
Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Mani mudināja kāpt tribīnē Dombrovska kunga argumenti, runājot par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
Šeit it kā tāds nevainīgs grozījums - izņemt ārā no likuma vienu teikumu, kas nosaka deputāta statusu. Viss būtu okay, mēs varam ilgi diskutēt, vai tas ir labi vai slikti, bet diemžēl šis likumprojekts maina pašvaldības deputāta statusu pēc būtības.
Es lasu likumprojekta anotācijas tekstu, kur daudz kas sarakstīts, bet viens teikums gan ir šāds: „Lai pilnvērtīgi realizētu savu kompetenci, domes deputāts var strādāt domē pilnu darba laiku.” Tas nozīmē, ka deputāts izvēlas šo ceļu pats, nevis dome nosaka, vai viņš strādās pilnu darba dienu vai strādās tikai zināmu laika posmu.
Ko tas nozīmē?
Tālāk es skatos anotācijā tabulu, kurā ir sadaļa „Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem”. Šodien deputāti strādā no sava pamatdarba brīvajā laikā, un tas ieraksts likumā nodrošināja viņiem tiesības saņemt no darba devēja atlīdzību par visu pārējo darba laiku, ko viņi nepavada tur. Taču anotācijā rakstīts, ka nav precīzi aprēķināts - bet, saucot lietas īstajos vārdos, jāteic, ka vispār nav aprēķināts! -, kāda būs ietekme uz pašvaldību budžetiem gadījumā, ja visi ievēlētie deputāti izvēlēsies to pareizo ceļu - pilnu darba dienu strādāt kā pašvaldības deputāti. Tas maina ne tikai deputāta statusu un pašvaldības budžetu; tas maina arī principus, pēc kuriem tiek ievēlēti pašvaldības deputāti un pēc kuriem viņi pārstāv iedzīvotāju intereses.
Frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu tikai tāpēc, ka nebija notikušas publiskas diskusijas, tāpēc ka nebija saņemts vairāku pašvaldību viedoklis par to, kā pašvaldību budžeti panesīs šo slogu. Tomēr visbūtiskākais ir tas, ka vēlēšanu procesā mainīt deputāta statusu kā tādu, kad jau ir izsludinātas pašvaldību vēlēšanas, man liekas, nebūtu prāta darbs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pareizi!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Liepiņam.
V.Liepiņš (RP).
Godātie deputāti! Diemžēl man atkal ir jāieņem pretēja pozīcija. Un mēs ar Sergeju atkal sasmaidāmies, jo mums bieži vien tā notiek, bet mēs esam labi draugi un labi sadarbojamies.
Es vienkārši gribētu minēt piemēru no savas pieredzes. Es biju Rīgas domē deputāts, un man likās ļoti dīvaini tas, ka es tur strādāju brīvajā laikā. Un tas vien jau norāda, ka šis darbs nav tik svarīgs, jo to es varu darīt brīvajā laikā. Tā patiesība jau nav arī tāda, ka es strādāju tikai brīvajā laikā, jo ir obligātie balsojumi, kur ir jābūt klāt, ir jāpiedalās komisiju sēdēs, bet komisiju darbs ir noteikts un notiek zināmos laikos. Tā ka runāt par to, ka es strādāju brīvajā laikā, pēc manas uztveres, ir, tā ļoti maigi sakot, muļķības.
Ja ir runa par kompensāciju, tad par to mēs varēsim runāt tad, kad likumprojekts nāks uz otro lasījumu. Mēs varēsim to ņemt vērā, un tieši tādas runas mums arī bija komisijā.
Tā ka es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Vējonim.
R.Vējonis (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mums parasti virzība ir gājusi uz priekšu, nospraužot kādus mērķus, bet nu jau kādu labu brīdi mēs mēģinām atrast ienaidniekus un tad ar viņiem cīnāmies, lai notiktu kustība uz priekšu. Diemžēl ir sanācis tā, ka tagad ienaidnieka statusā mums ir pasludinātas pašvaldības, un mēs mērķtiecīgi veicam darbības, lai šo ienaidnieku zināmā mērā iznīcinātu pateicībā par to, ka tās izcieta šo krīzi... iznesa to uz saviem pleciem, lai mēs tagad varētu lielīties ar to, ka Latvija ir vislabākā valsts Eiropā, ka Latvijā visvairāk attīstība un citas labas lietas notiek.
Mēs pirms kāda laika pabeidzām - labāk vai sliktāk -teritoriālo reformu. Tagad ir pagājis viens sasaukums, kad cilvēki ir sākuši strādāt, tika būtiski samazināts deputātu skaits. Nav vēl beidzies pirmais sasaukums jaunajā administratīvi teritoriālajā vienībā, kad mēs tagad jau runājam par to, ka deputāti atrodas mūžīgā interešu konfliktā. Tātad vajag ieviest ierobežojumus deputātiem! Ilgi diskutējot Saeimā, mēs būsim vairāk vai mazāk nonākuši pie kaut kāda kompromisa risinājuma, kādi varētu būt ierobežojumi šiem deputātu amatiem, ko viņi var vai nevar ieņemt citās vietās. Nav vēl pabeigta šī diskusija. Mēs runājam par to, ka īstenībā varbūt deputātam jāsāk ir saņemt algu par pilnu darba dienu. Jo īstenībā šis piedāvātais risinājums zināmā mērā ir sasaistīts ar to, ka deputātam būs jāizvēlas ne tikai starp ierobežojumiem ieņemt amatu vienā vai otrā vietā... tātad būs jāizvēlas, vai būt deputātam vai ieņemt amatu tajā aizliegtajā vietā, par ko mēs nobalsosim droši vien nākamnedēļ. Turklāt būs arī jāizvēlas, kur īstenībā saņemt algu.
Bet, ja mēs runājam par šādu lietu, tad īstenībā mums paralēli šim likumprojektam ir jābūt skaidrībai par to, kāds būs deputātu atalgojums. Un tas, manuprāt, ir pietiekami būtisks jautājums, jo deputātam, kurš piedalīsies vēlēšanās, jau 1.jūnijā būs jāizdara šī izvēle starp to, vai viņš būs vai nebūs deputāts, jāizdara izvēle arī par to, kāda veida samaksu viņš turpmāk saņems. Un tāpēc, manuprāt, ir šīs lietas vēl jādiskutē un tikai tad jāvirzās uz priekšu.
Un ne velti likumprojekta anotācijā (mums Saeimā ir pierasts bieži piesaukt anotāciju, jo tā ir ļoti būtiska, lai lemtu par likumprojektu) skaidri un gaiši ir ierakstīts: „Noteikt likumprojekta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem nav iespējams.” Nav iespējams tāpēc, ka, protams, tad, ja tas ir pilna darbalaika deputāts, neapšaubāmi viņam vajadzēs kabinetu, viņam vajadzēs telefonu, datoru un visu pārējo plus vēl kaut kādu algu. Tie ir jautājumi, kas diemžēl nav atrisināti. Tiem būtu jābūt atrisinātiem, lai, teiksim, varētu pilnvērtīgi spriest - piekrist vai nepiekrist konkrētajam piedāvājumam.
Tāpēc es personīgi balsošu pret šo likumprojektu. Pirms nav ieviesta skaidrība par šiem jautājumiem, nu netricināsim tās pašvaldības vēl vairāk! Tas, manuprāt, nebūtu korekti, jo nedrīkst turpināt eksperimentēt ar pašvaldībām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Radioklausītāji un interneta vērotāji! Es gribu pateikt, ka, ja šāds likumprojekts mums tiktu piedāvāts jūnijā vai jūlijā, tātad pēc pašvaldību vēlēšanām, es labprāt to atbalstītu... Es redzu, ka no šī likumprojekta es varētu atbalstīt tikai vienu normu, tas ir, ļaut samazināt pašvaldības deputātu skaitu tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir zem 5 tūkstošiem... Tātad mēs arī par to runāsim.
Taču šajā likumprojektā ietvertās normas nekādā gadījumā nevar tikt atbalstītas tagad, kad ir tikai trīs četri mēneši atlikuši līdz pašvaldību vēlēšanām. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pareizi!” Zālē smiekli.) Līdz ar to es balsošu pret šā likumprojekta atbalstīšanu. Un visas tās ietvertās normas par darba apvienošanu un par citām lietām negūst arī atbalstu pašvaldībās. Mēs esam ļoti lielas konsultācijas veikuši pašvaldībās - gan tajās pašvaldībās, kur ir deputāti, kas ir mūsu partijas pārstāvji, gan arī tajās pašvaldībās, kur nav mūsu pārstāvju.
Mums ir bijušas ļoti nopietnas diskusijas partijas domes sēdē, kur... Arī mums konkrēts mandāts ir... Bet šādu likumprojektu tikai tāpēc, ka ir trīs mēneši līdz pašvaldību vēlēšanām, mēs nevaram atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies tev!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es jūtu, ka mums ir vajadzīgs patiešām izcila eksperta viedoklis šajā jautājumā. Un tāpēc man ir ārkārtīgi žēl, ka šodien mūsu vidū nav augsti godājamās Čepānes kundzes (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”), jo es atceros, ka 15.novembrī, tātad sešarpus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, Čepānes kundze debatēja un vērsās pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem šajā pašā likumā. Un te nu patiešām es neizdomāšu pats neko, es tikai citēšu Čepānes kundzi, kura savukārt citēja Venēcijas komisijas Labas prakses kodeksu vēlēšanu jautājumos, proti, kodeksu, kurš nosaka labu praksi vēlēšanu jautājumos. Šīs vadlīnijas un skaidrojošais ziņojums ir pieņemts Venēcijas komisijas 51. un 52.sesijā 2002.gadā. Čepānes kundze citēja sekojošo: „63.punkts. Normatīvo aktu stabilitāte ir pats izšķirošākais vēlēšanu procesa ticamībai, kas savā būtībā ir vitāli, lai konsolidētu demokrātiju. Noteikumi, kas bieži mainās, jo sevišķi noteikumi, kas ir komplicēti, var samulsināt vēlētājus. Pāri visam vēlētāji var secināt - pareizi vai nepareizi -, ka vēlēšanu normatīvie akti ir vienkāršs līdzeklis tam, kas ir pie varas, un ka viņu balsīm ir mazs svars, lai izlemtu vēlēšanu rezultātus.” Citāta beigas.
Un Čepānes kundze citēja vēl arī 65.punktu. Tātad viņa minēja sekojošo: „Problēma nav izmaiņu veikšana vēlēšanu sistēmā - to vienmēr var uzlabot -, bet gan izmaiņu veikšana tieši pirms vēlēšanām viena gada laikā. Pat ja nav bijušas paredzētas manipulācijas, izmaiņas šķitīs tieši partiju politisko interešu diktētas.” (Citāta beigas.)
Es domāju, ka Čepānes kundze arī noteikti iebilstu „pret” šiem grozījumiem četrus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, ja reiz viņa iebilda pret izmaiņām šajā likumā un arī nākošajā likumā - tātad Pašvaldību vēlēšanu likumā - sešarpus mēnešus pirms šīm vēlēšanām. Es domāju, tas ir loģiski, vai ne?
Tā ka pienāktos pieskaitīt klāt šo abu likumprojektu - šī un arī nākamā - pretinieku skaitam arī augsti godājamo eksperti šajos jautājumos - Čepānes kundzi. (No zāles: „Mēs par Čepānes kundzi!”; dep. A.Bērziņš: „Es par Čepānes kundzi!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Zatleram.
V.Zatlers (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pirms iepriekšējām vēlēšanām - un ne tikai pirms iepriekšējām vēlēšanām - vēlētāji bieži uzdeva jautājumu, vai 100 deputāti Saeimā nav par daudz. (No zāles: „Ir!” Zālē smiekli.)
Interesantas atziņas, ja? Un tas nozīmē, ka uz diviem miljoniem iedzīvotāju mums ir 100 priekšstāvji. Ja mēs ņemam pašvaldības, tad, protams, tās ir dažāda lieluma pēc iedzīvotāju skaita, tāpēc pieejai bija jābūt dažādai.
Ņemsim kaut vai to pašu Rīgu! Rīgā uz 700 tūkstošiem ir 60... (No zāles dep. V.Agešins u.c. SC frakcijas deputāti: „Tas ir cits likums!”; „Nākamais likums!”) Mācos no labākajiem, bet es domāju, ka tas solījums, ko ir izpildījuši... ko nav izpildījusi neviena pašvaldība - nodalīt izpildvaru no lemjošās varas... nu, tas ir solījums, kas tiek solīts katrās vēlēšanās, bet pēc tam netiek pildīts. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadīja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi. Tiešām šajā likumprojektā mēs runājam tikai par vienu teikumu, kas aicina izslēgt ārā normu, kas paredz, ka pašvaldības deputāts veic savu darbu brīvajā laikā.
VIENOTĪBAS deputāti, kuri ir mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, šo likumprojektu atbalstīja (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Nē! Nē! Nē!”), taču steidzamību mēs kopīgi neatbalstījām tieši tādēļ, lai nesteigtos ar šīs normas ieviešanu. Bet tas ir jāizdara, ja ne uz šīm pašvaldību vēlēšanām, kas būs, tad vēlāk, un tādēļ mēs šo likumprojektu skatām trijos lasījumos. Un ir svarīgi gan iedzīvotājiem, gan arī potenciālajiem pašvaldību deputātiem skaidri pateikt, ka viņi šo darbu veic sabiedrības interesēs un ka tas ir jāveic nevis brīvajā laikā, kaut kad agri no rīta vai vēlu vakarā, bet ir jāveic atbilstoši. Un nav jāmāna arī savs tiešais darba devējs, jo parasti deputātam pagaidām ir cits darba devējs. Viņš šos savus pašvaldības deputāta pienākumus bieži vien veic savā darba laikā, un līdz ar to ir jāveic godīga saruna ar savu darba devēju un šie jautājumi jāsakārto.
Pašvaldības deputātam ir jāstrādā pilnvērtīgi, ne tikai brīvajā laikā.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.
V.Liepiņš (RP).
Godātie deputāti! Tie, kuri ir runājuši „pret”, nav minējuši nevienu argumentu, kādā veidā tas pārkāpj kaut kādu Eiropas Padomes Venēcijas komisijas noteikumu. Vienkārši piesaukt, ka tur ir trīs mēneši vai četri mēneši, ar to vien nepietiek. Te nav skartas tādas fundamentālas demokrātijas prasības vai noteikumi, lai būtu pakļauti šīs Eiropas Padomes Venēcijas komisijas noteikumiem. Ja mēs tādā veidā esam par to satraukušies, tad es domāju, ka mēs mierīgi varam balsot „par” šo likumprojektu, jo vienmēr ir iespējas to pieņemt ar tādu termiņu, kas neietekmēs šīs vēlēšanas, bet, lai deputāti zina skaidri un gaiši, ar ko viņiem būs jārēķinās. Un tas faktiski pakļauj šo demokrātisko procesu... padara to atklātāku. Tā ka te nebūs tāda runāšana: „Tā kā es strādāju brīvajā laikā, bet faktiski es nestrādāju brīvajā laikā, es varbūt to pat zogu no sava darba devēja.”
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā Cilinska kungs ko vēlas piebilst?
E.Cilinskis. Komisija ar savu balsojumu atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Tā pieņemšanas gadījumā tiktu izveidota darba grupa, kurā visas šīs iespējamās neskaidrības tiktu izskatītas.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 47, atturas - 9. (No zāles: „Wow!”; dep. A.Bērziņš: „Šoks!”) Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Šajā gadījumā runājam par likumprojektu, par kuru debates jau uzsākās pirms ziņojuma, tā kā vairāki deputāti jau izteica...
Komisija ir atbalstījusi arī šā likumprojekta steidzamību.
Likumprojekta būtība ir samazināt domes deputātu skaitu: ja pašvaldībā ir līdz 5 tūkstošiem iedzīvotāju, tad būtu 9 deputāti; līdz 20 tūkstošiem - 11; līdz 50 tūkstošiem - 13, vairāk nekā 50 tūkstoši - 15 deputāti. Republikas pilsētas domē: līdz 50 tūkstošiem - 13; vairāk nekā 50 tūkstoši - 15; un Rīgas domes sastāvā būtu 35 deputāti.
Protams, var lemt, vai visas šīs izmaiņas stātos spēkā jau uz nākamajām vēlēšanām un vai tās attiektos varbūt tikai uz daļu no pašvaldībām; īpaši ir runa par mazajām pašvaldībām.
Taču komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas debatēt par steidzamību? (No zāles: „Jā!”) Par steidzamību? Par steidzamību ir viens „par”, viens - „pret”?...
Tātad, lūdzu, vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Vai... (No zāles: „Balsosim!”) Nē? Nē, nē, nav problēmas! Ja nav... Balsojam!
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 41, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.
Tad, lūdzu, tālāk... Komisija aicināja atbalstīt pirmajā lasījumā.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai. (Zālē pieaug troksnis.)
M.Ivanova-Jevsejeva (SC).
Jā... Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja jūs uzmanīgi lasījāt likumprojekta anotāciju...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ievērojiet tomēr klusumu un izturieties ar cieņu pret runātāju!
M.Ivanova-Jevsejeva. Jā, paldies par palīdzību.
...likumprojekta anotāciju, tad jūs noteikti pamanījāt, cik nekvalitatīvi tā ir sagatavota, cik vāji ir izklāstīta argumentācija. Ir acīm redzams, ka šie steidzīgie - un tagad jau nav steidzīgie - grozījumi tiek virzīti laikā, kad priekšvēlēšanu aģitācija jau rit pilnā sparā, un tie pat izskatās pēc šīs aģitācijas sastāvdaļas, nevis pēc pārdomātas reformas. Turklāt joprojām nav izvērtēti administratīvi teritoriālas reformas ieguvumi un zaudējumi pašvaldībās, bet jau uzsākta kārtējā reformas imitācija.
Man tomēr bija vāja cerība, ka, aizstāvot likumprojektu komisijā, augsti godātais Sprūdža kungs varēs paskaidrot, kāpēc viņa vadītā ministrija ir gatava lauzt tiesiskās stabilitātes pamatprincipus, kas paredz, ka nozīmīgus grozījumus vēlēšanu tiesību regulējumā nedrīkst veikt pirms vēlēšanām, un kāpēc tajā pašā laikā viņš apņemas ignorēt tās rekomendācijas, ko pieminēja jau mans kolēģis Līdakas kungs, - Eiropas Padomes Venēcijas komisijas rekomendācijas, kur nepārprotami ir pateikts, ka 12 mēnešu laikā grozīt vēlēšanu sistēmu kā tādu nedrīkst. Tajā skaitā nedrīkst grozīt noteikumus, kas saistīti ar balsu pārvēršanu deputātu vietās, kā arī saistīti ar vēlēšanu nosacījumiem par vietu sadali starp vēlēšanu apgabaliem. (No zāles dep. J.Reirs: „Pareizi!”) Taču vienīgā atbilde, kas izskanēja no ministra puses, bija tāda, ka tās ir tikai rekomendācijas un ka katra valsts rīkojas tā, kā uzskata par pareizu, lai stiprinātu demokrātiju.
Neviens neapšauba nepieciešamību stiprināt demokrātiju, kā arī veicināt pašvaldību efektivitāti. Tomēr vai visi eksperimenti ar likumu garantē šo mērķu sasniegšanu? Diemžēl ministrija pat nevarēja iesniegt komisijai tos elementāros aprēķinus, kāpēc, piemēram, Rīgas domē deputātu skaitu vajadzētu samazināt līdz 35, nevis līdz 30 vai līdz 20 deputātiem. Lauzt vēsturiskās tradīcijas? OK! Labi, man pat neērti citēt paskaidrojumus no anotācijas, jo loģikas tajā nav. Salīdzināt galvaspilsētu ar Saeimu, kur 100 deputāti pārstāv 2 miljonus iedzīvotāju, un attiecīgi 35 Rīgas domes deputātiem jāpārstāv... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas un ievērojiet klusumu!
M.Ivanova-Jevsejeva. Tāda ir tā argumentācija. Arī labi! Nu tad izmantosim šo principu, veicot aprēķinus visām lielajām pilsētām! Rezultātā Daugavpilī mums būs 5 tautas kalpi, Liepājā - 4, Jelgavā - 3 un tā tālāk.
Un vēl maza niansīte. Pašvaldību un Saeimas funkcijas pilnīgi atšķiras, tāpēc salīdzināt divas varas institūcijas, kā to taisās darīt likumprojekta iesniedzēji, ir vieglprātīgi, lai neteiktu vairāk. Tomēr Sprūdža kungs nāca klajā ar šīs niansītes risinājumu. Dažreiz ir ļoti vērtīgi noklausīties komisijas audioierakstus. Un viņš atzīstas, ka Rīgas transformācijas ir nevis reformas, bet būtisks politisks jautājums (citēju): „Vienkārši, ja mēs ieviešam kārtību, tad arī Rīgā prasās apskatīties pēc kaut kādiem kritērijiem, ar kuriem kaut ko var salīdzināt.” Tas ir ministra citējums. Paldies cienījamam Sprūdža kungam par pārliecinošo izskaidrojumu, bet diez vai tas strādās reālajā dzīvē! Lai reformām būtu tāds rezultāts, kāds ir iecerēts... Un iecerēts bija pirmām kārtām palielināt pašvaldību lietderības koeficientu, paaugstināt deputātu profesionalitāti un sekmēt izpildvaras atdalīšanos no lēmējvaras. Lai to panāktu, ir jābūt noteiktām likumsakarībām - deputātu skaita atbilstībai administratīvās teritorijas lielumam, iedzīvotāju skaitam vai ietilpstošo teritoriālo iedalījuma vienību skaitam. Jāpastāv konkrētai formulai, cik lielai īstenībā ir jābūt tai vai citai domei, un tieši kāpēc, lai nevajadzētu ik pēc četriem vai pat pēc trim gadiem atgriezties pie šiem cipariem. Un man ir pamatotas bažas, vai steidzamā... pat parastajā kārtībā, kura tiek lūgta, jūs varēsiet atrast īstās formulas un argumentus šajā gadā, neievērojot šo 12 mēnešu termiņu. To jūsu anotācijā nesaskata nedz „Saskaņas Centra” deputāti, nedz arī Saeimas Juridiskais birojs, taču mēs esam gatavi dot jums laiku, lai nesteidzoties nākamgad... vai līdz nākamajam gadam varētu veikt šo kļūdu labojumu. Tas ir viss! Mēs neatbalstīsim likumprojektu. Lūdzam arī pārējos deputātus to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (RP).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Tā kā jūs tikko atbalstījāt, ka pašvaldību deputāti savus pienākumus pilda brīvajā laikā, tad aicinu arī jūs rādīt priekšzīmi un nedaudz pastrādāt brīvajā laikā. Lūdzu trīs minūtes jūsu uzmanības.
Gadiem ilgi mēs klausāmies runas, ieteikumus un plānus, kā virzīties uz mazu, efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldi. Un šeit tad ir viens reāls solis.
Pirms astoņiem gadiem pašvaldībās tika ievēlēti 4179 deputāti, pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātu. Šis likumprojekts paredz deputātu skaitu samazināt līdz 1360. Taču skaitļi ir viena lieta, pavisam kas cits ir nolūks, kura dēļ šāds samazinājums ir nepieciešams. Un ne tikai mazajos novados. Efektīva pārvalde, tāda, kurā ātri var pieņemt lēmumus, dome, kas strādā nevis pašvaldības administrācijas darbinieku un nevis domes deputātu, bet visu pašvaldības iedzīvotāju labā, - tāds ir šo izmaiņu mērķis.
Daži ir raduši vilkt deķīti katrs uz savu pusi, skatīties tikai sev izdevīgā virzienā, taču domniekiem ir jāskatās uz savu novadu, uz savu pašvaldību kopumā. Ceru, ka deputātu skaita samazināšana stimulēs jaunu pieeju un jaunu politisku kultūru arī pašvaldību pārvaldē.
Palielinoties konkurencei uz domes deputāta amatu, vēlētāju mandāts kļūs augstvērtīgāks, un līdz ar to tiks veicināta arī augstvērtīgāka konkurence uz iedzīvotāju interešu kvalitatīvu pārstāvēšanu.
Dažbrīd dzirdam, ka tas nu šobrīd nav pats svarīgākais un ka vairāk jāķeras klāt būtiskām ekonomiskām problēmām un tamlīdzīgi. Te saskatu zināmu līdzību ar Latgales latviešiem latgaliešu valodas jautājumā. Arī tas daudziem šķiet otršķirīgs vai mazāk vērtīgs, jo svarīgāka taču ir reģionu un visas valsts ekonomiskā izaugsme. Lielā mērā tam varētu piekrist, bet arī šajā deputātu skaita samazināšanas jautājumā vēlos teikt tā: ja mēs nevaram atrisināt šādu samērā vienkāršu jautājumu, kas neprasa lielus finansiālos ieguldījumus, bet vairāk gan tikai attieksmes maiņu, tad kā lai ceram, ka būs iespējams rast kopīgu viedokli daudz sarežģītākos, finanšu ziņā ietilpīgos ekonomiskās izaugsmes, infrastruktūras izbūves un citos reģionus un visas valsts attīstību veicinošos jautājumos?
Galu galā, ja mēs samazināsim pašvaldību deputātu skaitu vairāk nekā par 400, tad varbūt beidzot mēs varēsim atrast kādus 20 profesionāļus katra reģiona kopīgo problēmu risināšanai - vai nu reģionālā līmeņa pašvaldībās, vai valsts pārvaldes reģionālajos centros.
Ceru, ka šīs Saeimas darbības laikā mēs ar pašvaldību un reģionu pārvaldības kvalitatīvu nodrošināšanu spersim būtisku soli reģionu pārvaldības un līdz ar to arī reģionu ekonomiskās attīstības virzienā.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs vēlas ko piebilst?
E.Cilinskis. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam. Bet, protams, ja likumprojektam nav noteikta steidzamība, tad būs samērā sarežģīti to pieņemt līdz vēlēšanām.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 80, atturas - nav. (No zāles: „Yes!” Aplausi.) Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.
Es saprotu, ka mēs strādājam ilgi un bez pārtraukuma, bet mums ir palikuši vēl daži jautājumi. Lūdzu, izturieties ar cieņu pret referentu!
M.Zemļinskis (SC).
Ļoti īsi.
Strādāsim ar likumprojektu „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (Nr.426/Lp11).
Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav saņemti. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 7.februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.februāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
Kolēģi! Lūdzu, ievērojiet klusumu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Es varu arī tādā skaļumā strādāt...
Sagatavotais likumprojekts paredz ieviest virkni Eiropas Savienības direktīvu. Turpmāk likums neattieksies uz degļiem, Bikforda auklām un aizdedzes kapselēm. Tāpat šis likumprojekts paredz noteikt, ka likumā ietverto prasību par sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu īpašo marķējumu piemēro ar šā gada 5.aprīli.
Lūdzu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Latkovskis. Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
A.Latkovskis. 25.janvāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana - Saeimas 31.janvāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.janvāris, izskatīšana - Saeimas 31.janvāra sēdē. Paldies.
Un pēdējā mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana, atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 22.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”.
Komisijas locekļi, demonstrējot savu vienotību un saskaņu (Zālē smiekli.), vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Anitu Kovaļevsku par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Administratīvās rajona tiesas tiesneša amata.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. (No zāles: „Kāpēc atsauc?”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi 24.janvāra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Bet es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu - Zariņa, Agešina, Ivanovas-Jevsejevas, Ribakova, Elksniņa un citu deputātu - jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par iztikas minimuma aprēķināšanas metodiku”. Tātad jautājums tiks nodots ministram.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Inita Bišofa... nav, Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilma Čepāne... nav, Lolita Čigāne... nav, Edmunds Demiters... ir zālē, Ina Druviete... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Igors Meļņikovs... nav, Dmitrijs Rodionovs... nav, Gunārs Rusiņš... nav, Aleksandrs Sakovskis... nav, Kārlis Seržants... nav, Igors Zujevs... arī nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 24.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 3. sēde
2013. gada 24. janvārī
Datums: 24.01.2013 15:55:14 bal001
Par - 58, pret - 0, atturas - 25. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (525/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 24.01.2013 16:02:10 bal002
Par - 22, pret - 23, atturas - 10. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (530/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 24.01.2013 16:09:37 bal003
Par - 32, pret - 36, atturas - 12. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (531/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 24.01.2013 16:20:14 bal004
Par - 68, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Meža likumā (502/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:20:46 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (502/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:26:32 bal006
Par - 37, pret - 42, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:26:57 bal007
Par - 35, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:27:20 bal008
Par - 32, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:27:44 bal009
Par - 35, pret - 44, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:28:15 bal010
Par - 33, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:28:40 bal011
Par - 47, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (527/Lp11), 2.lasījums, steidzams
Datums: 24.01.2013 16:30:01 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (446/Lp11), 3.lasījums
Datums: 24.01.2013 16:58:17 bal013
Par - 71, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Datums: 24.01.2013 16:59:50 bal014
Par - 45, pret - 34, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Datums: 24.01.2013 17:04:53 bal015
Par - 46, pret - 13, atturas - 23. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (244/Lp11), 3.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:05:30 bal016
Par - 60, pret - 0, atturas - 23. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (244/Lp11), 3.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:06:26 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (430/Lp11), 2.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:07:21 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (428/Lp11), 2.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:08:41 bal019
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (499/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:09:49 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā (516/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:13:18 bal021
Par - 75, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (423/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:15:15 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (514/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 17:52:41 bal023
Par - 49, pret - 22, atturas - 10. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (295/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:13:11 bal024
Par - 22, pret - 47, atturas - 9. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (503/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:15:24 bal025
Par - 38, pret - 41, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (504/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:26:07 bal026
Par - 0, pret - 80, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (504/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:27:15 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli (426/Lp11), 2.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:28:28 bal028
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (522/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:28:50 bal029
Par - 77, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā (522/Lp11), 1.lasījums
Datums: 24.01.2013 18:30:21 bal030
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Anitas Kovaļevskas apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi (340/Lm11)
Datums: 24.01.2013 18:30:48 bal031
Par - 73, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (341/Lm11)
Datums: 24.01.2013 18:31:18 bal032
Par - 74, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā (342/Lm11)
Frakciju viedokļi
2013.gada 24.janvārī
Vadītāja. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! No Saeimas Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”, un nākamajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamenta sēdē aplūkotajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šovakar vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Saeimas deputāti iesnieguši Saeimā Satversmes grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, paredzot, ka Valsts prezidentu uz četriem gadiem ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās vēlēšanās un tiesības vēlēt prezidentu ir visiem pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Mūsu priekšlikums paredz, ka grozījumiem būtu jāstājas spēkā ar nākamā prezidenta vēlēšanu rīkošanu.
Problēma ir tā, ka politisko partiju sadrumstalotība Latvijā un līdz ar to nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem, kuru dēļ iedzīvotāju uzticēšanās valsts varai, tostarp Saeimai, ir ārkārtīgi zema. Savukārt nosacījums, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu un Valsts prezidents varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu. Valsts prezidenta kandidātam vajadzētu uzstāties tautas priekšā, un tas ļautu izvirzīties intelektuāli stiprām personībām un pasargātu Valsts prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām. Turklāt visas tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana palielinātu tās politisko lomu un pastiprinātu tās reālās pilnvaras. Patlaban Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.
Es vēlos atgādināt, ka „Saskaņas Centrs” līdzīgu priekšlikumu par grozījumiem Satversmē iesniedza arī pērn aprīlī, tomēr Saeima toreiz nolēma šo iniciatīvu nevērtēt un nenodot izskatīšanai komisijās. Koalīcija nobalsoja „pret” arī šoreiz un droši vien skaidros savas rīcības motīvus. Bet tas nekas! Es uzskatu, ka nesasniedzamais kļūs sasniedzams ar pacietību.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Ojāram Kalniņam. Lūdzu!
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Vispirms, tā kā šodien Saeimā notika debates par ārpolitiku, es gribēju VIENOTĪBAS vārdā apsveikt ārlietu ministru un Ārlietu ministriju par skaidru, kvalitatīvu un mērķtiecīgu ārpolitikas ziņojumu. VIENOTĪBA var viegli parakstīties zem tā visa, ko Ārlietu ministrija ir veikusi pēdējā gadā, un arī zem plāniem nākamajam gadam. Un es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs gribētu pateikties arī par labo sadarbību, kas ir bijusi starp mūsu komisiju un Ārlietu ministriju.
Es domāju, ka Latvijas ārlietu prioritātes 2013.gadā ir skaidras. Kā vienmēr, mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju pasaulē. Tas ir galvenais ārpolitikas uzdevums, lai veicinātu Latvijas nacionālās intereses. Un Latvijas nacionālo interešu pirmā prioritāte šogad visa ir saistīta ar Eiropas Savienību. Te ir vairāki uzdevumi.
Pirmais ir beidzot panākt mūsu iekļaušanu eirozonā. Otrais ir izstrādāt labvēlīgu daudzgadu budžetu un panākt taisnīgus tiešmaksājumus Eiropas Savienībā, kā arī gatavoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015.gadā.
Sakarā ar ekonomiku es šeit gribu VIENOTĪBAS vārdā apsveikt to labo sadarbību, kas šogad ir bijusi starp Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un citām valsts iestādēm, kas ir sākušas koordinēt mūsu ārpolitikas un ekonomiskās intereses.
Protams, ārpolitikā ir arī citas prioritātes. Vēl joprojām ir svarīga mūsu dalība NATO un dalība Afganistānā, arī mūsu stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm; Austrumu partnerība Eiropas Savienībā Latvijai ir vienmēr bijusi prioritāte, tā arī būs prioritāte mūsu prezidentūras laikā. No tā izriet arī mūsu sadarbība ar Centrālās Āzijas valstīm, mēs to šogad turpināsim. Tai ir ļoti liela stratēģiska nozīme, jo ar laiku, kā es minēju arī savā uzrunā šodien, nākamā zona, ar kuru mums būs arvien ciešāk jāsadarbojas, ir Tālie Austrumi, it īpaši Ķīna, Japāna un Koreja, jo arī tur mums ir milzīgas ekonomiskās iespējas. Tātad visa šī ārpolitiskā darbība ved uz vienu mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju pasaulē, stiprināt mūsu ekonomiku un veicināt ārzemju investīcijas, radīt jaunas darba vietas. Un principā, kā visi vairākkārt teikuši, ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums, un politiskais mērķis ir darīt to, kas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ojāram Kalniņam – partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!
I.Līdaka (ZZS).
Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Situācija Saeimā vēršas pavisam interesanta, un nu jau ar lielām pūlēm visai garā dienas kārtībā var atrast kādu jautājumu, kādu likumprojektu, attiecībā uz kuru mūsu cienījamā valdošā koalīcija lēmumu tiešām pieņemtu saskaņoti un vienādi. Arī par daudziem jautājumiem, kas šodien bija dienas kārtībā, vienotības nebija gandrīz nekādas. Nu, kaut vai par Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas skar praktiski ļoti daudzus Latvijas mežu īpašniekus. Tika panākts, manuprāt, ļoti pareizs risinājums, ka turpmāk „Sadales tīkla” cilvēkiem, kas elektrolīniju aizsargjoslās cirtīs bīstamos kokus, kuri apdraud elektrolīnijas drošumu, būs jāizsaka meža īpašniekam piedāvājums atpirkt šos kokus, lai tie mežā nesapūtu. Protams, ja Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā šis piedāvājums meža īpašnieku varbūt neapmierinās, tad viņam pašam vajadzēs izdomāt, ko ar šo koksni darīt.
No Vjačeslava Dombrovska puses te gan izskanēja runas par milzu zaudējumiem, kas šādā veidā varētu rasties. Tika pieminēta pat summa – 12 miljardi dolāru, ko tuvākajā laikā it kā kaut kādā veidā cietīs mūsu „Latvenergo”. Manuprāt, tur tika ieviesta vienkārši maldinoša neskaidrība. „Sadales tīklā”, atzīstot to, ka viņi ir absolūti nespeciālisti, viņiem nav nekādu zināšanu, nav prasmes un informācijas koksnes tirgus jautājumos, tomēr bija izdarījuši aprēķinus, ka zaudējumi viņiem sanākšot 2 miljonu latu apjomā. Savukārt Latvijas kokrūpnieki un mežu īpašnieki, kas šajā ziņā tiešām ir profesionāļi, veikuši aprēķinus, kas liecina kaut ko citu – to, ka „Sadales tīkls” varbūt vispār neciestu nekādus zaudējumus. Tāpēc apgalvojumi, ka tagad dažu bebru apgrauztu koku dēļ varētu tikt palielināta elektroenerģijas cena patērētājiem, manuprāt, ir vienkārši „Sadales tīkla” mēģinājums sameklēt iemeslu elektrības sadārdzinājumam.
Diemžēl netika atbalstīti arī ZZS priekšlikumi samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai, galvenokārt vietējai pārtikai, vietējiem pārtikas produktiem. Mēs ierosinājām 5 procentu samazinājumu. Arī apkurei līdzvērtīgu samazinājumu. Nu, protams, valdošā koalīcija šādu jautājumu – te nu gan vienprātība bija! – un te nu gan tomēr atbalstīja.
Runājot par grozījumiem Satversmē, daudzi varbūt būs sašutuši par to, ka netika apstiprināts mehānisms, ka prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus Saeimā vēlētu, atklāti balsojot. Kaut gan jāteic, ka šeit pati valdošā koalīcija vien vainīga ir, jo no šo partiju vidus šodien sēdē nebija, manuprāt, kādi seši deputāti. Ja šis jautājums viņiem būtu bijis tik ļoti būtisks, tad, es domāju, atbilstoši Saeimā esošajai praksei var tomēr nodrošināt teju vai simtprocentīgu frakcijas ierašanos uz balsojumu.
Kaut gan es pats personīgi neatbalstu vai, pareizāk sakot, šaubos par to, ka šāda procedūra – atklāta balsošana ar biļeteniem – Saeimā būtu lietderīga. Atklāts balsojums ar biļeteniem ir procedūra, kas ir vienkārši muļķīga, jo tā ir izstrādāta tieši aizklātam balsojumam, un mēs šeit staigājam ar tām lapiņām, tērējam divas stundas dārgā laika, lai veiktu kaut kādu visai neizprotamu procedūru.
Ārpolitikas debates, kā Kalniņa kungs šeit jau minēja, bija ļoti būtiskas. Tiešām debates bija visā visumā, manuprāt, ļoti saturīgas. Kaut gan atkal jāsaka, es biju ļoti pārsteigts, ka tāds rūdīts deputāts – ārlietu eksperts, valdošās koalīcijas ietvaros esošas partijas frakcijas vārdā šeit daudzu vēstnieku klātbūtnē teju par galveno ārlietu jomas problēmu uzskatīja pārāk biežu ārlietu ministra došanos praida gājienos. Un vēl kāda valdošās partijas deputāte pat aizrunājās līdz vīriešu spermatozoīdu nākotnei. Nu, šie jautājumi man šķita tādi diezgan attālināti saistīti ar mūsu ārpolitikas aktualitātēm. Acīmredzot, ja nu nav par ko runāt, bet par kaut ko jārunā, tad runā par to, kas sirdij tuvāks.
Mūs gandarīja tas, ka netika apstiprinātas izmaiņas pašvaldību vēlēšanu kārtībā, netika samazināts pašvaldību deputātu skaits un netika skartas vēl dažas citas procedūras, daži ierobežojumi. Manuprāt, tas nav sakarīgi – tagad, četrus mēnešus pirms vēlēšanām, mainīt likumus, kas regulē šo vēlēšanu norisi.
Ievēlēsim šīs pašvaldības, tad ķersimies klāt. Var būt, ka tad kaut kādas izmaiņas tur arī būs vajadzīgas. Nu, nemaina zirgus uz pārbrauktuves.
Paldies par uzmanību. Lai jums mierīgs vakars!
Uz redzēšanos!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam.
Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu!
J.Viļums (RP).
Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Gribu atzīmēt, ka iespēja paust dažādus viedokļus ir svarīga demokrātijas pazīme un svarīgākais ir diskusiju veidot, pamatojot to ar skaidriem argumentiem, un tad nav svarīgi, vai izdodas vai neizdodas pārliecināt oponentus koalīcijā vai opozīcijā, bet ir svarīgi viedokli paust un veidot kvalitatīvu diskusiju.
Šodien bija gara diena, tika runāts par dažādām tēmām, arī par ārlietām un citiem jautājumiem, bet es tomēr gribu runāt par Latvijas pašvaldību darba uzlabošanu, konkrēti, par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža ierosinājumu samazināt deputātu skaitu.
Gadiem ilgi mēs klausāmies runas, ieteikumus un plānus, kā virzīties uz mazu, efektīvu valsts un pašvaldību pārvaldi, un šeit tad ir viens reāls solis.
Pirms astoņiem gadiem pašvaldībās tika ievēlēti 4179 deputāti. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 1700 pašvaldību deputātu. Šis likumprojekts paredz deputātu skaitu samazināt līdz 1360. Taču skaitļi ir viena lieta, pavisam kas cits ir nolūks, kādēļ šāds samazinājums ir nepieciešams, un ne tikai mazajos novados. Efektīva pārvalde, tāda, kurā ātri var pieņemt lēmumus, dome, kas strādā nevis pašvaldības administrācijas darbinieku, nevis domes deputātu, bet visu pašvaldības iedzīvotāju labā, tāds ir šo izmaiņu mērķis.
Daži ir raduši vilkt deķīti katrs uz savu pusi, skatīties tikai sev izdevīgā virzienā, taču pašvaldības domniekiem ir jāskatās uz savu novadu, savu pašvaldību kopumā. Ceru, ka deputātu skaita samazināšana stimulēs jaunu pieeju un jaunu politisko kultūru pašvaldību pārvaldē.
Palielinoties konkurencei uz domes deputāta amatu, vēlētāju mandāts kļūs... Piedodiet, man nedaudz nojuka tekstiņš, kas bija sagatavots jau pirms sēdes.
Katrā ziņā gribu norādīt, ka šī konkurence uz pašvaldību deputātu vietām palielinās pašvaldības deputāta mandāta vērtību un veicinās profesionālāku un kvalitatīvāku darbu pašā pašvaldībā.
Dažbrīd mēs dzirdam, ka šis jautājums šobrīd nav svarīgākais, vairāk jāķeras klāt būtiskiem ekonomiskajiem jautājumiem un tamlīdzīgi, tomēr gribu teikt: ja mēs nevaram atrisināt šādu, salīdzinoši vienkāršu jautājumu, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, tad kā lai mēs atrisinām daudz sarežģītākus, finansiāli ietilpīgākus infrastruktūras un citus jautājumus, kas ir svarīgi reģioniem, pašvaldībām un valstij kopumā?
Galu galā, ja mēs samazināsim pašvaldību deputātu skaitu vairāk nekā par 400, varbūt tad beidzot varēsim atrast kādus 20 profesionāļus katrā reģionā kopīgo problēmu risināšanai. Vai reģionālā līmeņa pašvaldībās vai valsts pārvaldes reģionālajos centros – tas šobrīd, protams, ir atklāts jautājums. Taču ceru, ka šīs Saeimas laikā mēs, pateicoties pašvaldību un reģionu pārvaldības kvalitatīvai nodrošināšanai, spersim būtisku soli reģionu pārvaldes un līdz ar to arī reģionu ekonomiskās attīstības virzienā.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Jurim Viļumam.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!
J.Dombrava (VL–TB/LNNK).
Labvakar, izturīgākie radioklausītāji! Saeimas sēde bija patiešām gara. Bija ļoti daudz svarīgu jautājumu, kas tika izskatīti, bet es vēlos pieskarties diviem jautājumiem – Saeimas ārpolitikas debatēm un deputātu algu jautājumam, kuru diemžēl neviens cits kolēģis nepieminēja. Un, kā šobrīd redzams, piemēram, arī krievu prese informāciju par šo algu balsojumu ir ignorējusi un to nepublisko.
Tātad pirmais – ārpolitikas debates. Es vēlos uzsvērt Nacionālās apvienības pozīciju: mēs uzskatām, ka Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus nacionālas, demokrātiskas un eiropeiskas valsts pastāvēšanai. Latvijas intereses Nacionālā apvienība skata plašā griezumā, priekšplānā ir jautājumi, kas izriet no Latvijas tautas kopīgām interesēm dzīvot drošībā, brīvībā un labklājībā. Šo mērķu sasniegšanai ir svarīgi ierobežot ārējo spēku ietekmi un iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā.
Jāatzīmē, ka mūsu ārpolitikas efektivitāti jūtami ierobežo vairāki apstākļi. Galvenais izaicinājums ir milzīgā Krievijas ietekme Latvijas politikā un ekonomikā. Diemžēl Ārlietu ministrijas ziņojuma daļas, kurās minētas attiecības ar Krieviju, ir grūti nosaukt citā vārdā kā par rusofilām. Vai tas ir cienīgi no Latvijas puses – vairākkārt uzsvērt vēlmi veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, ja mēs redzam, ka iepriekšējos gados Krievija ir kritizējusi Latviju, īstenojusi spēcīgu maigās varas ietekmi Latvijas iekšpolitikā, ir notikuši mūsu gaisa telpas pārkāpumi, kad Krievijas bumbvedēji tajā ir ielidojuši? Un vēl var nosaukt daudzus un daudzus piemērus, kurus arī šodien apstiprināja The Guardian raksts, kas norāda, ka Latvijā ir jūtama ļoti izteikta Krievijas maigās varas ietekme. Un mēs arī uzsveram, ka ārlietu ministram pienāktos respektēt gan 1996.gadā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan 2005.gadā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu, kur ir ietvertas vairākas normas. Un tāpēc būtu nepieciešams Ārlietu ministrijai strādāt, lai panāktu PSRS okupācijas rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanu, strādāt pie nolīguma ar Krievijas Federāciju, kas palīdzētu PSRS laika imigrantiem brīvprātīgi pārcelties uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni, nevis runāt par fiktīvām attiecībām... fiktīvi labām attiecībām ar Krievijas Federāciju.
Un otrs jautājums ir saistīts ar Nacionālās apvienības iesniegtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja līdz 12.Saeimas ievēlēšanai iesaldēt Saeimas deputātu algu pieaugumu. Respektīvi, šobrīd, no šā gada ir paredzēts, ka Saeimas deputātu algas pieaugtu par aptuveni 100 latiem. Un Nacionālā apvienība piedāvāja grozījumus likumā, lai šis algu pieaugums tiktu iesaldēts un tas nenotiktu. Bet diemžēl Saeimas balsojums bija: 22 deputāti – „par”, 23 – „pret”, 10 atturējās, un vēl vesela virkne vispār nebalsoja par šo jautājumu.
Bet Nacionālās apvienības pārstāvji, respektējot sociālo taisnīgumu ar pārējo sabiedrību, jau debatēs teica, ka gadījumā, ja šis priekšlikums tiks noraidīts, algas starpību Nacionālās apvienības deputāti centralizēti ziedos labdarībai.
Un vēl tikai īsumā. Tā kā vairāki cilvēki ir izteikuši vēlmi uzzināt par šo balsojumu detalizētāk, tad „par” šiem grozījumiem iesaldēt – tātad par Saeimas deputātu algu pieauguma iesaldēšanu nobalsoja: Gaidis Bērziņš, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, Inese Laizāne, Ilmārs Latkovskis, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Dāvis Stalts no Nacionālās apvienības. Vēl „par” balsoja Uldis Augulis, Aija Barča, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka un Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienības. No VIENOTĪBAS „par” šiem grozījumiem balsoja Jānis Lāčplēsis un Inguna Rībena.
„Pret” balsoja Arvils Ašeradens, Dzintars Ābiķis, Solvita Āboltiņa, Andris Buiķis, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Atis Lejiņš, Aleksejs Loskutovs, Jānis Reirs, Edvards Smiltēns, Dzintars Zaķis no VIENOTĪBAS. Tātad nobalsoja pret to, ka tiek iesaldēts deputātu algu pieaugums.
Un „pret” nobalsoja arī Guntars Bilsēns, Edmunds Demiters, Kārlis Eņģelis, Gunārs Igaunis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Daina Kazāka, Valdis Liepiņš, Jānis Ozoliņš, Romualds Ražuks, Inga Vanaga, Juris Viļums un Valdis Zatlers no Reformu partijas.
Atturējās Ingmārs Čaklais no VIENOTĪBAS, Jānis Junkurs (neatkarīgais deputāts), Rasma Kārkliņa (VIENOTĪBA), Jānis Klaužs (Zaļo un Zemnieku savienība), Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis (no VIENOTĪBAS). Un no neatkarīgajiem deputātiem Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Jānis Upenieks, Viktors Valainis atturējās balsojumā.
Un nebalsoja par šiem grozījumiem, kas pamatā nozīmē to pašu balsojumu „pret” vai atturēšanos no balsojuma, visa „Saskaņas Centra” frakcija. Taupot laiku, es visus neminēšu, bet tā bija visa „Saskaņas Centra” frakcija un papildus Vjačeslavs Dombrovskis no Reformu partijas, Jānis Dūklavs, Rihards Eigims un Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!