Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2012.gada 11.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 11.oktobra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 2012.gada 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)” – tātad tam pašam likumprojektam, kurš tiktu izslēgts no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ašeradena, Bišofas, Buiķa, Klementjeva un Loskutova iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” un likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas ir saistītie likumprojekti. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru kabineta iesniegumu ar lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtība ruļļa 50.panta pirmo daļu atzīt par steidzamu un iekļaut Saeimas 2012.gada 11.oktobra sēdes darba kārtībā Ministru kabineta sēdē atbalstīto lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Ministru kabineta iesniegto lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 22. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto Saeimas sēdes darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Auguļa, Bērziņa, Brigmaņa un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteikusies runāt deputāte Aija Barča.
A.Barča (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Es šodien iesniedzēju vārdā aicinu jūs pieņemt lēmumu un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” nodot atbildīgajai komisijai.
Motivācija - kādēļ tā. Mani kā deputāti - un es nešaubos, ka arī daudzus no jums - uzrunā pensijas saņēmēji visā Latvijā, it sevišķi tie, kuru pensijas ir nelielas. Un kādēļ? Tādēļ, ka tad, kad mēs gājām uz vēlēšanām un sabiedrība vēlēja 11.Saeimu, arī tajā laikā bija iesniegts gluži tāds pats likumprojekts, bet tas palika Valsts prezidenta kancelejā, jo toreiz, kā izrādījās, tā bija pēdējā diena... taču mēs nevarējām vienoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, kura tajā laikā uzskatīja, ka nepieciešams indeksēt pensijas, ja inflācijas koeficients ir 5 vai vairāk procentu. Tajā vasarā inflācijas koeficients nedaudz pārsniedza 4 procentus. Bet tagad Latvijas Pensionāru federācija atkal savās nopietnajās sanāksmēs un arī visā Latvijā dod tādu ziņu - un tāda vēstule ir Sociālo un darba lietu komisijā -, ka nepieciešams ar 2013.gadu atjaunot pensiju indeksāciju. Latvijas Pensionāru federācija gan runā par tām pensijām, kuras nepārsniedz 250 latus mēnesī.
Vakardien biju Rīgā uzaicināta uz politiski represēto biedrības „Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” sanāksmi, un arī šie cilvēki uzsver, ka arī visām represētām personām pensijas nepavisam nav lielas - ir arī 150, 160 latu un pat vēl mazākas, it sevišķi tiem, kuri pensionējušies neilgi pirms šodienas.
Godātie kolēģi! Ja mēs palūkojamies uz to inflācijas procentu, kāds bija pagājušajā gadā uz oktobri, un raugāmies uz 2013.gadu, tad, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, šim pasākumam būtu nepieciešami nākošā gada oktobrī, novembrī un decembrī ne vairāk kā trīs miljoni latu. Un, ja mēs palūkojamies uz katru gadu un zinām... It sevišķi tie, kuri ilgstošāk strādā parlamentā, skaidri un gaiši zina, ka katru gadu notiek grozījumi budžeta likumā, un, es domāju, tādus miljonus atrast nepavisam nebūtu sarežģīti, jo izmaksa nepieciešama nākošā gada pēdējos trīs mēnešos. Jo likumā „Par valsts pensijām” tagad skaidri un gaiši noteikts, ka pensijas tiek indeksētas vienu reizi gadā - oktobrī -, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu. Un tā, kolēģi, manuprāt, nav liela nauda.
Es to saku vēl jo vairāk tādēļ, ka vakardien, kad bija saruna ar represētajiem, kuri, protams, ir cilvēki gados un ir piedzīvojuši grūtus laikus, arī viņi uzsvēra, ka ģimenēs pašreiz nepavisam nav vienkārši. Latvijā ir vēl joprojām - kaut ne vairs 200 tūkstoši! - vairāk par 100 tūkstošiem bezdarbnieku, ir ģimenes, kuras strādā un saņem - tādu ir vairāk nekā 40 procenti! - tikai minimālo algu, kā tas tiek uzskaitīts nodokļos.
Kolēģi, es jūs aicinu padomāt par cilvēkiem, kuriem šīs pensijas ir nelielas, par to, ka viņi pensijas ir nopelnījuši savā darba mūžā, un šoreiz pārkāpt pāri tām frakciju vai koalīciju robežām un izprast! Mēs daudz runājam par demogrāfiju, bet demogrāfija nav tikai bērna piedzimšana, tātad šajā konkrētajā gadījumā demogrāfija visplašākajā aspektā ir dzīve no šūpuļa līdz kapam. Un, kolēģi, es jūs aicinu: cienīsim vecus cilvēkus! Un atbalstiet likumprojekta nodošanu komisijai!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Neviens nav pieteicies runāt „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Barčas, Auguļa, Bērziņa, Brigmaņa un Seržanta iesniegtā likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 38, atturas - 6. Lēmums nav atbalstīts. Tātad likumprojekts komisijai netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens no zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Atvaļinājumu piešķiršana”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 9.oktobra līdz 11.oktobrim, ko Prezidijs ir izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Zemļinska iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.oktobrī, ko Prezidijs ir izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.oktobrī, kurš ir arī piešķirts un par ko jūs tiekat informēti.
Nākamais darba kārtības jautājums - „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 16.oktobra līdz 18.oktobrim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 16.oktobra līdz 18.oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 25.oktobrī”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 25.oktobrī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts deputātu Čigānes, Zaķa, Ašeradena, Reira un Smiltēna iesniegums ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 34. un 35.punktu - tātad vēlreiz mainīt jau grozīto šīsdienas sēdes darba kārtību! - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”, kā arī 35.punktu par atbildīgās komisijas maiņu. (Zālē starpsaucieni no SC frakcijas: „Kāpēc?”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. V.Agešins: „Motivāciju! Mēs nezinām!”) Vai kāds no iesniedzējiem ir gatavs motivēt? Nav motivācijas. Es saprotu, ka deputātiem ir iebildumi, un tātad mums par katru no šiem lēmumiem - tātad jau mainīto darba kārtību grozīt atpakaļ! - ir jābalso vēlreiz atsevišķi.
Labi! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 11.oktobra sēdes darba kārtību un izslēgtu no tās 34.punktu - lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 36. Tātad lēmuma projekts no darba kārtības izslēgts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 11.oktobra sēdes darba kārtību un izslēgtu no tās 35.punktu - tātad lēmuma projektu „Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 1, atturas - 32. Lēmums pieņemts. Tātad abi lēmuma projekti no darba kārtības tiek izslēgti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā” trešajā lasījumā.
Komisijā kopumā saņemti ir trīs priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un pēdējais, 3., ir zemkopības ministra pienākumu izpildītājas veselības ministres Circenes priekšlikums. Arī tas komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Cukura nozares likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums.
Priekšlikumi nav iesniegti. Tā ka lūdzu balsot un atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris.
Tā. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Bērziņš, Dzintars, Cilinskis, Čepāne un Poriņa ir lūguši izdarīt izmaiņas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu... deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 11.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 32. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Augsti godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (likumprojekts Nr.365/Lp11).
Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai Gada pārskatu likumā iekļautu jaunas komercsabiedrību kategorijas - mikrouzņēmuma - kritērijus: bilances kopsumma ir 35 tūkstoši latu, neto apgrozījums - līdz 70 tūkstošiem latu, vidējais darbinieku skaits pārskata gada laikā - 5. Šīm komercsabiedrībām būs vienkāršāks gada pārskatu sagatavošanas veids. Citiem vārdiem sakot, varēs sagatavot tā saukto saīsināto bilanci, un mēs šādā veidā papildus neapgrūtināsim šos uzņēmumus ar, nu, teiksim tā, grāmatvedības izmaksām. Varēs nesagatavot pielikumu, bet noteikto papildu informāciju un skaidrojumus iekļaut bilances beigās kā piezīmes.
Šis likumprojekts skar diezgan lielu skaitu (es gribētu teikt - aptuveni 20 tūkstošus) mazo uzņēmumu, kas varēs to izmantot.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un virzīties tālāk. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Gada pārskatu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Ozoliņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Kolēģi, skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””. Likumprojekts ir izstrādāts, lai pagarinātu likuma pārejas noteikumu 6.punktā noteikto termiņu, kādā licencētās kapitālsabiedrības un brīvostas pārvaldes ir tiesīgas piemērot veiktajiem ieguldījumiem tiešo nodokļu atvieglojumus. Šis pagarinājums tiek noteikts līdz 2035.gada 31.decembrim.
Likumprojekts pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma papildināts ar jaunu terminu - „līgums par ieguldījumu veikšanu”, kurā precīzi tiek definēta starp kapitālsabiedrību un brīvostas pārvaldi vai speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi slēdzamā līguma sastāvdaļas un maksimālais termiņš, kas nepārsniedz piecus gadus no līguma noslēgšanas dienas, lai komercsabiedrība varētu saņemt likumā paredzētos valsts atbalsta pasākumus.
Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs par to diskutējām, un vēl papildus būs arī informācija par to, cik lieli kapitālieguldījumi šajā brīdī brīvostās ir veikti un uz ko šie nodokļu atvieglojumi attieksies. To mēs skatīsim pirms otrā lasījuma. Tā ka šī informācija jums būs.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Kolēģi, skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.360/Lp11). Šā grozījuma mērķis ir noteikt valsts nodevu par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu, kas nodrošinās nepieciešamo tiesisko pamatu valsts nodevas iemaksai pasta kompensācijas fondā.
Aicinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Ozoliņš. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu ziņot deputātu Ainaru Latkovski... Atvainojos, deputātu Klementjevu!
I.Klementjevs (SC).
Labdien! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē 2.oktobrī izskatīja likumprojektu „Grozījums Militārā dienesta likumā”. Tā kā nekādi priekšlikumi nebija iesniegti, komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Inga Bite.
I.Bite (RP).
Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, līdzīgi kā iepriekšējais likumprojekts, paredz precizēt to personu loku, kuras saņem kompensāciju gadījumā, ja persona (šajā gadījumā - zemessargs), pildot dienesta pienākumus, ir gājusi bojā.
Par šo likumprojektu ir saņemts viens priekšlikums - aizsardzības ministra lūgums papildināt tekstu arī saistībā ar medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Bite. Paldies.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
I.Bite. 1.novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 1.novembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, ko ir iesniegusi Reformu partijas frakcija, paredz, ka turpmāk pašvaldībās notiks atklāti balsojumi gan tad, kad vēlē domes priekšsēdētāju un viņa vietniekus, gan arī tad, kad atceļ viņus no amata un anulē deputāta mandātu. Un tātad tas paredz arī atcelt kārtību, ka domes deputāti varētu ar savu balsojumu noteikt, kad ir aizklāts balsojums. Tāda ir šī likumprojekta būtība.
Pašreizējā kārtība neveicina lēmumu „caurspīdīgumu” un iedzīvotāju uzticību politiskajiem procesiem, jo ir gadījumi, kad aizklātie balsojumi tiek izmantoti, lai deputāti slēptos no sava patiesā balsojuma.
Izskatot šo likumprojektu komisijā, tika izteikts arī Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis, ka šādi grozījumi ierobežotu demokrātiju. Taču, komisijā izvērtējot visus plusus un mīnusus, tika konstatēts, ka sabiedriskais ieguvums no šī projekta būtu lielāks nekā iespējamie riski.
Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, un tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!
J.Ozoliņš (RP).
Augsti godājamie kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikties par konstruktīvo darbu komisijā. Ir prieks, ka šiem grozījumiem ir liels atbalsts Saeimā, sabiedrībā, arī ekspertu vidū. Bet, protams, katram no likumprojektiem ir savi oponenti, un, protams, arī... tas arī publiski ir izskanējis, ka Latvijas Pašvaldību savienības, piemēram, padomnieki ir teikuši, ka tas esot apdraudējums demokrātijai. Nu, tas nav, manuprāt, patiesi, jo atklātība veicina patiesu demokrātiju, kur vārdi atbilst darbiem.
Vēl mēs dzirdējām argumentus, ka tiekot pārkāpta pašvaldību autonomija un ka šie grozījumi esot neatbilstoši Satversmei. Šos argumentus atspēkoja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē Juridiskā biroja pārstāvji, skaidrojot, ka Satversmes normas un pašvaldību autonomija nekādā veidā netiek pārkāpta.
Protams, ir arī iebildumi no dažu pilsētu mēriem. Taču jāatceras, ka aizklāti balsojumi pašvaldībās notiek reti un tikai par personālijām, un tieši pašvaldību vadītāji ir vistiešāk ieinteresēti, lai aizklātais balsojums nepieciešamības gadījumā varētu tikt izmantots. Līdz ar to faktiski viņi ir sava veida subjektīvā situācijā, kad viņiem būtu faktiski jādistancējas no, teiksim, viedokļa izteikšanas par šo... Tad viņiem jāsaka: „Tas ir mans privātais jeb personīgais viedoklis, nevis kā tautas vēlēta... tautas vēlētas amatpersonas viedoklis.”
Bet, ja godīgi runājam, tad jāteic, ka tie, kuri gribēs turpināt tādas aizklātības, slapstīšanās spēles, izdomās visneiedomājamākos argumentus, kāpēc to nedarīt. Izvēle vienkārša: vai mēs esam „par” vai „pret” lielāku sabiedrības informētību un vai esam „par” vai „pret” jaunu politiku.
Paldies.
Aicinu balsot par atklātību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Cilinska kungs?
E.Cilinskis. Jā, vēl gribētu minēt tikai vienu papildu argumentu, ko mēs skatījām komisijā, ka gadījumā... Tā kā arī Saeima ir virzījusies uz šādu aizklātu balsojumu atcelšanu, tad, teiksim, no kopējās likumdošanas viedokļa būtu lietderīgi un pareizi to darīt arī pašvaldību līmenī.
Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
E.Cilinskis. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs divas nedēļas - līdz 25.oktobrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.oktobris.
E.Cilinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.
V.Poriņa (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” un izskatām šodien to otrajā lasījumā.
Priekšlikumi nav iesniegti, un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V.Poriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - šā gada 16.oktobris. Paldies.
V.Poriņa. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Godājamais Prezidij! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.332/Lp11 - „Grozījumi Notariāta likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un ka zvērināta notāra pienākums ir to kārtot ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas. Tāpat likumprojekts paredz arī precizēt zvērinātu notāru eksāmenu komisijas sastāvu.
Likumprojekts paredz arī papildināt Notariāta likuma normu, kas noteic prasības, kam jābūt visos aktos un apliecinājumos.
Un vēl viens būtisks grozījums ir saistīts ar to, ka likumprojekts paredz papildināt Notariāta likumu ar D1 sadaļu - „Notariālie akti ar izpildu dokumenta spēku”, kas nosaka, ka notariālā akta formā taisīti naudas aizdevumu līgumi, kuru izpilde nav atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, ir izpildāmi Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Paldies.
Strādājam ar likumprojektu Nr.331/Lp11 - „Grozījumi Civilprocesa likumā”.
Būtiskākie grozījumi ir saistīti ar to, lai noteiktu, ka tiesu kompetencē nav izskatīti... nav izskatāmi pieteikumi par saistībām, kas izriet no Notariāta likumā noteiktajā kārtībā taisītiem noteikta veida notariālajiem aktiem, kam ir piešķirts izpildu dokumenta spēks.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.330/Lp11 - „Grozījumi Bāriņtiesu likumā”.
Grozījumi Bāriņtiesu likumā precizē kārtību, kādā bāriņtiesa veic notariālās darbības, kā arī kārtību, kādā ziņas iesniedzamas publisko testamentu reģistrā.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījums Enerģētikas likumā”.
Tā kā neviens priekšlikums uz otro lasījumu netika saņemts, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Enerģētikas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 18.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.10/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Otrajam lasījumam ir saņemts 31 priekšlikums, un tie pirmām kārtām ir priekšlikumi, kas saistīti ar kriminālprocesuālo principu ne bis in idem, kas neļauj personu sodīt divreiz par izdarīto pārkāpumu. Ir ierosināts pilnveidot attiecīgo Kriminālprocesa likuma normu.
Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.9/Lp11), ir paredzēts veikt redakcionālus labojumus, lai tiešām nodrošinātu atbilstību starp Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā noteikto.
Un ir arī viena norma, kas saistīta ar dzīvnieku konfiskāciju gadījumā, kad īpašnieks veic cietsirdīgas darbības pret dzīvniekiem.
1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 8.priekšlikums, kā es jau teicu, saistīts ar iespēju konfiscēt dzīvniekus. Normas būtība ir šāda: gadījumā, ja cilvēks veic cietsirdīgas darbības ar viņam piederošu dzīvnieku (šis cilvēks ir tā īpašnieks), tomēr nav pieļaujams, ka jautājums par dzīvnieka nākotni paliek neizlemts, un tieši tādēļ ir piedāvāts grozīt attiecīgo normu, nosakot, ka konkrētajos gadījumos vai nu spriedumā, vai arī lēmumā tieši ir norādīts, ka dzīvnieks ir konfiscējams. Tieslietu ministra priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst un atbalsta.
A.Judins. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst un atbalsta.
A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst un atbalsta.
A.Judins. 28. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt attiecīgo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A.Judins. 25.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Tāpat kā iepriekšējais normatīvais akts, arī šis likumprojekts, kas paredz grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir izstrādāts, ņemot vērā apjomīgos grozījumus Krimināllikumā. Otrajam lasījumam saņemti seši priekšlikumi.
Tātad 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas, tāpat kā 2.priekšlikums, ir saistīts ar tiesību normu, kas attiecas uz narkotiku lietošanu. Ir jāņem vērā, ka Krimināllikumā ir paredzēts atteikties no atkārtotības, un līdz ar to ir aktualizējies jautājums saistībā ar personām, kas lieto narkotikas. Patlaban, ja cilvēks lieto narkotikas, viņš par pirmo pārkāpumu ir saucams pie administratīvās atbildības, bet, ja tas ir izdarīts atkārtoti, par to ir paredzēta kriminālatbildība.
Ņemot vērā to, ka nav paredzēts kriminalizēt narkotisko vai psihotropo vielu pirmo lietošanu, ir izstrādāti priekšlikumi, kā nodrošināt attiecīgās normas piemērošanu. Tomēr Juridiskais birojs, izvērtējot attiecīgās normas, iesniedza priekšlikumus. Un, proti, iebilduma būtība ir saistīta ar redakciju, kas paredzēja, ka personai būs noteikts pienākums atturēties no narkotiku lietošanas. Ņemot vērā to, ka ikvienam cilvēkam ir jāatturas no narkotiku lietošanas, ierakstīt likumā attiecīgo pienākumu nebūtu pareizi.
Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar attiecīgo problēmu un tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar institūciju kompetenci, piemērojot administratīvo atbildību (proti, saistībā ar 213.pantu). Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas saistīts ar 3.priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst un atbalsta.
A.Judins. 5.priekšlikums ir saņemts no tiesībsarga un saistīts ar ļoti būtisku, ļoti svarīgu, ļoti sarežģītu jautājumu, ko diemžēl mēs nevarējām atrisināt un līdz ar to neatbalstījām šo priekšlikumu. Proti, problēma saistīta ar transportlīdzekļa uzglabāšanu gadījumā, kad persona ir izdarījusi pārkāpumu.
Droši vien jūs esat labi informēti par situāciju, ka gadījumā, ja cilvēks izdara ceļu satiksmes noteikumu atsevišķus pārkāpumus, automašīna var tikt izņemta, nolikta stāvvietā, un cilvēks maksā 8 latus (pareizāk būtu teikt, ka viņam ir jāmaksā 8 lati) par automašīnas glabāšanu. Un tiesībsarga priekšlikuma ideja bija atteikties no attiecīgās kārtības. Proti, viņš uzskatīja, ka problēma var tikt risināta juridiski, proti, aizliedzot cilvēkam vadīt transportlīdzekli. Diemžēl Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu nevis tāpēc, ka konceptuāli iebilst, bet tādēļ, ka jautājums nav bijis pietiekami labi sagatavots. Komisijā piedalījās vairāki eksperti, un tiešām viedokļi bija ļoti, ļoti pretrunīgi, atšķirīgi. Proti, tiesībsargs runāja par cilvēka tiesībām un faktiski aizstāvēja ideju, ka, ja cilvēks tiešām ir šā transportlīdzekļa īpašnieks, tad, protams, viņš nedrīkst to vadīt, bet ir citas personas, kas var lietot šo automašīnu; turklāt ir jāņem vērā, ka attiecīgās automašīnas glabāšana cilvēkam papildus rada materiālos izdevumus.
Bet jāņem vērā, ka vienlaikus arī izskanēja viedoklis, ka nav pieļaujama situācija, ka pārkāpēja, kas apdraud ceļu satiksmes drošību, rīcībā paliek automašīna un ka viņš pēc pārkāpuma izdarīšanas faktiski ir spējīgs turpināt attiecīgās darbības - turpināt vadīt transportlīdzekli.
Līdz ar to mēs uzskatām, ka šis jautājums nopietni jāvērtē, jādiskutē un jāmeklē tāds risinājums, kas radīs pozitīvas sekas. Tieši tādēļ 5.priekšlikums šobrīd netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. Un 6.priekšlikums arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Judins. 25.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav, tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis. Lūdzu!
S.Mirskis (SC).
Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1205 - likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”.
Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un sakarā ar to, ka faktiski šim protokolam jāstājas spēkā decembrī, kā arī pēc ministrijas lūguma ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā komisija ir ierosinājusi atzīt likumprojektu par steidzamu, mums vispirms ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
S.Mirskis. Ārlietu komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.oktobris, izskatīšana - 18.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 16.oktobris, un likumprojekts tiks izskatīts Saeimas sēdē 18.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (SC).
Godātie kolēģi! Motivācija šai konvencijai un arī lūgums ierosināt steidzamību šim likumprojektam ir tāds pats kā iepriekšējā gadījumā.
Sakarā ar to, ka šai konvencijai ir jāstājas spēkā jau decembra mēnesī, ministrija un komisija ierosina to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad arī šo likumprojektu komisija ierosina atzīt par steidzamu. Mums vispirms ir jābalso par steidzamības noteikšanu likumprojektam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Mirskis. Ārlietu komisija lūdz likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris un izskatīšana - 18.oktobrī.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 16.oktobris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 18.oktobrī. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju””, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.
S.Mirskis (SC).
Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju””, un sakarā ar to, ka šis likumprojekts... ka ar to tiks nodrošināta Latvijas normatīvā regulējuma atbilstība pašai konvencijai, lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.oktobris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Vēl viens likumprojekts, kas saistīts ar krimināltiesisko sfēru, - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Ir saņemti divi priekšlikumi, kuriem ir redakcionāls raksturs, un attiecīgie priekšlikumi tika atbalstīti.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Judins. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Gribu jums atgādināt, ka attiecīgais likumprojekts tika izstrādāts, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības... ņemot vērā mērķi sakārtot mūsu normatīvo aktu un izpildīt starptautiskās saistības.
Otrajam lasījumam ir saņemti 14 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Tā. 2.priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, ir kļūda!
Tātad deputāti atbalsta.
Tagad par 2.priekšlikumu.
A.Judins. Tā. 2.priekšlikums un vairāki citi priekšlikumi, kas saistīti ar automātisku mūža ieslodzījuma piemērošanu, nav atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Taupot laiku un emocijas, runāšu uzreiz par 2., 3. un 4.priekšlikumu - par visiem šiem saviem priekšlikumiem - un jau pēc tam par nākamajiem, jo to jēga ir viena, mainās tikai Krimināllikuma pantos minētā noziedzīgā nodarījuma raksturs.
Jūs, bez šaubām, atceraties masu saziņas līdzekļos pirms dažiem mēnešiem plaši atspoguļoto gadījumu, ka agrāk sodīts narkomāns pēc strīda ar savu civilsievu paņēma aiz kājām savu vēl gada vecumu nesasniegušo bērnu un sašķaidīja viņa galvu pret skapja stūri. Es nolēmu papētīt šī cilvēka agrākās sodāmības, un izrādījās, ka pirms tam viņš ir sēdējis cietumā par to, ka piekāvis savu māti līdz nāvei.
It kā, no vienas puses, šī cilvēka sabiedriskā bīstamība ir acīm redzama, un arī tas, ka cilvēka dzīvībai viņa acīs ir nulles vērtība, visiem ir skaidrs. No otras puses, izskatot šādas lietas, tiesas ne vienmēr zīdaiņa nogalināšanu vērtē kā slepkavību pastiprinošos apstākļos, un pie veiksmīgām lietā iesaistīto personu liecībām tā var tikt pārkvalificēta arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Taču mana visļaunākā prognoze ir, ka šis cilvēks pēc gadiem pieciem, varbūt astoņiem būs atkal brīvībā, un jautājums ir: cik ātri būs nākošais līķis? Un es pieļauju, ka tā būs tā pati sieviete, kura šobrīd viņu glābj no garāka cietuma termiņa.
Savā žurnālista mūžā un arī pastrādājot Ieslodzījuma vietu pārvaldē, es esmu sastapis vairākus cilvēkus, kuru dzīves gājums ir vienkārši neloģisks un neaprakstāms. Ja cilvēks 50 gadu vecumā ir jau saņēmis kopējo soda termiņu, kas ir 70 gadi, bet ar dažādām amnestijām un pirmstermiņa atbrīvošanām atkal atgriezies brīvībā... Ja es, teiksim, sastopu tādu cilvēku kā Latvijā laikam slavenāko recidīvistu Dauguli, kurš, būdams 60 gadu vecumā, nosēdējis cietumā 40 gadus, atkal tiek ārā un burtiski gada laikā nogalina divus cilvēkus, tad es kaut ko nesaprotu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”) Un tāpēc arī šie grozījumi... Es esmu redzējis, kā vardarbīgi... Sodīts pedofils, vairākkārt tiesāts, pilnīgi atklāti mazpilsētā atkal pievilina mazus zēnus, bet vietējās policijas priekšnieks, kurš publiski brīdina pilsētas iedzīvotājus par šī pedofila darbībām, saņem pamatīgus uzbrukumus no dažādām cilvēktiesību organizācijām. Pēc dažiem mēnešiem šis te pedofils atkal ir ieslodzījumā, bet vismaz dažu bērnu dzīve un veselība uz mūžu ir sabojāta.
Šie manis iesniegtie likuma grozījumi aicina tikai uz vienu lietu: lai noziedzniekam, kurš jau iepriekš divas reizes ir sodīts par sevišķi smagiem noziegumiem (un tie ir: slepkavība pastiprinošos apstākļos, slepkavība sevišķi pastiprinošos apstākļos, tīšs smags miesas bojājums, izvarošana, vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana), trešajā reizē tiktu piespriests tikai un vienīgi mūža ieslodzījums.
Piebildīšu, ka par minētajos likuma pantos norādītajiem noziegumiem (izņemot tīšus smagus miesas bojājumus) mūža ieslodzījums kā sods jau ir paredzēts, taču atsevišķi gadījumi pierāda, ka ne vienmēr tas tiek realizēts. Un tiem, kas šeit, jau sēžot zālē, uzbur gara ainu par to, ka cietumi būs pārpildīti ar mūža ieslodzītajiem, es varu pateikt, ka šādu gadījumu nebūs daudz. Tas būs varbūt viens gadījums gadā, varbūt viens gadījums trijos gados. Bet dzīve diemžēl rāda, ka katrs gadījums, kad šāds monstrs tiek brīvībā, nes vismaz divu vai triju cilvēku dzīvības sev līdzi. Piemēram, tādā demokrātijas citadelē kā Amerikā šāds „trešās reizes” likums pastāv 26 štatos. Tur cilvēks, kas divas reizes jau sodīts par vardarbīgiem noziegumiem, trešajā reizē var saņemt mūža ieslodzījumu pat par bērnam atņemtu saldējumu.
Arī Juridiskajā komisijā balsojot, viedokļi dalījās, un balsojums bija četri pret četri, tāpēc es lūdzu atbalstīt šos manus priekšlikumus un pasargāt sabiedrību no cilvēkiem, kuru tieksme uz vardarbību apdraud tās locekļus. Un īpaši es aicinu atbalstīt šos grozījumus neatkarīgo deputātu grupu, kuras pārstāvji vakar publiski apliecināja vēlmi palielināt sodus pedofiliem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs par šo priekšlikumu pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Nav ne mazāko šaubu, ka problēma, par kuru runāja Seržanta kungs, pastāv. Un problēma ir vienkārša: mums ir spriedumi, kas ir aplami. Mums ir spriedumi, kuri paredz tieši nepietiekamu, neatbilstošu sodu. Bet, ja problēma pastāv, svarīgi to risināt pareizi - juridiski korekti.
Ko piedāvā Seržanta kungs? Viņš piedāvā atteikties no tiesas aktīvās lomas un faktiski rīkoties mehāniski; proti, ja ir situācija, kas atbilst noteiktai formulai, tad mēs piemērojam mūža ieslodzījumu. Tad tiesa nav vajadzīga. Tiesas uzdevums ir vienkārši nolasīt spriedumu, un tas ir viss!
Ko darīt ar cilvēkiem, kas izdara vairākus noziegumus? Un neatkarīgi no tā, vai tie ir smagi vai sevišķi smagi, mums ir jāmeklē tāds risinājums, kas var novērst recidīvu. Vai mūža ieslodzījums ir tāds instruments? Diemžēl ne!
Ir jāņem vērā, ka vairākos pantos, par kuriem runāja Seržanta kungs, mūža ieslodzījums jau ir paredzēts kā sods. Un to piemēro, nevis gaidot trešo vai piekto, vai ceturto gadījumu, bet var piemērot jau par pirmo izdarīto pārkāpumu. Protams, Seržanta kungs pret to neiebilst. Viņš uzskata, ka papildus attiecīgajai normai vajag paredzēt arī tādu kārtību, ka par otro vai trešo noziegumu sods tiks piemērots automātiski. Bet es, tieši pētot praksi, labi redzu... To jau var pamanīt ikviens, lasot spriedumus, ka tiesneši ir cilvēki, un, lasot sankciju, viņi skatās, kāds ir minimums, kāds ir maksimums. Un, ja mums automātiski par trešo pārkāpumu būs paredzēts mūža ieslodzījums, tad, ticiet man, par pirmo vai par otro pārkāpumu mums nebūs piemērots attiecīgais sods.
Vai drīkst sodīt bargāk gadījumā, ja cilvēks izdarījis vairākus noziegumus? Ne tikai drīkst, bet tā arī jādara! Un ir svarīgi, lai tiesa izvērtētu katru konkrēto gadījumu un tieši vērtētu personību, vērtētu kriminālo biogrāfiju, un es domāju, ka, analizējot attiecīgos priekšlikumus, tur ir saskatāms racionāls grauds. Un es tiešām uzskatu, ka mēs varam diskutēt, runājot par Vispārīgo daļu - par Krimināllikuma Vispārīgo daļu, vai vajadzētu papildināt to ar normu, kas paredzētu stingrāku atbildību tiem cilvēkiem, kas izdarījuši vairākus noziegumus. Bet ir jādomā par universālu formulu, ir jārunā tieši un jādomā par Vispārīgo daļu. Mēs nedrīkstam Sevišķajā daļā, atsevišķos pantos paredzēt tādu instrumentu, kāds ir piedāvāts. Tā ir matemātiska pieeja! Bet nav pieļaujams, nav pareizi tieši uzskatīt, ka mēs drīkstam rīkoties mehāniski, ja runājam par cilvēkiem. Nu, nevar pielīdzināt divus noziegumus kādam citam noziegumam un uzskatīt, ka sodam ir jābūt bargākam! Slepkavība ir slepkavība, un par katru slepkavību ir jāatbild. Tāpat arī zādzība ir zādzība, un par zādzību ir jāatbild. Bet nevajadzētu iekļaut Krimināllikumā tādas formulas, ka, piemēram, piecas zādzības ir līdzvērtīgas izvarošanai, un līdz ar to sods tāds un tāds. Tas ir aplami! Līdz ar to es aicinu visus ieinteresētos cilvēkus runāt un domāt par attiecīgo problēmu, bet nerīkoties pretrunā ar krimināltiesību principiem un neiznīcināt to sistēmu, kas mums pastāv.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai jūs vēl...
A.Judins. Tā, komisijas vārdā...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, debates vēl nav slēgtas! Nākamais debatēt ir pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš (SC).
Cienījamie kolēģi! Es varbūt nedaudz papildināšu to, ko ir teicis Seržanta kungs, un centīšos norādīt uz virkni nesakritību, ko tagad mēģina Judina kungs attiecīgi pasniegt.
Būtība ir tāda. Seržanta kungs ierosina noteikt, ka, ja ir izdarīts sevišķi smags noziedzīgs nodarījums, par kuru jau tagad paredz arī tādu sankciju kā mūža ieslodzījumu... Viņš ierosina noteikt, ka, ja šī persona izdara identisku trešo sevišķi smago noziedzīgo nodarījumu (nu, trešo reizi viņš ir kādu noslepkavojis), tad trešajā gadījumā vajag attiecībā pret šo personu piemērot mūža ieslodzījumu.
Problēma šajā gadījumā nav tā, ka vainīgas ir tiesas, kuras piespriež mazus sodus; problēma nav tajā, ka nu pēkšņi Judina kungs pasaka, ka tiesa trešajā gadījumā nevērtēs, vai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums vai nav, bet automātiski taisīs notiesājošu spriedumu (nu, šāda pozīcija ir pretrunā gan ar likumu „Par tiesu varu”, gan ar Kriminālprocesa likumu!). Problēma - patiesā! - ir penitenciārajā sistēmā valstī un nepietiekamā finansējumā attiecībā uz ieslodzīto rehabilitāciju, attiecībā gan uz tiem apstākļiem, kādos viņi dzīvo, gan uz tiem dzīves apstākļiem, kuros viņi sāk attīstīties pēc iziešanas no cietuma. Tā ir tā pamatproblēma!
Nenoliedzami, ir gadījumi, ka persona izdara trešo reizi pēc kārtas identisku noziedzīgu nodarījumu. Tad ir jautājums - kas pie tā ir vainīgs? Tiesnesis, kurš ir piespriedis sodu? Varbūt tas cietušais - tas, kurš ir cietis no šā noziedzīgā nodarījuma? Vainīga ir sistēma. Vainīga ir valsts, kura nespēj radīt tos nosacījumus, lai pārliecinātu šo personu vairs nepieļaut un neizdarīt tiesībpārkāpumus. Līdz ar to, godājamie kolēģi, vai šī situācija tīri objektīvi, it īpaši ņemot vērā tos apsvērumus un to analīzi, kāda, piemēram, ir ASV attiecībā uz identiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, ir atbalstāma?
Vēl vairāk! Viens otrs kolēģis, piemēram, runā par dzimumnoziedznieku piespiedu kastrāciju. Nu, tiešām ir līdzekļi, ir paņēmieni... Bet šajā gadījumā tas ir racionālais veids, lai... Tam būtu arī preventīva nozīme - atturēt šīs personas no šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas nākotnē. Es noraidīšu jebkādus pārmetumus, ka tas ierobežo jebkādā veidā tiesu... spriest tiesu. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Mēs negribam ierobežot tiesu!”) Tiesa pirmajā gadījumā izvērtē; otrajā, trešajā šādā gadījumā tiešām tiesa ir ierobežota ar noteiktiem nosacījumiem. Un, ja valsts nav spējusi šos apstākļus nodrošināt, tad valstij ir jāaizsargā šie cietušie, eventuālie, no šīs personas prettiesiskajām darbībām.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Šoreiz nevaru nepiekrist Elksniņa kungam, ka mums tiešām ir penitenciārās sistēmas problēmas. Bet kā risināt attiecīgās problēmas? Ja mūsu cietums nav efektīvs, mums ir jādomā par to, kā sasniegt rezultātu, proti, novērst recidīvu. Bet kāda ir piedāvājuma būtība? Mēs varam nosūtīt cilvēkus uz cietumu, lai viņi tur sēdētu līdz pat savai nāvei, bet tas nav efektīvi. Galvenais, ka viņi tur būs līdz pat savai nāvei. Un tad mums tiešām nav jādomā par efektivitāti, jo - kāda starpība? - viņš tur sēdēs līdz pat savai nāvei.
Tā nedrīkst būt! Es tiešām uzskatu, ka nevajadzētu jaukt atšķirīgas problēmas, kas saistītas savā starpā, bet tomēr ir dažādas. Ja mūsu cietums nav labs, mums ir jādomā par to, kā pilnveidot darbu ar ieslodzītajiem, kā nodrošināt recidīva novēršanu, bet nevajadzētu piemērot mūža ieslodzījumu tikai tādēļ, ka mūsu sistēma nav efektīva.
Un es arī nevaru piekrist tam, ka tad, ja mēs Krimināllikumā paredzēsim automātisku mūža ieslodzījumu, tas atturēs cilvēkus. Es neuzskatu... es domāju, ka arī jums visiem ir saprotams, ka cilvēks, pirms izdara slepkavību, neskrien uz bibliotēku, lai palasītu, kas par to ir paredzēts Krimināllikumā, un, redzot tur mūža ieslodzījumu, nodomā: „Ā, nu tad es to nedarīšu!” Tā nenotiek!
Es tieši gribu uzsvērt, ka attiecīgais priekšlikums nav atbalstāms tādēļ, ka tas nav sagatavots tādā līmenī, lai to iekļautu Krimināllikumā, bet par tā pilnveidošanu, par normas sakārtošanu mēs, protams, varam runāt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.
A.Elksniņš (SC).
Kolēģi! Analizējot Judina kunga uzstāšanos par šo jautājumu (No zāles dep. I.Čaklais: „Nevajag tā teikt!”), principā mums visiem ir divas iespējas: pirmā - diskutēt, jo papildu finansējums penitenciārajai sistēmai piešķirts netiek. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Tieši otrādi!”)
Otrā iespēja - lai personai attiecīgi piemēro tādu sodu, ko piedāvā Seržanta kungs. Tātad situācijas ir divas.
VIENOTĪBA: parunāsim, lai viņš staigā un slepkavo vēl trešo reizi! Vai tomēr piemērosim to, ko piedāvā Seržanta kungs?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.
K.Seržants (ZZS).
Par statistiku runājot, piemēram, tajā pašā Amerikā - Losandželosā -, kur pirms šī likuma pieņemšanas bija apmēram divarpus tūkstoši slepkavību gadā, pēc šī likuma pieņemšanas ir trīssimt slepkavību gadā. (No zāles dep. I.Čepāne: „No kurienes?”; dep. A.Loskutovs: „Avotu!”) Es domāju, ka tā ir diezgan jūtama atšķirība.
Otra lieta... Otra lieta ir saistīta ar to, ka tiesnesis, lūk, kļūstot par automātisku izpildītāju. Tik un tā tiesneša loma paliek ļoti būtiska šajā procesā saistībā ar pierādījumu izvērtēšanu, ar liecinieku nopratināšanu un tā tālāk, un es nezinu... Es nevaru, protams, runāt par visiem tiesnešiem, bet, kas attiecas uz mani, ja es būtu tiesnesis un manā priekšā stāvētu cilvēks, kas divas reizes jau ir noslepkavojis vai divas reizes izvarojis nepilngadīgu personu, tad man vienīgā nožēla būtu par to, ka Latvijā vairs nav nāves soda.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Arī es runāšu par visiem deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumiem. Manuprāt, tehniski tie nav pilnvērtīgi, taču konceptuāli ir atbalstāmi, un mēs varam tikai priecāties par to, ka šis ir otrais lasījums, jo, atbalstot visus šos priekšlikumus, mēs uz trešo lasījumu varam šo koncepciju noformulēt tā, kā vairākums to šobrīd paudīs savā balsojumā.
Es vēlētos teikt paldies kolēģim Seržantam par šo pamatojumu, ko viņš sniedza. Daudzas lietas daļēji mēs jau zinājām, bet tomēr es saprotu, ka viņš savā žurnālistikas pieredzē ir redzējis diezgan daudz kā tāda, ko absolūtais vairākums no mums tomēr nav redzējis un varbūt arī paldies Dievam, ka nav redzējis.
Kolēģim Judinam es vēlētos teikt, ka runa jau nav par to, ka šīs normas mērķis būtu tikai apturēt nozieguma izdarīšanu trešo reizi. Šīs normas mērķis ir arī izolēt... izolēt šo cilvēku no sabiedrības. Un, ja mēs jau vairāk nekā desmit gadus esam atteikušies no nāves soda, tad šī izolēšana kā mērķis - galvenais mērķis! - šoreiz ir attaisnojams.
Es personīgi balsošu „par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Labdien! Nu, laikam nav divu pateicīgāku tematu, lai apelētu pie publikas, - tā ir pensiju palielināšana un nāves soda atjaunošana. Varbūt beigsim spēlēt populistiskas spēles un runāsim par likumu - par kvalitatīvu likumu!
Man patika mana cienījamā kolēģa Seržanta kunga spēja atsaukties uz to, ko neviens nepārbaudīs, un kur viņu var pārspēt tikai viens cilvēks šajā zālē - Elksniņa kungs.
Runāsim no mūsu tiesību sistēmas viedokļa! Ja mūsu tiesību sistēma paredz, ka tiesai ir izšķiroša loma soda noteikšanā, tad respektēsim līdz šim pastāvošo tiesu sistēmu! Un ņemsim vērā, ka par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem priekšlikumus iesniedza Seržanta kungs, visos gadījumos ir iespēja noteikt bargāko iespējamo sodu - mūža ieslodzījumu!
Arguments, kuru izmantoja Elksniņa kungs, - ka nav pietiekams finansējums, lai veiktu rehabilitācijas darbu, lai samazinātu recidīvu, - tā ir atbildības pārlikšana - manuprāt, absolūti negodīga atbildības pārlikšana! - no valsts puses uz konkrēta cilvēka pleciem. Valstij jāpanāk, lai būtu efektīvas rehabilitācijas programmas, un tāpēc mums jāatbalsta Valsts probācijas dienests, jāsaglabā un jāpaplašina Valsts probācijas dienesta funkcijas, salīdzinot ar šodien spēkā esošajām.
Bet es jūs ļoti aicinu atturēties no populisma, atturēties no izdabāšanas sabiedrības alkām pēc maizes un izrādēm un atbalstīt to tiesību sistēmu, kas mums ir pašlaik.
Aicinu neatbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (RP).
Godātie kolēģi! Interesanti! Man arī, līdzīgi kā Judina kungam, jāsaka, ka ir jāpiekrīt Elksniņa kungam tajā ziņā, ka tiešām problēmas cēlonis jau nav nedz cietumu sistēma, nedz tiesu spriedumi. Problēmas cēlonis ir tas, ka mūsu resocializācijas sistēma nav tāda, lai pirmais izdarītais noziegums arī paliktu pēdējais.
Tāpēc problēmas sakne ir nevis tajā, kā mēs sodīsim par trešo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet gan tajā - nodrošināt, lai trešais noziedzīgais nodarījums netiktu izdarīts.
Un šajā sakarā es gribu vērst uzmanību uz to, ka, lai gan personai, iznākot no cietuma, teorētiski ir iespēja saņemt dzīvokli pašvaldībā, kurā šī persona ir dzīvojusi līdz tam, praktiski šādas iespējas nav. Kurš darba devējs gribēs ņemt darbā cilvēku, kas ir tikko iznācis no cietuma? Nu, tas varētu būt arī apgrūtinoši!
Cilvēkam ir zuduši kontakti gan ar radiniekiem, gan ar draugiem, kuri ir varbūt ārpus noziedzīgās pasaules, un viņš ir spiests atgriezties sabiedrībā, kas ir noziedzīga.
Tās ir tās problēmas, kas būtu jārisina!
Godātie deputāti! Balsojot par šo priekšlikumu, es aicinu ņemt vērā arī to, cik maksā uzturēt personu ieslodzījuma vietā. Un šo naudu maksā nodokļu maksātāji.
Tāpēc es aicinu šo naudu ieguldīt noziedzīgo personu resocializācijā, lai pirmais izdarītais noziedzīgais nodarījums paliktu arī pēdējais. (No zāles: „Likvidējam cietumus!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Šo situāciju varētu raksturot gan no juridiskās puses, gan no politiskās puses.
Runājot par juridisko pusi, komisijas sēdē tika uzklausīti ļoti daudzi eksperti. Tika uzaicināti gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji, gan arī Augstākās tiesas senatori, kuri uzskatīja, ka šajā gadījumā mēs nevaram runāt par noziedzīgo nodarījumu skaitu, piespriežot sankcijas veidā mūža ieslodzījumu. Šie noziedzīgie nodarījumi var būt dažādi. Un man jājautā Seržanta kungam: kāpēc ir runa par trijiem gadījumiem? Kāpēc ne par diviem? Vai jums liekas, ka divu cilvēku dzīvības ir mazāk vērtīgas nekā trīs cilvēku dzīvības?
Un atcerēsimies, ka šie noziedzīgie nodarījumi mēdz būt dažādi! Es atgādināšu... Man vakar bija saruna ar Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāju Strauta kungu, un es arī viņam šo jautājumu uzdevu. Atcerieties, mēs arī šeit ar viņu satikāmies tur, pie mūsu ēdnīcas, un es viņam jautāju, kā viņš kā ilggadējs, pieredzējis tiesnesis skatās uz šo lietu. Un viņš man atgādināja vienu krimināllietu, kuru arī viņš pats skatīja. Es nerunāšu par to, kā jutās tiesnesis, savulaik mans kolēģis, Lepses kungs, kurš strādāja Satversmes tiesā un kurš bija piespriedis vairākus nāves sodus un arī ļoti lielas brīvības atņemšanas. Kā šie cilvēki paši jūtas - par to es nerunāšu... par šo psiholoģisko attieksmi.
Bet ko man teica Strauta kungs? Viņš man atgādināja vienu gadījumu, kas notika savulaik Latgalē, un droši vien arī jūs atcerēsieties to. Tur vienā mājā, diezgan tādā nomaļā vietā, ielauzās policija. Es nestāstīšu visiem par šiem apstākļiem, jo tā bija diezgan sarežģīta lieta. Tur gan pa logu, gan pa durvīm... Šis cilvēks, kas pēc tam izdarīja šo slepkavību un vairākus cilvēkus ievainoja, nezināja, ka tā ir policija. Un viņš vienu cilvēku nošāva un divus ievainoja. Tātad viens jau ir nošauts, bet Latgales apgabaltiesa šo cilvēku vispār attaisnoja, kaut gan viņam bija ļoti smaga apsūdzība par cilvēka nogalināšanu. Pieņemsim, ja viņam pēc tam gadās vēl kas, iespējams, līdzīgs, tad tas, protams, ir tiesas izvērtēšanā. Un, ja viņš, piemēram, tur būtu nošāvis trīs, kuri lauzās iekšā, vai jūs patiešām domājat, ka šim vienkāršajam Latgales cilvēkam būtu jāpiespriež mūža ieslodzījums?
Es domāju, ka lielākā vaina, Seržanta kungs, ir likuma piemērošanā. Un šajā gadījumā, ja mēs runājam par likuma piemērošanu, es gribētu būt atklāta un gribētu pateikt, ko Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Stukāna kungs teica: „Jā, pastāv problēmas!” Viņš man atsūtīja arī materiālus no Sodu reģistra, kurus es jums varu parādīt, ka prakse ir dažāda. Ir ļoti reti gadījumi, kad patiešām par šādiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem netiek piemērots mūža ieslodzījums.
Ja jūs vēlētos, jūs varētu iepazīties ar šiem reģistra datiem, un jūs redzētu, ka tas tiek piemērots. Patiešām, tiesas izvērtē, un es šajā gadījumā, nerunājot no juridiskās tehnikas viedokļa... Jūs jau dzirdējāt, ko Judina kungs teica, - ka Vispārīgajā daļā šeit būtu jāizdara grozījumi. Mēs šeit varētu pie tā atgriezties, taču tas, manuprāt, nav otrā lasījuma gadījums. Tas būtu... Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kura šeit varētu šos jautājumus apspriest, turklāt ne šādā politiskā veidā...
Es domāju, ka šodien mēs aizvien vairāk redzam šos priekšlikumus gan par demogrāfiju, gan par ķīmisko kastrāciju, gan par mūža ieslodzījumiem. Te vēl nāk un runā par nāves sodu. Acīmredzot katrs izrādās, kā var, un katrs glābjas, kā var, no tautas dusmām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi, jūs redzat, cik svarīgs ir jautājums pēc tā vien, kādas debates un diskusijas ir izvērsušās Saeimā, un arī es, noklausoties godātās Čepānes kundzes argumentus, vēlos tomēr pievērst jūsu uzmanību. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi priekšlikumu! Šis priekšlikums nav par ievārījuma burku zādzību no pagrabiem. Šis priekšlikums ir par sevišķi smagiem noziegumiem, par slepkavībām un par atkārtotām slepkavībām.
Čepānes kundze jau norādīja, ka Seržanta kungs neuztraucas, ja cilvēks otro reizi ir noslepkavojis, un runā tikai par trešo gadījumu. Jūs ļoti labi zināt, ka tiesai ir tiesības arī par otro reizi jau piešķirt mūža ieslodzījumu. Un arī par pirmo! Un, ja tiesa to nav izdarījusi pirmo reizi, ja tiesa to nav izdarījusi otro reizi, tad šis ir instruments, kā tiesu piespiest domāt un apsvērt iespēju, un piespiest to arī trešo reizi izdarīt, lai risinātu šo sistēmas problēmu. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Tiesa nav jāpiespiež!”)
Jūs runājāt par tiesnešu pieredzi. Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Stukāna kungs, un viņš... Viņš nav žurnālists, viņš ir tiesnesis, kurš arī reāli ir saskāries ar lēmumu pieņemšanu ļoti smagās lietās. Un viņš no savas puses šādu priekšlikumu atbalsta.
Ceturtais. Mēs... Atbalstīja, Čepānes kundze! Stenogrammas ir pieejamas!... Mēs jau kuro reizi no VIENOTĪBAS kolēģiem dzirdam: priekšlikums kopumā ir labs, bet parunāsim par to! Diemžēl līdzīga situācija kā ar demogrāfijas priekšlikumiem. Ļoti daudz runājam, bet, tiklīdz nonākam līdz konkrētiem priekšlikumiem, kur ir jāieliek finansējums budžetā, tā visi atkal aizmirst solījumus un aicina parunāt.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs ko vēlas piebilst?
A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka komisijas sēdē tiešām piedalījās pārstāvji no prokuratūras, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, bet attiecīgais priekšlikums netika atbalstīts. Un Tieslietu ministrija tieši tāpēc ir uzsvērusi, ka attiecīgais grozījums var tikt apstrīdēts gan Satversmes tiesā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un iemesls ir ļoti vienkāršs, jo mēs šodien... Es jums šodien stāstīju, mēs šodien arī balsojām par grozījumiem Kriminālprocesa likuma 25.pantā, kas nostiprina principu, ka cilvēku drīkst sodīt par pārkāpumu vienreiz.
Attiecīgais priekšlikums ir pretrunā ar šo principu, jo saskaņā ar šo priekšlikumu gadījumā, ja tiešām (No zāles dep. V.Agešins un dep. A.Elksniņš: „Runā komisijas vārdā!”)... Es stāstu Tieslietu ministrijas viedokli, lai jūs būtu informēti. Tieslietu ministrijas pārstāvji ir uzsvēruši, ka attiecīgajā gadījumā cilvēks divreiz tiks sodīts par vienu un to pašu nodarījumu (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kādā veidā?”). Proti, mūža ieslodzījums viņam būs paredzēts nevis tādēļ, ka viņš izdarīja otro slepkavību vai miesas bojājumu, bet tādēļ, ka viņš iepriekš bija sodīts. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kārtības rullis! Viņš runā trešo reizi!”)
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt attiecīgo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Ja kādi krievi to darītu, bet šitā - tiesiskuma koalīcija!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Bet es tiešām aicinu izlasīt Kārtības rulli. Judina kungs minēja komisijas argumentus, lai visi deputāti, kas nepiedalījās komisijas sēdē, tos zinātu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts. (Aplausi. No zāles dep. A.Loskutovs: „Tumsoņi!”)
A.Judins. 3. - deputāta Kārļa Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts. Aicinu jau minētā iemesla dēļ neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 30, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Judins. 4. - deputāta Kārļa Seržanta priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.
Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka iepriekš mēs runājām par slepkavībām, bet šajā gadījumā ir runa par smagu miesas bojājumu. Un priekšlikuma būtība ir šāda: proti, ja cilvēks nodarīja pāri vienam cilvēkam - neviens nav noslepkavots! - un pēc tam nodarīja pāri otram cilvēkam, tad principā jau... un pēc tam vēl trešajam cilvēkam, tad vairs nekādu citu variantu nevar būt kā vien mūža ieslodzījums. Proti, tā ir tāda matemātiska, kumulatīva pieeja: trīs miesas bojājumi, un rezultāts - mūža ieslodzījums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 39, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Judins. 5. - deputāta Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai Seržanta kungam pietiks ar trijām minūtēm? (No zāles dep. K.Seržants: „Diez vai!”) Nē? Ja jums ir šaubas, ka pietrūks laika, tad saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat debatēt piecas minūtes, un tas nozīmē, ka mēs debates uzsāksim pēc pārtraukuma. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Izdevīgi, izmanto!”) Paldies.
Lūdzu zvanu! Seržanta kungs, es jums nedevu vārdu! (Starpsaucieni.) Es jums nedevu vārdu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas komanda ir izcīnījusi otro vietu Trešajās Eiropas parlamentāriešu sporta spēlēs, kas no 5.oktobra līdz 7.oktobrim notika Maskavā. Izcīnītais kauss un medaļa atrodas Balsošanas zālē, ir arī iespējams aplūkot fotogrāfijas. Un mūsu komanda ir saņēmusi arī individuālo kausu tenisā. Tā ka aicinu visus apskatīt. (Aplausi.)
Bet tagad vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pastāsti, kā gāja!”)
V.Orlovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Arī es gribu izteikt pateicību visiem deputātiem, kuri sportoja no 4.oktobra līdz 8.oktobrim. Gribu sevišķi atzīmēt Jāni Klaužu, kurš izcīnīja otro vietu galda tenisā, un Romānu Naudiņu, kurš ne tikai bija ceturtais „lielajā” tenisā, bet, zinot to, ka ir savainots vārtsargs, otrajā dienā stāvēja arī vārtos un izdarīja visu, lai mēs paliekam trešie futbolā. Un, protams, futbolistiem, kuriem... Neskatoties uz to, ka nespēlēja Ainars Latkovskis, mēs bijām trešie. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Vitāliju uz Ministru kabinetu!...”)
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tagad pulcējas savās telpās - komisijas sēžu zālē - uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.
Ivans Klementjevs atsauc...
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Irina Cvetkova... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... nav, Andrejs Judins... ir klāt, Jānis Junkurs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inese Laizāne... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Potapkins... arī nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00, tātad tupinām sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”, un mums ir jāuzsāk debates par 5. - deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumu.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas un pārstājiet sarunāties! Paldies.
K.Seržants (ZZS).
Jā, vispirms gribu teikt paldies tiem kolēģiem, kas atbalstīja mani manos priekšlikumos. Es, protams, saprotu, ka tie varbūt nebija ideāli savā izpildījumā, bet es ceru, ka Juridiskā komisija tagad pastrādās un ka viss beigsies labi. (Zālē smiekli; dep. A.Latkovskis: „Kam labi?...”)
Diemžēl, paklausoties arī to, ko teica šeit iepriekšējie runātāji, man jāsecina, ka likumus pie mums raksta juristi, kas dzīvi redz pa automašīnas logu vai, sliktākajā gadījumā, braucot garām ar velosipēdu, bet diemžēl šos noziegumus pēc tam... ar šiem likumiem strādā tie, kas atrod grants karjerās tās noslepkavotās mazās meitenes vai gabalos sadalītās sievietes. Tā ka diemžēl acīmredzot šeit ir drusku tas moments, ka viens otru nesaprot...
Šajos nākamajos priekšlikumos, kas būs, - 5., 6. un 7.priekšlikumā - ir runa par vardarbīgiem dzimumnoziegumiem, par kuriem mūža ieslodzījums ir jau paredzēts, tomēr ik pēc pāris gadiem Latvijā diemžēl notiek kāds briesmīgs noziegums, un visi, sākot ar ministriem un beidzot ar deputātiem, tad patiesā sašutumā runā, ka seksuālos maniakus vajag uzmanīt un kontrolēt, taču parasti pēc dažiem mēnešiem tas sašutums līdz nākamajai reizei ir beidzies.
Neapšaubot to, ka tiesas strādā, protams, labi, es atļaušos minēt divus gadījumus, kas manī, protams, ir raisījuši savulaik milzīgus jautājumus. Piemēram, 2008.gada vasarā visa sabiedrība bija šokā par Ceraukstes ciemā paveiktu noziegumu, kur kāds Linards Grantiņš pēc iznākšanas no cietuma vispirms izvaroja un tad turpat gultā pārgrieza rīkli savai 11 gadus vecajai meitai. Izmeklēšanas gaitā izrādījās, ka viņš dažu mēnešu laikā jau pirms tam ir nogalinājis vēl vienu astoņpadsmitgadīgu meiteni no kaimiņu mājas, un plus arī savu civilsievu viņš ir nogalinājis un sadalījis gabalos.
Jautājums: vai šie noziegumi varēja nenotikt? Šis Grantiņš 1991.gadā pirmoreiz bija notiesāts par nepilngadīgas meitenes izvarošanu. 1997.gadā par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu viņam piesprieda 3,5 gadus cietumā. 2004.gadā viņš atkal izvaroja sievieti, un piespriestais sods trešajā reizē - 4 gadi. Lūk! Un pēc četriem gadiem vēl trīs sievietes bija mirušas.
Atgādināšu gadījumu ar 13 gadus veco meiteni Justīni no Inčukalna. Viņu, piesolot aizvest ar automašīnu līdz mājām, izvaroja un nogalināja kāds vietējais iedzīvotājs, kuru meitene pazina un tāpēc arī šajā mašīnā iekāpa. Izrādījās, ka šis Aldis Paipala līdz šim noziegumam ir tiesāts sešas reizes, no tām trīs reizes - par izvarošanu.
Lūk, divi gadījumi, kad bija iespēja šos noziedzniekus izolēt no sabiedrības un dzīvību meitenēm saglabāt!
Protams, paši jau varam runāt par to, cik svarīgu, valstisku mēs, deputāti, darbu te darām, bet bieži izskatās tā: lai tie likumi izskatās labi uz papīra, nevis kalpo cilvēkiem! Diemžēl.
Un tieši tāpēc minētajos piemēros šīs četras sievietes un meitenes Latvijas šībrīža veiksmes stāstu diemžēl nepiedzīvoja. Un par to arī padomāsim!
Bet no savas puses es apsolu, ka arī noraidīšanas gadījumā mēs pie šiem grozījumiem tomēr atgriezīsimies vēl.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.
G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie deputāti! Es gribētu piekrist Seržanta kunga teiktajam, ka nav mums jādomā par šiem varmākām, kā ar viņiem strādāt un kā turpmāk viņus visādā veidā ārstēt. Ja viņš jau pāris reižu nav padevies šai ārstēšanai, tad mums nav jāgaida nākošā reize, kad viņš izdarīs noziegumu.
Un vēl vairāk! Mēs nevaram būt pārliecināti par saviem bērniem, kurus palaižam uz skolu, uz bērnudārzu un tāpat arī atpūtā, ka šis varmāka viņiem neseko. Es domāju, ka labāk atradīsim šos 9 latus dienā, lai tas varmāka sēž mūža ieslodzījumā, nevis staigā ikdienā un seko mūsu bērniem!
22.augustā tika aizturēts pedofils Krinbergs, kurš jau trešo reizi par vienāda rakstura noziegumiem tika aizturēts. Vai tas mums ir vajadzīgs? Es domāju, ka mums ir jādomā.
Nākošais - par Miķelsonu. Par Miķelsonu, kurš tika aizturēts Nīderlandē. Es domāju, ka viņš arī līdz tam ir pastrādājis noziegumus šeit, Latvijā. Bet, pēc statistikas, 90 procenti no šiem cietušajiem vispār neziņo par to, ka tādi notikumi ir bijuši, tāpēc ka viņi baidās, jo pārāk, pārāk par mazu mums ir sodi šiem te pedofiliem un izvarotājiem, lai mēs viņus vēl aizsargātu un domātu par to, kā paturēt šos te mīkstos sodus viņiem, lai atkārtotos šie noziegumi.
Es balsošu „par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Atļaušos vienu juridisku piezīmi: jūs tikko atbalstījāt atsevišķus priekšlikumus, un būtībā tas nozīmē ļoti lielas pārmaiņas mūsu krimināltiesībās, jo līdz šim brīdim mūsu Krimināllikuma pantos bija paredzēts, ka dispozīcija aprakstīja pārkāpumu un sankcija paredzēja sodu. Jūs nobalsojāt par dispozīcijas papildināšanu ar attiecīgiem grozījumiem. Proti, turpmāk Latvija būs vienīgā valsts, kur jau dispozīcijā būs paredzēts sods un sankcija vienkārši turpinās dispozīciju.
Nē, nu tas... tā ir ilustrācija par kvalitāti, un jūs balsojat nedomājot! Kolēģi, jūs varat turpināt balsot tālāk! (No zāles dep. J.Reirs: „Jo sliktāk, jo labāk!”) Droši vien...
Tātad... Tā, paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SC).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man vienmēr izsauc smaidu tās debates, kuras notiek no šīs tribīnes tad, kad mēs runājam par sodu politiku.
Tiklīdz tiek iesniegti kādi priekšlikumi par to, kas skar ceļu satiksmes negadījumus, dzērājšoferus un tamlīdzīgi, absolūti lielākais vairākums kāpj tribīnē un aicina uz to, ka sodiem ir jābūt bargākiem. Pēc tam mums nāk vesela virkne ekspertu, kuri pierāda, ka līdz ar to, ka sodi kļuvuši bargāki, redziet, mums ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits. Taču, tiklīdz mēs skaram kādas jomas Krimināllikumā, tā iestājas absolūti pretējs process. Tad attiecībā uz mums sāk pielietot vistīrāko demagoģiju un sāk pierādīt tieši pretējo - to, ka soda bardzība neietekmē sodu skaitu... notiesāto skaitu, es atvainojos. Tās ir vistīrākās muļķības!
Es šeit esmu dzirdējis Judina uzstāšanos katru reizi, praktiski katru ceturtdienu. Viņa aicinājums vienmēr ir šāds: diskutēsim, turpināsim sarunas! Tikai vezums uz priekšu nekustas. Jau pusgadu atpakaļ bija iesniegti priekšlikumi par to, kādā veidā jābūt bargākiem sodiem, tiem, kas skar dzimumnoziegumus. Diemžēl tie ir kaut kur „nomiruši” Juridiskajā komisijā.
Es aicinu atbalstīt Kārļa Seržanta priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?
A.Judins. Juridiskā komisija 5.priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
A.Judins. 6. - deputāta Seržanta priekšlikums. Tas paredz papildināt Krimināllikuma 159.panta dispozīciju ar analoģisku normu, kas paredz mūža ieslodzījumu. Juridiskā komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 30, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.
A.Judins. 7. - deputāta Seržanta analogs priekšlikums. Piedāvā grozīt Krimināllikuma 160.panta otro daļu. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 32, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.
A.Judins. 8. - deputāta Seržanta priekšlikums. Piedāvā grozīt 160.panta trešo daļu. Priekšlikums ir analogs un arī nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 31, atturas - 2. Priekšlikums atbalstīts.
A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas piedāvā grozīt Krimināllikuma 199.pantu. 199.pantā ir paredzēta atbildība par komerciālu uzpirkšanu, un patlaban likums paredz, ka šis nodarījums atzīstams par pabeigtu, ja piedāvājums ir pieņemts. Grozījumā tieši ir piedāvāts attiecīgos vārdus „piedāvājums pieņemts” izslēgt, un tas nozīmēs, ka tad, ja viena persona mēģina piekukuļot otru personu un izdara nepieciešamo darbību, viņa ir saucama... tiks saukta pie atbildības par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums un, protams, ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Nākamais ir Juridiskās komisijas grozījums 199.1 pantā, kas paredz iespēju atbrīvot personu no atbildības. Patlaban tieši ir noteikts, ka persona atbrīvojama no atbildības, ja viņa paziņo par izdarīto. Ir paredzēts papildināt attiecīgo normu ar vārdiem: „un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu”. Šis priekšlikums, protams, arī izstrādāts Juridiskajā komisijā un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir izstrādāts, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas darba grupas un vairāku citu institūciju viedokli. Proti, tas ir saistīts ar problēmu, ka ir tādi gadījumi, ka Latvijas cilvēki nodrošina iespēju citu valstu pilsoņiem uzturēties Eiropas Savienībā.
Droši vien jūs dzirdējāt par vairākiem gadījumiem, kas saistīti ar fiktīvām laulībām. Ir arī citi paņēmieni, kurus izmantojot var nodrošināt iespēju cilvēkiem legāli uzturēties kādā Eiropas Savienības valstī.
Un, ņemot vērā attiecīgo problēmu, ir izstrādāti priekšlikumi. Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka priekšlikumi ir plašāki nekā, teiksim, problēma, kas sākotnēji tika identificēta, un, pieņemot attiecīgos grozījumus, būs iespēja saukt pie atbildības gan cilvēkus, kas slēdz fiktīvas laulības, gan arī tādus cilvēkus, kas veic citas darbības (piemēram, fiktīvi darījumi, piemēram, fiktīva īpašuma, nekustamā īpašuma pārdošana un citi, kaut kādas citas shēmas).
Attiecīgais priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar iespēju atbrīvot personu, kura nelikumīgi finansējusi politiskās partijas. Un arī te - tāpat kā iepriekšējā pantā - ir paredzēts, ka tāda atbrīvošana būs iespējama, ja persona ar savām darbībām veicinājusi izmeklēšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums grozīt Krimināllikuma 323.pantu, kas atbildību par kukuļdošanu paredz kā iepriekšminētajā pantā „Komerciālā uzpirkšana”. Šodien kukuļdošana atzīstama par pabeigtu brīdī, kad amatpersona pieņēmusi kukuli. Ja amatpersona rīkojas godīgi un nepieņem attiecīgo naudu, tad kukuļdevēja rīcība atzīstama par mēģinājumu dot kukuli. Mēs uzskatām, ka tas nav pareizi un ka tad, ja kukuļdevējs tiešām izdarīja visu, ko viņš plānoja izdarīt, šis pārkāpums atzīstams par pabeigtu.
Līdz ar to Juridiskā komisija, izvērtējot šos apsvērumus, atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 14.priekšlikums. 324.pants, kas paredz iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības, ir papildināts ar normu, ka persona var tikt atbrīvota no kriminālatbildības ne tikai tad, kad viņa ziņo par pārkāpumu, bet arī tad, ja papildus tam viņa veicina nozieguma izmeklēšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Judins. 16.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.
E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1312.
Sociālo un darba lietu komisija izskatīja uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Farmācijas likumā”.
Kopumā ir iesniegti 11 priekšlikumi, un visu priekšlikumu būtība ir tā, ka tie atrunā zāļu vairumtirdzniecības datu izplatīšanas kārtību, nosaka jeb deleģē Ministru kabinetam pienākumu atrunāt aptiekās atļautās izplatāmās medicīnas preces un diētiskās pārtikas produktus, kā arī izslēdz no likuma normas, kas attiecas uz Austrumu medicīnā lietojamo produktu izplatīšanas kārtību.
1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī komisijā tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. Un 11. - arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Siliņa. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Siliņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 26.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.
I.Zujevs (SC).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.288/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.
Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu. Komisija otrajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Zujevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva.
M.Ivanova-Jevsejeva (SC).
Jā, priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” un sagatavojusi to otrajam lasījumam.
Likumprojektā definēta virkne jaunu jēdzienu, kā arī skaidri atrunāti visi mehānismi, kas skar aģitācijas izdevumu ierobežojumus, priekšvēlēšanu aģitāciju preses izdevumos, internetā, jauno kārtību priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās vietās, ārkārtas vēlēšanu gadījumus, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli. Turklāt likumprojekts paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs priekšvēlēšanu laikā veiks neatkarīgu uzskaiti medijos un vidē izvietojamām reklāmām.
Komisija arī atbalstīja vairākus priekšlikumus jaunajā regulējumā, tostarp aizliegumu administratīvo resursu izmantošanai priekšvēlēšanu aģitācijā, kā arī aizliegumu aģitācijas veikšanai televīzijas programmās 30 dienas pirms vēlēšanām.
Turklāt deputāti vienojās par to, ka vienlaikus ar apmaksātās reklāmas aizliegumu jāpalielina bezmaksas raidlaika satura kvalitāte, kā arī jāpievērš lielāka uzmanība diskusiju un citu raidījumu ar kandidātiem sarīkošanai tā, lai vēlētāji būtu vispusīgi informēti un varētu iepazīties ar kandidātiem, partijām un to programmām. Lai to nodrošinātu, ir panākts būtisks pilnveidojums regulējumā, kas saistīts ar to, ka valstij no saviem līdzekļiem ir jāapmaksā priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu sagatavošana un translācija televīzijā sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, un attiecīgi daļa no šā sabiedriskā pasūtījuma pienāksies arī komerctelevīzijām konkursa kārtībā. Rezultātā deputātu kandidātu sarakstiem būs tiesības vismaz vienreiz piedalīties priekšvēlēšanu raidījumos televīzijas programmās un vēlētājiem attiecīgi arī pēdējā mēnesī pirms vēlēšanām iepazīties ar politiķu darbiem, apzinot viņu kompetenci.
Mēs ļoti ceram, ka šī teorētiskā konstrukcija ies kopā ar praktisko realizāciju, tas ir, noteiks politiskās reklāmas lieguma aizvietošanu ar kvalitatīvu informāciju. Ir zināms, ka Latvijas Televīzijas budžeta bāzē nākamgad ir rezervēti 240 tūkstoši latu politiskās reklāmas ierobežojumu kompensācijai un vēl 63 tūkstoši - priekšvēlēšanu raidījumu nodrošināšanai.
Diemžēl līdz šim nav īsti skaidrs, kas būs piešķirts komerckanāliem, it īpaši reģionālajiem, apzinoties, ka reģionos sabiedriskajiem medijiem auditorijas sasniegšana diemžēl ir ļoti vāja.
Mēs ceram, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome spēs atrisināt saistošos finansiālos jautājumus un sniegt komisijai nepieciešamos datus jau nākamnedēļ - tā, lai, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas iedzīvotāji būtu lietas kursā par aktuālākajiem politiskajiem piedāvājumiem.
Komisija kopumā ir saņēmusi 39 priekšlikumus.
1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 2. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 6. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Kā jūs dzirdējāt no ziņojuma par likumprojektu, viena būtiska lieta šajā likumprojektā tiek paredzēta: tas ir aizliegums 30 dienas pirms vēlēšanu dienas televīzijās izvietot komercreklāmas.
Šādā situācijā mums ir jādomā ne tikai par ļoti skaidriem un efektīviem nosacījumiem administratīvo resursu izmantošanas ierobežošanā, bet arī par vienlīdzīgām tiesībām. Šajā pantā mēs runājam par bezmaksas raidlaika pieejamību politiskajām partijām, un mans priekšlikums ir saistīts ar to, lai bezmaksas raidlaika iegūšanā būtu vienlīdz lielas tiesības lielajām partijām, kurām ir laba reģionālā... faktiski Vislatvijas pārstāvniecība, un reģionālajām partijām... Mēs redzam, kāds šībrīža panta formulējums ir paredzēts, - ka tās partijas, kuras pašvaldību vēlēšanās startē vismaz piecās vietās vai Rīgas pašvaldībā, piemēram, VIENOTĪBA, „Saskaņas Centrs”, Zaļo un Zemnieku savienība... ka tām partijām ir bezmaksas raidlaiks nodrošināts, savukārt reģionālajām partijām, kuras arī ir gana svarīgas un startē tādās lielās pilsētās kā Liepāja, Ventspils, Daugavpils, šāda raidlaika nav. Līdz ar to tiek nodrošināts nevienlīdzības princips, un tādā veidā var tikt nopietni ietekmēti vēlēšanu rezultāti.
Mans priekšlikums paredz, ka arī reģionālajām partijām, kuras startē lielajās pilsētās, tiek bezmaksas raidlaiks nodrošināts. Protams, var būt diskusijas par to, vai skatītājiem būs interesanti nacionālajā televīzijā skatīties informāciju par reģionālajām partijām, kur varbūt politiķi runā par kādām lokālām problēmām un aktuāliem lokāliem jautājumiem. Bet es vēlos uzsvērt, ka šādam raidlaikam ir jābūt. Komisijas darba grupā, kura sprieda par šiem jautājumiem, bija debates par to, ka varbūt šīm reģionālajām partijām varētu būt kāds alternatīvs priekšlikums attiecībā uz reģionālajām televīzijām.
Ņemot vērā, ka šādu priekšlikumu šobrīd nav, risinājuma šim jautājumam nav, es lūdzu atbalstīt šo savu priekšlikumu, kas tomēr nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības reģionos. Piemēram, Daugavpilī... Es zinu, ka bez lielajām partijām ir 7 reģionālās partijas, kurām arī būtu jādod vienlīdzīgas tiesības pašvaldību vēlēšanās.
Paldies jums!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Priekšlikums ir par 6.panta grozīšanu. Taču es vēlos dažus vārdus teikt ne tikai par 6.pantu... ne tikai par šo priekšlikumu, bet arī par pirmā lasījuma redakciju. Es vēršos pie likumprojekta autoriem: tur ir mazs brāķītis! Tur ir tāds formulējums, kas ir arī apstiprināts otrajā lasījumā - „Deputātu kandidātu sarakstā esošie deputāti”. Deputātu kandidātu sarakstā tie vēl ir cilvēki - kandidāti, nevis deputāti. Lūdzu, labojiet!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vispirms paldies Rasnača kungam par acīgumu. Es domāju, ka komisija to noteikti ņems vērā, apzinoties to, cik daudz darba mēs esam ieguldījuši šī likumprojekta tapšanā. Un šajā ziņā es tiešām gribu izteikt atzinību mūsu kolēģei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai, kura ir ļoti daudz strādājusi darba grupās ar šā likumprojekta dažādām redakcijām. Es domāju, ka nav vērts piekasīties tādam sīkumam. Mēs noteikti to labosim. Paldies par to!
Ja mēs runājam par šī priekšlikuma būtību, tātad kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu par to, ka bezmaksas raidlaiku vajadzētu piešķirt arī tām partijām, kas startē tikai vienā republikas pilsētā, tad varu sacīt, ka mēs daudz par to diskutējām un lēmām, ka šis priekšlikums tomēr nav samērīgs, jo, ja, piemēram, Valmieras pilsētā ir saraksts, kas startē tikai Valmieras pilsētā, tad kāpēc gan visai valstij, visas valsts iedzīvotājiem, vajadzētu noklausīties 20 minūšu aģitāciju par labu šim vienā pilsētā startējošajam sarakstam. Mums ir jāņem vērā, ka mums ir vairāki novadi, kas ir lielāki par dažām republikas pilsētām. Piemēram, Valmierā ir 26 tūkstoši iedzīvotāju, bet Bauskas un Jelgavas novados ir 30 tūkstoši iedzīvotāju. Man būtu jautājums mūsu kolēģei Reizniecei-Ozolai: ar ko gan, piemēram, Ventspils iedzīvotāji ir labāki nekā, teiksim, Bauskas vai Jelgavas novada iedzīvotāji? (No zāles dep. I.Čaklais: „Laimīgāki!”) Kāpēc šāda īpaša privilēģija ir republikas pilsētām?
Paldies. Es piedāvāju argumentus, kas tika izskatīti komisijā. Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai, otro reizi. (No zāles dep. J.Vucāns: „Dana! Attīstības centri!”)
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā, es jau skaidroju savu priekšlikumu: ja būtu alternatīvs priekšlikums par reģionālajām televīzijām, tad es ņemtu vērā šo argumentu par to, ka, iespējams, - bet tikai iespējams! - iedzīvotājiem varbūt nav interesanti klausīties par kādām lokālām problēmām. Taču šāda priekšlikuma nav! Uz šādu retorisku jautājumu: ar ko gan novada iedzīvotāji ir sliktāki par pilsētu iedzīvotājiem, es varu atbildēt ar tādu pašu retorisku jautājumu: ar ko gan VIENOTĪBA ir labāka par Tukuma reģionālo partiju vai Liepājas reģionālo partiju? Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu jā - salīdzināji VIENOTĪBU ar...”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ivanovas-Jevsejevas kundze vēlas ko piebilst? Nē.
Tad lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 65, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
7.priekšlikums. Turpiniet ar 7.priekšlikumu!
M.Ivanova-Jevsejeva. 7.priekšlikums ir deputātes Lolitas Čigānes. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 8.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 9. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 10. ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 11. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 12. ir deputāta Dombravas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 14. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 15. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 16. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 17. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un arī tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 18. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 19. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 20. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 21. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 22. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 23. - deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 24. - komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 25. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā, kolēģi, mans priekšlikums ir saistīts ar domu, ka, pirms veikt politisko aģitāciju pašvaldības objektos, nu, faktiski pilsētā, piemēram, kādā parkā, būtu šīs aģitācijas veikšana jāsaskaņo ar šī objekta valdītāju vai īpašnieku, jo uzskatām, ka nav pieņemams šāds uzstādījums, ka bez atvasinātu publisko personu, institūciju vai kapitālsabiedrību, kurās valstij pieder vairāk nekā 50 procenti akciju... ka bez to īpašnieku vai valdītāju saskaņojuma dod tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju.
Kādēļ - paskaidrošu. Piemēram, ja pašvaldībai pieder 51 procents kapitāla daļu kapitālsabiedrībā, kas nodrošina sporta veicināšanu pašvaldībā, vai arī 100 procenti kapitāla daļu tirgū, tad tas nozīmē, ka politiskās partijas, nerēķinoties ar tiem pasākumiem, kurus ir plānojusi šī pašvaldības kapitālsabiedrība, var veikt savu politisko aģitāciju.
Piemērs. Es, protams, pārspīlēšu, bet tā tas sanāk: ja tiek organizēta kāda sporta diena, bērnu pasākums, tad turpat blakus pie stadiona mēs taisīsim savus stendus, dalīsim bukletiņus, un tādā veidā mēs varam, iespējams, arī traucēt šo sporta pasākumu vai arī tirgus un svētku dienās pa vidu jaukties ar ne pārāk piemērotām reklāmām... Tā ka nav iebildumu pret domu kā tādu; doma par priekšvēlēšanu aģitāciju pašvaldību objektos ir atbalstāma, bet loģiski būtu, ja ar tās valdītāju vai īpašnieku šis process tiktu saskaņots.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Referente Marjana Ivanova-Jevsejeva, paskaidrodama šī likumprojekta jēgu un būtību, jau ļoti precīzi ziņoja, ka šī likumprojekta mērķis ir veicināt tiešāku politisko partiju saziņu ar vēlētājiem, lai politiskās partijas daudz vairāk skaidrotu savu politiku, rādītu savus cilvēkus, runātu par dažādām politiskajām izvēlēm, kuras tās ir gatavas atbalstīt, un ne tik daudz balstītos uz krāsainiem plakātiem, krāsainām reklāmām, aktieru ierunātiem reklāmrullīšiem.
Šis komisijas piedāvātais variants ir vērsts tieši uz to, lai atvieglotu politisko partiju tiešu saziņu ar vēlētājiem, to skaitā ar vēlētājiem, kas apmeklē tirgus placi, kā teica kolēģe Reizniece-Ozola, vai kas apmeklē sporta spēles. Kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegtais priekšlikums šīs iespējas sašaurina, jo tas padara šo procesu birokrātiskāku, jo ir jāprasa saskaņojums pašvaldībai, lai gan katrai pašvaldībai ir jau skaidri noteikti noteikumi, cik lielu izmēru, kādās vietās, kuros laikos teltis un nojumes var izvietot. Tā ka šinī gadījumā tas process tiek nevajadzīgi birokratizēts, jo esošajā normā... komisijas piedāvātajā normā jau ir noteikts, ka gadījumā, ja politiskā partija grib veikt aģitāciju un izvietot nojumes un stendus, tad ir jāpaziņo par to pašvaldībai, ka tas tiks darīts, sekojot tām vadlīnijām, ko pašvaldība ir noteikusi gan par laiku, kad to var darīt, gan par vietu, gan arī par attiecīgajiem izmēriem šīm nojumēm un stendiem.
Tāpēc es lūdzu neatbalstīt kolēģes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputāte Marjana Ivanova-Jevsejeva vēlas ko teikt?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Ivanova-Jevsejeva. Arī 26. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 27. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 28. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. Nākamais ir 29. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 30. ir deputātes Rasmas Kārkliņas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 31. ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 32. ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 33. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. Nākamais ir 34. - arī deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 35. ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 36. ir deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Un tas nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
M.Ivanova-Jevsejeva. 37. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M.Ivanova-Jevsejeva. 38. ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M.Ivanova-Jevsejeva. 39. ir deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums. Un tas nav atbalstīts. (No zāles dep. L.Čigāne: „Atsaukts!”)
Sēdes vadītāja. Deputāte Čigāne atsauc savu neatbalstīto priekšlikumu.
M.Ivanova-Jevsejeva. Jā, tas ir labākais variants!
Ā, es atvainojos! Jā, līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Ivanova-Jevsejeva. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 22.oktobri.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Parādi viņiem visiem!”)
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.9 - „Grozījumi Krimināllikumā”, un es ceru, ka visiem, kam patīk runāt par kriminālsodu politiku, bija laiks tieši iepazīties ar šo dokumentu.
Jūs redzat šīs 322 lapaspuses - tāds ir apjoms šim dokumentam, tāpēc tīši runāt par to, ka Juridiskā komisija nestrādā un neko nedara, nu, tas ir vienkārši nepareizi, maigi sakot.
Runājot par attiecīgo likumprojektu, informēju jūs, ka ir saņemti 123 priekšlikumi. Diemžēl daži, kas... kam patīk runāt par sodu politiku, neko neiesniedza, bet varbūt tieši vēlāk viņi to darīs, gatavojoties trešajam lasījumam.
Bet, runājot saistībā ar priekšlikumiem, 1.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas saistīts ar mantas konfiskāciju. Nav atbalstīts. Runājot par attiecīgo priekšlikumu, man gribētos pateikt nelielu komentāru, lai jums būtu saprotama tad tieši ideja.
Mūsu valstī ne jau pirmo gadu runā par to - būt vai nebūt, vajadzīga vai nav vajadzīga mantas konfiskācija kā kriminālsods. Ir cilvēki, kas uzskata... ir speciālisti, kas uzskata, ka mantas konfiskācija nav atbilstošs - pareizs sods, un mēs daudz diskutējām tieši par attiecīgo jautājumu.
Priekšlikuma būtība ir sašaurināt mantas konfiskācijas piemērošanu. Izdiskutējot attiecīgo jautājumu, Juridiskā komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 3. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 5. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums, kas saistīts ar 50.pantu. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 11. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 17. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 21.priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 27.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 28.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Man gribētos atsākt to sarunu... Mēs diskutējām, ka tomēr šis sods nav samērīgs. Man liekas, tas samērā mazs ir tiem... Par pavešanu netiklībā, par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo pret viņa gribu vai ja to ir izdarījusi pilngadīga persona, tas sods ir 3 gadi... līdz 3 gadiem. Iepriekš tur bija rakstīts, ka sods viņam varētu būt līdz 150 minimālajām algām, kas kopumā laikam sastādītu apmēram 30 tūkstošus uz šodienu. Bet, tā kā varētu celties inflācija... ne inflācija, bet ar laiku varētu celties minimālā alga, tad šo terminu „150 minimālās algas” mēs izņemam ārā vispār un ir vienkārši naudas sods... Tas varētu tikt interpretēts ļoti dažādi: var būt 10 lati, var būt 15 lati - kā nu cilvēks gribētu.
Varbūt es tiešām nebiju klāt... es neesmu bijis Juridiskajā komisijā klāt, kad šis jautājums tika apspriests, bet toreiz, kad mēs šeit diskutējām, teica, ka Juridiskā komisija ļoti cītīgi izskatīs un paskatīsies tomēr... ka tas nav samērīgs.
Ja mēs šodien paskatāmies vispārīgi noziegumus, seksuālos noziegumus pret bērniem Latvijā, kopumā Eiropā un arī pasaulē, tad redzam, ka to skaits pieaug ar katru mēnesi. Es nepārspīlēšu! Tas nepieaug pa dienām, bet tas tiešām pieaug ar katru mēnesi! Uz šodienu, teiksim, 20 procenti... no izdarītajām vardarbībām pret bērniem 22 procentos gadījumu ir izdarīta seksuālā vardarbība. Un ja mēs uzskatām, ka tā ir tāda, nu, neliela padraiskošanās... Viņš par to saņem... viņš, kas netiklībā pavedis nepilngadīgu bērnu... Nedod, Dievs, lai kādam no mums personīgi tas tā notiktu! Nezinu, vai šie trīs gadi vai naudas sods, vai piespiedu darbi būtu adekvāts sods par to.
Mēs šodien diskutējām... ne šodien, bet es dzirdēju radio... laikam Juridiskajā komisijā... Un tālāk arī šeit, likumā, ir iekšā par pateicībām... ka pateicības devējs varētu, dodot mediķiem kā pateicību... Nu, ka viņam tas sods, kā es saprotu, līdz kādiem 10 gadiem būtu. Nu, iedos četrus lielus puķu pušķus ar lielu izcenojumu un varētu, teiksim, arī „iesēsties” par tādu lietu uz ilgu laiku... ar visām savām puķēm aiziet uz turieni. Šeit, pavedinot bērnu, teiksim, netiklībā, viņš saņem 3 gadus, vai arī viņš var saņemt vēl mazāk. Tiks iesniegti uz trešo lasījumu arī priekšlikumi, lai mēs kaut kā uz to paskatītos.
Ja citā vietā mēs redzam, ka sods var būt arī profilakse, tad nākotnē, lai es to nedarītu... tad nu es nezinu, vai šie... Tas nav tikai 28.priekšlikums, tas tālāk ir arī 29., un tā mēs varētu paskatīties vēl uz priekšu, kur, godīgi sakot, nekas nav mainīts. Ir izņemta ārā konkrēta naudas summa, kas bija fiksēta, bet tagad tā fiksēta tikai kā naudas sods.
Šī tēma ir diskutēta daudzreiz. Tā ir diskutēta arī priekšvēlēšanu laikā, ir diskutēta iepriekšējā Saeimā. Es nezinu, vai šie cilvēki tiešām izdarījuši tādu vienkāršu un nevainīgu noziegumu, par ko varētu saņemt tikai 3 gadus... turklāt līdz 3 gadiem. Līdz 3 gadiem! Es uzskatu, ka tas ir nepareizi. Nezinu, kāpēc mums būtu jābūt humāniem pret šiem cilvēkiem, kuri ir izdarījuši, man liekas, vienu no lielākajiem noziegumiem, tas ir, noziegumu pret bērnu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Atklāti sakot, man īsti nav skaidrs, kāpēc Bērziņa kungs iebilst tieši pret 28.priekšlikumu, jo tas, ko viņš stāstīja, ar 28.priekšlikumu vispār nav saistīts. Ja jūs paskatāties Krimināllikumā, tā 162.pantā, jūs varat redzēt, ka patlaban par attiecīgu noziegumu ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem, un attiecīgo normu nav paredzēts grozīt, līdz ar to tieši runāt... Ja, pēc Bērziņa kunga domām, ir jābūt mūža ieslodzījumam par attiecīgo darbību, tad viņam ir visas tiesības iesniegt savus priekšlikumus. Bet es tikai nesaprotu, kāpēc ir jārunā par normu, kas nav grozīta.
Jā, attiecīgajā pantā ir izmaiņas, bet tās ir redakcionālas dabas. Agrāk sankcijā bija norādīts, ka naudas sods ir līdz 150 minimālajām mēnešalgām, bet tagad mēs Vispārīgajā daļā - 41.pantā - paredzam, ka par mazāk smagu noziegumu naudas sods var būt līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Tad, ja jūs izlasītu abus pantus, jums būtu pilnīgi skaidrs, ka naudas sods paliek nemainīgs. Un tad arī, runājot par citu soda veidu, - arests. Jā, mums tagad ir paredzēts arests, bet turpmāk nebūs tāda soda. Būs īslaicīga brīvības atņemšana, un tāpēc attiecīgais vārds ir izņemts.
Bet, ja jums gribētos... Vēlreiz gribu uzsvērt: ja jums gribas padiskutēt par mūža ieslodzījumu, par 20 gadiem saistībā ar attiecīgiem pārkāpumiem, tad mēs noteikti varētu to darīt gan Juridiskajā komisijā, gan šeit. Jums būs visas iespējas iesniegt savus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Labdien vēlreiz! Īpaši es vairs neizvērsīšos. Es tikai gribu pateikt tiem, kas man te pārmeta par statistikas neievērošanu. Es varu pateikt, ka šobrīd Latvijas cietumos saistībā ar šo kriminālpantu - „Pavešana netiklībā” - atrodas 75 cilvēki. Ja ir šis te trīs gadu termiņš, tad rēķiniet: katru gadu 25 no viņiem nāks ārā, un viņi savus tikumus parasti nemaina. Tā ka, es domāju, šādi te priekšlikumi noteikti būs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Andrim Bērziņam, otro reizi.
A.Bērziņš (ZZS).
Judina kungs, es tiešām neesmu jurists, par ko es atvainojos, bet man ļoti patīk jūsu augstās klases demagoģija. Jūs tiešām mākat, teiksim, kā pasniedzējs uzreiz iebraukt otrā grāvī. Mūža ieslodzījums? Nu varbūt arī uzrakstīsim tādu priekšlikumu. Es runāju par to, ka bija priekšlikums šinī pantā, par kuru jūs teicāt, ka to izskatīsiet... Nevajag! Šeit nav! Mēs šeit runājām, ka pēc tam varētu par to diskutēt pie jums - Juridiskajā komisijā. Jā, jūs, Judina kungs, esat vienkārši lielisks cilvēks, kurš spēj jebko noraidīt un pateikt, ka tas nav tas labākais. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Būs priekšlikumi? Būs! Ja jūs tā uzskatāt, ka tas ir pareizi, - brīnišķīgi tas ir!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātais Bērziņa kungs un kolēģi! Šis priekšlikums ir gandrīz tāds pats kā spēkā esošā redakcija. Mēs neesam saņēmuši ne no viena deputāta, ne no viena ministra, arī ne no tieslietu ministra, kādu priekšlikumu. Ja jums ir vēlēšanās šo sankciju grozīt, mēs gaidām jūsu priekšlikumu, jo šeit ir jāvērtē sistēmiski -Vispārīgā daļa kopā ar Sevišķo daļu. Nu, mēģiniet! Es nezinu, vai jums ir priekšā šis biezais dokuments, šie puskilogramu smagie grozījumi... Tādā gadījumā, nu, paskatieties, ko Judina kungs jums teica... Paskatieties gan to, kā vispār ir aizstāti atsevišķie termini... Un, ja jums liekas, ka šis sods - šie trīs gadi - ir par mazu, nu tad, protams, lūdzu, iesniedziet uz trešo lasījumu priekšlikumus un nevainojiet Juridisko komisiju, ka Juridiskā komisija kādu priekšlikumu, kādas diskusijas nav ievērojusi!
Paldies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Likumprojekts ir pieejams!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Vai Judina kungs vēlas ko piebilst?
A.Judins. Tātad 28.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Man jautājums Bērziņa kungam: vai jūs uzstājat uz balsojumu par šo priekšlikumu? Vienkārši, izvērtējot juridiskās sekas, jūs... Nobalsojot „pret” šo priekšlikumu, jūs vienkārši radīsiet juridisku kāzusu, nevis panāksiet to, par ko jūs debatējāt. Un es arī jums gribētu atgādināt, ka ir jādebatē par priekšlikumu pēc būtības. Tas tiešām bija tehnisks grozījums, kurš nepalielināja vai nepazemināja sankciju un sakārtoja atbilstoši esošajai situācijai... salīdzinot ar to, ka mums nav arestu. (Starpsaucieni no zāles.)
Tātad jūs uzstājat uz balsojumu? (No zāles dep. J.Ādamsons: „Mikrofonu! Par procedūru!”)Jūs uzstājat uz balsojumu? Jūs par procedūru vēlaties runāt? Tad ieslēdziet mikrofonu deputātam Bērziņam! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Bērziņš ir satraucies!”)
A.Bērziņš (ZZS).
Nē, es neuzstāju uz balsojumu šajā gadījumā. Es teicu to, ka šis jautājums tika izskatīts un būs ielikts, teiksim, priekšlikums. Es tikai nesapratu, kāpēc arī tie priekšlikumi, kas... kolēģis man blakām sēž... kas jau bija iesniegti Juridiskajā komisijā, nav diskutēti, skatīti vai... vai nav izvērtēti. Tāpēc priekšlikumi būs par šo pantu, es jums piekrītu.
Sēdes vadītāja. Bet tātad jūs neuzstājat uz balsojumu un...
A.Bērziņš. Es uz balsojumu neuzstāju.
Sēdes vadītāja. ... un ar savām pretenzijām un ierosinājumiem... Jūsu frakcijas pārstāvis strādā Juridiskajā komisijā ļoti labi un aktīvi, tā ka, lūdzu, iespējams saņemt informāciju par to, kā notiek darbs Juridiskajā komisijā.
Tātad par 28.priekšlikumu nav... Nav priekšlikuma par to balsot, bet deputāti to atbalsta.
A.Judins. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 30. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 31. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 32.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 34.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 36. - priekšlikums, kas paredzēja izslēgt no Krimināllikuma 166.panta vārdus „konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 37. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 40. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 41. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 42. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 43. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 44. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 45. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 46. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 47. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 48. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 49.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 50. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 51. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 52. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 53. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 54.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 55. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 56. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 57. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 58. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 59. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 60. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 61. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 62. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 63. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 64. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 65. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 66.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 66. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 67. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 68. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 69. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 70. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 71. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 72. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 73. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 74. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 75. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 76.priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 77.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. 77. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 78. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 74.priekšlikumā...
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A.Judins. Atvainojos, 79.priekšlikumā! 79. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 80. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 81. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 82. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 83. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 84. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 85. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 86. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 87. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 88. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 89. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 90. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 91. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 92. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 93. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 94. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 95. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 96. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 97. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 98. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 99. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 100. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 101. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 102. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 103. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 104. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 105. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 106. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 107. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 108. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 109. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 110. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 111. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 112. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 113. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 114. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 115. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 116. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 117. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 118. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 119. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 120. - tieslietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A.Judins. 121. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 122. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. 123. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Judins. Mēs izskatījām likumprojektu. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A.Judins. Divas nedēļas - 25.oktobris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam”.
Tātad - vai ir kāds ziņotājs? Ziņotāja nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Termiņš tātad pagarināts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”.
Vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.
E.Rinkēvičs (ārlietu ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome šī gada 9.oktobrī ir pieņēmusi rezolūciju Nr.2069 par Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) mandāta pagarināšanu starptautiskajā operācijā Afganistānā līdz nākamā gada 13.oktobrim.
Atbilstoši Latvijas likumam „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” ir nepieciešams Saeimas lēmums par ANO Drošības padomes mandātā noteiktā laika pagarināšanu un par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta dalības turpināšanu.
Es nedaudz, īsumā, iezīmēšu pašreizējo situāciju saistībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību Afganistānā, un es gribētu atzīmēt to, ka jau no pagājušā gada vidus NATO ir sākusi atbildības nodošanu par savas valsts drošību Afganistānas nacionālajiem drošības spēkiem. Šim procesam ir jānoslēdzas 2014.gada beigās. Šobrīd pašu afgāņu atbildībā jau ir nodoti aptuveni 75 procenti no visas Afganistānas teritorijas. Uzsāktais pārejas process ir pavēris iespēju arī aizsargspēku pakāpeniskai samazināšanai un pielāgošanai jaunajai situācijai.
Runājot par tālākajiem Latvijas bruņoto spēku piesaistes plāniem, gribu atzīmēt to, ka jau šī gada maijā pārejas procesa trešajā kārtā tika iekļauta arī Fārjābas province, kurā Norvēģijas vadītās pārejas atbalsta vienības „Faryab” sastāvā uzdevumus pildīja arī Latvijas karavīri. Šī gada 11.septembrī Meimanes bāzē svinīgās ceremonijas laikā notika atbildības nodošana vietējiem drošības spēkiem. Norvēģijas un Latvijas kontingenti pārdislocēja savus spēkus no Fārjābas provinces uz Mazārešārīfu, un mūsu atbalsts tur būs nepieciešams.
Sākot no 2013.gada janvāra, Zviedrijas-Norvēģijas-Somijas un Latvijas kopīgās vienības sastāvā - šīs vienības nosaukums būs „Nordic Plus” - tiks veidota pārejas atbalsta vienība, kas atbalstīs Afganistānas nacionālo drošības spēku, galvenokārt policijas, darbību Afganistānas ziemeļos. Vienlaikus Latvija saglabās klātbūtni Kabulā, kā arī Afganistānas dienvidos - Kandahārā - NATO apmācības misijas ietvaros. Pamatā tas notiks aviācijas un helikopteru apmācības komandā sadarbībā ar Lietuvu un Beļģiju un Zabulas provincē - ar speciālo uzdevumu vienību sadarbībā ar Lietuvu. Kopējais kontingenta skaits plānots aptuveni 150 karavīru sastāvā.
Es vēlreiz gribētu uzsvērt, ka mums ir būtiska dalība šajā NATO vadītajā operācijā, gan izrādot solidaritāti, gan arī rēķinoties ar to, ka NATO valstis ļoti daudz iegulda mūsu valsts gaisa telpas patrulēšanā, kā arī Lielvārdes lidlauka modernizācijā. Tāpat mūsu ostas un dzelzceļš tiek intensīvi izmantots nemilitāro kravu pārvadājumiem, lai nodrošinātu ISAF kontingentus.
Ņemot vērā visu iepriekšminēto, aicinu Saeimu atbalstīt lēmumu par mandāta pagarināšanu mūsu karavīru dalībai operācijās Afganistānā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 18. Lēmums pieņemts. Paldies.
Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir Prezidija iesniegtais ziņojums - tātad papildus iekļautais jautājums par likumprojekta nodošanu komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Cilinska, Dombrovska, Dzintara, Bērziņa, Upenieka un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Kad šorīt Saeimas sēdes laikā saņēmām šo likumprojektu uz 12 lapām, tad bija tādas dalītas jūtas: bija prieks par to, ka Latvijā ir ceturtā vara jeb žurnālisti, no kuriem deputāts var dienu iepriekš izlasīt par to, par ko viņam būs pēkšņi jāpieņem lēmums Saeimas sēdē, jo Saeimas sēdes laikā tā īsti, pēc būtības izlasīt un iedziļināties likumprojektā droši vien nebūs iespējams. Bija prieks par to, ka konstruktīvs opozīcijas darbs tiešām ir nesis augļus, ka Nacionālā apvienība ne tikai ir pati sapratusi, ka Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par 30 tūkstošiem kā iespējamo maksimālo slieksni pirmajā kārtā ir labs priekšlikums... ne tikai pati to sapratusi, bet arī VIENOTĪBAS un pārējos koalīcijas partnerus par to pārliecinājusi. Pārsteidzoši, bet prieks bija arī par to, ka prezidents ir piekāpies, vismaz publiskajā telpā tas ir pausts... ir atkāpies no savas ļoti stingrās nostājas par to, ka 50 tūkstoši ir pats minimums, kas būtu savācams pirmajā kārtā, un arī piekritis attiecībā uz 30 tūkstošiem, ko piedāvāja Zaļo un Zemnieku savienība. Prieks, ka Nacionālā apvienība noreaģēja un faktiski glābj koalīcijas partnerus no ļoti sarežģītas situācijas, jo kolēģi no VIENOTĪBAS gan dedzīgi runā par to, cik svarīgi ir apstiprināt finansējuma kontroles noteikumus, cik bīstams ir ārvalstu finansējums dažādām kampaņām, bet tā vietā savas stūrgalvības dēļ, diskutējot par sliekšņiem, ir panākuši, ka likumprojekts ir reāli iestrēdzis Juridiskajā komisijā, un tad vienīgais risinājums ir gatavot jaunu. (Starpsaucieni.)
Tas ir pozitīvais.
Ir arī rūgtums visā šajā lietā. Šis likumprojekts, kolēģi, tikai izskatās kā dāvana vēlētājiem. Patiesībā tas ir - nu, kā jūs labāk gribat teikt? - siers peļu slazdā vai tārps uz āķa. Jo - par ko ir runa? Runa ir par to, ka šie 30 tūkstoši... ka šis slieksnis būs spēkā tikai līdz 2015.gadam, bet pēc 2015.gada mēs turpināsim vispārējās varas vilciena „rullēšanu” (es atvainojos par tādu izteicienu!), un mēs paredzam, ka tautas iniciatīvai būs jāsavāc pašiem uz sava rēķina... iniciatīvas grupai būs jāsavāc vairāk nekā 150 tūkstoši jeb viena desmitā daļa vēlētāju balsu. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „150 tūkstošus - un uz priekšu!”)
Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība šo likumprojektu atbalstīt nevar. Un es aicinu tomēr atcerēties visas tās debates, visu to, ko mēs iepriekš jau esam pārrunājuši, tos argumentus, kuru dēļ šis slieksnis - 150 tūkstoši - ir pārlieku augsts Latvijas demokrātijas veicināšanai.
Lūdzu šo likumprojektu šādā formulējumā komisiju darbam nenodot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
„Par” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Kolēģe Dana! Jāsaka, man arī ir prieks, ka bija tik daudz prieka. (Zālē smiekli.) Ir neliels rūgtums, ka bija rūgtums, bet mēģināsim kaut kā kliedēt rūgtumu!
Kas attiecas uz to sieru peļu slazdā, tad es tādu siera gabaliņu, ja varētu tā alegoriski salīdzināt, atradu arī savā darba kastītē šeit, Saeimā, proti, likumprojektu par eiro ieviešanas termiņiem, un jāteic, ka tas, manuprāt, ir tāds siera gabaliņš, kurš ir ielikts peļu slazdā, un, aizkrītot šim peļu slazdam, iespējams, ka mēs sāktu dzīvot citā ģeopolitiskajā telpā. Bet tas nu ir cits jautājums.
Lūk, attiecībā uz iesniegto likumprojektu jāteic, ka par šo likumprojektu tiešām ir bijušas plašas diskusijas. Gribētos arī teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji attiecībā uz šiem jau minētajiem 30 tūkstošu vēlētāju parakstiem bija pauduši savu atbalstu, iesniedzot priekšlikumus Saeimas Juridiskajā komisijā. Varu tikai uzsvērt to, ka regulējums ir ļoti nepieciešams, un, manuprāt, būtu arī jāvienojas Juridiskajā komisijā par to, lai šis regulējams stātos spēkā pēc iespējas ātrāk.
Līdz ar to mans aicinājums būtu nodot... atbalstīt tātad šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zaķa, Cilinska, Dombrovska, Dzintara, Bērziņa, Upenieka un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots.
Tas bija mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējais jautājums. Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti.
Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos aicināt komisiju vadītājus pēc piecām minūtēm uz īsu sanāksmi Viesu zālē.
Un vēl vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (RP).
Godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.00 komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Atim Lejiņam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Eiropas lietu komisijai es vēlos atgādināt, ka rīt pulksten 10.00 notiks komisijas sēde Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Bet es aizmirsu jūs informēt vēl par pieciem deputātu jautājumiem.
Kamēr vēl tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova jautājums ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju”. Jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Ir saņemts arī piecu deputātu - Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova - jautājums ministram Pavļutam „Par energostandartu apstiprināšanu”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Tāpat ir saņemts arī šo pašu piecu deputātu - Zariņa, Pimenova, Reskāja, Lazarevas un Nikonova - jautājums ekonomikas ministram Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Pieci deputāti - Zariņš, Ivanova-Jevsejeva, Reskājs, Lazareva un Nikonovs - ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju”. Arī šis jautājums tiks nodots ekonomikas ministram.
Un vēl pieci deputāti - Zariņš, Pimenovs, Reskājs, Lazareva un Nikonovs - ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Pavļutam „Par atjaunojamiem energoresursiem”. Arī šis jautājums nododams ekonomikas ministram.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Irina Cvetkova... nav, Ina Druviete... nav, Iveta Grigule... nav, Jānis Junkurs... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inese Laizāne... nav, Igors Meļņikovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Raimonds Vējonis... nav, Mihails Zemļinskis... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 11.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2012. gada 11. oktobrī
Par darba kārtību | |
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (Nr. 407/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1303, 1303A) |
|
Priekšlikums | - dep. A.Barča (par) |
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 408/Lp11) (Dok. Nr. 1322, 1322A) |
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Irinai Cvetkovai no šā gada 9. oktobra līdz 11. oktobrim (Dok. Nr. 1317) |
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Mihailam Zemļinskim šā gada 11. oktobrī (Dok. Nr. 1318) |
|
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 11. oktobrī (Dok. Nr. 1319) |
|
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 16. oktobra līdz 18. oktobrim (Dok. Nr. 1320) |
|
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 25. oktobrī (Dok. Nr. 1321) |
|
Par darba kārtību | |
Likumprojekts „Grozījumi Cukura nozares likumā” (Nr. 293/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1299) |
|
Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
Likumprojekts „Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 329/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1291) |
|
Ziņo | - dep. K.Seržants |
Par darba kārtību | |
Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā” (Nr. 365/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1236, 1292) |
|
Ziņo | - dep. J.Ozoliņš |
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 363/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1233, 1293) |
|
Ziņo | - dep. J.Ozoliņš |
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 360/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1230, 1294) |
|
Ziņo | - dep. J.Ozoliņš |
Likumprojekts „Grozījums Militārā dienesta likumā” (Nr. 310/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1295) |
|
Ziņo | - dep. I.Klementjevs |
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 309/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1296) |
|
Ziņo | - dep. I.Bite |
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 366/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1239, 1297) |
|
Ziņo | - dep. E.Cilinskis |
Debates | - dep. J.Ozoliņš |
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” (Nr. 343/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1298) |
|
Ziņo | - dep. V.Poriņa |
Likumprojekts „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 332/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1131, 1300) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 331/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1130, 1301) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts „Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 330/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1129, 1302) |
|
Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
Likumprojekts „Grozījums Enerģētikas likumā” (Nr. 274/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1304) |
|
Ziņo | - dep. V.Dombrovskis |
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 10/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1305) |
|
Ziņo | - dep. A.Judins |
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 11/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1306) |
|
Ziņo | - dep. A.Judins |
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004. gada 13. oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 357/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1205, 1307) |
|
Ziņo | - dep. S.Mirskis |
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu” (Nr. 317/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1110, 1308) |
|
Ziņo | - dep. S.Mirskis |
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”” (Nr. 314/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1097, 1309) |
|
Ziņo | - dep. S.Mirskis |
Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 311/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1310) |
|
Ziņo | - dep. A.Judins |
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 313/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1311) |
|
Ziņo | - dep. A.Judins |
Debates | - dep. K.Seržants |
- dep. A.Judins | |
- dep. A.Elksniņš | |
- dep. A.Judins | |
- dep. A.Elksniņš | |
- dep. K.Seržants | |
- dep. Dz.Rasnačs | |
- dep. A.Loskutovs | |
- dep. I.Bite | |
- dep. I.Čepāne | |
- dep. D.Reizniece-Ozola | |
Informācija | - Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa |
Paziņojumi | |
- dep. V.Orlovs | |
- dep. A.Latkovskis | |
- dep. I.Klementjevs | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Debašu turpinājums | - dep. K.Seržants |
- dep. G.Rusiņš | |
- dep. A.Judins | |
- dep. J.Ādamsons | |
Likumprojekts „Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 289/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1312) |
|
Ziņo | - dep. E.Siliņa |
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 288/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1313) |
|
Ziņo | - dep. I.Zujevs |
Likumprojekts „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr. 273/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1314) |
|
Ziņo | - dep. M.Ivanova-Jevsejeva |
Debates | - dep. D.Reizniece-Ozola |
- dep. Dz.Rasnačs | |
- dep. L.Čigāne | |
- dep. D.Reizniece-Ozola | |
- dep. D.Reizniece-Ozola | |
- dep. L.Čigāne | |
Likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 9/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1316) |
|
Ziņo | - dep. A.Judins |
Debates | - dep. A.Bērziņš |
- dep. A.Judins | |
- dep. K.Seržants | |
- dep. A.Bērziņš | |
- dep. I.Čepāne | |
- dep. A.Bērziņš | |
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 244/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 292/Lm11) (Dok. Nr. 1336) |
|
Lēmuma projekts „Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā” (Nr. 293/Lm11) (Dok. Nr. 1337) |
|
Ziņo | - ārlietu ministrs E.Rinkēvičs |
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 417/Lp11) (Dok. Nr. 1338) |
|
Priekšlikumi | - dep. D.Reizniece-Ozola (pret) |
- dep. G.Bērziņš (par) | |
Paziņojumi | |
- dep. I.Bišofa | |
- dep. A.Lejiņš | |
Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas tirgus liberalizāciju” (Nr. 13/J11) | |
Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par energostandartu apstiprināšanu” (Nr. 14/J11) | |
Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par enerģētikas stratēģiju” (Nr. 15/J11) | |
Informācija par deputātu I.Zariņa, M.Ivanovas-Jevsejevas, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par Visaginas atomelektrostaciju” (Nr. 16/J11) | |
Informācija par deputātu I.Zariņa, I.Pimenova, V.Reskāja, J.Lazarevas un V.Nikonova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par atjaunojamajiem energoresursiem” (Nr. 17/J11) | |
Reģistrācijas rezultāti | |
Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Datums: 11.10.2012 09:03:22 bal001
Par - 49, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (293/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 11.10.2012 09:09:23 bal002
Par - 37, pret - 38, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (407/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 11.10.2012 09:10:11 bal003
Par - 80, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (408/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 11.10.2012 09:11:23 bal004
Par - 77, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Dzintaram Ābiķim no šā gada 16.oktobra līdz 18.oktobrim
Datums: 11.10.2012 09:11:52 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ilmāram Latkovskim šā gada 25.oktobrī
Datums: 11.10.2012 09:13:46 bal006
Par - 43, pret - 3, atturas - 36. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) izslēgšanu no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes (289/Lm11) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 11.10.2012 09:14:25 bal007
Par - 45, pret - 1, atturas - 32. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11) (290/Lm11) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 11.10.2012 09:15:44 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Cukura nozares likumā (293/Lp11), 3.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:16:30 bal009
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (329/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:17:44 bal010
Par - 48, pret - 0, atturas - 32. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 11.10.2012 09:19:45 bal011
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu likumā (365/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:21:41 bal012
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (363/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:22:51 bal013
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (360/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:24:05 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārā dienesta likumā (310/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:25:28 bal015
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (309/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:30:31 bal016
Par - 75, pret - 2, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (366/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:31:47 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” (343/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:33:39 bal018
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (332/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:34:45 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (331/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:35:46 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (330/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:36:42 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Enerģētikas likumā (274/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:41:52 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (10/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:47:04 bal023
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (11/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:48:39 bal024
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un ... (357/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:49:17 bal025
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Gruzijas protokolu, ar ko groza 2004.gada 13.oktobra konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (357/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:50:41 bal026
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ... (317/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:51:25 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Meksikas Savienoto Valstu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tās Protokolu (317/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:52:46 bal028
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju” (314/Lp11), 1.lasījums
Datums: 11.10.2012 09:54:03 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (311/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 10:25:12 bal030
Par - 49, pret - 28, atturas - 5. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 10:25:48 bal031
Par - 48, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 10:26:48 bal032
Par - 41, pret - 39, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:10:01 bal033
Par - 43, pret - 29, atturas - 4. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:10:40 bal034
Par - 43, pret - 30, atturas - 3. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:11:09 bal035
Par - 43, pret - 32, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:11:38 bal036
Par - 43, pret - 31, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:16:08 bal037
Par - 79, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (313/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:18:58 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (289/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:20:12 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (288/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:31:16 bal040
Par - 11, pret - 65, atturas - 4. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (273/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:37:52 bal041
Par - 9, pret - 65, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (273/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 11:40:13 bal042
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Priekšvēlēšanu aģitācijas likums (273/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 12:05:15 bal043
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (9/Lp11), 2.lasījums
Datums: 11.10.2012 12:06:05 bal044
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr.244/Lp11) otrajam lasījumam (292/Lm11)
Datums: 11.10.2012 12:10:16 bal045
Par - 58, pret - 4, atturas - 18. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajā operācijā Afganistānā (293/Lm11)
Datums: 11.10.2012 12:16:01 bal046
Par - 49, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (417/Lp11), nodošana komisijām
Frakciju viedokļi
2012.gada 11.oktobrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan „Frakciju viedokļi”. Un, kā ierasts, šajā raidījumā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim. Lūdzu!
E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).
Labdien, godājamie radioklausītāji! Vispirms es gribu informēt par jautājumiem, kas varbūt tieši plašsaziņas līdzekļos ir guvuši lielāku ažiotāžu, un tie ir Nacionālās apvienības priekšlikumi demogrāfijas politikas īstenošanai, un šobrīd – gan vakar, gan arī šodien – koalīcijas darba grupa turpina darbu ar šiem priekšlikumiem. Protams, jautājums vēl līdz galam nav atrisināts, bet, es domāju, mēs virzāmies uz priekšu diezgan labi, un tas noteikti ļaus rast atbilstošus risinājumus, kā šos priekšlikumus gan iestrādāt likumdošanā, gan arī rast tiem nepieciešamo finansējumu. Es domāju, ka bažas par to, ka valdība varētu tamdēļ krist, ir varbūt priekšlaicīgas.
Ja mēs runājam par šodienas sēdi, tad jāteic, ka, manuprāt, ir svarīgi, ka koalīcija ir vienojusies par kompromisu attiecībā uz grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Precizētais likumprojekts tika nodots komisijai, un es domāju, ka tas ļaus virzīties strauji uz priekšu, lai varētu kontrolēt finanses attiecībā uz tādiem pretvalstiskiem likumprojektiem... Protams, attiecībā uz visiem tautas nobalsošanas gadījumiem finanses ir jākontrolē. Un arīdzan ir atrasts kompromiss šajā brīdī – līdz elektroniskai balsošanai tomēr ir jāsavāc pirmajā posmā 30 tūkstoši, nevis 50 tūkstoši parakstu, jo tas tomēr padara šo tautas nobalsošanu iespējamu, bet vienlaikus arī ne tik ļoti viegli īstenojamu, kā varbūt tas bija līdz šim. Es domāju, ka, ņemot vērā dažādos sabiedrības viedokļus, tas ir saprātīgs kompromiss.
Svarīgs jaunums ir arī tas, ka šodien mēs pieņēmām pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, kas nosaka, ka – līdzīgi, kā tas jau ir vairumā gadījumu Saeimā – visi balsojumi pašvaldībās ir atklāti. Tas varētu mazināt korupcijas riskus pašvaldībās, un es domāju, ka, virzoties uz otro un trešo lasījumu, mums izdosies pieņemt arī vēl citus risinājumus, kas mazinās korupcijas riskus pašvaldībās, efektivizēs pašvaldību darbu un padarīs to caurskatāmāku.
Un visbeidzot jāteic, ka pašu lielāko diskusiju radīja priekšlikumi, grozījumi Krimināllikumā, kas ir saistīti ar pastiprinātiem sodiem atkārtotu smagu noziegumu gadījumā. Šos priekšlikumus bija iesniedzis Seržanta kungs, un, nenoliedzot šo mērķi, tā diskusija bija par to, vai konkrētie grozījumi un konkrētās redakcijas ir juridiski pietiekami precīzas. Droši vien tās nav juridiski pietiekami precīzas, bet es domāju, ka šī diskusija ļaus rast uz trešo lasījumu tādu redakciju, kas apmierinās deputātu vēlmi pasargāt sabiedrību no smagiem noziedzniekiem un arīdzan juridiski precīzi to visu noteikt un sakārtot.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.
Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” nostāju par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām”.
Šodien Saeimas vairākums noraidīja ZZS iesniegto likumprojektu par pensiju indeksāciju – likumprojektu, kuru „Saskaņas Centrs” idejiski, principiāli atbalsta jau ilgstoši. Rezultātā par pensiju indeksāciju pensionāriem nobalsoja Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un „Saskaņas Centra” deputāti, savukārt VIENOTĪBA, Reformu partija un Nacionālā apvienība neatbalstīja pensiju indeksāciju.
Jāsaka, ka „Saskaņas Centrs” arī turpmāk aizstāvēs šo ideju, it īpaši ņemot vērā to, ka nākamgad šim mērķim būtu nepieciešama samērā neliela summa – 3 miljoni latu.
Otrām kārtām vēlos informēt par to, ka darbam Juridiskajai komisijai ir nodots ”Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””. Likumprojektā, mūsu skatījumā, ir vairākas savlaicīgas un „Saskaņas Centram” simpātiskas normas. Likumprojekts paredz precizēt un samazināt sociālo garantiju apjomu personām, kuras savulaik ieņēma Valsts prezidenta amatu. Likumprojekts piedāvā atteikties no normas, ka personai, kura bija ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, nodrošināms valsts dzīvoklis. Izvērtējot citu Eiropas valstu pieredzi, jāsecina, ka nedz Vācijā, nedz Čehijā, nedz Polijā eksprezidentiem nenodrošina valsts dzīvokli. Savukārt Somijā likums paredz dzīvokļa garantiju, ļauj nodrošināt dzīvokli par saprātīgu cenu, bet praksē arī tur šī garantija netiek izmantota. Savukārt Igaunijā dzīvoklis tiek nodrošināts, taču ar atrunu, ka jāvērtē eksprezidenta sociālais stāvoklis un valsts budžeta iespējas.
„Saskaņas Centrs” atbalsta arī tās likuma izmaiņas, kuras paredz noteikt griestus eksprezidentu auto iegādes cenai, jo pašlaik šādu limitu nav. Piemēram, līdzšinējā prezidenta Zatlera auto izmaksāja 65 tūkstošus latu, savukārt eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām plānots iegādāties auto, kura cena būtu līdz 80 tūkstošiem latu. Mēs uzskatām, ka tas ir par daudz, it īpaši ņemot vērā to, ka Saeimā iesniegtais nākamā gada valsts budžeta projekts nepiedāvā risinājumu Latvijas aktuālākajām problēmām – zemajai valsts konkurētspējai, bezdarbam un ekonomiskajai emigrācijai.
Valdības piedāvātajā budžeta projektā absolutizēts, mūsuprāt, viens aspekts – budžeta deficīta mazināšana. Tanī pašā laikā trūkst skatījuma uz valsts attīstību. Mēs lasām šo likumprojektu par valsts budžetu, un šķiet, ka tas ir pakļauts tikai vienam mērķim – nodrošināt Latvijai drīzu eiro ieviešanu. Taču vairāki citi mērķi ir atstāti novārtā. Mēs arī pētām šo budžeta paketi un gatavojamies valsts budžetu radoši papildināt.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.
Frakciju viedokļu izklāstu turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien! Jau ilgāk par nedēļu mēs strādājam ar budžeta projektu, un tiešām šis darbs ir smags. Gan frakcijā, gan koalīcijā notiek nopietnas diskusijas, jo visi saprot, ka tiešām mums ir vairākas prioritātes, vairāki svarīgi jautājumi un tiešām ir jācenšas maksimāli apmierināt mūsu iedzīvotāju, mūsu tautsaimniecības vajadzības, bet, protams, tas nav viegli. Tieši tādēļ mums jau nedēļu notiek ļoti nopietns darbs. Es gribu teikt, ka frakcijas VIENOTĪBA deputāti noteikti nav balsošanas mašīnas. Mēs tiešām frakcijā nopietni diskutējam par to, kādām normām ir jābūt budžetā, kādas ir prioritātes, kā tērēt naudu, un diskusijas tiešām ir smagas.
Vēl viena svarīga lieta, kurai man gribas pievērst uzmanību, saistīta ar tautas nobalsošanas procedūru. Kā jūs atceraties, pirms dažām nedēļām Nacionālās apvienības deputāti, rīkodamies kopā ar „Saskaņas Centru”, būtībā apturēja grozījumu projekta virzību, un tieši tāpēc Saeima nevarēja izskatīt jautājumu par attiecīgā likuma grozījumiem, kas nepieļautu turpmāk tādu referendumu sarīkošanu, kuri apdraud Latvijas valstiskumu, kuri būtībā ir vērsti pret Latvijas interesēm un kuriem nav nekāda mērķa... kuriem nav mērķa labot kaut kādas normas, grozīt kaut ko, bet kuri ir veikti pirmām kārtām tieši tādēļ, lai destabilizētu situāciju valstī. Nu, šodien Nacionālā apvienība rīkojās aktīvi un iesniedza savus priekšlikumus, kā atrisināt problēmu. Prieks, ka tiešām tagad mēs varēsim attiecīgo jautājumu risināt un diskutēt.
Runājot par Saeimas šodienas sēdi, jāteic, ka šodien tika izskatīti 39 jautājumi, un tas ir tiešām diezgan daudz. Vairāki likumprojekti izskatīti pirmajā, otrajā, lasījumā. Tas nozīmē, ka pēdējais vārds vēl nav pateikts un tiešām stāv priekšā vairākas diskusijas.
No svarīgiem likumprojektiem man gribētos nosaukt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, kas paredz atklātu balsošanu pašvaldībās. Tas ir ļoti svarīgi, jo Saeimā mēs balsojam atklāti. Es domāju, ka arī pašvaldībām ir svarīgi rīkoties atklāti, lai vēlētāji varētu būt informēti par tiem lēmumiem, ko pieņem atsevišķi deputāti.
Mēs diskutējām šodien par vairākiem grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet diemžēl ne visi jautājumi, ne visas problēmas ir atrisinātas. Tā, piemēram, diemžēl šodien netika pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībsarga priekšlikumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kuriem ir atņemtas automašīnas uz laiku, noliktas stāvvietās. Būtībā cilvēki ir spiesti pēc tam maksāt lielu naudu par attiecīgo pakalpojumu. Noteikti problēma ir, un Juridiskajā komisijā mēs plānojam strādāt ar attiecīgo priekšlikumu, jo diemžēl patlaban nebija izstrādāta tāda likuma redakcija, kas varētu problēmu atrisināt. Darbs tiks turpināts.
Šodien mēs pieņēmām otrajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus saistībā ar kukuļdošanas gadījumiem: otrajā lasījumā ir atbalstīta redakcija, kas paredz, ka turpmāk kukuļdošana tiks atzīta par pabeigtu brīdī, kad kukulis ir iedots. Saeimas deputāti attiecīgo priekšlikumu atbalstīja. Līdz šim likums paredzēja, ka kukuļdošana ir pabeigta, kad kukulis ir pieņemts.
Ir veiktas likuma izmaiņas, lai nepieļautu fiktīvu laulību noslēgšanu, kuru mērķis ir nodrošināt trešajām personām iespēju uzturēties Eiropas Savienības valstīs. Mēs paredzējām atbildību par fiktīvām darbībām, kas veiktas attiecīgā nolūkā. Nu otrajā lasījumā priekšlikums ir atbalstīts, un likumprojekts tiks gatavots trešajam lasījumam.
Pēdējā laikā, pēdējā nedēļā bija daudz diskusiju saistībā ar pacientu iespējamo saukšanu pie atbildības par ārsta piekukuļošanu. Man gribas uzsvērt, ka attiecīgā norma nav vērsta pret pacientiem, pret cilvēkiem, kas grib pateikties ārstam par palīdzību, kas tika sniegta, bet ka šīs normas nolūks ir apturēt koruptīvas darbības, un mūsu likumprojektā nav paredzēts... nav minēts ne ārsts, ne kāda cita persona. Jāņem vērā, ka patlaban likumā ir paredzēts, ka gan amatpersonas, gan pašvaldību darbinieki, gan atsevišķu profesiju pārstāvji var tikt saukti pie atbildības, ja viņi pieņem – nelikumīgi pieņem! – labumus. Tie var būt skolotāji, pasniedzēji, ārsti, pašvaldības tehniskie darbinieki, un ir tikai loģiski, ka, ja ir paredzēta atbildība tiem cilvēkiem, kas pieņem nelikumīgi labumus, tad ir jābūt atbildībai arī tiem, kas tādus labumus piedāvā vai dod. Bet nekādā gadījumā nav domāts kriminalizēt darbības, kas var izpausties, teiksim, tā: pacients pie ārsta atnāca ar ziediem. Vai tad tā vietā, lai viņš tiktu ārstēts, viņš tiks sūtīts uz cietumu? Nekādā gadījumā! Attiecīgie grozījumi nav domāti tādai piemērošanai.
Šodien tika skatīts arī jautājums, kas saistīts ar soda piemērošanu par izdarītiem noziegumiem, un diemžēl tika atbalstīts priekšlikums, kas ir pretrunā ar Latvijas kriminālsodu politiku un kas būtībā apdraud Latvijas kriminālsodu sistēmu. Tas ir populistiski formulēts un tādēļ varbūt šķiet no pirmā skatiena interesants, pareizs, bet būtībā tas ir tiešām pretrunā ar principiem, un tas var radīt nelabvēlīgas sekas Latvijā. Proti, priekšlikuma būtība: turpmāk atsevišķos gadījumos recidīvistiem piemērot mūža ieslodzījumu automātiski. Runa ir par sevišķi smagiem noziegumiem. Bet līdz šim brīdim ir bijis tā: tiesa, izskatot katru konkrēto lietu, vērtē gan atbildību mīkstinošus apstākļus, gan atbildību pastiprinošus apstākļus – visus lietas apstākļus. Priekšlikuma būtība paredz automatizēt attiecīgo darbību, tātad tiesai vairs nebūs jāvērtē būtībā nedz mīkstinošie, nedz pastiprinošie apstākļi, jo tai būs jārīkojas automātiski: ja cilvēks izdarījis jaunu, trešo, slepkavību, tad viņam vienīgais sods – mūža ieslodzījums.
Man gribas uzsvērt, ka mūža ieslodzījums var tikt piemērots jau par pirmo nopietno, smago, sevišķi smago noziegumu, un likumā atrunāt, ka par trešo būs mūža ieslodzījums jāpiespriež automātiski, – nu, tas neatbilst mūsu kriminālsodu sistēmai.
Es tiešām domāju, ka par sodu politiku nopietni jādomā. Mums tiešām ir gadījumi, ka tiesa piemēro nepareizi likumu un tie sodi ir nesamērīgi mīksti. Bet to jautājumu nevar risināt mehāniski!
Taču attiecīgi priekšlikumi otrajā lasījumā ir atbalstīti, un tagad nu skatīsimies, kas būs tālāk. Bet jāņem vērā, ka pastāv risks, ka jau pirmā persona, kurai tiks piemērots attiecīgs sods, ar savu sūdzību brauks uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, jo faktiski, ja personai automātiski tiks piemērots mūža ieslodzījums tādēļ, ka persona agrāk bija sodīta, tas nozīmēs, ka tā atkārtoti sodīta par pirmo vai otro izdarīto pārkāpumu, proti, sodīta divreiz par vienu un to pašu nodarījumu.
Līdz ar to pastāv risks, ka, ja tādi grozījumi tiks pieņemti, tad Latvijas valsts maksās šiem cilvēkiem par netaisnīgu spriedumu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Jānim Ozoliņam. Lūdzu!
J.Ozoliņš (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimā notiek ļoti nopietns darbs ar nākošā gada budžeta likuma apstiprināšanu, un šajā brīdī mēs skatām komisijā faktiski visus ministriju iesniegumus. Reformu partijas pārziņā atrodas piecas ministrijas, un gribētos teikt, ka mēs ar pilnu atbildību uzņemamies nodrošināt, ka šajās ministrijās tēriņi ir sabalansēti un, teiksim tā, rūpīgi izsvērti.
Mūsu viedoklis ir tāds: Latvijai ir jātērē mazāk un jāpelna vairāk. Līdz ar to jāpārskata faktiski visa mūsu izdevumu puse. Nekas jau nav mainījies, mums vēl joprojām ir ļoti, ļoti rūpīgi jāpārskata savu izdevumu bāze.
Ir liels prieks par to, kas ir tieši Reformu partijas panākums: no nākošā gada 1.janvāra samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka faktiski visi strādājošie, kas maksā nodokļus, saņems lielākas algas. Un es negribu nekādā ziņā piekrist mūsu oponentiem, kuri saka, ka mēs neko nedarām, lai situācija valstī uzlabotos.
Šodien Saeimas sēdē faktiski tika skatīti četri mūsu ierosināti grozījumi, kurus es aizstāvēju no tribīnes. Viens no tiem bija manis ierosinātais un koalīcijas partneru atbalstītais grozījums likumā „Par pašvaldībām” – par atklātajiem balsojumiem. Bija izvērtušās debates par to, vai tiek pārkāpta pašvaldību autonomija un vai šie grozījumi atbilst Satversmei. Faktiski šos argumentus Juridiskā biroja pārstāvji atspēkoja: nekādas Satversmes normas pašvaldību autonomijas jautājumos netiek pārkāptas.
Tālāk. Attiecībā uz ekonomiku skatījām jautājumus par nodokļu samazināšanu un piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, pagarinājām no nodokļiem brīvu režīmu līdz 2035.gadam. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums būs jau reāli iespējams ostu, brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās būvēt rūpnīcas, kur iedzīvotājiem būs darbs. Šie nodokļu atvieglojumi paredz to, ka tas ir sava veida valsts atbalsta pasākums, lai uzņēmēji nāktu un viņiem tas būtu izdevīgi.
Tālāk. Tika skatīti grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”, jo bija nepieciešamība palīdzēt „Latvijas pastam” universālā pasta pakalpojuma sakarā. Citiem vārdiem sakot, lai lauku reģionos cilvēki varētu arī turpmāk saņemt pastu, mēs atradām speciālu risinājumu – izveidojām universālā pasta pakalpojuma kompensēšanas fondu, un arī turpmāk visi pastu veiksmīgi saņems.
Ir arī laba ziņa grāmatvežiem. No Reformu partijas puses ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”, lai tādai komercsabiedrību kategorijai kā mazie uzņēmumi, mikrouzņēmumi, kuru bilances kopsumma ir 35 tūkstoši latu un neto apgrozījums 70 tūkstoši latu, būtu saīsinātais gada pārskats jeb saīsinātā bilance. Tas nozīmē, ka uzņēmums varēs izvēlēties, vai gatavot pilno bilanci vai saīsināto. Bet papildu informāciju varēs pievienot kā piezīmes. Šis ir ļoti labs risinājums maziem uzņēmumiem, jo faktiski tiem vairs nevajadzēs lielas izmaksas grāmatvedības uzturēšanai.
Tas īsumā viss no mūsu puses. Un mēs strādājam.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Reformu partijas frakcijas.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!
K.Seržants (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Rezumējot šīsdienas sēdi, varētu teikt, ka valdošā koalīcija kārtējo reizi parādīja, ka trūcīgo un veco cilvēku problēmas viņiem ir pēdējā vietā. Šodien tika noraidīts ZZS priekšlikums par pensiju indeksāciju. Šī pensiju indeksācija bija paredzēta nevis pilna gada budžeta ietvaros, bet tikai budžeta grozījumos. Tas nozīmē, ka pensijas tiktu indeksētas nākamā gada trīs pēdējos mēnešos. Šī indeksācija prasītu no valsts budžeta tikai 3 miljonus latu, un tā uz dažādu citu nesaprotami lielu tēriņu fona ir diezgan smieklīga summa. Piemēram, Ministru kabinets ir nolēmis tērēt pusotru miljonu latu, lai stāstītu par to, cik labi mums būs ar eiro, bet ir piemirsies, ka šiem cilvēkiem, kuriem netiks indeksētas pensijas... visticamāk, viņiem eiro nemaz... nebūs, par ko priecāties. Tā ka šo pusotru miljonu noteikti varēja izmantot racionālāk.
Mēs, protams, neatkāpsimies un arī nākamajās budžeta izskatīšanas reizēs šo savu priekšlikumu iesniegsim.
Komisijai izskatīšanai tika šodien nodots likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Pēc ilgām un smagām sarunām koalīcijai tomēr nācās ņemt vērā ZZS priekšlikumus. Tā sauktajā pārejas posmā līdz 2015.gadam, lai sarīkotu referendumu vai tautas nobalsošanu, būs nepieciešami 30 tūkstoši parakstu – pretēji tam, ka 150 tūkstošus parakstu jau pirmajā kārtā gribēja panākt partija VIENOTĪBA. Mēs saprotam, ka, ja šis slieksnis tiks pacelts tādā līmenī – 150 tūkstoši parakstu – laikā, kad nav nodrošināta ne parakstu vākšana internetā, ne arī bezmaksas parakstu vākšana dažādās valsts iestādēs, tad faktiski ar to referendumi Latvijā vispār beigsies.
Mēs piekritām steidzamai šī likuma pieņemšanai tādēļ, lai tiktu kontrolētas referendumu rīkošanas un reklāmas rīkošanas finanses, un mūsu ierosinājums bija šo likuma daļu atdalīt, lai tā būtu atsevišķi, un tad par to varētu nobalsot visi, bez izņēmuma. Diemžēl VIENOTĪBAS spītības dēļ tas viss tiek virzīts vienā paketē, un, tā kā mēs tomēr neatbalstām šo milzīgo – 150 tūkstoši cilvēku! – slieksni, tad nu mēs bijām spiesti balsot „pret”. Mūs visu laiku biedē ar to, ka šie referendumi pārsvarā jau nu ir sanākuši tādi, kas grauj Latviju un sazin ko, bet aizmirst pateikt, ka šie grozījumi attieksies arī uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri varbūt gribēs sarīkot referendumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu vai par Latvijas piedalīšanos Visaginas atomstacijas projektā, vai par to pašu eiro ieviešanu. Diemžēl šī iespēja izteikt savu viedokli būs liegta.
Un, tas, par ko noslēgumā es gribu runāt, ir grozījumi Krimināllikumā, kas šodien tika pieņemti, vadoties tieši pēc maniem priekšlikumiem, par kuriem arī šeit runāja Judina kungs kā par bezmaz vai Latvijas tiesību sistēmu graujošiem. Es gribu pateikt to, ka tie ir orientēti tikai un vienīgi uz to, ka, ja tiesas priekšā nonāk cilvēks, kas ir jau divas reizes sēdējis cietumā par sevišķi smagiem noziegumiem (tas ir, par slepkavībām atbildību pastiprinošos apstākļos, par nepilngadīgo vardarbīgu izvarošanu ar smagām sekām un par izvarošanu ar smagām sekām), tad šāds cilvēks trešajā reizē vairs nevarētu tikt sodīts ar brīvības atņemšanu, bet viņam automātiski būtu piespriežams mūža ieslodzījums. Diemžēl es nevaru piekrist, ka tas grauj visu mūsu tiesību sistēmu. Tas vienkārši izslēdz dažu reizi tiesnešu kļūdas. Jo nav jau tā, ka šādu gadījumu būtu ļoti daudz un visi cietumi būtu pārpildīti ar mūža ieslodzītajiem. Šādu gadījumu nebūs daudz – varbūt viens gadā, varbūt trīs šādi gadījumi gadā. Diemžēl ir šādi cilvēki, kuru acīs cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības un kuri izdara kārtējos noziegumus!
Te varu atgādināt gan trīspadsmitgadīgās meitenes slepkavību Inčukalnā, gan trīs sieviešu slepkavību Ceraukstē, kuru pastrādāja tieši šādi noziedznieki. Mēs redzam, ka, viņiem izdarot noziegumus, sekas ir ļoti smagas un parasti tad nogalinātu cilvēku ir vesela rinda. Mani grozījumi ir domāti, lai šādus gadījumus novērstu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Kārlim Seržantam.
Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!