Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2012.gada 15.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 15.marta sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 15.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Smiltēns, Loskutovs, Čaklais, Latkovskis un Ābiķis lūdz izdarīt izmaiņas 15.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” pirmajā lasījumā un pārcelt to uz Saeimas 19.aprīļa sēdi.

Par šo pašu tēmu ir saņemts arī piecu citu deputātu – Cilinska, Dzintara, Rasnača, Dombravas un Naudiņa – iesniegums ar lūgumu izslēgt to no šīsdienas sēdes darba kārtības, bet iekļaut šo likumprojektu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Tā kā par vienu tēmu ir saņemti divi dažādi iesniegumi, no kuriem viens aicina iekļaut 19.aprīļa sēdes darba kārtībā, bet otrs lūdz iekļaut nākamajā sēdē, tad jautājums ir izšķirams, balsojot priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā.

Pirmais ir iesniegts deputātu Smiltēna, Latkovska, Čaklā un citu deputātu priekšlikums par iekļaušanu 19.aprīļa sēdē... Jā, jā, ir jāklausās, kas notiek sēdē, Zaķa kungs!... Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izslēgtu no 15.marta sēdes darba kārtības likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” un iekļautu to 19.aprīļa sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta un likumprojekts tiks iekļauts 19.aprīļa sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 15.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam, kurš runās „pret”.

A.Klementjevs (SC).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es ceru, ka visi izlasīja anotāciju un redzēja, cik briesmīga šodiena ir tiem cilvēkiem, kuri reāli gaida šo priekšlikumu un likuma stāšanos spēkā no nākošā gada... cik viņiem šodien ir briesmīga sajūta, gaidot jūsu lēmumu.

Es ceru, ka jūs izlasījāt arī to, ka šis priekšlikums izmaksās tikai 100 tūkstošus latu. Vienam otram mašīna ir dārgāka nekā šā priekšlikuma izmaksas, bet mēs atliekam šo normu uz diviem gadiem.

Ja jūs izlasījāt šo priekšlikumu, tad jūs redzat, ka mēs runājam par tiem bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības. Jā, mēs iepriekšējā Saeimā Sociālo un darba lietu komisijā ļoti grūti pieņēmām lēmumu - atlikām šīs normas stāšanos spēkā uz diviem gadiem. Pirmo reizi šis priekšlikums parādījās 2010.gadā, bet bija krīze, bija konsolidācija, un kā parasti valdība konsolidēja uz bērnu rēķina. Tika atņemts finansējums un tika dots solījums, ka 2013.gadā no 1.janvāra bērni varēs izmantot šo iespēju, lai izietu no šīs briesmīgās krīzes.

Iznāk tā, ka bērni cieš vardarbībā divreiz: pirmo reizi, kad viņus pazemo vecāki vai skolasbiedri, un otro reizi, kad deputāti visu laiku atliek šo normu stāšanos spēkā.

Es neuzskatu, ka 100 tūkstoši latu šodien ir tik ļoti liktenīgi valstij, lai mēs atliktu vēl uz diviem gadiem šo pasākumu. Padomājiet, šie bērni, kuriem mēs solījām jau 2010.gadā... Mēs visu laiku solīsim viņiem tikai to: „Gaidiet! Gaidiet, un mēs jūs rehabilitēsim un palīdzēsim iziet no krīzes!”

Sakarā ar to es uzskatu, ka šodien mēs nevaram dot tādu iespēju cilvēkiem, kuri domā tikai par finansēm... dot iespēju atlikt šo normu. Šajā anotācijā ir tikai viens vārds par to, kāpēc mēs varam... mums vajag to darīt... finansiālu iemeslu dēļ. Es uzskatu, ka mūsu nākotne maksā daudz dārgāk un mēs nevaram atļauties šodien eksperimentēt un neatrast iespēju atrast 100 tūkstošus, lai šo programmu turpinātu. Mēs nevaram vairs solīt un mānīt sabiedrību, ka pēc diviem gadiem mēs ieslēgsim šo programmu un bērni izies rehabilitāciju. Mēs nevaram vairs atļauties dot tiem cilvēkiem, kuri izmanto bērnus, vardarbīgi, necienīgi izturas pret šiem mazajiem... mazajiem cilvēciņiem... Viņi turpinās šo vardarbību, bet mēs tā arī nepalīdzēsim šiem bērniem iziet no šīs krīzes.

Te ļoti smalki sarakstīts, kādiem pasākumiem šī nauda tiks tērēta, un paskatieties, kādas summas te ir - 30 tūkstoši, 45 tūkstoši... kopā - 108 tūkstoši! Es uzskatu, ka šodien mums vajag noraidīt šo priekšlikumu un atrast šo naudu. Mēs varam to atrast arī, pieņemsim, uz vienas otras ministrijas konsolidācijas rēķina. Mēs varam to atrast, pieņemsim, tādējādi, ka vienai otrai ministrijai aizliegtu braukt komandējumos, tāpēc ka šī nauda - tas ir, pieņemsim, vienas vidējas ministrijas komandējumu budžets.

Ziniet, kad Sociālo un darba lietu komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, mēs ļoti cītīgi skatījāmies uz to finansējuma plūsmu un to programmu, ko mēs varam atļauties, un, ticiet man, kad mēs atlikām šo normu un šo programmu no 2013.gada 1.janvāra pārcēlām... Mēs ļoti rūpīgi paskatījāmies, kas notiek arī Labklājības ministrijas budžetā. Un, ticiet man, mēs varam to atļauties! Pameklēsim un atradīsim! Mazāk mašīnu iepirksim varbūt ierēdņiem un iedarbināsim šo programmu daudz ātrāk!

Ziniet, jums šodien vakarā vakariņu laikā mājās pajautās: „Ko jūs labu izdarījāt šodien, deputāta kungs?” Un jūs pateiksiet: „A neko! Atņēmām bērniņiem naudiņu, kura bija paredzēta rehabilitācijai tiem, kuri cieta vardarbībā.” Mājinieki pateiks: „Baigais malacis! A ko vēl tu labu izdarīji?” - „A vairāk neko. Nu, bišķiņ uzlabojām Izglītības likumu, palabojām Nodokļu likumu. Nu vispār nekā interesanta! Bet galvenais, ka mēs šodien pieņēmām svarīgu lēmumu - taupīt finanses valstī, atņēmām tiem bērniem, kuri cieta vardarbībā, 100 tūkstošus latu.” - „Ā, kāds malacis!”

Tad nu neizdarīsim šo kļūdu! Atnāksim mājās un pastāstīsim par to, ko mēs izdarījām labu, - ka mēs saglabājām to programmu un ka rehabilitācija no 1.janvāra būs!

Paldies par uzmanību. (No zāles: „Pārdod savu „Leksusu”!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mums gluži nesen, pagājušajā Saeimas sēdē, bija viens likumprojekts, kas saistīts ar iepriekšējo valdību kļūdu labošanu.

Šeit ir analoga situācija. Mēs esam apsolījuši... nu, ne mēs, bet iepriekšējie... mūsu priekšgājēji un arī daļa no jums ir apsolījuši iedzīvotājiem izdarīt to, ko īstenībā nevar atļauties. Un es piekrītu tam, ka šīs kļūdas ir jālabo, un izlabot mēs tās varam tikai tā - izdarot to, ko esam solījuši. Tad mēs iegūsim cieņu un celsim Saeimas, teiksim tā, profesionalitāti mūsu vēlētāju un iedzīvotāju acīs.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu skatīt un nodot Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai un noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par līdzatbildīgo komisiju. Mēs to nevarēsim... Barčas kundze, lūdzu mazlietiņ uzmanību!... Mēs to nevarēsim nekādā veidā apstiprināt pirms daudzgadu budžeta. Tāpēc man ir lūgums Sociālo un darba lietu komisijai to skatīt kontekstā ar daudzgadu budžeta iespējām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir divi priekšlikumi, no kuriem viens paredz noteikt vēl arī līdzatbildīgo komisiju. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts vispār tiktu nodots komisijām un ka līdzatbildīgā būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Deputātiem nav iebildumu. Tad mums ir jābalso par to, lai Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” tiktu nodots divām komisijām, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kuduma, Zaķa, Zatlera, Olšteina un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Situācija ir tāda, ka Latvija līdz 2011.gada beigām bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā politiskās partijas nesaņēma valsts finansējumu. Piemēram, Igaunija valsts finansējumu politiskajām partijām ievērojami palielināja 2004.gadā, un šobrīd šis finansējums sasniedz apmēram 5 miljonus eiro gadā. Un tas ir nozīmējis, ka Igaunijas politiskajās partijās ievērojami ir pieaudzis biedru skaits: šobrīd Igaunijā ir politiskās partijas, kurās ir no 7 līdz 10 tūkstošiem biedru. Tas ir ļoti, ļoti augsts rādītājs, salīdzinot ar to situāciju, kādā esam mēs Latvijā.

Tas, ka politiskajām partijām nav bijis valsts finansējuma, ir nozīmējis, ka politiskajām partijām ir bijis grūti attīstīties organizatoriski, tām nav bijis pietiekami resursu, lai strādātu ar saviem biedriem un formulētu savu programmatisko piedāvājumu. Vienlaicīgi ir bijis grūti šo programmatisko piedāvājumu uzturēt un ļaut arī cilvēkiem izsekot, kas ir panākts un kas - nav.

Latvijā politiskās partijas ir bijušas kā tādi meteorīti, kas ir ļoti skaisti, spoži uzliesmojuši un pēc tam tikpat ātri pazuduši no politiskās aprites. Diemžēl šobrīd mēs esam situācijā, ka pie mums līdzdalība politiskajās partijās ir viszemākā Eiropas Savienībā - mums politiskajās partijās līdzdarbojas mazāk par 1 procentu iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji neiesaistās politikas formulēšanā un bieži vien nezina par ļoti sarežģītajām izvēlēm, kas mūsu valstij ir, lai formulētu un pieņemtu lēmumu par labu kādai politikai. Tādēļ šie grozījumi ir ļoti būtiski, jo tie tālāk veicina politisko partiju apvienošanās procesu, politisko partiju konsolidācijas un paplašināšanās procesu.

Diemžēl pārāk bieži mēs esam dzīvojuši pēc principa: „Vai nu pa manam, vai katrs pa savam!”, tāpēc politiskās partijas ir šķēlušās un pirms katrām vēlēšanām ir uzradušies jauni politiskie spēki. Šie grozījumi ir vērsti uz to, lai politiskās partijas motivētu apvienoties, un tādā veidā tās arī saņemtu ievērojamāku daļu no šobrīd noteiktā valsts finansējuma.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt šos grozījumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi!

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanu un tiesneša atbrīvošanas kārtību, sasniedzot maksimālo vecumu.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu zemākā līmeņa tiesnesim ir noteikts atšķirīgs tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums - tas ir 65 gadi. Savukārt Augstākās tiesas tiesnesim - 70 gadi. Un tas, neskatoties uz to, ka dažādo instanču tiesu tiesnešiem var būt vienāda kvalifikācija un līdzvērtīgas darbspējas! Taču uzskatīt, ka tiesnešu darbspējas atšķiras atkarībā no tā tiesu līmeņa, kurā tiesnesis strādā, nav nekāda pamata. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir noteikts vienots tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums neatkarīgi no tiesas, kurā tiek veikti tiesneša pienākumi.

Izstrādātais likumprojekts paredz visiem tiesnešiem noteikt vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, un tas ir 70 gadi. Turklāt turpmāk netiek paredzēti izņēmuma gadījumi no vispārējā regulējuma, un tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas vairs nebūs paredzēta iespēja pagarināt amata pildīšanas maksimālo termiņu un turpināt skatīt iesāktās lietas.

Šis jautājums tika skatīts Tieslietu padomes 2012.gada 13.februāra sēdē, kurā padome pauda atbalstu vienota tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma noteikšanai.

Otrs jautājums, kuru skar likumprojekts, ir tiesneša, kas sasniedzis maksimālo vecumu, atbrīvošanas kārtība. Spēkā esošais likums paredz, ka tiesnešus šinī gadījumā no amata atbrīvo Saeima. Likumprojekts paredz, ka maksimālā vecuma sasniegšana turpmāk būs priekšnoteikums automātiskai tiesneša pilnvaru izbeigšanai. Līdz ar to turpmāk iztiksim bez minētā jautājuma formālas virzīšanas izskatīšanai un izlemšanai Saeimā.

Tieslietu padome ar savu 13.februāra lēmumu atbalstīja arī šos grozījumus.

Cerams, ka tiesu vara, būdama viens no mūsu valsts atzariem, kas uzrauga arī demokrātijas principu ievērošanu, iegūstot šādu tautas uzticēšanās kredītu - spriest tiesu, skatoties no dzīvesgudrības pakalniem un augstumiem -, nodrošinās, ka mūsu pēcnācējiem nekādi nenāksies atzīt vainīgos par reabilitācijai pakļaujamiem.

Es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas pirmajā lasījumā un nodot to komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Atkritumu apsaimniekošanas likums ir diezgan sarežģīts, un tas ir veidojies no tādas ilgākas pieredzes, un tātad problēmas rada dažādas lietas, kas varbūt ir veidojušās agrākajos laikos. Un īpaši tas ir saistīts ar līgumiem starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem. Dažviet tie ir veidoti iepirkumu kārtībā, citviet ir palikuši vēl seni līgumi, un daži no tiem ir arī beztermiņa. Un visas šīs lietas ir radījušas ļoti lielas diskusijas starp uzņēmēju organizācijām, pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību; arī ministriju viedokļi ir bijuši dažādi.

Likumprojekts, kas ir virzīts Ministru kabinetā, tāpēc ir iestrēdzis, un līdz ar to rodas problēma ar vairākiem, arī ar Eiropas Savienības tiesvedību saistītiem, jautājumiem un vēl dažām citām - mazākām - problēmām. Līdz ar to piedāvātais likumprojekts ietver tikai tās normas, kas aprites gaitā starp ministrijām un arī uzņēmēju organizācijām, un Latvijas Pašvaldību savienību nav radījušas nekādus iebildumus un kam visi ir piekrituši. Tātad pamatā lielākā daļa šeit ietver tādus jautājumus, kas ir saistīti ar pārkāpumu procedūru attiecībā uz direktīvu par baterijām un akumulatoriem un skar elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu. Īstenībā šī pārkāpuma procedūra vairāk ir saistīta ar precīzu direktīvas normu pārņemšanu. Pēc būtības tajā sistēmā ļoti maz kas mainīsies, veicot šīs lietas, bet vienlaikus, noteiktā laikā neveicot šīs izmaiņas, Latvija riskē zaudēt tiesvedības procedūrā, un tas radītu izmaiņas.

Papildus tam ir iekļauta vēl virkne normu - piemēram, pagarināt termiņu atkritumu reģionu izveidei, kas ir saistīti ar plānošanas reģionu izveidi, un vēl dažas citas lietas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par dažām no šīm lietām deputātiem izvērsās diskusija, un, protams, ja otrā lasījuma gaitā tiktu konstatēts, ka kāda no šīm problēmām prasa lielāku un nopietnāku diskusiju, tad acīmredzot otrajā lasījumā to varētu izslēgt un atlikt uz nākamajiem grozījumiem. Par to Tautsaimniecības komisija jau vienojās, ka tiks uzsākta diskusija ar visām ieinteresētajām pusēm.

Ņemot vērā iepriekš minēto, es aicinu deputātus nodot šo likumprojektu komisijai un arī tālākajā gaitā atbalstīt tā steidzamību un strauju virzību, lai varētu sakārtot šos „ātros” jautājumus. Un vienlaikus mēs varētu ķerties pie nopietnākas diskusijas par sasāpējušiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas jautājumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājumu piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 8.martā, kas ir izdarīts un par ko jūs tiekat informēti.

Tāpat neapmaksāts atvaļinājums pēc viņa lūguma 8.martā tika piešķirts arī deputātam Kārlim Seržantam, par ko jūs tiekat informēti.

Tādu pašu lūgumu par neapmaksātu atvaļinājumu 8.martā bija izteicis deputāts Jānis Ozoliņš, arī viņam atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 8.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 8.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas 2012.gada 13.marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” pēc paša vēlēšanās.

Komisijas locekļu lielākā daļa atbalstījusi minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2012.gada 19.martu atbrīvot Andreju Mihaļčenko no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs sākam izskatīt nākamo šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana” -, ir saņemti vēl trīs iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Juridiskā komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” Saeimas šīsdienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt šīsdienas sēdē (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā) tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt desmit Saeimas deputāti - Zatlers, Bilsēns, Viļums, Dzintars, Smiltēns un citi - lūdz šīsdienas, 15.marta, sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekta mērķis ir ieviest tiesību normas, lai izpildītu Eiropas Savienības direktīvas prasības.

Likumprojekts paredz, pirmkārt, papildināt Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu uzskaitījumu un, otrkārt, iekļaut normas, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci sadarbībā ar Eiropas Savienības un citu valstu ieņēmumu dienestiem.

Komisijā esam saņēmuši priekšlikumus un visus esam apstiprinājuši, bet nu mums izskatīšana jāturpina, skatot katru priekšlikumu atsevišķi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Un 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz likuma spēkā stāšanos 2012.gada 1.aprīlī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šī likumprojekta mērķis ir iekļaut likumā tiesību normas, lai sekmētu direktīvas 2010/24/ES prasību izpildi.

Likums paredz, ka kredītiestādei jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam kredītiestādes rīcībā esošās - arī neizpaužamās! - ziņas par personas kontu esamību un par kontu atlikumiem, ja tās tiek pieprasītas, lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, kas saņemts no Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes.

Mēs esam saņēmuši trīs priekšlikumus un esam tos visus atbalstījuši.

1. - Juridiskā biroja precizētais priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Un 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā ar 2012.gada 1.aprīli. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu apstiprināt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šī likumprojekta mērķis ir iekļaut likumā tiesību normas, lai izpildītu direktīvas prasības. Likumprojekts, pirmkārt, precizē Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu prasījuma jēdzienu, lai mēs saprastu, kas ar to ir domāts; otrkārt, noregulē jautājumu par noilguma termiņiem nodokļu prasījuma gadījumos; treškārt, paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu - „Savstarpējā palīdzība nodokļu prasījumu piedziņā Eiropas Savienībā”.

Tā. Esam saņēmuši daudzus priekšlikumus. Daļa no tiem nav atbalstīta. Es arī par neatbalstītajiem pateikšu, ko mēs tur esam izdarījuši tālāk.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karīnas Kornas priekšlikums. Nav atbalstīts. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā tika pārnests uz nākošo likumprojektu, kurš jau ir atvērts un kam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. - Juridiskā biroja precizējums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par palīdzības pieprasījumu saistībā ar piedziņu Eiropas Savienības dalībvalstij. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums par informācijas apmaiņu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu prasību piedziņā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz strīdu prasību pārsūdzību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums par 56.panta „Palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpildes izmaksas” nosaukumu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 29. - redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ozoliņš. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums par ierobežojumiem savstarpējās palīdzības sniegšanā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir panta nosaukuma precizējums: „Palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas kārtība”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu: „Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.” Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mūsu apstiprināšanai izvirzīti 26 priekšlikumi par likuma grozījumiem, kas paredz sakārtot Izglītības iestāžu reģistra jautājumu un, kā noskaidrojās Izglītības likuma apspriešanas gaitā, precizēt arī jautājumus, kas ir saistīti ar Izglītības likuma 9.panta precizējumiem. Respektīvi, ir runa par pretrunu novēršanu pantos, kas regulē izglītības ieguves valodu.

1.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, un neatbalstīja tāpēc, ka nepieciešams zināms darbs pie sistēmas sakārtošanas, pie visu izglītības jomas normatīvo aktu pārskatīšanas. Tātad varu uzsvērt, ka komisija atbalstīja ideju, bet pagaidām uzskatīja par nevēlamu konkrētā priekšlikuma atbalstīšanu, kamēr nav sakārtoti visi normatīvie akti, kas skar karjeras izglītības jautājumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (ZRP).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko sēdes norisei!

Savā runā es informēšu par priekšlikumu iesniegšanu un par priekšlikumu aktualitāti, kā arī par problēmām un risinājumiem, lai sakārtotu karjeras izglītības jautājumus.

Šie ir pirmie priekšlikumi, kurus iesniedzu Saeimā, un tie tapuši sadarbībā ar kolēģi, partijas biedri Initu Bišofu, kā arī sadarbībā ar kolēģi no Izglītības un zinātnes ministrijas - kolēģi, kura vairāku gadu garumā atbild par karjeras izglītības jautājumiem. Iesniegto priekšlikumu būtība lielākoties ir attiecināma uz karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, to skaitā uz karjeras izglītības jautājumu iekļaušanu Izglītības likumā. Un, akcentējot to nozīmi mūžizglītības kontekstā un to, ka karjeras izglītība ietekmē gan izglītības, gan darba gaitas, šeit es vēlētos uzsvērt īpaši to, ka tas ietekmē sevišķi jauniešu izglītības un darba gaitas. Un to ietekmē arī tāds faktors kā karjeras vadības prasmes, kas netiek pietiekami apgūtas izglītības iestādēs. Un šeit mēs visi ļoti labi zinām statistikas datus jeb rādītājus un to problēmu loku, kas ir saistītas ar jauniešu nodarbinātības problemātiku.

Tātad - kāpēc iesniedzām šos priekšlikumus? Tāpēc, ka karjeras attīstības atbalsta pakalpojumi ietekmē visu sabiedrību kopumā. Un tas ir... tā arī var teikt, sabiedrisko pakalpojumu veids. Pēc būtības šiem pakalpojumiem ir jānodrošina palīdzība gan tiem, kas vēl nav darba tirgū iekļāvušies, gan arī tiem, kuri ir uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā un kuri ir darba meklētāji. Un būtībā arī tiem, kuri jau ir nodarbināti, lai viņi varētu paaugstināt savu kvalifikāciju un lai varētu konkurēt... lai būtu konkurētspējīgāki darba tirgū.

Un šajā gadījumā būtībā gan no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, gan arī no Labklājības ministrijas puses ir jānāk palīgā iedzīvotājiem, jo šī politiskā atbildība pēc būtības ir sadalīta starp šīm divām ministrijām, kā tas ir noteikts arī 2006.gada Ministru kabineta rīkojumā „Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanu”.

Un šeit es vēlētos uzsvērt to, ka līdz 2007.gada 31.decembrim bija jāsakārto normatīvie dokumenti, tajā skaitā arī Izglītības likums, kurā bija jādefinē terminoloģija. Arī attiecībā uz karjeras attīstības atbalsta jautājumiem, uz karjeras izglītības jautājumiem, taču šis darbs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir izdarīts nepilnīgi.

Pašreiz situācija ir tāda, ka gan Izglītības likumā, gan arī Profesionālās izglītības likumā parādās tāds jēdziens kā „profesionālā orientācija”. Izglītības likumā parādās arī tāds jēdziens kā „karjeras izglītība”, taču viens no... tātad jēdziens „profesionālā orientācija” ir definēts jēdziens, bet „karjeras izglītība” nav definēts. Un šeit es gribētu uzsvērt arī to, ka 2008.gadā Eiropas Savienības Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu Ministru padomē tika pieņemta rezolūcija par sekmīgāku karjeras atbalsta iekļaušanu mūžizglītības stratēģijā. Tajā ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, bija paudusi apņemšanos īstenot rezolūcijā iekļautās prioritātes, bet diemžēl šie jautājumi nav vēl sakārtoti.

Un te nu ir jāsaka tā: būtībā pašlaik ir jāizdara nepadarītais darbs, un te es gribētu uzsvērt arī to, ka diemžēl vairāku gadu garumā karjeras izglītības jautājumi tika atstāti novārtā gan no Saeimas deputātu puses, gan arī no ministrijas puses.

Un kāds tad būtu risinājums? Tātad es uzskatu, ka šie jautājumi ir aktualizēti, un tas ir būtisks pavērsiens. Kā jau arī komisijas vadītāja teica, ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas līdz gada beigām izstrādās koncepciju par karjeras izglītības jautājumiem. Tā būs starpministriju darba grupa, kurā būs iesaistīti arī sociālie partneri.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka darbs pie šiem jautājumiem turpināsies un noteikti tiks iesniegti priekšlikumi, kas tiks apspriesti plašākā lokā, piesaistot ekspertus un speciālistus, es atsaucu savus izvirzītos priekšlikumus Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.8, Nr.12, Nr.14, Nr.21 un Nr.25.

Es aicinu visus ieinteresētos turpināt darbu pie karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanas, pie karjeras izglītības jautājumiem, un paldies komisijas kolēģiem par padomiem, par izteiktajiem viedokļiem. Un paldies arī jums visiem par uzmanību!

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums ir atsaukts, bet mēs varam turpināt par to debatēt.

Ja Bišofas kundze vēlas debatēt, tad vārds Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie kolēģi! Katru ceturtdienu pēc sēdes es kāpju šajā tribīnē, un jūs jau noteikti no galvas zināt, ko es teikšu. Un šajā reizē es, skatoties uz to, ko noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gribētu sasaistīt to kopā ar to, ko mēs darām Sociālo un darba lietu komisijā.

Un, ja mēs rūpīgi paskatāmies 1.priekšlikumā, kur bija iekļauta definīcija, kas ir karjeras izglītība, tad tur ir teikts, ka tas ir pasākumu kopums, lai mācītu un palīdzētu izglītojamiem apgūt un attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā un karjeras vadīšanā un sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un attīstīšanu visa mūža garumā. Un tad mēs Sociālo un darba lietu komisijā redzam šīs sekas, ka īstenībā mūžizglītības programmas mums īsti nav un cilvēks, zaudējot darbu, ir pilnīgā neizpratnē par to, ka ar vienu kaut kad jaunībā iegūto izglītību īsti līdz vecumdienām tomēr nepietiek.

Bezdarbnieku skaits mums ir ap 130 tūkstošiem, taču, ja paskatāmies likumprojektā labi tālāk, tad redzam, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nav vajadzīga un tā noraida sekojošu lietu - to, ka Latvijas iedzīvotājs kļūtu par sevi atbildīga personība un spētu organizēt un vadīt savu dzīvi mācību, darba un citās jomās.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir pietiekami, ka Latvijas iedzīvotājs spēj piedalīties sabiedrības un valsts dzīvē, un sociālajā jomā mēs to pilnībā izjūtam. Pēc Labklājības ministrijas datiem, 2011.gadā valsts un pašvaldības no saviem budžetiem ir izmaksājušas ap 117 miljoniem latu pabalstos, un, ja mēs tā labi parēķinām, tad, ņemot vērā, ka mūsu valstī ir ap 2 miljoniem iedzīvotāju, pagājušajā gadā katrs no mums ir saņēmis 50 latus. Es teiktu, ka mēs esam ļoti bagāta valsts! Un sociālie darbinieki informē, ka nu jau nāk trešā paaudze, kura ir ļoti labi iekļāvusies valsts un sabiedrības dzīvē, kā tas ir teikts Izglītības likumā... Viņi zina, ka viņiem pienākas kārtējais pabalsts, un ļoti labi atrod sociālo dienestu, lai to saņemtu.

Un, ja skatām definīciju „karjeras konsultēšana” (arī tas mums nav nepieciešams!), tad redzam, ka tur ir teikts, ka karjeras konsultēšana ietver „palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanu, darba izmēģinājumus, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguvi”. Vēlos informēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, ka mūsu valstī ir ap 13 tūkstošiem jauniešu, kas ir bezdarbnieki. Es varu tikai aicināt, lai, kamēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pārdomās šos karjeras jautājumus, Labklājības ministrija atjaunotu programmu, ko īstenoja Nodarbinātības valsts aģentūra, - „Jauniešu darba prakse” -, kas deva nozīmīgu iespēju jauniešiem neaizbraukt no Latvijas un tajā pašā laikā arī iegūt pirmo izglītību un tātad karjeras izglītību un profesiju.

Un papildus vēlos informēt, ka no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu naudas tika īstenots projekts par karjeras izglītību un piecas Latvijas augstskolas apmācīja karjeras konsultantus. Tas nozīmē, ka mēs esam jau izlietojuši struktūrfondu naudu un rezultātā Izglītības likumā mums šīs lietas nav sakārtotas. Tādēļ aicinu visus kopīgi pārdomāt šīs lietas un nevis nelietderīgi izlietot līdzekļus, bet strādāt pie jautājuma par karjeras izglītību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Tāpat otrais un trešais.

Nākamais. Tātad mēs turpinām ar 4.priekšlikumu.

I.Druviete. Pirms pievēršamies 4.priekšlikumam, es gribētu teikt īsu komentāru par iepriekšējiem.

Kā jau apliecināja Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāte un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga, komisija priekšlikumus ir atbalstījusi konceptuāli, bet... Piekrītu Vanagas kundzei, ka ir nepieciešams sagatavošanās darbs, un pašreiz pie tā arī aktīvi strādājam. Un 20.martā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Sarkanajā zālē tiksies ar UNESCO vadošo ekspertu mūžizglītības jautājumos, un tad spriedīsim arī par šiem jautājumiem.

1.priekšlikumu - termina definīciju - mēs neatbalstījām tāpēc, ka netikām snieguši konceptuālu atbalstu pārējiem - nu jau atsauktajiem - priekšlikumiem. Un saskaņā ar mūsu praksi mēs ievietojam nodaļā „Likumā lietotie termini” tikai tos terminus, kuri vēlāk atspoguļojas likuma tekstā.

Bet tagad par 4.priekšlikumu. Tas ir deputāta Pimenova priekšlikums: „Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet, ja ir pietiekošs pieprasījums, kura kritērijus nosaka Ministru kabinets, tad arī citās valodās.” Pēc ilgstošas diskusijas ar ekspertiem komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas, kungi! Tātad ir mans priekšlikums par mācību valodu skolā. Atkal!

Kas tad notiek tagad?

Valsts nodrošina apmācību latviešu valodā un citās valodās piedāvā kā iespēju valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Būs vai nebūs šīs programmas - tas ir atkarīgs tieši no pašvaldībām. Ja dome nolems, ka mazākumtautību izglītības programma būs, tiks īstenota, tad citā valodā mācīs, ja nolems, ka programma netiks īstenota, tad nemācīs.

Piemērs. Tukuma dome 2009.gadā nolēma neatvērt 1.klasi Tukuma 3. divplūsmu vidusskolā, kaut klase bija nokomplektēta un mazākumtautību izglītības programma licencēta. Neatvēra vienīgajā Tukuma skolā, kur mācīja krievu valodā! Kāpēc neatvēra? Tukuma domes deputātiem paziņoja, ka nākotnē Tukumā pie mazākumtautībām piederošo personu skaits samazināšoties un bērniem tik un tā nāksies mācīties latviešu valodā. Tāpēc tad lai sāk jau tagad.

Sakiet, lūdzu: ja „aizklapē” ciet klasi vienīgajā mazākumtautību skolā, vai cittautiešiem būs motivācija palikt Tukumā? Skola atteica vecākiem, pamatojoties uz domes lēmumu. Vecāki skolas lēmumu pārsūdzēja, bet administratīvā tiesa atstāja skolas lēmumu spēkā, jo likums nenosaka garantijas izglītībai mazākumtautību valodā. Rezultātā daži taisījās apmeklēt krievu skolu Kauguros, daži vecāki atdeva bērnu latviešu klasē, daži meklēja dzīvesvietu Rīgā. Es nezinu, kā tur viss stabilizējās.

Šis piemērs pierāda, ka garantijas dod tikai likums. Ir skaidrs, ka valsts un pašvaldības nevar atļauties finansēt mācības jebkādā valodā. Viss ir mēra jautājums! Pieprasījumam ir jābūt pietiekošam, un pietiekamības līmeni nosaka valodas nesēju skaits un valsts budžeta apjoms, kurš ir proporcionāls nodokļu maksātāju skaitam, tātad arī šim valodas nesēju skaitam. Pietiekamības kritēriji ir jānosaka valdībai.

Tāpēc es arī rosinu mainīt likuma 9.panta pirmās daļas redakciju un izteikt šo pantu šādā redakcijā: „Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet, ja ir pietiekošs pieprasījums, kura kritērijus nosaka valdība, tad arī citās valodās.”

Es iesniedzu savu priekšlikumu decembra beigās - tātad pirms referenduma. Pēc referenduma tas pamatojums izskatās īpaši reljefi.

Kāpēc vēlētāji balsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai? Tāpēc, ka valodu lietošanas kārtība valstī ir ierasēta likumdošanā ar vārdiem „valsts valodā”. Mēģinājumu, negrozot latviešu valodas lietošanas kārtību, nodrošināt arī krievu valodas lietošanu jomās, kas skar krievu valodas nesējus ikdienā, bija desmitiem atjaunotās neatkarības laikā. Gandrīz visi šie nevalstisko organizāciju un politisko partiju mēģinājumi uzturēt dialogu pie pārrunu galda bija neveiksmīgi. Tātad pati valsts pārliecināja pilsoņus, ka vienīgais līdzeklis situācijas maiņai ir attiecināt valsts valodas kapacitāti arī uz krievu valodu. Un tāpēc, kad tāda iespēja parādījās, šaubu vairs nebija.

Mācību valodas noteikšana skolās ir valsts politikas un mazākumtautību sabiedrības interešu sadursmes spilgts piemērs. Un mums ir jāizvēlas: kas ir gudrāk - pretoties protestam un pieprasījumam vai noņemt protesta motivāciju, lai apmierinātu cilvēku vēlmi saglabāt savu savdabīgumu un līdz ar to nostiprināt viņu uzticību valstij?

Es gribētu atgādināt, ka skola nav tikai iestāde - tā ir arī ģimenes dzīves turpinājums. Ģimene deleģē skolai darīt to, ko pati nevar nodrošināt, tāpēc gaida, ka valsts turpinās un pilnveidos apmācību un kultūras audzināšanu, kura notiek mājās, un mācīs ģimenes valodā. Tāpēc, lai nodrošinātu iespēju mācīties un to pārvērstu par garantiju mācīties ģimenes valodā arī mazākumtautībām, pieprasījums pēc tā varētu būt pierādīts atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kurus arī noteiks valdība.

Es lūdzu šo savu priekšlikumu atbalstīt un iekļaut Izglītības likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

4.priekšlikums un arī turpmākie priekšlikumi ir veltīti samērā sarežģītam izglītības politikas atzaram, tā ir izglītības ieguves valoda. Tādēļ tas, ko es teikšu, būs attiecināms ne tikai uz 4.priekšlikumu, bet arī uz visiem turpmāk izskatāmajiem priekšlikumiem kopumā.

Runājot par 4.priekšlikumu, jāteic, ka ir ļoti svarīgi apzināties, kāda ir valodu hierarhija Latvijā. Un tā pastāv! Kaut gan es jau tūlīt varu iedomāties, ka zināmi deputāti mēģinās apgalvot, ka šādi runāt - tas neatbilstot cilvēktiesību praksei. Atbilst! Latvijā valsts valoda ir sociāli un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju saziņas valoda, tā ir integrācijas valoda, un loģiski, ka tās apguvei jāliek pamats izglītības sistēmā. Un tādēļ mūsu izglītības sistēmā pastāv skaidrs dalījums - izglītība valsts valodā, tātad latviešu valodā, un izglītība mazākumtautību izglītības programmu ietvaros. Pimenova priekšlikums faktiski paredz šīm valodām noteikt valsts valodai līdzvērtīgu lietojumu, tikai tās šajā priekšlikumā apzīmētas ar vārdiem „citas valodas”. Šeit vairs nav runa par mazākumtautību izglītības programmām! Šeit nav runa par bilingvālu izglītību! Ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tas pavērtu ceļu arī monolingvālām programmām valsts un pašvaldību finansētās skolās, piemēram, krievu vai poļu valodā. Es uzsveru - monolingvālām! Mēs visi saprotam, ka tas nav tas, ko mēs varētu vēlēties.

Pietiekošs pieprasījums. Es nezinu pašvaldību, kas būtu atteikusi savu iedzīvotāju vēlmei sūtīt savus bērnus mazākumtautību izglītības programmās. Tās Latvijā pastāv, valsts tās balsta!

Turpmākajos priekšlikumos mēs būsim sakārtojuši sistēmu, kas novērsīs pretrunas starp mācību valodām izglītības iestādēs, bet kas tomēr stingri būs noteikusi latviešu valodas prioritāti arī mazākumtautību izglītības programmās. Un tādēļ šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo tas nonāk pretrunā ar Latvijā pietiekami labi sakārtoto mazākumtautību izglītības sistēmu, un pie šāda viedokļa nonāca arī komisija diskusijās ar ekspertiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es negribētu turpināt šo diskusiju ar Druvietes kundzi (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tad nerunā!”), jo principā viņa nerunāja par priekšlikuma būtību. Manā skatījumā... Visu cieņu, bet Druvietes kundze tomēr pārprata šī priekšlikuma būtību. Un es tomēr jūs ļoti aicinu pārvarēt savus aizspriedumus, stereotipus un iedziļināties un izlasīt to, ko Pimenova kungs piedāvā. Šeit nav runa par to, ka mainītu radikāli, revolucionāri kaut kādus principus. Runa ir par to, lai tomēr būtu kaut kādi skaidri mehānismi un kritēriji, kādos gadījumos tomēr jānodrošina mazākumtautību izglītības programmu pieejamība. Šobrīd tas ir formulēts likumā ļoti vispārēji, ka šādas programmas var būt principā. Bet likums neko nesaka par to, kādās situācijās un kādos gadījumos šīs programmas jānodrošina. Tātad tā ir pilnīga pašvaldību vai birokrātu patvaļa.

Jūs visu laiku aicinājāt sakārtot likumu. Šeit ir tieši šāds priekšlikums - sakārtot likumdošanu -, un šajā priekšlikumā ļoti skaidri noteiktas situācijas, kādās šīs mazākumtautību izglītības programmas tiek nodrošinātas.

Tātad es daudz kur varu piekrist Druvietes kundzes argumentiem, daudz kur es gribētu iebilst, bet tas ir vienkārši citas diskusijas priekšmets. Šeit nav runa par revolucionārām izmaiņām. Šeit ir runa tieši par to, lai spēles noteikumi būtu visiem skaidri un lai pašvaldībām un birokrātiem nebūtu iespējas patvaļīgi lemt, piedāvāt mazākumtautību izglītības programmas vai ne. Un, manā skatījumā, tā tiešām ir likumdošanas sakārtošana pilnīgi saskaņā ar tiem principiem, kurus jūs skaļi sludinājāt pirms vēlēšanām un par kuriem jūs, šķiet, esat jau aizmirsuši, sēžot valdībā.

Tāpēc es jūs tomēr vēlreiz aicinu nevadīties pēc šāda pseidopatriotisma un atbalstīt šo visai racionālo un normālo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Cileviča kungs!

Īstenībā, ja pieņemtu Pimenova priekšlikumu, tad, visticamāk, skolēnu skaits, kas mācās mazākumtautību valodās, ievērojami saruktu. Tā ka jūs panāktu pretēju efektu.

Līdz šim ir bijusi tāda prakse, ka, neskatoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau daudzus, daudzus gadus atpakaļ ir noteikusi, kāds ir minimālais klašu piepildījums, lai klases varētu atvērt, šie rādītāji tomēr ir dažādi. Lielās pilsētās ir vieni cipari, laukos ir otri cipari. Jāsaka atklāti, ka pašvaldības, atsevišķas pašvaldības, ir bijušas ārkārtīgi tolerantas. Manā izpratnē, pat pārāk tolerantas attieksmē pret to, lai atvērtu mazās klasītes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Es nesaukšu tagad apdzīvotās vietas, bet tādu ir ļoti daudz. Es atceros, ka... Nu, dažas varu nosaukt. Es atceros, ka Varakļānos, kur iedzīvotāji gandrīz simtprocentīgi ir latvieši... arī Balvos tika atvērtas klases mazākumtautību izglītību programmā, kurā mācījās daži bērni.

Tāpēc, ja noteiktu šos stingros kritērijus, ko piedāvā Pimenova kungs, tad, visticamāk, šādas klasītes nebūtu vispār atvērtas.

Bet īstenībā es būšu pavisam atklāts: tajās teritorijās, tajās pilsētās, tajās lauku teritorijās, kur ir pietiekami liels latviešu tautības skolēnu īpatsvars, mums ir jādara viss iespējamais, lai cittautiešu bērni iekļautos latviskajā sabiedrībā. Un galvenais instruments, es gribētu pat teikt, gandrīz vienīgais instruments, lai tas var notikt, - tā ir izglītības sistēma, un ir arī bijuši... Kā jau es teicu, ir bijuši... manā izpratnē, ir pārāk daudzas pašvaldības bijušas pārspīlēti tolerantas un ir uzturējušas šīs ārkārtīgi mazskaitlīgās klasītes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, bet kur tas nav bijis nepieciešams. Tā tas ir bijis Brocēnos, tā tas ir bijis Cēsīs, tā tas ir bijis Liepas pagastā Cēsu rajonā un vēl daudz kur citur.

Daudz ātrāk ir bijis iespējams pateikt: „Šiem bērniem ir jāmācās latviešu mācību valodas skolās!” Un tad problēmas kaut vai iepriekšējā referendumā ar balsojumu būtu bijušas daudz mazākas...

Es pat gribētu ieteikt šodien tādās pilsētās kā Valmiera, kurās ir izteikts latviešu valodā runājošo cilvēku īpatsvars vai, pareizāk sakot, liels pamatnācijas īpatsvars, pāriet uz mācībām pilsētas mācību iestādēs tikai un vienīgi latviešu valodā, kā tas apmēram septiņpadsmit no bijušajiem Latvijas rajoniem jau šobrīd ir īstenots. Piemēram, Dobeles rajonā, kurā dzīvo 30 procenti cittautiešu, jau labu laiku atpakaļ visas skolas pakāpeniski ir pārgājušas uz mācībām tikai latviešu valodā, un bērni lieliski integrējas latviskajā vidē. Tā ka es uzskatu, ka pašvaldībām ir jārīkojas šajā jautājumā vēl izlēmīgāk un šāds priekšlikums, ko piedāvā Pimenova kungs, ir nevietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies Ābiķa kungam par to, ka viņš bija pavisam atklāts. Viņa uzstāšanās gan parādīja tieši to loģiku un to motivāciju, pēc kuras vadījās Tukuma domes deputāti, kad viņi nolēma aizliegt atvērt 1.klasi mazākumtautību skolā. Un tas nav vienīgais piemērs! Tieši tajos gadījumos, kad vadās pēc šādas loģikas, skolu taisa ciet. Tā notika arī Aizkrauklē... Es negribētu nosaukt arī citas vietas. Tas notiktu arī tajās pilsētās un pilsētiņās, kur ir tikai viena mazākumtautību skola.

Es gribētu pateikt, ka labāku motivāciju un iemeslu jauniem referendumiem vienkārši grūti atrast! Vai mēs vēlamies to piedzīvot vēlreiz? Es negribu.

Tas pirmkārt.

Otrkārt. Jebkurai personai, kas dzīvo Latvijā, saista savu dzīvi ar šo valsti, ar šo teritoriju, ar šo kultūru, ar šo vēsturi, tomēr ir tiesības panākt, lai valsts nodrošinātu šīs personas savdabīgumu. Un galvenokārt šis savdabīgums balstās uz mātes valodu. Tas tā notiek ar latviešiem, tas tā notiek arī ar mazākumtautībām. Šeit nav atšķirības nekādas, un nekāda valsts konstrukcija nevar attaisnot netaisnīgumu.

Un vēl. Manā priekšlikumā nav runa par absolūtām garantijām, runa ir par garantijām, ka gadījumā, ja ir pietiekams pieprasījums, valdība papētīs apstākļus - arī tos, kurus minēja Ābiķa kungs -, lai noteiktu šo pietiekamību.

Divdesmitajos gados mazākumtautību skolas Latvijā pastāvēja, balstoties tieši uz šādiem kritērijiem. Es domāju, ka arī jaunajā Latvijā, mūsu gadsimtā, šiem kritērijiem ir vieta un spēks.

Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu!

I.Druviete. Atgādināšu dažus argumentus, kas izskanēja komisijas sēdē.

Mazākumtautību izglītības programmas Latvijā pastāvēs! Kā jūs redzēsiet turpmākajos pantos, mēs esam novērsuši iespējamās pretrunas šī principa īstenošanā un līdz ar to esam arī devuši garantiju, ka tie vecāki, kuri vēlēsies sūtīt savus bērnus mazākumtautību izglītības programmās, pietiekoša pieprasījuma apstākļos šo vēlmi varēs realizēt.

Otrkārt. Gadījumos, kas tika minēti, būtu jārūpējas par to, lai mazākumtautību bērniem būtu iespējams apgūt savu dzimto valodu un kultūru īpašās nodarbībās, mācību pamatvielu apgūstot valsts valodā. Tad tiktu ievērots arī princips par dzimtās valodas īpašo nozīmi.

Un treškārt. Pimenova kunga priekšlikums būtu atbalstāms, ja tajā vārdu „citās valodās” vietā būtu tieši šie vārdi - „mazākumtautību izglītības programmās”.

Kā jau teicu, šāds formulējums paredz monolingvālu, vienvalodīgu, izglītības sistēmu krievu valodā, bet to mēs nekādi nevaram atbalstīt, jo latviešu valodu mācīt tikai kā priekšmetu - to taču mēs visi sen esam atzinuši par arhaisku metodi. Un tieši tādēļ mēs šo priekšlikumu esam noraidījuši.

Kā jūs vēlāk redzēsiet turpmākajos pantos, stiprinām arī mazākumtautību izglītības sistēmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 5. - deputāta Ņikitas Ņikiforova priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā. Šī priekšlikuma būtība ir šāda: turpmāk Ministru kabinets, nevis Izglītības un zinātnes ministrija noteiks šos mācību standartus, kuros, kā vēlāk redzēsiet, tiks ietverti arī programmu paraugi. Tātad, kā zināms, ārējos normatīvos aktus izdod Ministru kabinets. Mēs esam novērsuši šo pretrunu... Līdz ar to nodrošinātu arī pēc iespējas augstāka līmeņa izglītības standartu apspriešanu. Un par to ir arī 8. ... ir 6. - komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu... Deputāti piekrīt 6. un 7.priekšlikumam...

I.Druviete. 7. ...

Sēdes vadītāja. ...ir atbalstīts.

I.Druviete. 7. ir pašas atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums sadarbībā ar ekspertiem. Un šis priekšlikums sastāv no vairākām daļām. Pirmkārt, ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu ir noteikts, ka pamatnostādnes turpmāk tiks izstrādātas un apstiprinātas uz septiņiem, nevis uz četriem gadiem, tātad tas nodrošinās šo ilgtermiņa stratēģiju. Otrkārt, šis priekšlikums nosaka valsts pirmsskolas izglītības attīstības vadlīnijas ar ļoti nozīmīgu papildinājumu, ka šajās vadlīnijās tiek ietverti arī atbilstoši izglītības programmu paraugi.

Mēs, kā zināms, esam ķērušies pie pirmsskolas izglītības sistēmas sakārtošanas, to iekļaujot vispārējā izglītības sistēmā, līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēs stiprinot šo bilingvālās izglītības principu. Un šis likuma pants dos deleģējumu Izglītības un zinātnes ministrijai strādāt pie šiem standartiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 8.priekšlikums ir atsaukts.

9.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas skaidri nosaka, kāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā. Un tas sasaucas ar iepriekš minēto, ka tiek izstrādātas šīs pirmsskolas izglītības vadlīnijas un ka tām tiek pievienoti arī šie valsts izglītības standarta prasībām atbilstošie programmu paraugi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 10. ir deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums, ko viņš, kā es saprotu, pats tūlīt arī motivēs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Augstā Saeima! Latīņu valodā ir tāds labs teiciens: repetitio est mater studiorum.

Es atkārtošu tos argumentus, ko es jau vienreiz esmu izteicis no šīs tribīnes.

Pēdējo trīs gadu laikā nebija precedenta, kad ministrija nebūtu saskaņojusi ar pašvaldībām kāda direktora kandidatūru.

Punkts 2. Šodien pašvaldības ieceļ un atbrīvo skolu direktorus... mācību iestāžu direktorus ar koleģiālo lēmumu, proti, ar pašvaldības domes lēmumu. Šeit ir pretstatījums: kas ir gudrāks, kas ir prātīgāks - vai nu domes deputāti, vai ministrijas ierēdnis, kurš ar savu parakstu apliecina, vai šī kandidatūra ir derīga vai nav derīga. Man šķiet, ka tas ir tikai pirmais pussolis uz to, lai paceltu pašvaldības atbildību par mācību procesu, par mācību darbu, par mācību organizēšanu tās attiecīgajā teritorijā. Jo ministrijai darbs paliek daudz atbildīgāks, strādājot pie standartiem, strādājot pie mācību grāmatām, kontrolējot kvalitāti, un tā tālāk un joprojām.

Es domāju, ka nākamais solis būtu izdalīt arī finansēšanu pilnā apmērā pašvaldībām, lai tās organizētu mācību procesu ne tikai no tehniskā viedokļa, bet arī maksātu algas skolotājiem.

Un visbeidzot. Te parādījās norma, ka mācību iestāžu vadītāji tiek iecelti uz termiņu līdz 6 gadiem. Šī norma nekādi neierobežo neviena mācībspēka iespējas atjaunot šo darba līgumu arī uz nākamajiem termiņiem. Proti, tas ir papildu stimuls, lai iestādēs uzlabotu organizatorisko un mācību darbu.

Es aicinātu tomēr... Šeit tas jautājums nav ideoloģisks, tas ir no valsts pārvaldes vai vispār no pārvaldības principu ievērošanas un uzlabošanas sfēras.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (VIENOTĪBA).

Šis jautājums tik tiešām nav ideoloģisks, bet tas ir politisks šī vārda labākajā nozīmē. Jo no tā, kā mēs veidosim mūsu izglītības politiku tieši valsts un pašvaldību attiecību rakursā, lielā mērā būs atkarīgs tas, vai mums izdosies īstenot mūsdienīgas izglītības sistēmas prasības. Pašvaldībām ir ļoti daudz pienākumu un arī ļoti daudz tiesību dibināto izglītības iestāžu uzturēšanā un to darba nodrošināšanā, bet deputāta Dolgopolova priekšlikumu es, kā redzat, kā deputāte, nevis kā komisijas priekšsēdētāja neatbalstu zināmu iemeslu dēļ, kurus jums tūlīt arī izklāstīšu.

Tātad līdz šim kārtība ir bijusi tāda, ka pašvaldības konkursā apstiprina izglītības iestādes vadītāju un pēc tam to saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ja mēs pieņemtu, ka pašvaldību domēs tik tiešām strādā izglītības speciālisti, ja mēs pieņemtu, ka tik tiešām tiek vispusīgi izvērtēti kandidāti, ja mēs pieņemtu, ka ir pilnīgi izslēgtas jebkādas subjektīvas darbības šajā ziņā, pirmajā brīdī mums varētu šķist, ka šāds saskaņojums nav nepieciešams. Bet reālā dzīve apliecina pretējo. Diemžēl pašvaldībās, kuru Latvijā ir pietiekami daudz, ne visi deputāti ir izglītības jomas speciālisti, un brīžam darbojas arī subjektīvais faktors. Un Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldības lēmumu neapstiprina galvenokārt tad, ja ir saņemtas sūdzības, ja ir izteikti citādi viedokļi, ja sabiedrībā un izglītības darbinieku aprindās pastāv protests pret pašvaldības lēmumu; tādā gadījumā nevis ierēdnis pie galda, bet izglītības jomas speciālists kopā ar novada Izglītības pārvaldes vadītāju vispusīgi iepazīstas ar situāciju un var arī pašvaldības izvēlēto izglītības iestādes vadītāju neapstiprināt. Pilnīgi pareizi, šādu gadījumu beidzamajā laikā tikpat kā nav, bet es tomēr uzskatu, ka valstī, kas tomēr ir atbildīga par izglītību, nevis tikai par izglītības iestāžu darbību, šādas papildu kontroles iespējas būtu jādod.

Otrkārt. Par šo termiņu. Varētu diskutēt par to, vai skolu vadībai tieši tāpat kā, piemēram, augstskolu profesūrai ik pa sešiem gadiem būtu nepieciešamas pārvēlēšanas, bet šajā priekšlikumā nav pateikts, vai ir viens termiņš vai divi. Un, kā mēs zinām, gaisā vējo arī ideja par terminētiem skolu direktoru līgumiem. Un pret to gan es gribētu iebilst, tāpēc ka skola nav gluži vienkārši valsts pārvaldes iestāde. Skola ir sava pasaule ar savām tradīcijām, un Latvijas izglītības sistēmas tradīcijās tieši direktora personībai ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs vairākas skolas esam nosaukuši to dibinātāju un direktoru vārdos, skolas direktors tik tiešām ir atbildīgs par visu, kas notiek skolā. Un, ticiet man, viņam ir tik daudz pienākumu, ka šo kaut reizi sešos gados izejamo pārievēlēšanas vai pāratestācijas procedūru skolu direktori varētu uztvert kā lieku un nevajadzīgu slogu. Un mums ir ļoti daudz iespēju, kā tikt vaļā no neatbilstīgiem skolu vadītājiem. Šādas iespējas ir, un tās tiek izmantotas, un, ja nu termiņa vidū vai arī, labojot pašvaldības pieļauto kļūdu izglītības iestādes vadītāja iecelšanā, rodas nepieciešamība mainīt izglītības iestādes vadību, tādas iespējas pastāv.

Tātad tiešām šādi argumenti mani un arī komisijas locekļu un ekspertu vairākumu mudināja šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Dolgopolova kungs! Jūs nonācāt drusku pretrunā ar to, ko jūs gribējāt savā priekšlikumā darīt, un to, ko jūs šeit pateicāt no tribīnes.

Īstenībā šis priekšlikums, ka pašvaldībām ir jāsaskaņo direktoru iecelšana ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir pamatā tam, ka pēdējā laikā tik tiešām, kā jūs teicāt, amatā ir iecelti direktori, par kuriem nav bijušas domstarpības starp pašvaldībām un ministriju. Jo, pateicoties tieši šim punktam, ka ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldības ir rīkojušās pietiekami atbildīgi un izvēlējušās piemērotus kandidātus.

Man ir bijusi iespēja strādāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diezgan ilgu laiku... lai neteiktu, kopš tās pirmsākumiem 1990.gadā. Pēdējos gados gan nav problēmu, turpretī sākotnēji ir bijušas problēmas, kad pašvaldības izvēlas nepiemērotus kandidātus. Un tieši šī norma, kas ir likumā, ir disciplinējusi pašvaldības un ļāvusi rūpīgāk pieiet šim jautājumam. Un, tā kā šī sistēma šobrīd strādā - kā jūs pats apliecinājāt, pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši nekādi incidenti -, tad nekas nav jāmaina šajā pieejā. Tāpēc atstāsim spēkā to normu, kas ir bijusi līdz šim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Viss ir tik skaisti, tik argumentēti - neaiztiksim neko, jo viss ir ļoti labi. (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsauciens.) Nu, pareizi, jā... Viss ir ļoti labi.

Bet tomēr būsim korekti! Ja mēs runājam par papildu kontroli, tad ir jābūt arī papildu atbildībai. Šodien ministrija neatbild ne ar naga galu par to, ko nozīmē šis saskaņojums. Ne ar ko!

Otrkārt. Kad mums bija vairāk par 500 pašvaldībām, tad varbūt šī norma arī bija vajadzīga. Tagad mums ir 119 un šī reforma vēl nav beigusies. Līdz ar to šodien runāt par to, ka pašvaldību deputāti ir nekompetenti un nesaprot lietas būtību, ka viņi nav profesionāli un tālāk (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsauciens.)... Nu, piedodiet, tas ir vismaz... tā maigāk sakot, tas ir apvainojums visām pašvaldībām.

Un pēdējais. Es domāju, ka mums vajadzētu... Jā, starp citu, es aizmirsu pateikt arī vienu lietu: kas likumā nav aizliegts, tas ir atļauts, un tāpēc, Druvietes kundze, nevajadzētu teikt, ka, lūk, tas ierobežo direktoru iespējas turpināt savu darbu direktora krēslā.

Un pēdējais. Es domāju, ka būtu jāturpina šī saruna par izglītības iestāžu pilnu patstāvību, vadot šo iestādi, ieskaitot arī finansiālo pusi.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz pamatoto kritiku, ko izteica Ābiķa kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Druviete. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē Izglītības iestāžu reģistra darbību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 12.priekšlikums. Atsaukts.

13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ietver papildinājumu, par kuru runāja iepriekš, - par to, ka tagad Ministru kabinets apstiprina ne tikai standartu, bet arī šajā standartā organiski ietvertos izglītības programmu paraugus.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 14. - atsaukts.

15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt likumprojekta 39.panta trešo daļu... Jā, tā būtu jāsaka... Tātad arī tas ir juridiska rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Un komisija...?

I.Druviete. ...Nav atbalstījusi, jo komisija to ir izteikusi savā redakcijā kā jaunu... Tātad izteikt likumprojekta 3.pantu kā 6.pantu, papildinot vārdu „reģistrs” ar vārdiem „kas ir valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa”, kas reģistrs tik tiešām arī ir.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu par 15.priekšlikumu... deputāti atbalsta 16.priekšlikumu.

I.Druviete. 17. - atbalstīts un iekļauts komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Druviete. 18.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši, ietverot deputātes Ingas Vanagas 17.priekšlikumā kā papildinājumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 19. - deputāta Ņikitas Ņikiforova priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā. Priekšlikuma būtība sasaucas ar to, kas ir 5. - deputāta Ņikiforova priekšlikumā - un 6. - komisijas atbalstītajā.

Mēs tātad esam novērsuši šīs pretrunas starp Izglītības likuma 9. un 41.pantu, un 20.priekšlikumu, protams, mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 19. un 20.priekšlikumu.

I.Druviete. 21.priekšlikums - atsaukts.

Sēdes vadītāja. Jā.

I.Druviete. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas kā izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļu nosaka arī Pedagogu reģistru.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 23. - deputātes Inga Vanagas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā. Tātad mēs esam uzsvēruši, ka pedagogu vispārējie pienākumi ietver arī atbildīgu cilvēku audzināšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. 25. - atsaukts.

Un 26. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas iever to, ka pamatnostādnes mēs turpmāk izstrādāsim septiņiem gadiem - periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam -, un to mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Druviete. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”.

Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 2.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 3.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 4.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 5.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 6.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 7.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 8.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 9.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 10.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. 11.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Dombrovskis. 12.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Un 13.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Dombrovskis. Līdz ar to Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”.

Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts. (No SC frakcijas starpsauciens: „Interešu konflikts!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums, kurš, bez šaubām, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt grozījumus Valsts meža dienesta likumā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad mēs turpināsim sēdi pēc pārtraukuma. Bet, pirms mēs dodamies pārtraukumā un pirms mēs reģistrējamies, es gribētu visu mūsu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt deputātu Andri Buiķi, kurš jau ir atstājis zāli. (Aplausi.) Diemžēl arī tā gadās deputātiem, kuri aizmirst, ka viņiem ir jāsēž zālē. (No zāles: „Jau svin!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Frakciju vadītājiem es atgādinu, ka pulksten 10.30 ir Frakciju padomes sēde.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Ādamsons... nav, Andris Bērziņš... nav, Andris Buiķis... bet mēs viņu redzam un sveicam, Raivis Dzintars... ir klāt, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Jānis Reirs... nav, Raimonds Vējonis... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpinām Saeimas 15.marta sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.163.

Saeimas Juridiskā komisija kārtējā sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajam lasījumam.

Bija saņemti 11 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums par papildinājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 2. - arī tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz papildināt attiecīgo likuma panta daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 3. - arī tieslietu ministra priekšlikums par papildinājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 5. - tieslietu ministra priekšlikums par papildinājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 6. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumiem attiecīgajā pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Arī 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumiem attiecīgajā pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 8.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums par papildinājumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums par likumprojekta panta izteikšanu citā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Un 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Cvetkova. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā es aicinu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.33/Lp11 - „Grozījumi Iesniegumu likumā”.

Saņemti uz trešo lasījumu ir 8 priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums, kurš ļoti uzlabo likuma redakciju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Es tiešām lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir profesionāli sagatavots, nevis nākamo - komisijas priekšlikumu. Un paskaidrošu - kādēļ.

E-vide tiešām ieņems aizvien lielāku lomu ne tikai mūsu ikdienā, bet arī valsts pārvaldē. Un tādēļ uzskatu, ka šī joma ir jāsakārto.

Kāda ir atšķirība starp šiem diviem priekšlikumiem? Parlamentārā sekretāra Olšteina kunga priekšlikums nosaka, ka iesniegumus valsts iestādēs var iesniegt tikai ar drošu elektronisko parakstu vai citu kvalificētu autentifikācijas rīku. Un šī ir tā būtiskā atšķirība, kas atšķir šo priekšlikumu no nākamā. Minēšu piemēru. Ja es vēlos iesniegt kādu iesniegumu valsts iestādē, tad šī valsts iestāde parasti vēlas pārliecināties, ka tā esmu tiešām es, kas šo iesniegumu raksta. Un otra lieta, ka, personiski parakstot šo iesniegumu, es izsaku savu gribu, ka es tiešām šo iesniegumu vēlos iesniegt. Tas ir izdevīgi gan valsts iestādei, gan arī man pēc tam, ja es vēlos aizstāvēt savas personiskās tiesības.

Tas, ko mēs paredzam ar 2.priekšlikumu, ļaujot iesniegt iesniegumus, arī izmantojot portālu www.latvija.lv, - tas nosaka, ka personas identitāte tiešām tiek pārbaudīta (nu, kā reālajā dzīvē - es parādītu savu pasi, un jūs redzētu, ka tā tiešām esmu es). Bet šinī situācijā netiek pieņemta personas gribas izteikšana. Un kādēļ ir šī atšķirība starp reālo dzīvi, atļaušos tā teikt, un e-vidi? Manuprāt, tā ir jānovērš. Un, pirms šādu priekšlikumu vispār iegrozīt šajā likumā, uzskatu, ka ir jāpieņem elektroniskās autentifikācijas likums, kurš nosaka, kas valstī ir kvalificēta identifikācijas noteikšana.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Ir tā, ka Iesniegumu likums ne tikai regulē kārtību, kādā valsts pārvaldei sazināties ar iedzīvotājiem, bet tas zināmā mērā ir arī tāda kā rokasgrāmata, instrukcija, kā cilvēkam, kas valsts pārvaldei grib uzdot kādu jautājumu, to izdarīt. Un, atbalstot šo priekšlikumu, mēs atbalstām to, ka mēs informējam iedzīvotājus par tāda portāla kā www.latvija.lv eksistenci, kurā jau šobrīd notiek ļoti konkrētas darbības, kas ir pārbaudāmas, kur ir iespējama lietotāja autentifikācija.

Portālā www.latvija.lv šobrīd ir iespējams reģistrēties gan studijām augstskolās, gan arī deklarēt dzīvesvietu, gan ir arī citas iespējas. Tātad, lielā mērā dodot iedzīvotājiem iespēju lietot portālu www.latvija.lv saziņai ar valsts pārvaldi, mēs lielā mērā nostiprinām e-pārvaldes principus, lai gan, protams, pilnā mērā ieviest valstī e-pārvaldi šobrīd - to darīt mēs vēl neesam gatavi un neizdarīsim.

Kas ir būtiski? Būtiski ir tas, ka iedzīvotājiem būs iespēja šajā portālā www.latvija.lv sekot līdzi tam, kas notiek ar viņu iesniegumiem, redzēt šo procesu, sagaidīt atbildi. Tādā veidā iedzīvotājiem tiek dota pārskatāma iespēja saprast, kas notiek ar viņu konkrēto jautājumu.

Komisijā mums ir bijušas vairākas diskusijas ar www.latvija.lv uzturētājiem un veidotājiem, un viņi komisijā ir apliecinājuši, ka līdz 1.septembrim šajā portālā būs atrasts risinājums, kas tad varēs arī attiecīgi sākt darboties.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas patiešām atvieglo iedzīvotāju saziņu ar valsts pārvaldi un arī, protams, nodrošina mūsu pāreju uz kopējiem e-risinājumiem saziņā ar valsts pārvaldi un valsts pārvaldes darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, par kuru aicinu balsot atsevišķi, ir vārds vārdā iekļauts komisijas priekšlikumā. Vārds vārdā!

Vienīgā atšķirība ir tā, ka klāt ir nākusi tā pozīcija, kura saucas portāls www.latvija.lv. Tas neizslēdz 1. un papildina ar 2. Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā 1.priekšlikums nav balsojams un mēs varam runāt tikai par 2.priekšlikumu - pieņemt to vai noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ja tiek pieprasīts balsojums, tad ir balsojams šis priekšlikums...

S.Dolgopolovs. Es nezinu, vai...

Sēdes vadītāja. Nē, pēc Kārtības ruļļa ir balsojams... jā, bet mums vēl turpinās debates. Paldies, Dolgopolova kungs!

Mums vēl debatēs ir pieteicies...

S.Dolgopolovs. Ejam tālāk?

Sēdes vadītāja. Nē, mums ir vēl debatēs pieteicies... Turpinās debates.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad izskatāmajā jautājumā, runājot par vienu vai par otru scenāriju, mēs mēģinām izmantot tās pašas iepriekš jau tik daudz kritizētās lietas - mēs likumā minam kādu konkrētu nosaukumu, un šinī reizē tas ir portāls www.latvija.lv. Skaidrs, nevienam nav noslēpums, ka šodien par IT nozari valstī ir aktīva cīņa, kurš tad būs galvenais IT administrators - vai tā būs Satiksmes ministrija vai tā būs Vides un reģionālās attīstības ministrija. Bet šeit īsti nav stāsts par to, jo šeit jautājuma būtība ir tāda, kādā veidā nodrošināt šo autorizāciju. Un te nav runa par to, ka vajadzētu noteikt privileģētu statusu portālam www.latvija.lv, bet runa ir par to, ka vajadzētu nodrošināt šo autorizāciju.

Un tāpēc arī es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu, neparedzot vēl iekavās virkni portālu - www.latvija.lv... Tur vēl var būt kāds portāls lv, bet vienkārši pateikt, ka tādā veidā mēs autorizēsimies iespējami visā elektroniskajā vidē, kur var darboties, pēc tam arī pieņemot likumu, ko minēja kolēģe Dana Reizniece-Ozola. Tā ka, es domāju, šeit nevajadzētu skaldīt matus, bet atbalstīt manu kā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu un nākotnē radīt tādu vidi, ka visos portālos būtu iespēja autorizēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad ir jābalso par 1. - Olšteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir prasīts balsot arī par 2.priekšlikumu? Vai deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu? Ā...

Uzsākam debates par 2.priekšlikumu. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Es tomēr vēlējos dot vēl papildu informāciju, kas ir svarīga, kad mēs nodrošinām šo elektronisko autorizāciju. Un neatkarīgi no tā, vai tas ir portāls www.latvija.lv vai kāds cits portāls, vai valsts iestāde, pa tiešo pieņemot iesniegumu... Te ir vairākas lietas, kas ir būtiski jāievēro, gan iesniedzot iesniegumu, gan saņemot to.

Pirmkārt, ir jānodrošina dokumenta nemainīgums, lai es esmu pārliecināta, ka manu dokumentu nevienā brīdī nevarēs kāds pamainīt un valsts iestāde tiešām to arī saņems tādā formātā, kādā esmu iesniegusi.

Otrkārt, jānodrošina, lai šo iesniegumu un tā parakstīšanu varētu kontrolēt tikai es, nevis kāda trešā persona vēl no malas.

Un, treškārt, jānodrošina, lai man un vēl jo vairāk valstij būtu pārliecība, ka šis iesniegums ir apstiprināts ar kvalificētu sertifikātu un laika zīmogu, kas dod iespēju redzēt, kas un kad to ir parakstījis.

Šobrīd portāls www.latvija.lv šādas iespējas nepiedāvā. Kolēģe Čigānes kundze sacīja, ka līdz 1.septembrim šādi risinājumi varētu, iespējams, būt. Par to arī nav vēl precīzas informācijas, vai tādi būs. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, nosakot konkrētu portālu, kurā šo iesniegumu iesniegt, jo tas nenodrošina, manuprāt, vajadzīgo drošības līmeni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šo jautājumu esam ļoti bieži un plaši diskutējuši, un pie mums no dažādām iestādēm, ieskaitot portālu www.latvija.lv, bija pārstāvji, kas mums pārliecinoši parādīja savas iestrādes un darbības plānu, kas liecina par to, ka viņi patiešām līdz 1.septembrim portālu izveidos tādā veidā, ka būs autentifikācija galīgi neapšaubāma. Un šeit ir tas būtiskais, ka mēs ar šo priekšlikumu arī gribam veicināt vispār elektroniskās pārvaldes stiprināšanu Latvijā. Tas ir viens būtisks koalīcijas mērķis. Tas atvieglo iedzīvotājiem saziņu ar iestādēm un reizē arī taupa līdzekļus.

Tā ka es ļoti aicinu patiešām atbalstīt 2.priekšlikumu, un es esmu pārliecināta, ka tur nekādas problēmas nebūs nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

 

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka principā visas šīs lietas, ko mēs šodien runājām šeit no tribīnes, komisijā tika izrunātas. Un, manuprāt, galvenā lieta, kas šeit netiek tomēr pacelta, ir tā, ka mēs, iedodot portālam www.latvija.lv šo privilēģiju... Attiecīgā ministrija, kuras pārraudzībā tas ir, ir VARAM, un VARAM arī bija ļoti liels uzdevums - izveidot autentifikācijas likumu, kas principā vēl joprojām nav izstrādāts. Un bez autentifikācijas likuma mēs nevaram runāt par vēl vienu ļoti būtisku lietu, tas ir, par e-vēlēšanām, un, mūsuprāt, šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, kamēr nav autentifikācijas likuma. Un, ja portālam www.latvija.lv grib dot šīs privilēģijas, tad no sākuma vajag autentifikācijas likumu, un tad arī lai iet tādā kārtībā, kādā tam būtu jābūt, un tad arī mēs tālāk varēsim runāt par e-vēlēšanām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Pirmkārt. Es domāju, šajā likumā mēs nereglamentējam lietas, kas īstenībā ir jāreglamentē citos likumos, to skaitā Administratīvā procesa likumā un tā tālāk. Tas nav šī likuma uzdevums.

Otrkārt. Portāls www.latvija.lv ir valstisks portāls, kurā tiek apvienota visa valstiskā informācija, un līdz ar to nav nekāda pamata runāt par, teiksim, citiem konkurējošiem portāliem. Tas varbūt ir maldinoši.

Treškārt. Šis portāls un VARAM nodrošinās, lai viss būtu kārtībā likumā noteiktajos termiņos.

Un visbeidzot. Portāls www.latvija.lv ir minēts jau otrajā lasījumā apstiprinātajā redakcijā, un šī redakcija, kādu piedāvā komisija, faktiski tikai precizē droša elektroniskā paraksta lietošanu. Tāpēc, ja jūs noraidītu šo redakciju, portāls www.latvija.lv paliktu tāpat pieminēts, tikai būtu neprecīzāka redakcija. Un tāpēc es aicinu patiešām apstiprināt šo redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Dolgopolova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

S.Dolgopolovs (SC).

Komisijas vārdā es gribētu lūgt atbalstīt 2.priekšlikumu - komisijas priekšlikumu. Ja tas netiek atbalstīts, tad pazūd visa grozījumu jēga, jo grozījumi ir domāti tikai tādēļ, lai ar likumu reglamentētu valsts pārvaldes elektronisko saziņu ar iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

S.Dolgopolovs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S.Dolgopolovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S.Dolgopolovs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iesniegumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi iesniegto likumprojektu. Un galvenā doma šajā likumprojektā ir tāda, ka tiek noteikts regulējums starp komercsabiedrību valdes un padomju... valdes locekļiem un padomju locekļiem, kā arī starp sabiedrības dalībniekiem saistībā ar šo uzņēmumu, šo sabiedrību attiecībām ar citiem uzņēmumiem, kuros, iespējams, ir iesaistīti šo minēto cilvēku kādi radinieki - vai nu tuvie, vai nedaudz tālākie, jau otrajā pakāpē.

Tāpēc komisija ir pieņēmusi lēmumu šo likumprojektu atbalstīt, un es aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Tutins. Lai šim likumprojektam rastu precīzākus risinājumus, komisija piedāvā priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 15.aprīlim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” pirmajam lasījumam. Likumprojekts ir izstrādāts, lai mums piemērotu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes regulas par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu. Tātad likumprojekts attiecas uz personām, kas tirgū izvieto šīs ķīmiskās vielas un to maisījumus.

Atbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz jūs apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 29.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Valainis... Es atvainojos, Viktors Valainis!

V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Mēs strādājam ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likuma grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu un tādēļ paredz svītrot pienākumu biedrībām, ja tās vēlas pārņemt dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesības, iesniegt pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam biedrības reģistrācijas apliecību. Turpmāk vairs nebūs jāiesniedz arī attiecīgās biedrības statūti.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Valainis. 29.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos... (Pauze. Starpsaucieni: „Disciplīna! Kas notiek?”) Deputāts Ainars Latkovskis varbūt beigs runāt un pateiks, kurš ziņos par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”? (Dep. A.Latkovskis rāda uz dep. A.Loskutovu.) Ja arī Loskutovs beigtu savas saviesīgās sarunas, varbūt varētu ziņot par likumprojektu.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.

Šie grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu iespējas notiesātajiem īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes.

1.priekšlikums ir tieslietu ministra Gaida Bērziņa piedāvāts grozījums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā. (No zāles dep. I.Grigule: „Deputāti neiebilst!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Arī man saviesīgas sarunas. (Smejas.)

A.Loskutovs. 2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Loskutovs. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi, izņemot vienu, ir atbalstīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 16.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.184/Lp11, kura mērķis ir apstiprināt Ventspils Augstskolas Satversmes sapulces 2011.gada 13.aprīlī pieņemto Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu.

Uz otro lasījumu neviens priekšlikums nav saņemts. Līdz ar to lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Izskatot Juridiskajā komisijā likumprojektu „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, mēs esam saņēmuši 13 priekšlikumus, galvenokārt no Juridiskā biroja, un arī Juridiskā komisija ir izteikusi attiecīgās normas savā redakcijā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas ir saistībā ar... faktiski šeit ir juridiska rakstura precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. arī ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir precizēts saistībā ar atkārtotu iesnieguma par juridiskās palīdzības sniegšanu tajā pašā lietā. Ir precīzāk noteikti šie kritēriji. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tur ir precizēti juridiskās palīdzības līguma satura galvenie elementi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir izveidots jauns pants, precizējot 29. - iepriekšējā panta - ceturto daļu par līguma izbeigšanās priekšnoteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi atrasts precizējums juridiskās palīdzības sniedzēja kvalifikācijas kritērijiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts Juridiskās komisijas 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tātad 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī to, kā jūs redzat, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tāpat kā iepriekšējā variantā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un arī 10.priekšlikumu, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija, es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un ar 12. ir līdzīgi. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā. Tas ir saistīts ar pārejas noteikumiem, runājot par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Es lūdzu atbalstīt... tātad arī 13.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tā... Es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (reģ. Nr.29/Lp11).

Uz otro lasījumu iesniegti četri priekšlikumi.

Izskatot 1.priekšlikumu, gribu ziņot komisijas vārdā par to, ka janvāra mēnesī komisija lūdza Veselības ministriju iesniegt priekšlikumus, lai, grozot likumu, svītrotu instances, kuras jau vairs neeksistē... nav minētas likumā, bet, skatoties 10.pantu, mēs redzam to, ka likumā paliek Veselības ekonomikas centrs, kurš jau sen vairs neeksistē, arī Veselības norēķinu centrs... Tas tā par mūsu ministriju...

Labi, skatīsim likumprojektu!

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Orlovs. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 2. un 3.priekšlikumam.

V.Orlovs. Arī 4.priekšlikumu iesniedza Sociālo un darba lietu komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Viss?

V.Orlovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Otrajā lasījumā?

V.Orlovs. Jā... 30.marts. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu... (Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies... Lūdzu zvanu!

V.Orlovs. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Jūsu piedāvājums bija - 30.marts.

V.Orlovs. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.marts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu ””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība ir sekojoša. Ņemot vērā starptautisko darījumu intensitātes pieaugumu, pašvaldības iestādēm, slēdzot privāttiesiskus līgumus ar ārvalstu subjektiem, bieži ir būtiski vienoties par neitrālu strīdu izšķiršanas vietu, kas nav kādas valsts vispārējās jurisdikcijas tiesa.

Patlaban pašvaldības iestādēm nav tiesību ietvert līgumos klauzulu par strīdu izskatīšanu ārvalstu šķīrējtiesās. Latvija ir viena no tikai divām Eiropas Savienības valstīm, kurās šādu tiesību nav.

Likuma 2.pants grozāms, lai atzītu Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu tiesības slēgt šādus līgumus, iekļaujot klauzulu par strīdu izskatīšanu ārvalstu šķīrējtiesās.

Komisija uzklausīja pārstāvjus no Tieslietu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Atbildot uz Latvijas Pašvaldību savienības iebildumiem, Tieslietu ministrija izskaidroja, ka šādos gadījumos līgumi tiks saskaņoti ar Valsts kanceleju, kas izvērtē šķīrējtiesas klauzulas atbilstību valsts interesēm. Komisija apstiprināja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu kolēģus to apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu ”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.223/Lp11.

Ar izstrādāto likumprojektu tiek noteikts vienots tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums - 70 gadi -, un šinī gadījumā nebūs nepieciešama Saeimas lēmuma pieņemšana.

Juridiskā komisija 8.martā savā kārtējā sēdē ir atbalstījusi šo likumprojektu, un es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Cvetkova. Termiņš - piecas dienas, proti, šī gada 20.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Paldies.

I.Cvetkova. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V.Dombrovskis (ZRP).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Es gari nerunāšu par šo likumprojektu, jo VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis jau šīs sēdes sākumā izstāstīja, kāpēc šis likumprojekts ir nepieciešams. Es tikai atgādināšu, ka likumprojekta galvenais mērķis ir novērst Eiropas Komisijas paziņojumā pārkāpuma procedūras lietā konstatētās nepilnības. Un tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi to pieņemt līdz šā mēneša beigām.

Līdz ar to komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.

V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - 29.martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.marts, izskatīšana Saeimas 29.marta sēdē. Paldies.

V.Dombrovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi un izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības. Jānis Upenieks, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu.

Komisija nolēma atbalstīt 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien vēlreiz! Kolēģi! Saņemot apropriācijas pārdales materiālus, man ļoti bieži nāk atmiņā mana bērnība, kad es rakstīju sacerējumus - sacerējumus par to, kam ir vajadzīga... jā, ko es darīšu ar to naudu, ko man vecāki iedos, kādu saldējumu pirkšu, un tā tālāk. Un, saņemot šāda veida apropriācijas priekšlikumu, man nekas cits prātā nenāk kā vien tas, ka tā ir viena milzīga kļūda, ko mēs esam pieļāvuši budžetēšanas procesā. (No zāles dep. I.Zariņš: „Beidzot! Beidzot!”) Un es nekā citādāk to nevaru, teiksim tā, saprast.

Paralēli tam... Nē, es pastāstīšu par to, kā mums gāja pagājušajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā izvirzījās divi jautājumi. Viens jautājums bija tāds: par ko mums ir jānobalso? Otrais jautājums bija tāds, kam komisija piekrita, teiksim tā, bet kur ministriju pārstāvji nāca un stāstīja savus sacerējumus par to, kam viņiem to naudu vajag. Nu tad es, izmantojot šīsdienas sēdes pēdējo jautājumu, teiksim tā, mazlietiņ (No zāles: „Pastiepšu gumiju!” Smiekli zālē.)... Jā, pastiepšu gumiju, bet es pastāstīšu, kur ir vislielākās kļūdas mūsu, teiksim tā, sistēmā.

Un tā Veselības ministrija vakardien atnāca ar tekstu: „Zāļu valsts aģentūra. Kļūdījāmies pagājušā gada budžetā 300 tūkstošu latu apmērā.” - „Naudu vajag?” - „Vajag!” Un ministre arī dod. Normāli!

Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijai tieši tāda pati problēma. Kara muzejs arī nokļūdījies par 11 tūkstošiem. (No zāles dep. I.Grigules starpsauciens.)

Nacionālie bruņotie spēki. Labi, vajag! Pēc tam nāk pats kronis, kroņa numurs - vajadzīgi 448 tūkstoši dīzeļdegvielai. Es nekādi nevaru saprast, kā nevar ieplānot 448 tūkstošus dīzeļdegvielas iegādei. Es pajautāju: „Kāpēc? Kur tas ir? Kāpēc nevarēja to izdarīt?” Izrādās, piegādātājs esot bankrotējis. Kamēr tagad tiksim skaidrībā ar piegādātāju, tikmēr to naudu vajag. Labi! Naudu piešķīrām.

Tālāk. Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrija arī bija... Tur bija mazāk sacerējumu. Tur esot ERAF noteikumi, kuri ir jāizpilda. Ja mēs neesam izpildījuši informācijas tehnoloģiju prasību par kaut kādas tur sistēmas ieviešanu, tad mums nauda ir jāatmaksā ERAF, un tāpēc mums vajag naudu tagad. Nu, vajag. Labi!

Nākošais. Satversmes tiesa. Tur mēs visi nobijāmies - nobijāmies no tā, ka varbūt mēs esam kaut ko ne tā izdarījuši un tagad vispār visu atcels. Nē! Izrādās, Satversmes tiesai bija tieši ļoti pamatots grāmatvediska rakstura jautājums, kur 4897 lati bija tiešām vajadzīgi.

Labklājības ministrija. Tieši tas pats. Izrādās, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšanai un profesionālās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai 17 242 lati kaut kur ar izlīdzināšanu un vēl kaut kur... īsti ir pazuduši.

Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrijai bija pieprasījums 427 tūkstošu latu apmērā par pārtikas drošību un veterinārmedicīnas valsts uzraudzību un kontroli. Nu, tas arī ir... tāda „pērle”, teiksim tā.

Kopumā mēs tik ilgi debatējām, ka sapratām, ka kļūdas ir jālabo. Un mēģināsim šīs kļūdas labot ar daudzgadu budžetu. Vēl mēs vienojāmies par tādu lietu, ka apropriācijas, kuras būs sagatavotas tik, gribētu teikt, virspusēji, Budžeta komisijā būs ļoti grūti aizstāvēt.

Attiecībā uz balsojamiem jautājumiem. Esam saņēmuši par... Teiksim tā, ir runa par apropriācijas pārdali par labu finansējuma piešķiršanai stacionārās veselības aprūpes nodrošināšanai, palielinot viena pacienta ārstēšanas tarifu terapeitiskiem pakalpojumiem, un šis kopējais apjoms, kas ir jāpārdala, ir 9 miljoni 657 tūkstoši. Sapratām, ka šī nauda ārstniecības iestādēm ir vajadzīga, un atbalstījām. Bet tas nekādā veidā mūs neatbrīvo no atbildības pret saviem vēlētājiem, pret iedzīvotājiem par to, ka mēs budžetēšanas procesā pieļaujam kļūdas.

Es lūdzu Saeimu atbalstīt šo lūgumu, Ministru kabinetam iet palīgā un palīdzēt šīs kļūdas izlabot. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam”. Termiņš pagarināms līdz šā gada 2.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.aprīlis.

Līdz ar to visi mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies un es dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus, atgādinu, ka mums šodien bija paredzēta atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu „Par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām un izskatītajām lietām”. Iesniedzēji uzskata, ka ministrs ir sniedzis visas nepieciešamās atbildes, un šādā situācijā jautājums tiek uzskatīts par atbildētu, tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks.

Savukārt ir iesniegti divi jauni jautājumi.

Ir saņemts deputātu Rodionova, Tutina, Jakimova, Nikonova, Lazarevas un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Ir saņemts deputātu Agešina, Ribakova, Urbanoviča, Orlova, Zemļinska un citu deputātu jautājums izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram.

Un vēl paziņojumi.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Es vēlos atgādināt, ka pēc 15 minūtēm - pulksten 12.00 - Sarkanajā zālē mums ir parlamentārās grupas sadarbībai ar Apvienoto Karalisti tikšanās. Sanāksme nebūs gara, tā ka, lūdzu, atnāciet visi, kas varat tur būt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Šodien pulksten 15.00 Saeimas Sarkanajā zālē laipni aicinām jūs uz deputātu tikšanos ar vēsturniekiem un uz vēstures konferenci, kas veltīta 16.martam un Otrā pasaules kara vēsturei. Gaidīsim visus Saeimas deputātus!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi komisijas telpās pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (SC).

Cienījamie kolēģi! Uzreiz pēc mūsu sēdes Dzeltenajā zālē notiks deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu sēde. Aicinu visus uz šo sēdi! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

 

J.Lazareva (SC).

Aicinu visus deputātus, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Baltkrievijas parlamentu, pēc 10 minūtēm ienākt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

(No zāles dep. A.Latkovskis: „Visas zāles aizņemtas!”)

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām lūdzu jūs... aicinu tātad pulcēties Juridiskās komisijas sēžu telpā uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Andris Bērziņš... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Nikolajs Kabanovs... nav, Jānis Klaužs... nav, Ivans Klementjevs... nav, Jānis Reirs... nav, Raimonds Vējonis... arī nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 15.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

 

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2012. gada 15. martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 220/Lp11) (Dok. Nr. 688, 688A)
Priekšlikumi	- dep. A.Klementjevs (pret)
	- dep. J.Ozoliņš (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 221/Lp11) (Dok. Nr. 689, 689A)
Par likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 222/Lp11) (Dok. Nr. 701, 701A)
Priekšlikums	- dep. L.Čigāne (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 223/Lp11) (Dok. Nr. 707, 707A)
Priekšlikums	- dep. I.Cvetkova (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 225/Lp11) (Dok. Nr. 719, 719A)
Priekšlikums	- dep. E.Cilinskis (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Dolgopolovam šā gada 8.martā (Dok. Nr. 711)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Seržantam šā gada 8.martā (Dok. Nr. 712)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Ozoliņam šā gada 8.martā (Dok. Nr. 713)
Lēmuma projekts „Par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 192/Lm11) (Dok. Nr. 703)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 193/Lm11) (Dok. Nr. 704)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” (Nr. 195/Lm11) (Dok. Nr. 721)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 161/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 376B)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 162/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 377B)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 164/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 379B)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 41/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 697)
Ziņo	- dep. I.Druviete
Debates	- dep. I.Vanaga
	- dep. I.Bišofa
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. I.Druviete
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. I.Druviete
	- dep. Dz.Ābiķis
	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 6/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 702)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Likumprojekts „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 181/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 705)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 163/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 706)
Ziņo	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi Iesniegumu likumā” (Nr. 33/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 709)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Debates	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. L.Čigāne
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. K.Olšteins
	- dep. D.Reizniece-Ozola
	- dep. R.Kārkliņa
	- dep. V.Valainis
	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 211/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 639, 693)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” (Nr. 208/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 633, 694)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 216/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 661, 695)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 170/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 696)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts „Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu” (Nr. 184/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 698)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 94/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 678)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 29/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 708)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” (Nr. 205/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 612, 710)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr. 223/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 707, 707A)
Ziņo	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 225/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 719, 719A)
Ziņo	- dep. V.Dombrovskis
Lēmuma projekts „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 189/Lm11) (Dok. Nr. 692)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 194/Lm11) (Dok. Nr. 720)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr. 137/Lp) otrajam lasījumam” (Nr. 196/Lm11) (Dok. Nr. 724)
Informācija par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu
Informācija par deputātu D.Rodionova, J.Tutina,A.Jakimova, V.Nikonova, I.Meļņikova, A.Elksniņa, J.Lazarevas, A.Rubika, R.Rubika un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam V.Dombrovskim „Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi” (Nr.  6/J11)
Informācija par deputātu V.Agešina, I.Ribakova, J.Urbanoviča, V.Orlova, M.Zemļinska, I.Zujeva, R.Rubika, I.Cvetkovas, S.Potapkina un J.Tutina jautājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam” (Nr. 7/J11)
Paziņojumi
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. I.Mūrniece
	- dep. I.Bišofa
	- dep. S.Mirskis
	- dep. J.Lazareva
	- dep. I.Čepāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 15.03.2012 09:02:46 bal001
Par - 70, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā. Par likumprojekta Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas ... (201/Lp11), 1.lasījums, izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības un tā iekļaušanu 19.aprīļa sēdes darba kārtībā

Datums: 15.03.2012 09:11:05 bal002
Par - 54, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu papildus komisijai. Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (220/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 15.03.2012 09:23:10 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ivonnas Ādamsones-Stružas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (192/Lm11)

Datums: 15.03.2012 09:24:03 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Līgas Baltmanes-Zepas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (193/Lm11)

Datums: 15.03.2012 09:25:06 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Andreja Mihaļčenko atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata (195/Lm11)

Datums: 15.03.2012 09:28:29 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (161/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.03.2012 09:30:13 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (162/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.03.2012 09:35:58 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (164/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.03.2012 10:08:10 bal009
Par - 25, pret - 64, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (41/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 10:21:49 bal010
Par - 29, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (41/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 10:25:28 bal011
Par - 64, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (41/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 10:27:49 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (6/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 10:29:07 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts meža dienesta likumā (181/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:02:49 bal014
Par - 62, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (163/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:10:51 bal015
Par - 16, pret - 56, atturas - 17. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Iesniegumu likumā (33/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:16:59 bal016
Par - 74, pret - 7, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Iesniegumu likumā (33/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:18:00 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iesniegumu likumā (33/Lp11), 3.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:19:13 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (211/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:20:30 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (208/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:21:59 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (216/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:24:30 bal021
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (170/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:25:37 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ventspils Augstskolas Satversmes grozījumu (184/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:28:54 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (94/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:31:12 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (29/Lp11), 2.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:33:09 bal025
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu” (205/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:34:23 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (223/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:35:50 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:36:11 bal028
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (225/Lp11), 1.lasījums

Datums: 15.03.2012 11:37:36 bal029
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Jāņa Upenieka saukšanai pie administratīvās atbildības (189/Lm11)

Datums: 15.03.2012 11:43:59 bal030
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (194/Lm11)

Datums: 15.03.2012 11:44:32 bal031
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp) otrajam lasījumam (196/Lm11)

Frakciju viedokļi
2012.gada 15.martā

 

Vadītājs. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies kārtējā Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama skan raidījums „Frakciju viedokļi”.

Saeimas frakciju pārstāvji turpmākajās minūtēs pastāstīs jums par šodien izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima šodien komisijām nodeva likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un es mazliet pastāstīšu par šo ierosināto likuma grozījumu būtību.

Šobrīd Saeimā notiek aktīvs darbs pie tā, lai politiskās partijas stiprinātu, konsolidētu, padarītu plašākas, vairāk iedzīvotāju intereses pārstāvošas. Latvijā ir bijusi tāda situācija, ka līdz 2011.gada beigām Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā vispār politiskās partijas netika finansētas no valsts budžeta.

Piemēram, salīdzinot ar kaimiņiem, redzam, ka Igaunija jau 2004.gadā pieņēma lēmumu par ievērojamu valsts finansējumu politiskajām partijām, un tas nodrošināja to, ka igauņu politiskās partijas ievērojami auga savā apjomā, ja tā varētu teikt. Šobrīd dažās igauņu politiskajās partijās ir līdz 7000 biedru un dažās – pat 10 tūkstoši biedru. Tā, protams, ir situācija, par kādu Latvijas politiskās partijas varētu tikai sapņot. Jo šobrīd situācija ir tāda, ka mums politiskajās partijās līdzdarbojas mazāk nekā viens procents no sabiedrības. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav pieejams būtisks instruments, kā formulēt savas politiskās nostādnes un kā saprast, kādas politiskas izšķiršanās nereti nākas pieņemt gan valdībai, gan Saeimai, kādas ir izvēles un kādi ir attīstības scenāriji.

Tāpēc iesniegtie grozījumi paredz to, ka, ja vēlēšanās startē vai nu atsevišķas politiskās partijas, vai arī vēlēšanu apvienības, kas pēc tam pieņem lēmumu apvienoties vienā politiskajā partijā, tām pienākas kopējais valsts finansējums, kas būtu pienācies šīm juridiskajām personām atsevišķi.

Šobrīd Saeimā notiek arī aktīvas debates par to, ka varētu samazināt kopējo ziedojumu apjomu, ko politiskās partijas šobrīd var saņemt, jo tie ir 20 tūkstoši latu gadā no viena ziedotāja. Un šobrīd notiek diskusijas par to, ka šo summu varētu samazināt uz pusi.

Turklāt, lai padarītu politisko partiju saziņu ar vēlētājiem kvalitatīvāku, lai politiskās partijas vairāk stāstītu par savu programmatisko piedāvājumu, par dažādām personībām, kas ir politiskajā partijā, par to gatavību realizēt dažādas politikas, šobrīd Saeimā ir iniciatīva atteikties no apmaksātas politiskās reklāmas, kas šobrīd ir ļoti dārgs priekšvēlēšanu saziņas veids un kas, tā teikt, bieži vien uz vēlētāju nostrādā tādā manipulatīvā veidā. Protams, mūsu kopējās demokrātijas veselības interesēs ir lielas, plaši pārstāvētas politiskās partijas, kas spēj atskaitīties par savu padarīto un spēj arī uzturēt pastāvīgu kontaktu gan ar saviem biedriem, gan arī ar atbalstītājiem un plašāku sabiedrību.

Vēl viens likums, ko gribu pieminēt. Šodien Saeima pieņēma trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”. Iesniegumu likumā ir izdarīti vairāki precizējumi, kas palīdzēs valsts pārvaldei ar iesniegumu iesniedzējiem – iedzīvotājiem – sazināties efektīvākā veidā.

Šobrīd ir noteikta, precizēta kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādei ir jāreaģē uz iesniegumu, kas tiek iesniegts valsts pārvaldes iestādē, bet kas nav tās kompetencē, kā arī kārtība, kādā strādāt ar iesniegumiem, kuri pēc savas būtības neprasa Satversmes 114.pantā noteikto atbildi pēc būtības.

Valsts pārvaldei ir dots arī precīzāks veids, kā strādāt ar iesniegumiem, kuri ir iesniegti, bet kurus vajag pārsūtīt citām iestādēm.

Šis likums paredz arī to, ka iedzīvotāji iesniegumus valsts pārvaldes iestādē no šī gada 1.septembra varēs iesniegt elektroniskā veidā portālā www.latvija.lv. Tas ir valsts izveidots, valsts uzturēts portāls, kurā šobrīd jau ir pieejama diezgan plaša informācija par valsts pārvaldes norisēm, kā arī ir iespējams deklarēt dzīvesvietu, pieteikties augstskolā un saņemt citus valsts sniegtos pakalpojumus. Tātad caur šo portālu no 1.septembra iedzīvotājiem būs iespējams iesniegt iesniegumus valsts pārvaldes iestādēm, kā arī saņemt atbildes uz tiem un izsekot iesniegumu izskatīšanas procesam valsts pārvaldē.

Vadītājs. Paldies Čigānes kundzei no partijas VIENOTĪBA frakcijas.

Nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāve Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie klausītāji! Bez Saeimas sēdē izskatāmajiem jautājumiem šobrīd Saeimas komisijās ir vairāki ļoti aktuāli jautājumi, ar kuriem deputāti strādā, un vēlos jūs informēt par dažiem no tiem, kā arī sniegt Zaļo un Zemnieku savienības viedokli par tiem.

Vakardien Juridiskajā komisijā mēs plaši diskutējām par iespējamiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem. Ceļu satiksmes drošības direkcija bija iesniegusi priekšlikumu samazināt sodus par ātruma pārkāpumiem, kas nav lielāki par desmit kilometriem stundā.

Kādēļ šāds jautājums tika vispār apspriests? Visi zinām, ka ir nesen Latvijā sākts ieviest tā saukto radaru projektu, kurš līdz šim ir pierādījis sevi kā diezgan neveiksmīgs projekts un sabiedrībā ir radījis neuzticību – kārtējo reizi! – neuzticību valsts pārvaldes iestādēm un to darbības efektivitātei. Līdz ar to, samazinoties autobraucēju uzticībai radariem, ir pacēlusies šī diskusija, un, lai samazinātu šaubas jeb bažas par to, ka šis projekts ir kāda komercinstitūta, kādu institūciju interesēs, tika izteikts šis priekšlikums – samazināt šos sodus.

Pēc mūsu frakcijas domām, šāda diskusija pēc savas būtības ir absurda, jo šajā situācijā mēs pretnostatām sabiedrības drošību un komercinterešu īstenošanu. Līdz ar to uzskatām, ka patiesā rīcība, kas šobrīd ir jāapspriež (šis jautājums ir jāiekļauj arī Saeimas deputātu darba kārtībā!), ir tā sauktā radaru līguma laušanas iespēja. Un faktiski atbildīgajām ministrijām šobrīd ir ne tikai jāmēģina lemt un vienoties par sodu politikas maiņu vai atstāšanu spēkā, bet pēc būtības arī jāpārskata esošais radaru projekts. Iespējams, jāatgriežas pie šī jautājuma, kurš jau pirms mēneša tika uzdots iekšlietu ministram un satiksmes ministram, lai panāktu kompromisu sodu politikas veidošanā.

Ir citu valstu pieredze, ka šī pati firma, kas Latvijai ir piegādājusi radarus, demonstrē citu pakalpojumu sniegšanas modeli, kur uzņēmuma ienākumi nav atkarīgi no iekasēto sodu apmēra, kā tas ir Latvijā, kad 35 procenti no iekasētajiem sodiem aiziet nevis valsts budžetā, bet konkrētās komercsabiedrības budžetā. Piemēram, Vācijā šādi radari tiek uzlikti tajās vietās, kur ceļu satiksmes drošības direkcija jeb pasūtītājs nosaka (piemēram, pie skolām darba dienās vai brīvdienās pie kādiem izklaides objektiem), un valsts maksā par konkrēti šo radaru izmantošanu. Tas ir viens no modeļiem, un tas, manuprāt, būtu Latvijai daudz veiksmīgāks, ja to šeit ieviestu.

Papildus vēlos informēt, ka vakardien satiksmes ministra vadībā deputātu grupa apmeklēja Kurzemes ostas – Liepājas un Ventspils ostu –, lai iepazītos ar to darbību reālajā vidē, jo, kā jūs zināt, šobrīd aktuāls ir jautājums par ostu pārvalžu iespējamo privatizāciju. Deputātiem tika rādīti ostu darbības rezultāti, kas, mūsuprāt, liecina, ka ostas tiek pārvaldītas efektīvi. Ja jūs paskatītos statistikas datus, tad redzētu, ka šogad gan Liepājas, gan Ventspils, gan Rīgas ostas darbība ir bijusi ļoti veiksmīga: katrā no tām gandrīz 30 vai vismaz 20 procentu apmērā ir pieaudzis apgrozījums.

Bez tam Ventspils osta nupat ir publicējusi ziņojumu, ka tā ir atzīta par piekto labāko ostu pasaulē. To ir atzinuši nevis vietējie eksperti, bet autoritātes starptautiskajos tirgos! Financial Times ekspertu grupa to ir novērtējusi, un vienlaikus Eiropas Jūras ostu organizācija ir veikusi pētījumu, kurā ir teikts, ka politiķu neesamība ostu pārvaldēs var novest pie neproduktīvas ostu darbības – pie monopola, nevienādas attieksmes pret ostu lietotājiem – un ostas var kļūt par tā saukto balto ziloni. Respektīvi, ja ostu pārvaldība varētu tikt privatizēta, tad ostu jaunie saimnieki, visticamāk, nevarētu tikt galā ar šo jauno, vērtīgo ieguvumu.

Paldies klausītājiem par uzmanību! Vēlu jums jauku šo dienu un atlikušo nedēļu!

Vadītājs. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai.

Nākamais runās politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma lēmumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam par fiskālo disciplīnu. Līdz ar to es vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības un Latvijas lēmumiem saistībā ar fiskālo politiku, kā arī attiecībā uz šo lēmumu ietekmi uz Latvijas nākotni, it īpaši ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eurostat datiem Latvija pašlaik ieņem priekšpēdējo vietu Eiropas Savienībā.

Vispirmām kārtām. Mēs esam par grozījumiem Lisabonas līgumā, kurš ir noslēgts starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lisabonas līgums ir analogs Eiropas Savienības Satversmei. Grozījumu būtība: tie paredz palielināt Eiropas Savienības centrālās varas – Briseles – atbildību par Eiropas Savienības valstu attīstību, un tiek plānots izveidot speciālu stabilizācijas fondu operatīvai finanšu palīdzībai eirozonas valstīm krīzes gadījumā.

Otrām kārtām. Mēs esam pret starptautisko līgumu par fiskālo disciplīnu, mēs esam pret šī līguma ratifikāciju. Šis līgums paredz visām Eiropas Savienības valstīm kopīgus noteikumus budžeta veidošanai, kā arī sankcijas par šo noteikumu neievērošanu, kas būs saistītas ar vēršanos Eiropas Tiesā.

Ir radīts jauns termins – „strukturālais deficīts”. Tas ir budžeta deficīta rādītājs par vairākiem gadiem, kurš ir neatkarīgs no cikliskām ekonomikas svārstībām un nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no IKP. Strukturālā deficīta ierobežošana nozīmē, ka valstij nebūs tiesību apzināti palielināt budžeta deficītu ekonomikas stimulēšanai, un līguma mērķis ir nostiprināt valsts finansiālo atbildību un kontroli pār Māstrihtas kritēriju izpildi (budžeta deficīta ierobežošana, valsts parāda apjoms un tā tālāk).

Šis līgums ir ne tikai bezjēdzīgs, bet pat kaitīgs. Faktiski tas aizliedz valstij iejaukties savā ekonomikā. Bet valstij, kuru ir nomocījusi krīze, tas var būt ļoti svarīgi – aktīvi attīstīt konkrētas nozares jaunu darba vietu izveidei! Mēs kā sociāldemokrāti uzskatām, ka valstij ir ne tikai tiesības, bet konkrētās situācijās pat pienākums to darīt.

Finanšu stabilizācijas mehānismi, kuri ir paredzēti līgumā, ierobežo valsts tēriņus, bet neregulē taupību privātsektorā. Bet tieši kapitāla ieplūšana privātsektorā noveda pie kredītu burbuļiem Spānijā un Latvijā! Lai nodrošinātu stabilitāti, ir nepieciešams regulēt arī privātās finanšu plūsmas.

Līgums ir izdevīgs eksportvalstīm. Latvijai atliek importētājas un patērētājas loma. Vai tiešām Latvijai ir jāsamierinās ar to, ka mēs nekad nebūsim spējīgi panākt bagāto valstu ekonomikas attīstības līmeni? Bet premjerministrs Valdis Dombrovskis Latvijas vārdā šo līgumu jau ir parakstījis.

Trešām kārtām. Mēs esam pret Fiskālās disciplīnas likumu. Jau pirmajā lasījumā tika noskaidrots, ka likumā ir pamatīgs sajukums: budžeta rādītāju aprēķināšanai tika piedāvātas divas dažādas metodes, tāpēc rezultāti būtu nesalīdzināmi. Otrajā lasījumā likumprojekts būs nopietni pārstrādāts.

Mēs uzskatām, ka budžeta deficīta ierobežošana nav panaceja. Svarīgi ir ne tikai tas, cik mēs tērējam, bet arī tas, kur mēs tērējam. Budžeta plānošana ir jānosaka skaidrā, izsvērtā un reālā nacionālās attīstības plānā. Kad būs skaidra attīstības stratēģija, būs skaidra arī budžeta politika.

Jēdziens „atbildīga fiskālā politika” nevar būt primitivizēts līdz vienam ciparam – budžeta deficītam. Atbildīga fiskālā politika ir tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības garantija. Tam ir nepieciešamas investīcijas infrastruktūrā, zinātnē, cilvēkos, jāveic reformas nodokļu politikā, valsts pārvaldē un tā tālāk, lai apturētu nevēlamus demogrāfijas, migrācijas un ekonomikas procesus. Piedāvātā politika to padara neiespējamu.

Un visbeidzot. Mēs esam pret Satversmes grozījumu projektu, jo šie grozījumi ir mēģinājums ierobežot Latvijas tautas brīvību izvēlēties ekonomikas attīstības virzienu. Konkurence starp partijām, kuras piedāvā dažādus ekonomikas attīstības modeļus, un tautas tiesības izvēlēties starp šiem modeļiem – tas ir demokrātijas pamats.

Paldies par uzmanību.

Vadītājs. Paldies Agešina kungam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Raivis Dzintars.

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Es gribētu runāt par šīs nedēļas karstāko tēmu – par 16.martu.

Daudz esam dzirdējuši vaicājumus – vai nākotnē šo datumu mēs varēsim sagaidīt mierīgi, bez ažiotāžas un bez asumiem? Domāju, ka to vēlētos ikviens no mums. Bet būtiski ir pajautāt – par kādu cenu? Kādu cenu katrs no mums ir gatavs maksāt par to, lai 16.martā nebūtu ažiotāžas? Augstākā cena, ko var iedomāties, ir latviešu karavīru piemiņa. Ja pilsoņi ciniskā kārtā aizmirstu karavīrus un viņu cīņu par Latvijas valsti, ažiotāža noteikti rimtos. Diemžēl šobrīd izskatās, ka daudzi, īpaši politiskajās aprindās, šādu cenu ir gatavi maksāt. Ar pilnu pārliecību vēlos noraidīt šādu pieeju. Karavīru piemiņa nav tā maksa, kuru var maksāt par ažiotāžas vai asumu novēršanu. Protams, daži, bīstoties no konfliktiem, būtu gatavi arī no savas valsts atteikties. Par savu valsti ir jābūt gataviem cīnīties. Ir jābūt gataviem paciest arī neērtības un īslaicīgas grūtības. Tieši tā ir maksa par iespēju būt un justies kā savas zemes saimniekiem. Savas zemes saimniekiem neviens taču nevar norādīt, kuros datumos drīkstam un kuros nedrīkstam pieminēt savus tēvus un vectēvus, neviens nevar novilkt ģeogrāfiskās robežas, cik kilometru attālumā no Brīvības pieminekļa godināt karavīrus ir pieļaujami un cik – ne. Šobrīd daudzi iesaka nerādīties Brīvības pieminekļa tuvumā un piedalīties pasākumos tikai Lestenē, kur nav protestētāju. Bet kur ieteikt bēgt tad, ja protestētāji savai zaimošanai par piemērotu vietu izvēlētos arī Lesteni? Cik svētvietu esam gatavi atstāt, baidoties no provokācijām un konfrontācijas?

Ja augstākās valsts amatpersonas nevis starptautiski taisnotos, ka norobežojas no 16.marta, bet droši piedalītos piemiņas pasākumos un runātu atklātu valodu, arī pasaule mūs sadzirdētu daudz drīzāk. Netaisnīga attieksme pret vēsturi un latviešu karavīriem tiek segta ar vārdiem par valsts tēlu. Taču kādu valsts tēlu mēs veidojam paši savu pilsoņu un jaunās paaudzes priekšā?

Nacionālās apvienības vārdā es vēlos teikt paldies un dziļi noliekt galvu latviešu leģionāru priekšā. Es atgādinu, ka rīt pulksten 10.00 Doma baznīcā notiks karavīru piemiņai veltīts dievkalpojums. Pēc dievkalpojuma – gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Savukārt pulksten 14.00 – piemiņas pasākums Lestenes brāļu kapos. Bet Latvijas pilsoņus es aicinu izšķirties, kas ir būtiskākais katram no mums – karavīrs, kurš cīnījās ar ticību Latvijas valstij, vai svešais formas tērps, kuru nebija iespējas nevilkt.

Paldies.

Vadītājs. Paldies Raivim Dzintaram.

Pēdējai šodien vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai. Lūdzu!

I.Bišofa (ZRP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāti šodien Saeimas sēdē pievērsa uzmanību likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”. Un mūs mazliet mulsināja šajā visā tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noraidīja vairākus priekšlikumus, kuri attiecas uz karjeras izglītību un tās nepieciešamību mūsu izglītības procesā.

Šajā likumprojektā mūsu frakcijas deputāte Inga Vanaga bija iesniegusi priekšlikumus par to, ka Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj būt atbildīgas personības, spēj organizēt un vadīt savu dzīvi mācību, darba un citās jomās. Rezultātu mēs zinām: šobrīd komisija ir noraidījusi šos priekšlikumus. Taču Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies strādāt pie šo jautājumu sakārtošanas.

Mēs redzam to, ka Latvijā 2011.gadā valsts un pašvaldības no saviem budžetiem ir dažādos pabalstos izmaksājušas ap 117 miljoniem latu. Tas – uz mūsu 2 miljoniem iedzīvotāju! Tas nozīmē, ka katrs pagājušajā gadā ir saņēmis 50 latus! Protams, ir tie pabalsti, un rezultātu mēs zinām: mums veidojas jau pietiekami liela daļa iedzīvotāju, kuri uzskata, ka pabalstus saņemt – tas ir viņu pienākums. Viņi negrib domāt par lietām, par to, ka ir jādodas uz darbu un ir jāstrādā, un negrib saprast, ka ne tikai pabalstu saņemšana ir viņu pienākums... Un būtībā tas fakts pamato to, ka izglītības procesā jau pašā sākumā gan bērniem, gan jauniešiem būtu jāmāca tās lietas, ka ir jādomā par savas profesijas izvēli, par savām iespējām un par to, ko katrs no viņiem darīs tālāk.

Šajā likumprojektā bija runa arī par to, ka jāveido izpratne par to, ka darba pasaule ir saistīta ar izglītību un karjeras plānošanu un attīstīšanu visa mūža garumā. Mums šodien ir ap 130 tūkstošiem bezdarbnieku, un mēs zinām, ka praktiski mums nav mūžizglītības programmu un daudzi cilvēki, zaudēdami darbu, ir neizpratnē, ka ar to izglītību, ko viņi ir ieguvuši jaunībā, līdz vecumdienām tomēr īsti nepietiek. Un tas nozīmē, ka mūsu izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir uzsācis ļoti lielu darbu pie reformām izglītības procesā, jo šajā laikā, kad ir jāmainās un jāspēj dzīvot līdzi šīm pārmaiņām, cilvēkiem ir jāiegūst izglītība varbūt pat vairākas reizes savā dzīvē un līdz ar to dažādas mūžizglītības programmas un izmaiņas izglītības sistēmā dotu iespēju visiem mūsu cilvēkiem tomēr atrasties labākā situācijā, nekā tas ir bijis līdz šim.

Paldies par uzmanību. Un veiksmi jums visiem!

Vadītājs. Paldies Initai Bišofai no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodienas „Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!