Ceturtdien, 21.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un deputāts Uldis Briedis tikās ar Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Rolando Mosku Moskini (Rolando Mosca Moschini).         Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli R.M.Moskini Saeimā un pastāstīja, ka Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij ir svarīgi zināt ES Militārās komitejas plānus un politiku. Viņš arī atzīmēja, ka ir svarīgi, lai mūsu valsts deleģētās vienības būtu izmantojamas gan ES, gan NATO ātrās reaģēšanas spēkos.          Augstais viesis R.M.Moskini atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus bruņoto spēku restrukturizācijā, kuri vērsti uz augtas kvalitātes nodrošināšanu. Viņš pauda sapratni, ka vienas un tās pašas Latvijas vienības piedalās ES un NATO drošības operācijās, jo ES un NATO ir kopīgas prioritātes, un uzsvēra, ka valsts ieguldījumam Eiropas drošības nostiprināšanā ir jābūt kvalitatīvam, nevis kvantitatīvam. Mazām valstīm ir jākoncentrējas uz noteiktām aizsardzības jomām, lai neciestu kvalitāte.           Atbildot par ES Kaujas grupas veidošanas principiem, R.M.Moskini sacīja, ka ir svarīgi sastrādāties ar sadarbības partneriem, ar kuriem iesaistīsies šajā projektā, jābūt elastīgiem un pragmatiskiem, lai izveidotu vienības, kuras var darboties krīzes situācijās. Svarīgi izveidot "drošības tīklu ar stipriem mezgliem" ES ārējās robežas nostiprināšanai, kas nozīmē Baltijas un Skandināvijas valstu sadarbību, jo ir nepieciešams nodrošināt vispirms drošību, tikai pēc tam aizsardzību.           Sarunas gaitā J.Dalbiņš uzsvēra, ka veiksmīga lielu un mazu valstu sadarbība aizsardzības jomā palīdzēs drošības veidošanā. Mazajām valstīm ir dota lieliska iespēja piedalīties lielās operācijās. Viņš arī pastāstīja, ka Latvijai finansu ierobežojuma dēļ būtiski noteikt tās prioritātes aizsardzības jomā, kurās specializēties.          Sarunas noslēgumā viesis uzsvēra, ka ir nepieciešama sadarbība militārajā un politiskajā jomā, lai nostiprinātu Eiropas drošību.   

        Ceturtdien, 21.oktobrī, Saeimas deputāts, Rietumeiropas savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Strazdiņš piedalās RES Asamblejas sēdē un konferencē sakarā ar grozītā Briseles līguma (Rietumeiropas savienības Asamblejas dibināšanas) 50.gadadienu, kas notiek Briselē un Parīzē.        Konferencē tiek diskutēts par jautājumiem, kas skar Eiropas drošību un aizsardzību starptautiskā terorisma laikmetā.        Kā informējis J.Strazdiņš, šodien Briselē RES Asamblejas Pastāvīgās komitejas sēdē, visiem tās dalībniekiem balsojot par, tika pieņemts lēmums, ar kuru Latvija, Lietuva un Igaunija kļuvušas par RES Asamblejas pilntiesīgām dalībvalstīm. Kā zināms, līdz šim mums bija asociētās valsts statuss šajā organizācijā.        Kļūstot par pilntiesīgu dalībnieci, Latvija iegūst balsstiesības Asamblejas komiteju sēdēs un plenārsēdēs, iespēju izstrādāt ziņojumus un rekomendācijas RES Padomei par drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī iesniegt grozījumus jau sagatavotajos dokumentos.        J.Strazdiņš uzsvēris, ka šim notikumam ir liela politiska nozīme, jo pilntiesīga dalība Rietumeiropas savienības Asamblejā vēl vairāk stiprinās Latvijas drošību un aizsardzības spējas.

        Otrdien, 19.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku (Toomas Lukk).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres plānoto darbu Eiropas Komisijas komisāra amatā.        Sarunas sākumā I.Ūdre informēja vēstnieku par gaidāmo balsojumu Eiropas Parlamentā 27.oktobrī ? EP deputāti paudīs savu attieksmi pret jauno Eiropas Komisiju. Saeimas priekšsēdētāja arī pastāstīja, ka īsā vizītē Rīgā šodien uzturas EK prezidents Ž.Manuels Barrozo, kurš plānojis tikties ar mūsu valsts premjerministru.        Igaunijas vēstnieks Latvijā interesējās par I.Ūdres kā nodokļu un muitas komisāres iecerēm, it īpaši nodokļu harmonizēšanas un vienotās muitas ūnijas jautājumos. I.Ūdre vēlreiz akcentēja, ka nav nekāda sakara starp ES struktūrfondu maksājumiem un valstu noteiktajām nodokļu likmēm, kā arī uzsvēra, ka nodokļu bāžu harmonizēšana palīdzēs tiem uzņēmumiem, kuru mātes uzņēmums darbojas vienā valstī, bet meitas uzņēmumi ? citās ES valstīs.        Savukārt runājot par muitas ūniju, tika akcentēts drošības jautājums, tādēļ nepieciešami vienoti kontroles kritēriji un informatīvās datu bāzes, kas garantētu preču kustības drošības nodrošināšanu.

             Tikšanās laikā tika pārrunāti abu valstu sadarbības jautājumi, kā arī Latvijas iespējamais atbalsts Gruzijai starptautiskajās organizācijās.             Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume akcentēja, ka Latvija uztver Gruziju kā vienu no nozīmīgākajiem sadarbības partneriem Dienvidkaukāza reģionā un atbalsta tās centienus stiprināt saiknes ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām. “Latvija kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts ir gatava sniegt palīdzību Gruzijai, piedāvājot savu pieredzi, piemēram, reformu īstenošanā”, teica J.Straume.            Savukārt Gruzijas prezidents M.Saakašvili sacīja, ka Gruzija par saviem ārpolitiskajiem mērķiem izvirzījusi tās pašas prioritātes, ko savulaik Latvija - integrāciju ES un Ziemeļatlantijas aliansē, tāpēc vērtīgs un noderīgs būtu jebkurš atbalsts un padoms. Tāpat prezidents informēja par Gruzijas iekļaušanos ES Jauno kaimiņu politikā un NATO Individuālās partnerības programmā.            Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par savu neseno vizīti Gruzijā un gūtajiem iespaidiem Dienvidosetijā, par ko informējis arī ES ārlietu ministru sanāksmes dalībniekus Hāgā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu. “Uzskatu, ka situācija šajā reģionā ir ļoti bīstama, un esmu lūdzis, lai EDSO izvērtē iespējamību uz Dienvidosetiju nosūtīt starptautiskos miera uzturēšanas spēkus”, sacīja A.Kiršteins. Arī Gruzijas delegācijas pārstāvji tikšanās ietvaros vairākkārt skāra Dienvidosetijas jautājumu, lūdzot Latvijas atbalstu NATO Parlamentārajā asamblejā un EDSO izveidot īpašu komisiju Dienvidkaukāza reģiona drošības jautājumu risināšanai.

             EDSO augstais komisārs R.Ekeuss, uzklausot I.Druvieti (JL) par komisijas un tās apakškomisiju darbu pēdējā gada laikā likumdošanas jomā saistībā ar sabiedrības integrāciju, cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu, vēlējās saņemt detalizētāku informāciju par Diskriminācijas novēršanas likumprojekta izstrādes gaitu. Komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu par vienādas attieksmes principa ieviešanu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Tomēr starpinstitūciju darba grupa likumprojekta sagatavošanas posmā ir secinājusi, ka nav lietderīgi izcelt vienu diskriminācijas veidu, jo nepieciešams aptvert arī citu tās veidu izskaušanu. Tāpēc normatīvais akts ir atgriezts Īpašu uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam pārstrādāšanai - alternatīva likumprojekta sagatavošanai, lai rastu mehānismu kā vērsties pret jebkuru diskrimināciju. I.Druviete arī informēja, ka likumprojektu Saeima galīgajā lasījumā plāno pieņemt nākamā gada februārī.             Sarunā tika spriests arī par jaunā Radio un televīzijas likumprojekta izstrādi. I.Druviete norādīja, ka radio un televīzija ir sabiedrisko domu ietekmējoši plašsaziņas līdzekļi, tāpēc tajos nedrīkst pieļaut nekādas diskriminācijas izpausmes gan reklāmas jomā, gan arī aizskarošu materiālu demonstrēšanā. Tāpēc normatīvajā aktā, ietverot EDSO rekomendācijas, ir noteiktas precīzas juridiskas sankcijas likuma pārkāpuma gadījumā saistībā ar jebkuru diskrimināciju. Savukārt augstais komisārs norādīja, ka, sabalansējot diskriminācijas novēršanu ar vārda brīvību, vajadzētu būt ļoti uzmanīgai pieejai.              Tikšanās gaitā Sabiedrības integrācijas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), informējot par apakškomisijas darbu, minēja divus aspektus. Pirmkārt, sadarbību ar pašvaldībām dažādu ar sabiedrības integrāciju saistītu jautājumu risināšanā un, otrkārt, Latvijas iespēju izvērtēšanu Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka konvencijas ratifikācijas process nedrīkst būt formāls akts un vispirms jāizvērtē Latvijas gatavība, kā arī iespējamās sekas par tās ietekmi uz sabiedrības integrāciju kopumā, jo pašlaik par tās ratifikāciju nav skaidra viedokļa. “Kamēr pastāv šaubas, vai sabiedrībā neradīsies spriedze, mēs konvenciju ratificēt nevaram,” teica I.Druviete. Savukārt EDSO augstais komisārs R.Ekeuss izteica aicinājumu mūsu valstij ratificēt Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvenciju, jo tā Latvijai, pēc viņa domām, esot piemērota.

          Piektdien, 8.oktobrī, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegāciju.            Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas deputāts Paulis Kļaviņš (LPP) sveica Vācijas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegāciju Saeimā un īsumā pastāstīja par komisijas darbu. P.Kļaviņš pauda pārliecību, ka Bundestāga komisijas vizīte vēl vairāk veicinās sadarbību un sapratni abu valstu starpā.          Vācijas Bundestāga Satiksmes, celtniecības un mājokļu lietu komisijas delegācijas vadītāja Renāte Blanka pauda prieku par iespēju iepazīties ar mūsu valsti. Viņa uzsvēra, ka Latvija jau tagad ir svarīgs ekonomiskais partneris Vācijai, bet sadarbības iespējas ir intensificējamas vēl daudzās jomās.          Sarunas ietvaros Eiropas lietu komisijas deputāti raksturoja situāciju Latvijas satiksmes infrastruktūras un tranzīta jomā. Komisijas deputāte Liene Liepiņa (JL) ieskicēja situāciju darba tirgū, savukārt Staņislavs Šķesters (ZZS) informēja par reģionālo politiku, vēsturisko namu saglabāšanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmēju atbalsta politiku un strukturālo fondu izmantošanu.         Bundestāga deputāti interesējās arī par situāciju Latvijas reģionos, darba tirgus nodrošinājumu, izglītības iespējām, kā arī par situāciju nodokļu politikā un medicīnas jomā.         Tikšanās gaitā tika pārrunāts arī privatizācijas jautājums mūsu valstī.           Sarunas noslēgumā R.Blanka pasniedza Vācijas Bundestāga medaļu.         Piektdien, 8.oktobrī, Ārlietu komisijas un Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas darbā ar ārzemēs dzīvojošajiem azerbaidžāņiem priekšsēdētāju Nazimu Ibragimovu un viņa vadīto delegāciju.           Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas darbā ar ārzemēs dzīvojošajiem azerbaidžāņiem priekšsēdētājs N.Ibragimovs pauda prieku par šo vizīti un atzina, ka Azerbaidžāna ir ieinteresēta patiesā un dziļā kontaktu veidošanā ar mūsu valsti, ko varētu sekmēt abu valstu parlamentāriešu vizīšu apmaiņa un ilgtermiņa sadarbības programmas izveidošana.           Tikšanās gaitā Azerbaidžānas delegācijas pārstāvji interesējās par Latvijas Saeimas darbību, un Latvijas un Azerbaidžānas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Oļegs Deņisovs īsumā pastāstīja par mūsu likumdevēja vēsturi.          Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar nacionālās identitātes saglabāšanu un integrācijas procesus abās valstīs.          Sarunas noslēgumā tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, kas veicinās izpratni un palīdzēs nodrošināt viedokļu apmaiņu par abās valstīs notiekošajiem procesiem.

         Ceturtdien, 7.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentāro valsts sekretāru Hansu Georgu Vāgneru (Mr. Hans Georg Wagner) un viņa vadīto delegāciju.          Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pauda prieku par Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā valsts sekretāra H.G.Vāgnera un viņa vadītās delegācijas vizīti Saeimā un pateicās par Vācijas sniegto atbalstu. Deputāts atzina, ka starp abām valstīm veidojusies veiksmīga sadarbība aizsardzības jomā.         Arī H.G.Vāgners pauda viedokli, ka Latvijas un Vācijas sadarbība ir bijusi veiksmīga un intensīva, īpaši militārpersonu izglītošanas jomā. Viņš uzsvēra, ka aizsardzības jomā abām valstīm ir kopīgi interešu punkti situācijas noregulēšanā Irākā, Balkānos un Afganistānā.          J.Dalbiņš arī apliecināja, ka Latvijas līdzatbildība drošības jautājumos ir palielinājusies pēc iestāšanās NATO un ES. Latvija ir ieinteresēta sadarbības padziļināšanā ar Vācijas bruņotajiem spēkiem, kas palīdzēs dot ieguldījumu Eiropas drošības nostiprināšanā.           Sarunas gaitā tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar Latvijas gaisa telpas kontroles nodrošināšanu. H.G.Vāgners apliecināja, ka NATO turpinās veikt kolektīvo Latvijas gaisa telpas kontroli līdz 2006.gadam.          Sarunas noslēgumā J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvija ir nopietns un ieinteresēts partneris starptautiskās drošības politikas jautājumu risināšanā.   

          Otrdien, 5.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nillu Olavu Stavu (Nills Olav Stava).          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Norvēģijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un, vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, uzsvēra to daudzveidību. “Latviju un Norvēģiju vieno gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūras sakari,” sacīja A.Ārgalis. Viņš arī izteica pateicību Norvēģijas pusei par konsekvento politisko un praktisko atbalstu Latvijas ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī informēja par Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupu, kas darbojas Saeimā, un aicināja izveidot līdzīgu grupu arī Norvēģijas parlamentā.           Tikšanās dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai ekonomikas jomā. Puses bija vienisprātis, ka šīs saites attīstās un nostiprinās, tāpat vērojams tirdzniecības apjoma pieaugums starp abām valstīm.           Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā pauda gandarījumu par veiksmīgajām abu valstu attiecībām un vēlreiz apliecināja, ka Norvēģija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un iekļaušanu PSRS sastāvā. N.O.Stava sacīja - Norvēģija lepojas, ka Latvijai izdevies atjaunot savu neatkarību mierīgā ceļā.          Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pārrunāja abu valstu kontaktus militārajā jomā - Norvēģija sniedz materiālu atbalstu mūsu Bruņotajiem spēkiem, kā arī nepieciešamību attīstīt tūrismu starp abu valstu iedzīvotājiem.

               Saeimas sekretārs J.Šmits pauda prieku par Eiropas Parlamenta bijušo deputātu vizīti Saeimā un pastāstīja par Latvijas parlamenta vēsturi un pašreizējo politisko situāciju. J.Šmits akcentēja, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) noslēdzies nozīmīgs posms mūsu valsts vēsturē - ir sasniegta viena no daudzu gadu garumā izvirzītajām ārpolitikas prioritātēm. Viņš bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem izteica pateicību par atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzsvēra, ka Latvijai vēl daudz darāmā, lai sasniegtu to dzīves līmeni, kāds ir vecajās ES dalībvalstīs. “Esam apņēmības pilni strādāt tā, lai ES kļūtu konkurētspējīga valsts,” apliecināja J.Šmits.              Saeimas sekretārs arī raksturoja Latvijas pašreizējos mērķus, kas virzīti uz ārējo sadarbību. Viņš pauda Latvijas gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē un informēja par jau paveikto šajā jomā - Saeimas Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas parakstīto Saprašanās memorandu.              Eiropas Parlamenta bijušie deputāti atzinīgi novērtēja lielo darbu, ko Latvija paveikusi normatīvo aktu saskaņošanas procesā ar ES acquis, un pauda prieku par Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos ES dalībvalstu saimē.              Puses arī pārrunāja ES aktualitātes - drošības politikas jautājumus, gaidāmo Latvijas pievienošanos eirozonai un ES tālāko paplašināšanos, tostarp iespējamo iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Turciju.

              Tikšanās laikā tika pārrunātas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.              Viesi patiecās par silto un draudzīgo uzņemšanu, ko izjutuši visu vizītes laiku, kā arī daudzpusīgo tās programmu un tikšanās iespējām ar parlamenta augstākajām amatpersonām, komisiju un sadarbības grupas pārstāvjiem. Tāpat Kuveitas delegācija uzsvēra savu ieinteresētību divpusējo kontaktu padziļināšanā politikas, ekonomikas, kultūras un tūrisma jomās. “Lai gan ģeogrāfiski atrodamies tālu viena no otras, mūsu valstīm ir arī kopīgais, piemēram, mēs dzīvojam vienā laika joslā,” sacīja A.El Dekubasi.             Savukārt Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka draudzīgās attiecības, kas izveidojušās Kuveitas delegācijas vizītes laikā, sekmēs arī parlamentārās sadarbības intensificēšanos. “Ir tik daudz lietu, kuras varam atrisināt, tikai darbojoties kopā,” sacīja I.Ūdre, akcentējot drošības jautājumu, jo tikai kopīgi varam cīnīties pret starptautisko noziedzību un terorismu.            Neizsmelts potenciāls kontaktu uzlabošanai ir tirdzniecības jomā, ko pievilcīgu dara arī Latvijas dalība Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas kā tranzītvalsts piedāvātās iespējas.