Trešdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta delegāciju, kuru vadīja Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Miheils Mačavariani.              Viesis izteica pateicību par Latvijas sniegto atbalstu, nododot savu eirointegrācijas pieredzi Gruzijas parlamentāriešiem. Viņi pastāstīja par paveikto, tuvinot savu likumdošanu Eiropas Savienības normām - daudz izdarīts, lai sakārtotu pašvaldību jautājumus, izglītības un citas sfēras. Būtiski ir panākt mierīgu noregulējumu Dienvidosetijas jautājumā.              Puses bija vienisprātis, ka kontakti deputātu komisiju starpā ir kļuvuši daudz aktīvāki un regulārāki. Tādējādi Gruzijas parlamentāriešiem ir iespēja, atkarībā no nepieciešamības, līdzās Saeimas Eiropas lietu komisijai uzrunāt arī citas Saeimas komisijas un gūt nepieciešamo informāciju likumdošanas procesa veicināšanai. Tā, piemēram, pašreiz Gruzijai noderīga būtu Latvijas pieredze pensiju reformas īstenošanā.             Gruzijas parlamentārieši izteica ieinteresētību turpmākā sadarbības padziļināšanā.

              Trešdien, 18.janvārī, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne un deputāti tikās ar Taizemes Karalistes parlamenta Sociālās labklājības komitejas pārstāvjiem.                Tikšanās laikā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne Taizemes Karalistes parlamenta deputātus iepazīstināja ar komisijas darbības virzieniem un prioritāriem sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un darba likumdošanas jautājumu risināšanas aspektiem un dažādu sociālo reformu gaitu Latvijā. Viņa norādīja uz paveikto, piemēram, pensiju indeksāciju divas reizes gadā, tā sauktajām māmiņu algām, bērna piedzimšanas pabalstiem, pabalstu mātēm, kas kopj bērnu invalīdu, un citiem sociālā nodrošinājuma veidiem. Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Valdis Ģīlis īsumā informēja par mūsu valsts veselības aprūpes sistēmas reformu, kas paredz optimizēt stacionāro veselības aprūpes iestāžu darbību un būtiski palielināt šajā sfērā strādājošo atalgojumu.             Taizemes Karalistes parlamenta Sociālās labklājības komitejas priekšsēdētāja Kanjana Silpa-Archa pastāstīja, ka viņas vadītā komiteja agrāk skatīja arī darba attiecību jautājumus, taču tagad tās kompetencē galvenokārt ir sociālās labklājības aktualitātes. Piemēram, Taizemē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejami vairāki materiālās palīdzības fondi, bet sabiedriskās organizācijas, kas iekļaujas dažādu sociālo jautājumu risināšanā, saņem valsts finansējumu.               Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne atbildēja uz Taizemes parlamenta deputātu jautājumiem par valsts budžeta finansējumu Labklājības ministrijai un Veselības ministrijai un to pakļautībā esošo aģentūru un departamentu darbību dažādu sociālo pabalstu nodrošināšanā un valsts pasūtījuma izpildē veselības aprūpes jomā. Viesi interesējās arī par valdības un sabiedrisko organizāciju sadarbību, Latvijas pensiju sistēmu, valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī par cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. 

       Otrdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nilu Olavu Stavu (Nil Olav Stava).       Tikšanās laikā tika pārrunāta veiksmīgā sadarbība, kas vieno Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, it īpaši valstu parlamentu līmenī. Norvēģijas vēstnieks Latvijā nodeva Saeimas priekšsēdētājai Norvēģijas Stortinga (parlamenta) priekšsēdētāja Thorbjorna Jaglanda  ielūgumu oficiālā vizītē apmeklēt Norvēģiju.       Puses pieskārās arī abu valstu ekonomiskajiem kontaktiem, akcentējot būtisko Norvēģijas investīciju īpatsvaru mūsu valstī.

     Ceturtdien, 29.decembrī, Jaunā gada priekšvakarā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre ir devusies uz Gulbenes rajonu, lai piedalītos Tirzas pamatskolas sporta zāles atklāšanā. Tas ir pagasta padomes projekts pamatskolas rekonstrukcijā.

         Otrdien, 13.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čangu Liminu (Zhang Limin), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, sveicot vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā, attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un draudzīgas un atzīmēja, ka sadarbība kļūst aizvien ciešāka.          Ķīnas vēstnieks Č.Limins pastāstīja par savas valsts straujo izaugsmi pēdējos gados, kā arī uzsvēra tomēr nevienmērīgo attīstību dažādos Ķīnas reģionos. Tāpēc valdība strādā pie attīstības veicināšanas Rietumu reģionos, kur ir ierobežoti dabas resursi, sacīja vēstnieks. Savukārt I.Ūdre informēja par Latvijas reģionu iedzīvotāju došanos darba meklējumos uz galvaspilsētu Rīgu, kā arī darbaspēka aizplūšanu uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Saeimas priekšsēdētāja izteica cerību, ka, attīstoties ekonomikai un paaugstinoties dzīves līmenim, no Latvijas aizbraukušie atgriezīsies.         Tika pārrunātas arī aktualitātes ES, uzsverot nacionālo parlamentu lomas palielināšanu lēmumu pieņemšanā. Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka pašreiz būtisks ir lēmums par ES 2007.-2013.gada finanšu perspektīvas pieņemšanu.         Sarunas noslēgumā Ķīnas vēstnieks Č.Limins pauda apņēmību padziļināt dažāda līmeņa sadarbību starp Latviju un Ķīnu, īpaši attīstot kontaktus starpparlamentu līmenī.

              Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latviju un Igauniju vieno sena sadarbība, kas tagad turpinās un paplašinās. Mūsu valstis kopīgi izgājušas neatkarības atjaunošanas posmu, kā arī savu stratēģisko mērķu īstenošanu - dalību Eiropas Savienībā un NATO; tagad svarīgs abu valstu sadarbības aspekts ir darbošanās ES jauno kaimiņu iniciatīvā.              Arī Igaunijas prezidents norādīja, ka līdzšinējā sadarbība abu valstu starpā šodien pilnveidojas - tā kļūst dziļāka un plašāka visos līmeņos. Visuzskatāmāk to demonstrē mūsu sakari ekonomikas jomā - Latvijas un Igaunijas uzņēmēji paplašina savu darbību kaimiņvalstī, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroenerģijas un gāzes nodrošinājumu, arī infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.              Tikšanās dalībnieki pieskārās arī reģionālās sadarbības jautājumiem gan Baltijas Asamblejas ietvaros, gan arī kontaktu intensificēšanā ar Ziemeļvalstīm. Tika atzīmēts Baltijas Asamblejas ieguldījums starpvalstu attiecību paplašināšanā un norādīts, ka nākotnē tas varētu saistīties ar plānotā gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī ar attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Tika akcentēta parlamentu loma likumdošanas jomā, uzsverot, ka tas rada bāzi valdībai risināt jau daudz konkrētākus jautājumus. “Tāpēc te es saskatu Baltijas Asamblejas kā triju Baltijas valstu parlamentu organizācijas lomu un nozīmi”, sacīja A.Rītels.              Sarunas gaitā vairākkārt tika minēta mūsu valsts pieredze, kuru dažādu projektu ietvaros nododam citām valstīm gan eirointegrācijas jautājumos, gan arī reģionālu sadarbības struktūru veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja arī minēja Eiropas Savienības nākotnes vīzijas nozīmīgumu - vairākkārt starptautisko forumos akcentēts, ka nepieciešams uzsākt diskusiju starp Eiropas Parlamentu un Eiropas valstu parlamentiem par to, kā efektīvāk veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību un kādai Eiropas Savienībai būt turpmāk.

              Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica premjerministru ar Horvātijas izcilo panākumu sportā - uzvaru Deivisa kausa izcīņā tenisā. Velkot paralēles ar politiku, I.Ūdre norādīja, ka panākumi nav atkarīgi no valsts lieluma - arī mazas valstis var sasniegt lieliskus rezultātus.              Sarunas gaitā puses apsprieda jautājumus, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī Horvātijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Horvātijas premjerministrs pastāstīja, ka pēdējos gados viņa valsts sasniegusi būtisku progresu, saskaņojot savu likumdošanu ar ES normām, kā arī pildot citus ES izvirzītos kritērijus. Viņš arī pateicās par Latvijas ciešo atbalstu Horvātijai tās eirointegrācijas procesā.               Arī Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka iestāšanās ES nav viegla - tā prasa labu valdības un parlamenta sadarbību, kā arī nepieciešamību šajā procesā iesaistīt gan valsts pilsoņus, gan tos pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Īpaši svarīgi tas ir tādos jūtīgos jautājumos kā lauksaimniecība un vides aizsardzība.              Puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Horvātiju izveidojušās labas un draudzīgas attiecības, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt. Labs sadarbības formāts ir parlamentu sadarbības grupas, kas darbojas gan Latvijas, gan Horvātijas parlamentos.              Sarunas dalībnieki arī pieskārās Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres vizītei Horvātijā, kas varētu notikt nākamā gada pavasarī.              Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja Latvijas un Horvātijas biznesa kontaktus. Kā zināms, Horvātijas premjerministra vizītes ietvaros notiek arī Latvijas un Horvātijas biznesa forums, kura laikā pārrunātas ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējas. Kā perspektīvas tika minētas tūrisms, kuģu būvēšana, kokapstrāde un tekstilindustrija.