Š.g. 6. un 7.martā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) Ārlietu komisiju vadītāju regulārajā sanāksmē, kura šoreiz notiks Vašingtonā.         Pēdējā NB8 Ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Kopenhāgenā tika izvirzīts jautājums par transatlantiskās saites stiprināšanu, organizējot dalībnieku vizīti uz Vašingtonu, lai tiktos ar kolēģiem ASV Pārstāvju palātā un Senātā, kā arī amatpersonām Valsts departamentā. Organizēt šo vizīti tika uzticēts Latvijas Ārlietu komisijai, kas ar Latvijas vēstniecības Vašingtonā atbalstu veidoja pasākuma programmu.        Vizītes ietvaros NB8 Ārlietu komisiju vadītājiem ir paredzētas atsevišķas tikšanās ar Senāta Ārlietu komitejas vadītāju Ričardu Lugāru, Valsts departamenta Politisko lietu sekretāra vietnieku Nikolasu Bērnsu, kā arī Nacionālās drošības padomes un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.         Pēc Ārlietu komisijas vadītājas domām tā ir lieliska iespēja ar ASV amatpersonām pārrunāt Latvijai un visa NB8 reģiona valstīm svarīgus jautājumus. “Šāda līmeņa tikšanās ir jāizmanto, lai paustu Latvijas viedokli un apmainītos ar domām pār tādiem mums svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norise un Krievijas ārpolitiskās aktivitātes un attiecības ar kaimiņvalstīm. Tāpat ir svarīgi runāt par transatlantiskās saites stiprināšanas iespējām, veidojot pragmatisku un vienotu nostāju attiecībā uz dažādām starptautiskajām aktualitātēm,” atzīmē V.Paegle.

          Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre trešdien, 1.martā, Ņujorkā piedalījās parlamentārajā konferencē “Dzimumu līdztiesība: pārmaiņas ar parlamenta starpniecību”, kas notiek ANO komisijas par sieviešu stāvokli 50.sesijas ietvaros.           Tās mērķis ir uzsvērt parlamentāriešu lomu sieviešu un vīriešu līdzdalības lēmumu pieņemšanā veicināšanā. Tajā ir plaši pārstāvēti visu pasaules reģionu parlamentu pārstāvji, kā arī parlamentu spīkeres - sievietes, kas uz savu otro konferenci pulcējās 27.februārī.          Konferences diskusijas noritēja divās sesijās: “Parlamentāriešu ieguldījums dzimumu līdztiesības veicināšanā” un “Parlamentāro mehānismu loma, lai veicinātu pārmaiņas”. Konferences diskusijas ievadīja ANO komitejas par sieviešu līdzdalību direktores Karolīnas Hananas (Carolyn Hannan), ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta Jana Eliasona (Jan Eliasson) un ANO komisijas par sieviešu stāvokli priekšsēdētājas Karmenas Marijas Galardo Hernandezas (Carmen Maria Gallardo Hernandez) ievaduzrunas. Parlamentārieši turpināja debates par to, kā sievietes parlamentārietes ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu, vīriešu un sieviešu sadarbības nozīmi pārmaiņu veicināšanā, kā arī par parlamentu vadītāju - sieviešu iespējām veicināt pārmaiņas.           Tika diskutēts par to, kā pārmaiņas var veicināt ar parlamentāro mehānismu starpniecību, izveidojot dzimumu līdztiesības komisijas (vai apakškomisijas, kā tas ir Latvijas gadījumā), kuras īpašu vērību pievērš tam, lai likumdošanā tiktu ievērotas abu dzimumu intereses. Tika runāts par to, kāda nozīme ir parlamentos ievēlēto sieviešu sadarbībai, kā arī sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un to lomu gan dzimumu līdztiesības veicināšanā, gan sieviešu problēmu risināšanā.          Konferences dalībnieki (tajā piedalījās gan parlamentārietes, gan parlamentārieši) savās uzrunās vērsa uzmanību uz tiem aktuālajiem jautājumiem, kas dzimumu līdztiesības jomā ir to valstīs. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre raksturoja Latvijas Saeimā ievēlēto sieviešu darbu, Latvijas pieredzi dzimumu līdztiesības veicināšanā, aktīvas līdzdalības nozīmi, lai sievietēm nozīmīgie jautājumi nonāktu likumdevēju uzmanības lokā un varētu tikt uzrunāti un risināti.          Konferences diskusiju apkopojums tiks iesniegts ANO komisijai par sieviešu stāvokli.

         27.februārī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Ņujorkā piedalījās Starpparlamentu savienības (SPS) rīkotajā konferencē “Dzimumu līdztiesība - likumdevēju dienaskārtības jautājums: parlamentu vadītāju - sieviešu loma”.           Līdztekus ANO Komisijas par sieviešu stāvokli 30.sesijai ANO galvenajā mītnē Ņujorkā notika SPS rīkotā 2.parlamentu vadītāju - sieviešu konference. Tās tēma bija “Dzimumu līdztiesība - likumdevēju dienaskārtības jautājums: parlamentu vadītāju - sieviešu loma”. Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija uzticēta šīs konferences vadība. Tās darbs notiek divās sesijās: “Dzimumu līdztiesība: parlamentāriešu ieguldījums” un “Parlamentāro procedūru loma pārmaiņu veicināšanā”. Konferenci atklāja ANO ģenerālsekretāra vietniece Luīze Frešete (Louise Frechette) un SPS prezidenta vietniece, Namībijas parlamenta viceprezidente Margarete Mensā-Viljamsa (Margaret Mensah-Williams).          Pirmās darba sesijas ietvaros tika runāts par aktuālo situāciju, kāda ir sieviešu un vīriešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanas procesā. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2005.gadā 16,3 procenti pasaules parlamentāriešu bija sievietes. 27 valstu parlamentu vadītājas ir sievietes. Konferences ietvaros tika publiskoti jaunākie SPS pētījuma dati par sieviešu līdzdalību politikā. Ar ziņojumu par kvotu sistēmas ietekmi uz sieviešu līdztiesības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesā uzstājās Stokholmas Universitātes profesore Drude Dālerupa (Drude Dahlerup). Parlamentu vadītājas no Islandes, Austrijas, Burundi, Albānijas, Dominikas u.c. valstīm iesaistījās diskusijā par to, kāda ir kvotu sistēmas nozīme, pozitīvie un negatīvie aspekti, lai sievietes iesaistītos politikā. Tika runāts par to, kā veicināt sieviešu līdzdalību politikā un lēmumu pieņemšanā.          Pēc Jamaikas Senāta spīkeres Siringas Maršales-Bārnetas (Syringa Marshall-Burnett), kura savas valsts Senātu vada jau vairāk nekā 10 gadus, kā arī Dienvidāfrikas organizācijas “Gender Links” direktores Kolīnas Lovas-Mornas (Colleen Love-Mornn) ievadziņojumiem tika diskutēts par to, kā sieviešu līdzdalība maina parlamentu.          Konferences debašu apkopojums tiks prezentēts augsta līmeņa parlamentārajā sanāksmē “Dzimumu līdztiesība: parlamentāriešu ieguldījums”, kas notiks rīt, 1.martā.

          Otrdien, 28.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieku Ģirtu Valdi Kristovski.          Ģ.V.Kristovskis pauda prieku par iespēju tikties ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem mūsu parlamentā un pastāstīja par nesen izveidotās Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas darbu un tās darbības mērķiem. Viņš atzina, ka Eiropai kopējā drošības un aizsardzības politika, neskatoties uz to, ka vairākums Eiropas Savienības (ES) valstis ir Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces, ir nepieciešama, jo starptautiskā situācija un apdraudējumu veidi pasaulē ir krasi mainījušies.           Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar Eiropas militāro spēju attīstības procesu un Latvijas līdzdalību tajā, parlamentārās kontroles iespējas un iniciatīvas ES un nacionālajā līmenī, kā arī vieglo un kājnieku ieroču, kājnieku mīnu iznīcināšanas problemātiku un starptautiskās iniciatīvas šo jautājumu risināšanā. Puses pieskārās arī ziņojumam “Masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošana: Eiropas Parlamenta loma (2005/2139 (INI))”, kura referents Eiropas Parlamentā bija Ģ.V.Kristovskis.         Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis par tikšanos nepieciešamību arī nākotnē.

          Pirmdien, 27.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Koffleru (Wernfried Köffler).         Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības (ES) aktualitātes Austrijas ES prezidentūras laikā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica Austrijas vēstnieku Saeimā. Savukārt Austrijas vēstnieks V.Kofflers Eiropas lietu komisijas deputātiem pasniedza Austrijas prezidentūras emblēmu - piespraudi, uz kuras attēloti visu ES dalībvalstu karogi, un atzina, ka ES prezidentūra Austrijai ir liels izaicinājums. Viņš īsumā ieskicēja Austrijas ES prezidentūras laika mērķus un uzdevumus, kuros galvenā vērība tiks veltīta ES nākotnei, tostarp jautājumam par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību, Lisabonas stratēģijas īstenošanai, ES finanšu perspektīvai 2007.-2013.gadam, ES un kaimiņvalstu attiecību veidošanai un ES kopējās enerģētikas politikai. V.Kofflers uzsvēra, ka svarīgi ir uzklausīt un saskaņot ikvienas ES dalībvalsts viedokļus un dialoga ceļā rast risinājumu ikvienai problēmai.        Sarunas ietvaros tika spriests arī par Latvijas aktualitātēm ES kontekstā, tostarp izstrādāto Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam projektu un tā sabiedriskās apspriešanas gaitu, Latvijas nostāju pret pašreiz akceptēto Pakalpojumu direktīvas projektu un nepieciešamos kompromisa risinājumus tās redakcijā otrajam balsojumam Eiropas Parlamentā. Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam.         Tikšanās noslēgumā puses diskutēja par svarīgākajām aktualitātēm pasaulē - situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī Baltkrievijā pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Sociālā fonda lomu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas problēmu risināšanā Latvijā nākamajiem septiņiem gadiem.          Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne komisāru īsumā informēja par situāciju darba tirgū un brīva darbaspēka kustībā, direktīvas pret diskrimināciju ieviešanā nacionālajā likumdošanā, kā arī par valdības plāniem Eiropas finansējuma apguvē izglītībā, zinātnē un valsts konkurētspējas veicināšanā.           Sīkāk raksturojot situāciju nodarbinātības jomā, J.Stalidzāne uzsvēra, ka Eiropas Sociālā fonda līdzekļu apguvē Latvijā galvenā uzmanība tiks veltīta cilvēku resursu attīstībai. Viņa norādīja uz straujo valsts ekonomisko izaugsmi, taču pastāvošais augstais bezdarba līmenis un tajā pašā laikā arī kvalificēta darbaspēka trūkums liecina par nepilnīgu cilvēkresursu izmantošanu. Savukārt deputāte Ē.Zommere pievērsa komisāra uzmanību dominējošajai jauniešu izvēlei iegūt humanitāro izglītību, nevis apgūt inženiertehniskās zinātnes, kas arī ir viens no iemesliem augsti kvalificētu speciālistu trūkumam.          ES komisārs V.Špidla, uzklausot komisijas priekšsēdētājas informāciju, norādīja, ka, lai saglabātu konkurētspēju, turpmāk Latvijai būs jārisina ar darbaspēka apmācību, pārkvalifikāciju un mūžizglītību saistīti jautājumi. Turklāt, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, būs iespējama administratīvās kapacitātes uzlabošana, piemēram, nelegālā darbaspēka kontrolēšanai.           Puses arī pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar nacionālo minoritāšu iekļaušanos darba tirgū un pret-diskriminācijas direktīvas ieviešanu nacionālajā likumdošanā.  

         27.februārī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Ņujorkā piedalīsies Starpparlamentu savienības (SPS) rīkotajā konferencē “Dzimumu līdztiesība - likumdevēju dienaskārtības jautājums: parlamentu vadītāju - sieviešu loma”.         Tā notiks vienlaikus ar ANO Komisijas par sieviešu stāvokli 50.sesiju (tā notiks ANO galvenajā mītnē no 27.februāra līdz 10.martam), kurā viena no apspriežamajām tēmām būs sieviešu un vīriešu vienlīdzīga pārstāvība lēmumu pieņemšanas institūcijās. Konferencē tiks diskutēts par sieviešu un vīriešu vienlīdzību lēmumu pieņemšanas procesā un sieviešu - parlamentu vadītāju ieguldījumu tajās pārmaiņas, ko parlamenta darbā ienes sieviešu līdzdalība. Saeimas priekšsēdētāja vadīs vienu no konferences darba sesijām.        Par sieviešu - parlamentu spīkeru tikšanās rezultātiem un secinājumiem tiks ziņots 1.martā notiekošajā augsta līmeņa parlamentārajā sanāksmē “Dzimumu līdztiesība: pārmaiņu ieviešana ar parlamentu palīdzību”, kuru kopā ar SPS rīko ANO Sieviešu atbalsta nodaļa. Tās darbs notiks divās sesijās: “Dzimumu līdztiesība: parlamentāriešu ieguldījums” un “Parlamentāro procedūru loma pārmaiņu veicināšanā”. To ietvaros tiks runāts par sieviešu parlamentāriešu darbu, sieviešu un vīriešu sadarbību pārmaiņu veicināšanā, sieviešu - parlamentu vadītāju lomu, dzimumu līdztiesības komisiju darbu parlamentā, sieviešu parlamentārās sadarbības grupām, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. Parlamentārajā sanāksmē piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre.        Pagājušā gada septembrī Ņujorkā notikušās 2. Pasaules parlamentu spīkeru konferences laikā SPS bija sarīkojusi īpašu sanāksmi sievietēm - parlamentu spīkerēm. Toreiz īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbības stiprināšanai ar ANO, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Šajā sanāksmē notika aktīvas debates starp sievietēm spīkerēm un ANO pārstāvjiem. 27.februāra konference ir septembrī uzsāktās diskusijas turpinājums.

         Ceturtdien, 23.februārī, Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas pārstāvji tikās ar ASV Kongresa Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju Bobu Gudletu (Bob Goodlatte) un viņa vadīto delegāciju.         Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Uldis Mārtiņš Klauss sveica ASV Kongresa Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju Bobu Gudletu un viņa vadīto delegāciju Saeimā un iepazīstināja klātesošos ar Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas pārstāvjiem.        Savukārt B.Gudlets pastāstīja par ASV Kongresa Lauksaimniecības komisijas darbu un iepazīstināja ar delegācijas pārstāvjiem. Viņš arī pauda gandarījumu par Latvijas atbalstu ASV cīņā pret starptautisko terorismu un izteica pārliecību par sekmīgu gaidāmā NATO valstu vadītāju sanāksmes norisi Rīgā.         Puses bija vienisprātis, ka šāda veida vizītes sekmē ciešāku politisko un ekonomisko kontaktu veidošanu starp Latviju un ASV, abu valstu parlamentāro sadarbību un pieredzes apmaiņu dažādās sfērās, tai skaitā lauksaimniecībā.         Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī aktuālus jautājumus, kas saistīti ar situāciju Latvijas lauksaimniecībā un tirdzniecībā pirmskara un atjaunotās Latvijas laikā.

           No 20. līdz 22.februārim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti Oskars Kastēns, Dainis Turlais, Elita Šnepste un Juris Dobelis oficiālā vizītē apmeklēs Turciju.            Vizītes ietvaros ir paredzētas tikšanās ar Turcijas Nacionālās Asamblejas spīkeru Bilentu Arniču, Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Mehmetu Dilgeru un parlamenta deputātiem, Turcijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas locekļiem.            Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Turcijas prezidentu Ahmetu Nedžetu Sezeru un premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu.           Tikšanos laikā tiks pārrunāts plašs jautājumu loks, īpašu vērību pievēršot Latvijas un Turcijas divpusējām attiecībām un parlamentāriešu sadarbībai.

          17. un 18.februārī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre darba vizītē apmeklēs Nīderlandi.            Hāgā I.Ūdre tiksies ar Nīderlandes parlamenta priekšsēdētāju Hansu Veisglasu, kā arī Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputātiem. Tikšanos laikā tiks pārrunāta abu valstu divpusējo attiecību attīstība, parlamentārā sadarbība ES ietvaros, kā arī aktuālās starptautiskās norises. Saeimas priekšsēdētāja apmeklēs arī Leideni un Roterdamu.