Ceturtdien, 12.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi, kas Latvijā uzturas oficiālā vizītē.          Gruzijas parlamenta vadītāja pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju un tikties ar mūs valsts amatpersonām. N.Burdžanadze sacīja, ka par Rīgu viņai saglabājušās ļoti siltas atmiņas no iepriekšējās viesošanās Latvijā pirms divarpus gadiem. Pašlaik Gruzijā notiek aktīvs darbs pie valstisko struktūru nostiprināšanas un likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas Savienības normām. “Viena no mūsu valsts darbības prioritātēm ir sadarbība ar Baltijas valstīm,” uzsvēra viešņa, norādot, ka tai ir vērtīga Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts reformu pieredze. Par veiksmīgo sadarbību šajā jomā arī liecina rīt plānotā abu valstu parlamentāriešu konference, kuras ietvaros notiks pieredzes apmaiņa ES integrācijas jautājumos. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību turpināt paplašināt kontaktus gan parlamentu komisiju, gan arī ekspertu līmenī.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka divpusējo attiecību jomā nākotnē jāturpina darbs pie līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanas, jo tas veicinātu politisko, ekonomisko, kā arī kultūras un izglītības sakaru tālāko attīstību.          N.Burdžanadze savukārt pastāstīja par jautājumiem, kas skar Krievijas militāro bāzu izvešanu no Gruzijas un iekšpolitisko situāciju Gruzijā. Notiek tuvināšanās NATO, un tās izvirzītie standarti paredz noteikta finansējuma piešķiršanu militārajiem izdevumiem. Jau pašlaik Gruzija šim mērķim atvēl 2% no iekšzemes kopprodukta. Lai gan īstenotās reformas iespaido cilvēku ikdienas dzīvi, sabiedrības atbalsts Gruzijas izvēlētajiem ārpolitiskajiem mērķiem un īstenotajai politikai joprojām ir augsts.         Ceturtdien, 12.maijā, Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi un viņas vadīto delegāciju.         Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Gruzijas ārpolitiskās aktualitātes, abu valstu divpusējās attiecības un sadarbības padziļināšanas iespējas.         Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins atzinīgi novērtēja Gruzijas aizsāktās reformas demokrātiskas, tiesiskas un attīstītas valsts nākotnei, kā arī apliecināja Latvijas gatavību dalīties ar Gruziju pieredzē, ko mūsu valsts ieguvusi, iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO, īpaši likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis.         Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja N.Burdžanadze pastāstīja, ka galvenie Gruzijas ārpolitikas mērķi ir noslēgt asociācijas līgumu ar ES un pievienoties NATO, tāpēc vērtīgs un noderīgs būs jebkurš atbalsts un padoms. Viņa arī pateicās mūsu valsts parlamentāriešiem par līdzšinējo atbalstu. “Gruzija nākotnē vēlas sevi redzēt nevis kā ES kaimiņvalsti, bet kā pilnvērtīgu ES dalībvalsti,” uzsvēra N.Burdžanadze.         Tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par abu valstu labajām attiecībām un bija vienisprātis, ka sadarbības paplašināšanai vēl daudz iespēju ? tās aktivizējamas ekonomikas un kultūras jomā, bet īpaši - starp abu valstu parlamentiem.         Tikšanās laikā tika apspriestas arī aktualitātes Gruzijas attiecībās ar Krieviju, tostarp Krievijas militāro bāzu izvešana no Gruzijas, kā arī situācija Dienvidosetijā un Abhāzijā. N.Burdžanadze uzsvēra situācijas Abhāzijā un Dienvidosetijā mierīga noregulējuma nozīmi, ņemot vērā Gruzijas intereses.

       Trešdien, 11.maijā, Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Reinzemes-Pfalcas Landtāga Iekšlietu komisijas delegāciju.       Sarunas sākumā Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Paulis Kļaviņš (JL) sveica Vācijas delegāciju ar ierašanos Latvijā, iepazīstināja ar sadarbības grupas deputātiem un pastāstīja par aktualitātēm pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. “Pirms piecpadsmit gadiem vistiešākais uzdevums bija Latvijas neatkarības atgūšana, toties tagad darbības lauks ir krietni paplašinājies - Latvijai jāapgūst pieredze demokrātijas jomā,” teica P.Kļaviņš.       Puses pārrunāja jautājumus, kas skar reģionālo attīstību Latvijā. Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Indulis Emsis (ZZS) viesiem pastāstīja par Latvijas reģionu attīstības atšķirībām, par nepieciešamajiem uzdevumiem to attīstības veicināšanā, kā arī situāciju administratīvi teritoriālās reformas izstrādē. Tostarp Vācijas delegācijas pārstāvji dalījās pieredzē par vietējo pašvaldību reformu Vācijā, kas notika 1960.-1970.gados. Savukārt Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) informēja par Latvijā esošo dalījumu divu veidu pašvaldībās - vietējās un rajona - un to finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību.        Vācijas delegācijas vadītāja, Landtāga viceprezidente Frīdela Gricmahere interesējās par izglītības finansējumu no valsts, tostarp - vai Latvijā ir īpašas atbalsta programmas latviešu valodas apguvei tiem jauniešiem, kuri vēlas integrēties Latvijas sabiedrībā. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas sabiedrības dažādā nacionālā sastāva situācijā īpaši akcentējama loma, ko veic izglītības sistēma kā sabiedrības integrācijas mehānisms. Turklāt tās uzdevums ir saglabāt Latvijai raksturīgo kultūrvidi multinacionālas sabiedrības apstākļos.        Puses pauda ieinteresētību arī turpmāk paplašināt sadarbību parlamentu līmenī.

         No 12. līdz 14.maijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija.Ceturtdien, 12.maijā

             Tikšanās sākumā Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne viesus iepazīstināja ar komisijas darbības virzieniem - sociālās nodrošināšanas, veselības aprūpes un darba likumdošanas jautājumu risināšanu parlamentā.              Sarunas gaitā J.Stalidzāne Somijas Sociālās apdrošināšanas institūta pārstāvjiem īsumā pastāstīja par Latvijā 90.-to gadu sākumā uzsāktās pensiju sistēmas reformas būtību, norādot, ka tās mērķis bija pārveidot šo sistēmu atbilstoši jaunajiem valsts sociāli-ekonomiskajiem apstākļiem. Kā pozitīvu piemēru komisijas priekšsēdētāja minēja pašlaik pastāvošo mazo pensiju indeksāciju divas reizes gadā atkarībā no inflācijas līmeņa valstī.            Savukārt somu delegācijas vadītāja Maija Perho īsumā raksturoja Somijas Sociālās apdrošināšanas institūta darbību, kas saistīta ar pamata sociālās apdrošināšanas nodrošināšanu visiem Somijas iedzīvotājiem dažādās dzīves sfērās. Institūts dibināts 1937.gadā, to pārrauga Somijas parlaments un tas institūtam nodrošina ievērojamas autonomas administratīvas un finansiālas tiesības.             M.Perho arī īsumā raksturoja Somijas pensiju sistēmu un uz mūsu parlamentāriešu interesi par vidējās pensijas apmēru Somijā norādīja, ka tā sastāda 1000 eiro, bet minimālā - 500 eiro mēnesī. Viņa arī minēja dažādus citu pabalstu veidus, kurus var pieprasīt un saņemt atkarībā no konkrētās situācijas - ikdienas pabalsts, tautas pensija, bērnu pabalsts, dienas nauda vecākiem u.c.             Viesu delegācijas pārstāvji mūsu deputātus iepazīstināja arī ar Somijas nacionālo veselības aprūpes koncepciju “3-3-3”, kas paredz nodrošināt: 3 diennakšu laikā pieeju speciālistam; 3 nedēļu laikā - pacienta veselības aprūpes projektu un 3 mēnešu laikā nepieciešamās medicīniskās manipulācijas.                         Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Valdis Ģīlis arī īsumā pastāstīja par šogad uzsākto veselības aprūpes reformas būtību un izrādīja interesi par Somijas modeli “3-3-3” un pacientu tiesību regulējumu normatīvajos aktos.              Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar dažādām riska saslimšanām un veselīgu dzīvesveidu. Bet, uzklausot mūsu pieredzi jautājumā par obligātajām veselības pārbaudēm, somu kolēģi pauda apņemšanos ieteikt Somijā ieviest obligātās veselības pārbaudes visiem cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem.

      No 12. līdz 14.maijam Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija.      Ceturtdien, 12.maijā, Gruzijas parlamentārieši tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem. Plkst.16.15 Saeimas Baltajā zālē notiks Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Gruzijas parlamenta priekšsēdētājas N.Burdžanadzes preses brīfings.      Piektdien, 13.maijā, N.Burdžanadze un delegācija tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ārlietu ministru Arti Pabriku un Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali, kā arī piedalīsies konferencē “Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze integrējoties Eiropas Savienībā”. Viesi no Gruzijas apmeklēs arī uzņēmumus “Stendera ziepju fabrika” un “Emīla Gustava šokolāde”.

       Pirmdien, 9.maijā, Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un Eiropas Komisijas misijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu.       Tikšanās laikā ES enerģētikas komisārs A.Piebalgs informēja par ES Eiropas Komisijas darba programmu 2005.gadam un stratēģiskajiem mērķiem 2005.-2009.gadam, kā arī par ES Enerģētikas politikas prioritātēm.        Enerģētikas komisārs, atskatoties uz pirmo Latvijas dalības gadu ES, uzsvēra, ka "kopējā bilance ir pozitīva" - Latvijai ir bijusi straujākā ekonomiskā izaugsme ES, noslēgti līgumi par pieejamo struktūrfondu līdzekļu piesaisti konkrētiem projektiem.       Eiropas Komisijas uzdevums ir īstenot tos projektus, kuri ir akceptēti, nevis veidot jaunus, sacīja A.Piebalgs. Labklājība, solidaritāte un drošība ir trīs Eiropas Komisijas izvirzītie stratēģiskie mērķi nākamajiem pieciem gadiem. Šobrīd svarīgi atjaunot Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot Eiropā konkurētspējīgāko pasaules ekonomiku, kas ir panākams ar ieguldījumiem zinātnē, izglītībā un inovatīvajā darbā, tā veicinot ekonomiskās konkurētspējas attīstību un jaunas darba vietas, skaidroja Enerģētikas komisārs. Viņš arī informēja par Eiropas konstitūcijas ratifikācijas procesu, atzīmējot, ka konstitūcijas ratifikācija ir nākamais attīstības posms ES.          Kā enerģētikas politikas prioritātes nākamajiem pieciem gadiem A.Piebalgs nosauca enerģijas efektivitātes palielināšanu un patēriņa samazināšanu, labi funkcionējoša ES iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas atbalstīšanu, drošāka kodolenerģijas sektora izveidošanu, Eiropas enerģijas piegāžu drošību un ārējās enerģētikas politikas tālāku attīstīšanu un enerģētikas politikas sasaistīšanu ar vides un pētniecības politiku. Tendences pasaules enerģijas patēriņa un resursu tirgū nosaka to, ka enerģijas efektivitātes palielināšana būs galvenais mērķis Eiropas Komisijas enerģētikas politikā 2005.gadam. Arī Latvijā svarīgi samazināt elektroenerģijas patēriņu, informējot un izglītojot iedzīvotājus, veicot enerģijas taupīšanas pasākumus siltumtīklos, dzīvojamajās mājās, kā arī rodot risinājumus transporta noslogotībai uz ceļiem.        Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar elektroenerģijas nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, biodegvielas ražošanu un elektrības un gāzes tirgu. A.Piebalgs informēja, ka vairākās ES valstīs tiek piemērotas nodokļu atlaides biodegvielas ražotājiem.         Pirmdien, 9.maijā, Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Norvēģijas Karalistes parlamenta deputātiem.       Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības. Abu valstu parlamentārieši atzina, ka divpusējā sadarbība abām valstīm ir plaša un daudzpusīga - nostiprinās un attīstās ekonomiskās saites, pieaudzis tirdzniecības apjoms starp abām valstīm, padziļinās sadarbība tieslietu, aizsardzības, tūrisma izglītības, kultūras un labklājības jomās.        Norvēģu delegācijas deputātus kā Norvēģijas parlamenta finanšu komisijas pārstāvjus interesēja jautājumi, kas skar nodokļu un nodevu sistēmu Latvijā, kā arī izmaiņas Latvijas nodokļu politikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Latvijas parlamentārieši pastāstīja par nepieciešamajiem risinājumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa jautājumos, proti, normu saskaņošana ar ES prasībām, nodokļa sloga optimizēšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kā arī nodokļa bāzes nostiprināšana.        Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) viesiem pastāstīja par Latvijas reģionu attīstības atšķirībām un to, kādi pasākumi tiek veikti, lai tās samazinātu un izlīdzinātu, tajā pašā laikā saglabājot un pilnveidojot katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes.        Puses arī pārrunāja situāciju pabalstu, pensiju, bezdarba un iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības jomās abās valstīs. Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas deputāte Silva Bendrāte (JL) pastāstīja par problēmām, ar kurām Latvijā jāsaskaras ģimenei, lai nezaudētu vietu darba tirgū pēc bērna piedzimšanas. S.Bendrāte atzina, ka jāmeklē efektīvāki ceļi ģimenes atbalstam, piemēram, jāpalielina ar nodokli neapliekamā ienākuma minimālais apmērs.       Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka arī turpmāk jāpaplašina sadarbība starp abu valstu parlamentāriešiem.

      Ceturtdien, 5.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas parlamenta vicespīkeru Juriju Rošku, kurš darba vizītē ieradies Latvijā.      Moldovas Republikas parlamenta vicespīkeris J.Rošku informēja, ka Moldovā pašlaik notiek aktīvs reformu process un pauda ieinteresētību pārņemt Latvijas pieredzi politisko reformu, ir īpaši likumdošanas jomā, īstenošanā. “Esam lielu pārmaiņu priekšvakarā, jo daudzas sfēras Moldovā nepieciešams mainīt. Mēs augstu novērtējam jūsu valsts paveikto, tāpēc esam ļoti ieinteresēti saņemt jūsu pieredzi,” sacīja viesis.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre savukārt pastāstīja, ka Latvija veiksmīgi sadarbojas ar Gruzijas un Armēnijas parlamentiem, nododot savu eirointegrācijas pieredzi. “Mēs labprāt esam gatavi palīdzēt jums, realizējot sadarbību, piemēram, parlamentu komisiju un atsevišķu nozaru ekspertu līmenī,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.     Tikšanās dalībnieki arī pieskārās aktuālajam Piedņestras jautājumam. Viņi bija vienisprātis, ka tas būtu risināms mierīgu pārrunu ceļā un par to būtu nepieciešams diskutēt arī starptautiskos forumos.

     Otrdien, 3.maijā, Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta Veselības komisijas pārstāvjiem.     Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes veselības aprūpēs jomā abās valstīs.     Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāte Jevgēnija Stalidzāne sveica delegāciju Latvijā un pastāstīja par apakškomisijas darbības virzieniem. Viņa īsumā informēja par pašreizējo situāciju veselības aprūpē Latvijā, tostarp par nepietiekamo mediķu skaitu un jauno ārstu trūkumu, kā arī atzīmēja, ka tiek izstrādātas programmas, kas paredz mediķu darba samaksas palielināšanu un vidusskolas absolventu piesaistīšanu medicīnas un veselības aprūpes studijām.      Veselības aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Viesturs Siliņš informēja par Ministru kabinetā izstrādātajām cilvēkresursu attīstības pamatnostādnēm veselības aprūpē, kas definē svarīgākos veicamos uzdevumus, lai uzlabotu situāciju šajā jomā.     Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi par ārstu skaita samazināšanos un speciālistu trūkumu abās valstīs, medicīniskā personāla aizplūšanu uz ārvalstīm, kas vērojama gan Lietuvā, gan Latvijā, kā arī par ārstniecības personāla novecošanu un jauno speciālistu nepietiekamību; veselības aprūpes finansēšanas principiem. Lietuvā veselības aprūpes finansējumam atvēlēti 3.8% no iekšzemes kopprodukta.     Lietuvas delegācijas pārstāvji pauda arī interesi par medikamentu kompensāciju sistēmu Latvijā. Apakškomisijas deputāts Valdis Ģīlis pastāstīja par situāciju mūsu valstī un norādīja, ka finansējums šiem medikamentiem katru gadu palielinās un ir izstrādāts projekts, kas paredz no šā gada 1.jūlija kompensējamiem medikamentiem ieviest references cenu principu.     Tika runāts arī par profilakses pasākumiem veselības uzlabošanā un sieviešu-grūtnieču stāšanos uzskaitē līdz 12.nedēļai.     Sarunas noslēgumā puses atzina, ka problēmas veselības jomā Latvijā un Lietuvā ir līdzīgas, tāpēc būtu nepieciešams aktivizēt kontaktus parlamentārā līmenī, lai varētu dalīties pieredzē un apmainīties viedokļiem.

     Otrdien, 26.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ianu Endrjū Mintonu Bondu (Ian Andrew Minton Bond), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.       Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta aktuāliem jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā (ES).     Pārrunājot abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, puses atzina, ka divpusējās attiecības attīstījušās veiksmīgi - notikušas vairākas apmaiņas vizītes, tomēr būtu nepieciešams intensificēt kontaktus starpparlamentu komisiju līmenī. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra sadarbības nozīmīgumu ES līmenī - Saeimas Eiropas lietu komisijas sadarbībā ar Apvienoto Karalisti uzsākto projektu, kura ietvaros tiek sniegts atbalsts Gruzijas parlamentam Gruzijas virzībā uz integrāciju ES.       Puses apmainījās viedokļiem par aktualitātēm ES kaimiņu politikā un demokrātisko procesu īstenošanā Ukrainā, Moldovā un Dienvidkaukāza valstīs. Vēstnieks akcentēja, ka šobrīd viena no viņa valsts prioritātēm ir palīdzēt ieviest demokrātiskas reformas jaunajās ES austrumu robežvalstīs. Viņš arī interesējās par Latvijas un Baltkrievijas divpusējām attiecībām, uzsverot to veidošanas būtiskumu.      Tikšanās laikā tika pārrunātas arī aktualitātes Latvijas un Krievijas attiecībās.     

      Pirmdien, 25.aprīlī, notika Saeimas komisiju un nevalstisko organizāciju tikšanās “HIV/AIDS joma Latvijā: atbildība, iespējas, risinājumi”, kas tika organizēta pēc Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iniciatīvas.     Sarunā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kā arī pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām DIA+LOGS, atbalsta grupas inficētajiem ar HIV/AIDS un citām.     Tikšanās gaitā notika domu apmaiņa par aktuāliem ar HIV/AIDS izplatību saistītiem jautājumiem. Nevalstisko organizāciju pārstāvji informēja par situāciju mūsu valstī, norādot, ka pieaug jaunatklāto HIV inficēšanās gadījumu skaits un aktualizējas jaunas inficēšanās tendences. Latvijā strauji pieaug inficēšanās ar HIV, kuras cēlonis ir aktīva vīrusa izplatība no HIV inficētajiem vai neizzinātā veidā; situāciju neuzlabo arī izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, kas izpaužas cenu pieaugumā un speciālistu noslogotībā. Tā, piemēram, četras reizes paaugstinājusies maksa par analīzēm, lai noteiktu HIV klātbūtni asinīm, joprojām kavējas konkursa izsludināšana par medikamentu piegādi HIV inficētajiem, problēmas skar arī inficēto un AIDS slimnieku psihosociālo aprūpi.     Nevalstisko organizāciju pārstāvji norādīja, ka aktuālo jautājumu risinājums būtu valdības finansiāls atbalsts, kā arī valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbība. Tikšanās dalībnieki arī bija vienisprātis, ka valstij nepieciešams realizēt vienotu un kompleksu pieeju šai problēmai, lai tās risināšana netiktu saskaldīta ministriju un to resoru starpā.     Rezumējot sarunas gaitu, deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka tā bija vērtīga domu apmaiņa un labs stimuls turpmākam darbam HIV/AIDS jomā Latvijā.