Otrdien, 15.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisiju deputāti Liene Liepiņa, Oskars Kastēns un Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.
        Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus paplašinātās Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts atzinīgi novērtēja Vācijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzvēra, ka tieši Vācija bijusi tā, kas “vienmēr virzījusi ES paplašināšanu iespējami ātri”.
        Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas deputāti interesējās, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā, kādas tās attīstības perspektīvas un kā tiks izmantoti ES strukturālie fondi. G.Krasts pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis aptuveni 9%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES dalībvalstīs. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju 90-to gadu sākumā, tostarp PSRS plaši izvērsto smagās rūpniecības dominanti, kas Latvijā pāreju uz tirgus ekonomiku radīja sarežģītāku nekā citās Austrumeiropas valstīs un ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija šobrīd ir viena no nabadzīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm. G.Krasts arī pauda pārliecību, ka dalība ES dos iespējas Latvijas tautsaimniecībai attīstīties sabalansēti un nodrošinās investīciju piesaisti. Savukārt Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts O.Kastēns raksturoja prioritāros virzienus, kuros tiks izmantoti ES strukturālie fondi, proti, infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darbaspēka kvalifikācijas celšanai.
        Puses sprieda arī par sociālo situāciju Latvijā, tostarp dzimumu līdztiesību, visvājāk aizsargātās sociālās grupas - pensionāru - nodrošinājumu un mazākumtautību stāvokli. Raksturojot aktualitātes minētajos jautājumos, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO pieauguši naturalizācijas tempi. Viņš arī pauda pārliecību, ka liela daļa nepilsoņu izdarīs “izvēli par labu valstij, kurā viņi dzīvo”.
        Saeimas un Landtāga deputāti pārrunāja nedēļas nogalē notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un pauda nožēlu, ka tajās vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Parlamentārieši arī apmainījās viedokļiem, kāpēc radies šāds iznākums. Vācijas kolēģi atzina, ka viņuprāt pārāk maz skaidrotas ES galvenās vērtības - brīvība, demokrātija un drošība. Ģ.V.Kristovskis vērtēja, ka vecās ES dalībvalstis skārusi eiro ieviešana, palielinājušies maksājumi, kas atstājuši iespaidu uz donorvalstīm, bet jaunajās ES dalībvalstīs iedzīvotāji vēl nav izpratuši ES nozīmi. Savukārt G.Krasts akcentēja, ka Latvijā aktivitāti ietekmējis straujais cenu kāpums pēc iestāšanās ES un vēlētāju piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim.

Preses dienests