Otrdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jonu In Čanu (Jon In Chan), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.     Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Korejas vēstnieku Latvijā ar stāšanos jaunajā amatā un pauda cerības divpusējo kontaktu starp abām valstīm paplašināšanos. Lai gan pēdējos desmit gados Latvijas un Korejas attiecības vērtējamas kā stabilas, pastāv iespējas tās paplašināt, it īpaši ekonomikas, tūrisma, kultūras un sporta jomās.     Savukārt Korejas vēstnieks Latvijā norādīja, ka Koreja bija viena no pirmajām, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanas faktu 1991.gadā, kā arī akcentēja abu valstu ilgstošo un stabilo sadarbības vēsturi. “Darbojoties vēstnieka statusā, mans galvenais uzdevums būs uzlabot un veicināt Latvijas un Korejas attiecības politiskā un arī sabiedriskā līmenī,” teica J.In Čans.     Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. A.Ārgalis norādīja, ka ilgus gadus Latvijas ārpolitiskais mērķis bijis integrācija NATO un ES. “Tagad, kad esam tos sasnieguši, ar interesi skatāmies uz ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējām, it īpaši ar Austrumāzijas reģiona valstīm,” sacīja vēstnieks. Saeimas priekšsēdētājas biedrs arī akcentēja, ka Latvija un tās neaizsalstošās ostas var tikt izmantotas kā plaša tranzīta iespēja uz citām Eiropas valstīm.

         Ceturtdien, 15.aprīlī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas ombudu Nikiforosu Diamandurosu.          Tikšanās laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji un Eiropas ombuds Nikifoross Diamanduruss pārrunāja jautājumus, saistītus ar Eiropas ombuda lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, kā arī sadarbības iespējas ar nacionālo valstu institūcijām.           N.Diamanduross pastāstīja, ka iepazīšanās nolūkā tiekas ar visu desmit ES kandidātvalstu pārstāvjiem, lai informētu par ES pilsoņu tiesībām un Eiropas ombuda darbību, mērķiem un pilnvarām to aizsardzībā. Eiropas ombuds uzsvēra, ka grūtākais uzdevums ir izskaidrot viņa vadītās institūcijas pilnvaras, kas attiecas tikai uz sūdzībām, saistītām ar Eiropas Kopienas institūciju un iestāžu rīcību, nevis uz jautājumiem par nacionālo valstu institūciju darbību. "Piemēram, ja likumu vai tiesības pārkāps kāda ES institūcija, tad Eiropas ombuda kompetencē un pienākumos ietilps to izvērtēt, bet, ja to būs pārkāpušas Latvijas valsts institūcijas, ar sūdzību jāvēršas Valsts cilvēktiesību birojā," viņš sacīja. N.Diamanduross uzsvēra, ka Eiropas ombuda mandāts aptver visu ES pilsoņu, patstāvīgo iedzīvotāju, kā arī juridisko personu, kas reģistrētas ES teritorijā, tiesību aizstāvību. Raksturojot Eiropas ombudā saņemtās sūdzības, viņš, pirmkārt, uzsvēra tās, kas saistītas ar ES institūciju organizētajiem konkursiem, lai pieņemtu darbā nacionālās valsts pilsoņus, tad - par valsts pakalpojumu sniegšanu un līguma noteikumiem, kā arī par tiesībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un to caurskatāmību.            Atbildot uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu jautājumiem par darba apjoma palielināšanos, paplašinoties ES, N.Diamanduross sacīja, ka Eiropas Parlaments piešķīris papildu finansējumu un iespējas pieņemt darbā vienu juridisko padomnieku no katras jaunās dalībvalsts, tostarp no Latvijas. Viņš arī uzsvēra, ka jau maijā būs pieejama informācija par Eiropas ombuda darbību un pilnvarām latviešu valodā.           Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama cieša sadarbība Eiropas un nacionālo valstu parlamentu, valdību un cilvēktiesību aizstāvības institūciju līmenī.            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka līdz šim izveidojusies auglīga sadarbība ar Valsts cilvēktiesību biroju, un pauda cerību, ka nākotnē tāda būs arī ar Eiropas ombudu. "Latvijā būs liela interese par ombuda darbību, līdz ar to jāveic izskaidrošanas darbs, lai nodrošinātu labu valsts pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā", sacīja I.Druviete.

              Starpparlamentu Savienības konferencē apmēram septiņi simti parlamentārieši no visas pasaules apspriedīs jautājumus, kas skar:- starptautiskā izlīguma veicināšanu, stabilitātes nodrošināšanu konfliktu reģionos un palīdzību šo reģionu atjaunošanai; - taisnīgu nosacījumu radīšanu starptautiskajā tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un pamatmedikamentu pieejamību;- parlamentārās demokrātijas turpmāko attīstīšanu cilvēktiesību aizsardzības, tautu saprašanās un valstu partnerattiecību veicināšanas jomā.              Konferences ietvaros paredzētas vispārējās debates par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē “Samierināšanās un līdzdalība”, kurās piedalīsies arī Latvijas delegācijas vadītāja I.Ūdre.             Pasākuma laikā tiks izskatīti arī papildu un ārkārtas papildu jautājumi, ja tādi būs iesniegti un delegāti nobalsos par to iekļaušanu darba kārtībā. Pašlaik Beļģijas delegācija sagatavojusi papildjautājumu, kurā ierosināts izveidot Starpparlamentu Savienības komiteju par Āfrikas lielo ezeru reģiona valstu stabilitāti un attīstību. Savukārt Libānas delegācija iesniegusi ārkārtas papildjautājumu - Sadalošā siena (Separation wall) kā šķērslis ceļā uz mieru un veids, kā sadalīt tautas, un šo papildjautājumu atbalsta arī arābu ģeopolitiskajā grupā ietilpstošās valstis.            Konferences laikā plānotas paneļdiskusijas par bērnu seksuālo izmantošanu un par cilvēktiesībām no cīņas pret terorismu upuru viedokļa, kurā piedalīsies arī UNICEF labas gribas vēstniece, aktrise Džesika Lānža (Jessica Lange).            Darbu turpinās arī Starpparlamentu Savienības Cilvēktiesību komiteja.

        Ceturtdien, 8.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Uzbekistānas Republikas prezidentu Islamu Karimovu, kurš oficiālā vizītē uzturas mūsu valstī.        Tikšanās ietvaros puses pārrunāja Latvijas un Uzbekistānas divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka Uzbekistānas prezidenta vizīte mūsu valstī notiek ļoti svarīgā laikā, kad Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. “Pirms desmit gadiem mēs izvirzījām mērķi, un, neskatoties uz izmaiņām valdībā un parlamentā, mēs to esam sasnieguši,” ar gandarījumu sacīja I.Ūdre. Uzsverot NATO kā vispārējās drošības garantiju, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pašlaik lielākais izaicinājums ir cīņa pret starptautisko terorismu, kurā nepieciešams mobilizēt visu valstu kopīgus spēkus.        Savukārt Uzbekistānas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju ES un NATO. “Jūsu apņēmība un mērķtiecība palīdzēja atgūt valstisko neatkarību un vietu Eiropas valstu saimē,” teica I.Karimovs. Viņš arī norādīja, ka lielāko daļu informācijas par mūsu valstī notiekošo Uzbekistānā uzzina no Krievijas masu medijiem. Tomēr, atbraucot uz Latviju, viņš secinājis, ka daudz no dzirdētajām negācijām neatbilst patiesībai.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Uzbekistānas prezidents apsprieda sadarbības intensificēšanas iespējas abu valstu parlamentu līmenī. I.Karimovs augstu novērtēja Latvijas parlamentāriešu interesi par Uzbekistānu ? par to liecinot arī sadarbības grupas darbība Latvijas Saeimā. Puses bija vienisprātis, ka starp abām valstīm nepieciešams paplašināt arī ekonomiskos kontaktus.

   Otrdien, 6.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Šanivaru Kīzildeli.   Tikšanās sākumā Turcijas vēstniece Š.Kīzildeli augstu novērtēja mūsu valsts sasniegto ? pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka šo rezultātu sasniegšanai ieguldīts ilgs un grūts darbs. Dalība šajās organizācijās tika izvirzīta kā Latvijas ārpolitikas mērķis pirms gandrīz desmit gadiem, un, neskatoties uz Ministru kabineta un parlamenta sastāva maiņu, šīs prioritātes palikušas nemainīgas.   Turcijas vēstniece pastāstīja ? lai īstenotu vēlmi kļūt par ES dalībvalsti, Turcijā notiek intensīvs darbs, īstenojot reformas un tiecoties izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Š.Kīzildeli arī norādīja, ka Turcijas integrācijai ES ir liels sabiedrības atbalsts, tāpēc svarīgs būtu pozitīvs ES lēmums par sarunu uzsākšanu ar Turciju, jo nostiprinātu pārliecību par sekmīgu rezultātu.   Puses arī bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību, īpaši abu valstu parlamentu līmenī, un akcentēja savstarpējo vizīšu apmaiņas nepieciešamību. Saeimas priekšsēdētāja izteica gatavību dalīties pieredzē, ko Latvija ieguvusi eirointegrācijas procesā, akcentējot veiksmīgo Eiropas lietu komisijas darbību, parlamenta un valdības sadarbību un kontaktus ar nevalstiskajām organizācijām. Kā ļoti būtisku aspektu I.Ūdre minēja sabiedrības informēšanas darbu. “Valdībai un parlamentam Turcijas ceļā uz integrāciju ES būs jāpieņem arī nepopulāri lēmumi; tos visus nepieciešams izskaidrot sabiedrībai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī atzina, ka godīgi norādot uz visiem ieguvumiem un zaudējumiem un akcentējot to, ka šodien nepopulārs lēmums ir investīcija nākotnei, iespējams panākt sabiedrības atbalstu.   Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Turcijas vēstniece vienojās, ka dialogu par iespējām paplašināt valstu divpusējo sadarbību varētu turpināt Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konferences un SPS Padomes 174.sesijas laikā, kas nākamnedēļ sāksies Meksikā.

       Pirmdien, 5.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Havjeru Garigesu Florē (Javier Garrigues Florez), kurš bija ieradies atvadu vizītē.       Spānijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka savu darbu mūsu valstī viņš pabeidz Latvijai vēsturiskās dienās ? nupat esam kļuvuši par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un pēc nepilna mēneša kļūsim arī par Eiropas Savienības dalībnieci. H.Florē norādīja, ka, kļūstot par Spānijas vēstnieku Latvijā, viņš paudis apņemšanos panākt, lai vēstniecības rezidence būtu mūsu valstī. Nu tas ir noticis, un nākamais Spānijas diplomāts, kurš līdz šim darbojies Zviedrijā, būs pirmais Rīgā rezidējošais savas valsts vēstnieks.       Puses pauda gandarījumu par abu valstu sadarbības paplašināšanos, ko perspektīvā sekmēs arī Latvijas dalība ES un Ziemeļatlantijas aliansē. Vēstnieks sacīja, ka Latvijas trumpis ir mūsu zināšanas un pieredze attiecībās ar Krieviju, kas būs ļoti vērtīga un noderīga, arī darbojoties ES un NATO. Spānija uzmanīgi sekojusi līdzi notikumiem mūsu valstī, un Latvijas paveiktais ir acīmredzams.       Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar terorisma apkarošanas iespējas pasaulē. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja uz pārmaiņām, kas notikušas starptautiskajā politikā, un viens no izaicinājumiem, pret ko jāstājas kopīgiem spēkiem, ir terorisms jebkurās tā izpausmēs. Atgādinot traģiskos notikumus Madridē šā gada 11.martā, vēstnieks bija vienisprātis, ka terorisma apkarošana ir viens no svarīgākajiem un aktuālākajiem uzdevumiem.       Sarunas noslēgumā I.Ūdre akcentēja, ka Latvijai un Spānijai ir daudz kopīga ? tās abas atrodas pie jūras un ir Eiropas Savienības robežvalstis. “Mūsu sadarbības veicināšanai vēl ir daudz neizmantotu iespēju; to var paplašināt gan reģionālā līmenī, gan darbojoties starptautiskās organizācijās, gan arī intensificējot politiskos un ekonomiskos kontaktus”, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Sestdien, 3.aprīlī, Jūrmalā notika Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska un Igaunijas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmas kārtējā tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā un NATO, reģionālos projektus, kā arī Baltijas Asamblejas nākotni.Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji ar gandarījumu atzīmēja, ka sasniegts mērķis, uz kuru iets vairāk nekā desmit gadu ? trīs Baltijas valstis kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībniecēm. Lai arī sākotnēji šķietami nereāls, tagad tas kļuvis par īstenību. “Tomēr tas nenozīmē, ka esam ceļa galā ? lielais darbs, ko prasa aktīva dalība aliansē, vēl tikai sāksies”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO radīs izmaiņas Baltijas valstu sadarbības saturā, jo mainās arī valstu izvirzītie mērķi. Tāpēc jo svarīga ir informācijas apmaiņa par aktuālajiem jautājumiem, kā arī savstarpējās pozīcijas koordinācija. Jau pavisam drīz ? jūnija sākumā Vašingtonā notiks Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju sanāksme, tādēļ būtiski ir vienoties par kopīgu pozīciju un mērķtiecīgi strādāt pie tās īstenošanas. Tikšanās dalībnieki arī pauda pārliecību, ka starptautisko forumos ? tādos kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Starpparlamentu savienība - nepieciešams aktīvāk paust savu nostāju, lai tādējādi Baltijas valstu viedoklis tiktu sadzirdēts. Kā spilgts piemērs tika minēta Krievijas darbība EPPA, kuras pārstāvji regulāri izsaka savu pozīciju.Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji sprieda arī par citiem reģionālās sadarbības formātiem. Viens no tādiem - Aizkaukāza valstis, it īpaši Gruzija. Tika pausta gatavība dalīties pieredzē, kas uzkrāta ES un NATO integrācijas procesā, kā arī veicināt kontaktus parlamentu komisiju līmenī. Būtisks forums ekoloģisko problēmu apzināšanai un risināšanai varētu būt Baltijas jūras valstu padome; tāpat svarīgas ir attiecības ar Krieviju, kā arī ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem.Tikšanās noslēgumā puses diskutēja par Baltijas Asamblejas nākotni. Parlamentu vadītāji izteica viedokli, ka jaunā starptautiskā situācija radījusi apstākļus Baltijas Asamblejas reformai, padarot tās darbību elastīgāku, mobilāku un efektīvāku. Lai gan pusēm ir atšķirīgi viedokļi par reformas norisi un rezultātu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka kompromiss šajā jautājumā ir iespējams.

2.un 3.aprīlī Rīgā darba vizītē uzturēsies Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja Ene Ergma un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Artūrs Paulausks. Vizītes ietvaros viņi tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks apsveica vēstnieku ar darba uzsākšanu un izteica atzinību par abu valstu kopīgajiem panākumiem - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tāpat sarunas ietvaros puses pārrunāja jautājumus, kas skar divpusējos kontaktus, sadarbību starp Baltijas valstīm, ES attīstību un Eiroparlamenta vēlēšanas, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm. Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstnieks izklāstīja savu redzējumu par galvenajiem veicamajiem uzdevumiem jaunajā amatā, uzsverot nepieciešamību strādāt pie Baltijas valstu sadarbības veicināšanas, tostarp arī ES kontekstā. Puses bija vienisprātis, ka Igaunijas Ārlietu komisijas priekšlikums par Baltijas Asamblejas likvidēšanu tomēr ir relatīvi radikāla pieeja.Runājot par Eiropas Savienības tālāko attīstību, O.Čiukšs atzīmēja, ka Lietuva ir gandarīta par pagājušajā nedēļā panākto vienošanos turpināt darbu pie ES konstitūcijas projekta pieņemšanas. Savukārt A.Pabriks norādīja, ka arguments par efektivitātes samazināšanos, piešķirot balsstiesības visiem divdesmit pieciem komisāriem, nav pietiekami spēcīgs.Tāpat tikšanās laikā puses apmainījās viedokļiem par gatavošanos Eiroparlamenta vēlēšanām. Lietuvas vēstnieks atzīmēja, ka tās šobrīd aizēno notikumi, kas saistīti ar Lietuvas prezidenta atstādināšanas procedūru.

   Plānots, ka Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītāji Rīgā ieradīsies piektdien, bet sestdien no rīta plānota Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska saruna.   Savukārt pēcpusdien iecerēta triju Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanās ar Baltijas Asamblejas Prezidija pārstāvjiem.   Ap pulksten 15.00 Jūrmalā notiks tikšanās dalībnieku preses konference.