Starptautiskā parlamentārā konference ir veltīta Indijas parlamenta (Lok Shaba) zelta jeb 50 gadu jubilejai. Tajā pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši (Manohar Joshi) uzaicinājuma piedalīsies vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas, lai apmainītos viedokļiem un debatētu par jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu lomu mūsdienu pasaulē, parlamentu darba efektivitātes paaugstināšanu, kā arī starptautiskajām aktualitātēm. Oficiālajā delegācijā ietilpst attiecīgās valsts parlamenta vadītājs, kā arī viens deputāts. Konferencē paredzētas četras diskusiju sesijas par parlamentu lomu globalizācijas un liberalizācijas laikmetā; parlamentu kā sociālo pārmaiņu veicinātāju; debates par parlamentāro praksi un procesu: reformu nepieciešamību, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību, kā arī cīņu pret terorismu. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre konferencē uzstāsies ar uzrunu un piedalīsies arī debatēs.Konferences laikā Latvijas delegācijai ir plānotas arī divpusējās tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši un citu valstu, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu vadītājiem. Tikšanās laikā ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju I.Ūdre iecerējusi pārrunāt Latvijas un Indijas sadarbības veicināšanas iespējas. Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

         Piektdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Brūsu Džordžu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības un Apvienotās Karalistes politisko un praktisko atbalstu Latvijai Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās procesā.           Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre raksturoja abu valstu attiecības kā vēsturiski labas un intensīvas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzaicinājums Latvijai iestāties NATO un ES paver jaunas iespējas un priekšrocības divpusējās sadarbības un dialoga veidošanai ar Krieviju. I.Ūdre atzina, ka pašlaik Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības raksturo konstruktīvisma pieaugums praktiskajā sadarbībā. Savukārt B.Džordžs uzsvēra nepieciešamību veicināt ilgtermiņa politisko dialogu ar NATO un ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.          I.Ūdre uzsvēra, ka savu iespēju robežās Latvija ir gatava dot konkrētu ieguldījumu demokrātisko procesu pieredzes nodošanā Gruzijai. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas pieredze varētu kalpot kā Kaukāza reģiona stabilizējošs faktors.          Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka 8.Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupa un izteica cerību, ka Lielbritānijas parlamentā tiks izveidota Latvijas atbalsta grupa. B.Džordžs uzsvēra, ka lietderīga būtu ne vien sadarbība parlamentu līmenī, bet arī parlamentu komisiju ietvaros.          Tikšanās gaitā sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas drošības un aizsardzības sistēmas pārveidi atbilstoši transatlantiskajām attiecībām.

Ceturtdien, 16.janvārī

Trešdien, 15.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē.

Ceturtdien, 16.janvārī, Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ārlietu ministri Sandru Kalnieti un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski.Piektdien, 17.janvārī, britu parlamentārietim paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. B.Džordžs arī piedalīsies seminārā "Pārskats par Baltijas valstu aizsardzības stratēģijām", ko sadarbībā ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju rīko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecība Latvijā. Semināra mērķis ir pārrunāt politiskās vadlīnijas, principus un citus jautājumus, kas attiecas uz Baltijas valstu pēc-Prāgas perioda stratēģiju. Tajā piedalīsies pārstāvji no Lielbritānijas, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.

           Pirmdien, 13.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē.           Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas  un Francijas sadarbības iespējas militārajā jomā un mūsu valsts vienu no galvenajām ārpolitikas prioritātēm - integrāciju  NATO.           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pateicās par līdzšinējo Francijas atbalstu un palīdzību Latvijai. Viņš iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem uzdevumiem un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienus no svarīgākajiem komisijas uzdevumiem A.Laksa uzsvēra sadarbību ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām un to likumu izstrādi, kas skar šīs sfēras. A.Laksa kā svarīgu minēja darbu pie tikšanās organizēšanas ar NATO dalībvalstu parlamentiem - Francijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas.            Francijas vēstnieks M.Fušē iepazīstināja ar Francijas un Latvijas sadarbības iespējām nākotnē. Viņš arī apliecināja gatavību veicināt abu valstu aizsardzības komisiju apmaiņas vizītes.           Sarunas dalībnieki atzina, ka starp Latviju un Franciju ir izveidojies aktīvs augsta līmeņa politisks dialogs, par ko liecina jau notikušās abu valstu augstāko amatpersonu - Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un Francijas prezidenta Žaka Širaka vizītes.

Ceturtdien, 9.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ali Bousnina.

Pirmdien, 6.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē (Michel Foucher).Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere Francijas vēstnieku M.Fušē informēja par komisijas turpmāko darbu saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos ES. Savukārt M.Fušē pastāstīja par Francijas pieredzi ārpolitisko jautājumu risināšanā, kā arī iespējamajām problēmām pēc pozitīva referenduma iznākuma Latvijas un ES līguma ratifikācijas procesā dalībvalstīs. I.Vaidere arī uzsvēra, ka pēc iespējamās Latvijas iestāšanās ES būs jāatjauno Latvijas ārpolitikas koncepcija atbilstīgi jaunajai situācijai.Runājot par Latvijas valsts tēla veidošanu, abas puses bija vienisprātis, ka, izvērtējot izveidojušos stereotipus, nepieciešams tos mainīt. "To viegli izdarīt tad, ja informācija ir svaiga un atspoguļo reālo situāciju," teica M.Fušē. I.Vaidere atzina, ka liels darbs šajā jomā veicams Latvijas valdībai, ar precīzu informāciju nodrošinot ārvalstu vēstniecības.I.Vaidere un M.Fušē tikšanās laikā pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesa norisi Latvijā un triju Baltijas valstu sadarbības aspektus virzībā uz ES un NATO. 

Preses dienests

Preses dienests