Pirmdien, 24.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Bertelmanu (Tomas Bertelman). Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī starptautisko situāciju. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ilgstošas un aktīvas; cieša ir arī sadarbība starp Latvijas un Zviedrijas parlamentiem. To apliecina arī Zviedrijas vēstnieka Latvijā nesenās tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Latvijas un Zviedrijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem, kā arī Zviedrijas parlamenta spīkera iespējamā vizīte Latvijā vēl šogad. I.Ūdre minēja, ka Skandināvijas valstis ir labs piemērs tam, kā nelielas valstis, darbojoties kopā, spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. "Tas būs būtisks piemērs, informējot Latvijas sabiedrību par jautājumiem, kas skar mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā," teica I.Ūdre. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī situāciju Irākā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pagājušajā nedēļā Latvijas parlaments pieņēma lēmumu par Latvijas atbalstu ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1441 izpildei, tādējādi atbalstot Latvijas pārstāvju piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas un humānajās operācijās Irākā. I.Ūdre uzsvēra, ka parlamentā šis jautājums izraisīja ilgstošas un asas debates, jo deputātiem bijuši dažādi viedokļi. Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas pārstāvji neiesaistīsies tiešajā karadarbībā un viņu piedalīšanās šajās operācijās būs balstīta uz brīvprātības principa.  Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī jautājumam par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas darbības un finansēšanas aspektiem.

Otrdien, 25.martā

        Ceturtdien, 20.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Joanu Kolomu i Navalu (Joan Colom i Naval).         Tikšanās laikā tika pārrunāti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistīti jautājumi.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts novērtēja šībrīža situāciju Eiropā kā augstas aktivitātes periodu un sveica Eiropas Parlamenta viceprezidentu Latvijas Saeimā.           Eiropas Parlamenta viceprezidents J.Koloms i Navals pastāstīja par Eiropas Parlamenta pārstāvniecības izveidi Rīgā. Viņš uzsvēra, ka līdzīgas pārstāvniecības tiks atvērtas visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Minētās institūcijas izveides mērķi un galvenie uzdevumi būs sabiedrības, valdības un masu saziņas līdzekļu pārstāvju informēšana par norisēm Eiropas Parlamentā un pieņemtajiem lēmumiem.         Sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar Eiropas Savienības nākotni un Latvijas deputātu darbu Eiropas Parlamentā. Īpašu uzmanību veltot institucionālajām reformām Eiropas Savienībā.          J.Koloms i Navals Eiropas Parlamenta uzdevumā izteica uzaicinājumu Latvijas parlamentāriešiem piedalīties novērotāju statusā Eiropas Parlamenta sēdēs un komiteju darbā, lai iepazītu šīs institūcijas sistēmas funkcionēšanu kopumā - lēmumu pieņemšanas mehānismus, procedūras, kā arī politisko grupu koalīciju veidošanās un darbības pamatprincipus.          Noslēgumā deputāti pateicās par izsmeļošo informāciju un izteica cerību kopīgi darboties Eiropas Parlamentā jau tuvākajā laikā.

Trešdien, 19.martā, Eiropas Parlamenta viceprezidents Džons Koloms i Navals un delegācija ierodas Latvijā.Ceturtdien, 20.martā, viesi tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisiju, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Pēteri Elfertu un Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā, bet pēc tam notiks preses brīfings.

        Otrdien, 18.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jozefu Dravecki (Jozef Dravecky).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Slovākijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.         Slovākijas vēstnieks J.Dravecki uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības attīstījušās sekmīgi un to aktivizēšanā liela nozīme kopīgajām interesēm virzībā uz ES un Ziemeļatlantijas aliansi. Viņš arī akcentēja, ka jāturpina politiskais dialogs, veicinot vizīšu apmaiņu dažādos līmeņos, un tuvāk ar Saeimas priekšsēdētāju apsprieda parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas.        I.Ūdre un J.Dravecki arī pārrunāja Latvijas un Slovākijas virzību uz ES, tostarp abās valstīs gaidāmos referendumus par iestāšanos ES. Abas puses bija vienisprātis, ka laiks līdz referendumam jāizmanto, lai aktīvi informētu iedzīvotājus par jautājumiem, kas skar Eiropas Savienību. Turklāt, veicot izskaidrošanas darbu, svarīgi panākt, lai katrs iedzīvotājs varētu izvērtēt pozitīvās un negatīvās puses un referendumā izdarīt viņaprāt pareizo izvēli.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un Slovākijas vēstnieks arī pārrunāja Irākas krīzes noregulējuma iespējas.

Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres un Somijas parlamenta spīkeres R.Uosukainenas tikšanās laikā tiks pārrunāti jautājumi, kas aktuāli abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā Somijas veiksmīgo pieredzi, tiks spriests par nacionālo parlamentu lomu, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) referendumam, parlamenta lomu lēmumu pieņemšanas procesā ES dalībvalstīs un dalībvalstu sadarbību parlamentārajā līmenī.

        Ceturtdien, 13.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Augšaustrijas Landtāga deputātiem.        Iepazīšanās vizītes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītajiem jautājumiem.         Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons sveica Augšaustrijas Landtāga deputātus Saeimā un izteica cerību, ka tikšanās būs veiksmīgs Latvijas un Austrijas politiskā dialoga turpinājums. Viņš pastāstīja, ka Latvijā ienākusi jauna politiskā paaudze - brīva no postkomunistiskās nastas, mentalitātes un domāšanas, kas ļaus izveidot mūsu valsti par demokrātisku un pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībnieci.  Ē.Jēkabsons sacīja, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija būtisku nozīmi pievērš ar morāli saistītām vērtībām, un uzsvēra, ka morāles pamats ir svarīgs priekšnosacījums, piemēram, korupcijas novēršanai.        Augšaustrijas Landtāga delegācijas sastāvā iekļauti visu parlamentā pārstāvēto frakciju deputāti. Viņus interesēja Latvijas politisko partiju un minoritāšu pārstāvju iespējas iesaistīties politikā, kā arī valsts ekonomiskās stabilitātes nodrošināšana.         Atbildot uz delegācijas pārstāvju jautājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja, ka visas Saeimā ievēlētās partijas atbalsta Latvijas virzību dalībai Eiropas Savienībā; aptuveni piektdaļa parlamenta deputātu ir cittautieši. Neraugoties uz to, ka Latvija atrodas vēstures krustcelēs kā postkomunisma valsts, tai ir visas iespējas un nosacījumi, lai ekonomiski uzplauktu, sasniegtu Zviedrijas vai Dānijas labklājības līmeni un attīstībā sasniegtu par "Īrijas brīnumu" ekonomikā dēvēto fenomenu. Savukārt problēmas varēs atrisināt, Latvijai kļūstot par patiesi tiesisku valsti un iekļaujoties Eiropas Savienībā. Viņš arī uzsvēra, ka valdību var vērtēt kā "pesimistiski optimistisku", tas nozīmē, apzinoties esošās grūtības, tā redz iespējas sasniegt vēlamo valsts izaugsmes līmeni.         Sarunas noslēgumā Ē.Jēkabsons izteica pateicību Austrijai par atbalstu Latvijas ceļā uz demokrātisku valsti un integrācijas procesā Eiropas Savienībā.

Trešdien, 12.martā23.00........Ierašanās Latvijā no Kopenhāgenas.Ceturtdien, 13.martā8.30........Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Ēriku Jēkabsonu.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.9.15........Tikšanās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Teikmani.Brīvības bulvārī 36.10.30........Tikšanās ar Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku Aivaru Gunti Kreitusu.Kr.Valdemāra ielā 3.11.20........Ekskursija pa Vecrīgu. 13.35........Ekskursija pa Saeimas namu.14.00........Tikšanās ar Eiropas integrācijas biroja direktoru Edvardu Kušneru.Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.15.15........Tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.Pils laukumā 3.15.45........Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.Strēlnieku laukumā 1.Piektdien, 14.martā7.05........Izlidošana uz Kopenhāgenu. Preses dienests

        Trešdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar 3.Starptautiskās Baltijas jūras valstu sieviešu konferences "Sievietes, vīrieši un demokrātija" Latvijas delegācijas pārstāvjiem.Tikšanās ietvaros tika pārrunāta Tallinas konferences norise un tās rezultāti, Saeimas Sieviešu starpparlamentārās sadarbības grupas darbība, kā arī citi ar dzimumu vienlīdzību saistīti jautājumi.Sarunas laikā iezīmējās vairāki aspekti, kuriem, pēc tikšanās dalībnieku viedokļa, vajadzētu pievērst uzmanību. Pirmkārt, amatpersonu un sabiedrības informēšanai un izglītošanai par dzimumu vienlīdzības jautājumiem; otrkārt, šai jomai nepieciešamo finansējumu; treškārt, iespējamās izmaiņas likumdošanā.Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par turpmākās sadarbības nepieciešamību.

        Otrdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Marku Miceli-Farrudžia.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību aktualitātes un sadarbības iespējas Eiropas Savienības ietvaros.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre izteica gandarījumu par šā gada 8.martā notikušā referenduma par iestāju Eiropas Savienībā rezultātiem Maltā un atzina, ka Latvija būtu ieinteresēta apgūt Maltas pieredzi informācijas sagatavošanā un vadīšanā referenduma organizēšanas laikā. Maltas vēstnieks M.Miceli-Farrudžia pastāstīja, ka tautas nobalsošanas rezultāts kalpo kā signāls intensīvajā biznesa vidē un ļauj piesaistīt jaunas investīcijas, tāpēc tas tika rīkots jau marta sākumā. Viņš arī informēja, ka referendumam ir konsultatīvs statuss un galīgo lēmumu par Maltas iestāju ES pieņems parlaments.         Sarunas laikā tika pārrunāti ar integrācijas procesu ES saistīti jautājumi, piemēram, abu valstu sadarbība ES Konventa ietvaros, risinot mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā, kā arī Latvijas un Maltas pieredze, pārstrukturējot tradicionālās prioritātes lauksaimniecībā. Maltas vēstnieks atzina, ka minētajā jomā īpaši noderīga ir bijusi Īrijas pieredze, kas paredz sekmīgi izmantot esošo sistēmu un tās radītās priekšrocības - iespējas izmantot lauksaimniecības jomā jaunākās tehnoloģijas un pieejamās investīcijas, kā arī sakārtot to atbilstoši ES standartiem.         Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abu valstu sadarbība ir jāvērtē kā laba, tomēr būtu jāizmanto potenciāls to intensificēt ekonomikas, tūrisma un kultūras jomās, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanā.           I.Ūdre īpaši uzsvēra parlamentārās sadarbības lietderību, kas veicinātu deputātu pieredzes apmaiņu, diskutējot jautājumus, kas varētu būt interesanti abu valstu parlamentāriešiem kā komisiju līmenī, tā arī veidojot tiešos kontaktus.        Noslēgumā tika izteikta cerība, ka līdz ar Eiropas Savienības integrācijas procesu attiecības starp Latviju un Maltu tiks veidotas aktīvāk, jo īpaši abu valstu parlamentu līmenī.