Otrdien, 20.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken), kurš oficiālā vizītē šodien ieradies Latvijā.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī.Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši pēc tam, kad Latvija uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska vieta ir arī NATO un tās realizētajiem uzdevumiem.Latvijas un Kanādas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra parlamentu sadarbības nozīmi, deputātu pieredzes apmaiņu dažādos ar parlamenta darbu saistītos jautājumos. Labs formāts ir starpparlamentu sadarbības grupas. Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs izteica uzaicinājumu Saeimas priekšsēdētājai un Latvijas parlamenta deputātu delegācijai vizītē apmeklēt Kanādas parlamentu.I.Ūdre augstu novērtēja Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos, gatavībā iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Tagad Latvija savu pieredzi jau var nodot citām valstīm. Kā veiksmīgu piemēru I.Ūdre minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas, demokrātisko institūciju veidošanas, kā arī citos ar parlamenta darbu saistītos jautājumus.Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots arī Eiropas Savienības piedāvātais finansējums. I.Ūdre norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu - viņu maksātie nodokļi tieši ietekmē budžetu, bet tas savukārt atsaucas uz iedzīvotāju algu lielumu - jo lielāki budžeta ieņēmumi, jo vairāk iespēju palielināt algas mediķiem, skolotājiem, citiem strādājošajiem. Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

       Pirmdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu kancleru Irvinu (Lord Irvine High Chancellor of Great Britain).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai skaidrotu iedzīvotājiem jautājumus, saistītus ar ES, un pārliecinātu viņus aktīvi piedalīties referendumā. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tas būs pozitīvs, jo visas Saeimā pārstāvētās partijas paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES.       I.Ūdre arī uzsvēra, ka ES visas dalībvalstis var iegūt ietekmi un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kamēr, paliekot ārpusē, vienīgais iespējams rīcības veids varētu būt tikai kritika. Saeimas priekšsēdētāja arī atzina, ka beidzamo četru gadu laikā norisinājies intensīvs darbs, harmonizējot Latvijas likumdošanu atbilstoši ES rekomendācijām un pašlaik galvenais ir šo likumu īstenošanas jautājums. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš valsts robežu nostiprināšanai, migrācijas kontrolei un kontrabandas apkarošanas pasākumiem.       Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, pašlaik situāciju regulē likums par interešu konfliktu, kā arī ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti.       Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī ES struktūrfondu izmantošanas jautājumus un atzina, ka galvenokārt tie būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām.

No 20. līdz 21.maijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Millikens (Peter Milliken) un delegācija. 

Ziņa presei

G.Talheims ieradies Latvijā, lai iepazītos ar situāciju lauksaimniecības jomā pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā un dalītos Vācijas kā ES dalībvalsts pieredzē šajā sfērā.G.Talheims sarunas sākumā atzinīgi novērtēja ES paplašināšanos un izteica atbalstu Latvijas integrācijai šajā Eiropas valstu organizācijā. Viņš pastāstīja, ka Vācija apvienošanās procesā ir guvusi lietderīgu pieredzi plānveida ekonomikas transformēšanā uz tirgus ekonomiku, ko varētu izmantot konsultāciju veidā, veicinot ekonomiskos procesus Latvijas integrācijas ceļā uz ES. Savukārt Ē.Jēkabsons, uzsverot veiksmīgo sadarbību politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā, pateicās par Vācijas sniegto materiālo palīdzību un atbalstu pieredzes apmaiņas programmu realizēšanā, semināru un konsultāciju organizēšanā lauksaimniecības un vides aizsardzībā.Ē.Jēkabsons, runājot par ES paplašināšanās procesu, uzsvēra, ka "Latvija - daļa no Eiropas - ir kā tilts no rietumiem uz austrumiem. Tas ir Eiropas logs uz Krieviju, un Latvijas un Krievijas robeža jau tuvākajā nākotnē būs Eiropas un Krievijas robeža, tāpēc šeit paveras visplašākās iespējas investīciju ieplūšanai Latvijā". Viņš informēja arī par 20.septembrī paredzēto tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos ES un pauda pārliecību par referenduma pozitīvo rezultātu, uzsverot, ka laikā līdz tautas nobalsošanai vēl jāveic liels iedzīvotāju informēšanas darbs par nepieciešamību Latvijai iestāties šajā organizācijā. G.Talheims uzsvēra, ka šim skaidrojumam jābūt ne tikai pirms referenduma, bet arī turpmāk - ar konkrētiem piemēriem, jo sabiedrība nepārtraukti jāinformē par notiekošajiem procesiem Eiropas Savienībā, un tas tikai stiprinās šīs Eiropas valstu savienības pamatvērtības - demokrātiju, drošību un pašnoteikšanos.

         Otrdien, 13.maijā, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē bija ieradies Spānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Havjers Gariges Flores.          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Spānijas divpusējās attiecības, parlamentāros kontaktus, kā arī sadarbības iespējām, kādas abām valstīm pavērsies, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti.        Spānijas vēstnieks Havjers Gariges Flores informēja Saeimas priekšsēdētāju par to, ka pieņemts politisks lēmums par Spānijas vēstniecības atvēršanu Rīgā.        Pārrunājot ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus, liela uzmanība tika veltīta gaidāmajam referendumam par dalību ES. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda cerību, ka Latvijā šā gada 20.septembrī gaidāmā tautas nobalsošana būs tikpat sekmīga kā Lietuvā. Viņa uzsvēra, ka referenduma rezultāts Lietuvā apliecina sabiedrības interesi un atbalstu valsts politikai.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Spānijas vēstnieks H.G.Flores bija vienisprātis, ka liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai par Eiropas Savienību. Iedzīvotājus uztrauc bailes no nezināmā, nepietiekama izpratne par institūciju darbību Briselē, tāpēc nozīmīga ir vispusīgas informācijas saņemšana. I.Ūdre uzsvēra, ka Saeimas deputāti aktīvi iesaistās šajā procesā un tiekas ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu ar ES saistītus jautājumus. Savukārt H.G.Flores akcentēja, ka Spānijai ir laba pieredze ES fondu izmantošanā, kas devis impulsu Spānijas tautsaimniecības attīstībai.          Sarunā tika skarti ar Eiropas Konventa darbu saistīti jautājumi. Tika atzīts, ka jaunajām dalībvalstīm, lemjot par ES nākotni, būtu jābūt tādām pašām tiesībām kā pašreizējām dalībvalstīm. I.Ūdre uzsvēra, ka ES arī nākotnē jābūt stiprai nacionālo valstu savienībai, kurā valstis saglabā savu unikālo kultūras identitāti un kurā tiek respektēta katras dalībvalsts suverenitāte neatkarīgi no tās lieluma.          Spānijas vēstnieks akcentēja, ka mūsdienās daudzus jautājumus nevar atrisināt tikai ar kādas vienas valsts iespējām vien. Piemēram, terorisms ir starptautiska problēma, kas jārisina valstu kopējiem spēkiem. H.G.Flores pozitīvi novērtēja Latvijas pozīciju Irākas jautājumā, uzsverot, ka solidaritātei ir liela nozīme un tā ir gan ES, gan NATO pamatā.        Runājot par sadarbību starp abu valstu parlamentiem, I.Ūdre pastāstīja, ka Saeimā darbojas arī Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupa; vizītē Latvijā tiek gaidīta Spānijas Deputātu Kongresa priekšsēdētāja. Ģeogrāfiski valstis atrodas tālu, tomēr tās vieno kopējas intereses un politiskais dialogs. Savukārt labas politiskās attiecības rada pamatu ekonomisko saišu stiprināšanai nākotnē.        Sarunas noslēgumā Spānijas vēstnieks pateicās Latvijai par atbalstu tankkuģa "Prestige" avārijas seku likvidēšanā un uzsvēra, ka mūs vieno viena pasaule, viena Eiropa un savstarpēja sadarbība.

Vizītes ietvaros Portugāles prezidents tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Einaru Repši, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī viesosies Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā.  Trešdien, 14.maijā, Portugāles prezidenta vadītās delegācijas pārstāvji Saeimā tiksies ar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, frakciju pārstāvjiem un Latvijas un Portugāles parlamentu sadarbības grupas locekļiem. 

        Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 13.gadadienu, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pirmdien, 5.maijā, plkst. 15.00 uz interaktīvo prezentāciju aicinājusi dažādu Latvijas bibliotēku vadītājus, lai iepazīstinātu ar Saeimas izdoto kompaktdisku.        Prezentācijā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, bet pēc tās ar interaktīvā kompaktdiska tapšanas ideju un gaitu iepazīstinās Saeimas Informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa.        Paredzēts, ka pasākuma laikā I.Ūdre Latvijas bibliotēku asociāciju vadītājiem arī dāvinās izgatavotos kompaktdiskus, bet interaktīvo prezentāciju ar uzrunu noslēgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.        Uz pasākumu aicināti piedalīties 33 Latvijas bibliotēku vadītāji.

         Otrdien, 29.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāti Dainis Turlais un Andrejs Radzevičs tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi (Reinhold Robbe) un viņa vadīto delegāciju.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības un sadarbības iespējas aizsardzības jomā.          A.Laksa iepazīstināja R.Robi un viņa vadīto delegāciju ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finansu izlietojuma kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā. A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija, tiek veikta reorganizācija informācijas drošības jomā, ir uzsākta nesaudzīga cīņa ar korupciju, kā arī daudz uzmanības tiek veltīts sabiedrības integrācijas problēmām.           Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe pastāstīja, ka saskaņā ar likumdošanu un, vadoties no negatīvas vēsturiskās pieredzes, Vācijā nevarētu savienot aizsardzību ārlietās un iekšlietas - šīs jomas tiek nošķirtas. Atzīstot līdzšinējo sarunu lietderību, viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams pievērsties divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā un savietojamībai dažādos līmeņos.          Atbildot uz R.Robes jautājumu par obligāto militāro dienestu un šī jautājuma risināšanu Latvijā, D.Turlais uzsvēra, ka svarīgākais ir noformulēt valsts uzdevumus un prioritātes un tam pakārtot nepieciešamās reformas. D.Turlais sacīja, ka politiķi nosliecas uz profesionālo bruņoto spēku izveidi, kas būtu gatavi valsts aizsardzībai un pretterorisma cīņai gan NATO sastāvā, gan atsevišķi. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā, raugoties no drošības viedokļa, svarīgāka ir problēmu risināšana iekšlietās - noziedzība, korupcija, bet politiskā konjunktūra prasa ieguldīt līdzekļus aizsardzībā. "Mākslīgi tiek saasinātas problēmas - terorisms, lai palielinātu izdevumus bruņojumiem. ASV tas ir izdevīgi, bet Latvijai var radīt ekonomiski vēl smagāku situāciju," sacīja D.Turlais.         Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.         Tikšanās noslēgumā Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe izteica uzaicinājumu turpināt šo dialogu par partnerattiecībām drošības jomā Berlīnē no sabiedroto pozīcijām NATO ietvaros.