Otrdien, 18.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.
        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica G.Frundu Saeimas namā un uzsvēra, ka Latvijas lepojas ar saviem sasniegumiem, kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. “Šis process ir noritējis sekmīgi, un savā darbībā esam konsultējušies ar starptautiskajiem ekspertiem un ņēmuši vērā viņu rekomendācijas,” teica V.Muižniece. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības integrācijas jautājumi ir valdības prioritāte - par to liecina gan pieņemtie tiesību akti, gan arī darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta, kur būtisks finansējums paredzēts Naturalizācijas pārvaldei, Sabiedrības integrācijas fondam, Valsts valodas programmai, kā arī citiem integrācijas projektiem.
        G.Frunds informēja, ka vizītē Latvijā ieradies pirmo reizi, un atzinīgi novērtēja jau notikušās sarunas ar izglītības ministri, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās un Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci. Viņš atzinīgi novērtēja faktu, ka Latvijas parlaments ratificējis Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju, un izteica cerību, ka laika gaitā varētu tikt atsauktas atrunas, kas skar daļēju aizliegumu izmantot minoritāšu valodu ielu nosaukumos un liegumu to izmantot valsts un pašvaldību institūcijās. Komitejas priekšsēdētājs arī pieminēja iespējamos grozījumus Pilsonības likumā, kurā varētu tikt ietverts lojalitātes kritērijs.
        V.Muižniece informēja, ka diskusija par lojalitāti aizsākās pagājušajā gadā, un tās pamatā ir konkrēts atgadījums, kad cilvēks, kurš devis solījumu būt lojālam Latvijas valstij, publiski aicinājis uz pretējo. “Šī diskusija tāpat kā savulaik debates par mazākumtautību konvencijas pieņemšanu dos pozitīvus rezultātus, jo notiek demokrātiski, tajā iesaistīti gan eksperti, gan sabiedrība,” norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre. Viņa arī pastāstīja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši personu ieguvušas pilsonību naturalizācijas ceļā, un tas apliecina, ka valsts izvirzītās prasības pilsonības pretendentiem ir samērīgas.
 
         Otrdien, 18.oktobrī, opozīcijā esošo Saeimas frakciju pārstāvji - Juris Sokolovskis (PCTVL), Valērijs Agešins (TSP), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) - tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētāju Georgiju Frundu.
         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, izmaiņas Pilsonības likumā un izglītības reformu.
         Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas priekšsēdētājs G.Frunds atzina, ka būtu nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā, tajā ietverot lojalitātes kritēriju. Tomēr “lojalitātes jēdzienu nevajadzētu lietot juridisku jautājumu risināšanai”, sacīja G.Frunds. Viņš arī akcentēja, ka nacionālo minoritāšu pārstāvjiem jāsaprot latviešu valodas apgūšanas nepieciešamība. 
         Tika skarti arī jautājumi par atvieglojumiem iegūt pilsonību un nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
         Opozīcijas frakciju pārstāvji pauda dažādus viedokļus par ratificēto Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un tai pievienoto deklarāciju par nacionālo minoritāšu definīciju. Piemēram, V.Agešins uzsvēra, ka konvencija ir zaudējusi jēgu pievienotās deklarācijas dēļ. Savukārt M.Grīnblats atzīmēja, ka nevajadzēja steigties ar konvencijas ratificēšanu, nepanākot vienprātību minoritāšu definīcijas formulējumā.
         Puses apmainījās arī ar viedokļiem par izglītības reformas norises gaitu Latvijā.

Preses dienests