Šodien, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Timu Movi, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētāja un Īrijas vēstnieks pārrunāja parlamentārās sadarbības paplašināšanas iespējas, norādot uz neizmantoto potenciālu parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.
I.Ūdre uzsvēra - neskatoties uz to, ka Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, mēs esam ieinteresēti apgūt Īrijas pieredzi tautsaimniecības nostiprināšanā un attīstībā - gan īstenojot ekonomiskās reformas, gan izmantojot ES struktūrfondu finansējumu. Vēstnieks savukārt norādīja, ka Īrijas ekonomiskais uzplaukums bijis ilgu un sarežģītu pārmaiņu rezultāts un pirmie panākumi bijuši jūtami pēc vairāk nekā desmit gadu īstenotām reformām. “Mēs labprāt esam gatavi dalīties ar jums iegūtajā pieredzē,” akcentēja T.Move.
Vēl viens jautājums, kas skar abas valstis, ir lielais mūsu valsts viesstrādnieku īpatsvars Īrijā. Sociālās problēmas, kas aktuālas Latvijā, spiež cilvēkus doties peļņā uz citām valstīm. Puses bija vienisprātis, ka negatīvs aspekts ir tas, ka daļa no viesstrādniekiem izvēlas palikt un neatgriezties dzimtenē. Kas attiecas uz viesstrādnieku stāvokli Īrijā, tad tiek daudz strādāts pie tā, lai nodrošinātu viņu tiesību un interešu aizstāvību.
Šodien, 12.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku, kurš Latvijā uzturas darba vizītē.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar demokrātisku vērtību nostiprināšanu jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un tās kaimiņvalstīs.
ASV kongresmenis Dž.Šimkus pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Latvijas parlamentu un atzīmēja, ka vizītes laikā guvis apstiprinājumu tam, ka valstī tiek ievēroti demokrātijas un brīvības principi.
Saeimas priekšsēdētāja un ASV kongresmenis apmainījās viedokļiem par demokrātisko vērtību nozīmi mūsdienu pasaulē un to, kas valstīm un starptautiskajām organizācijām jādara, lai tās stiprinātu. Saeimas priekšsēdētāja informēja par mūsu parlamenta palīdzību valstīm, kuras nospraudušas mērķi tuvināties ES un NATO. Latvija uzsākusi sadarbības projektus ar Ukrainu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu, lai dalītos pieredzē un zināšanās likumdošanas saskaņošanā ar ES normām un reformu ieviešanā, kuras iegūtas integrācijas procesā ES.
Pārrunājot starptautiskās sadarbības iespējas, I.Ūdre uzsvēra tiešu parlamentāro kontaktu un viedokļu apmaiņas nozīmīgumu, kā arī reģionālās sadarbības nepieciešamību, kā piemēru minot Baltijas Asambleju.
Sarunas dalībnieki pieskārās politisko procesu attīstībai Baltkrievijā. Tika runāts arī par Latvijas karaspēka miera misiju Irākā.
Šodien arī Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts sadarbības perspektīvu ar ASV, situāciju Irākā, Baltkrievijā, kā arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības.
Ārlietu komisijas deputāti pauda pateicību par ASV atbalstu demokrātisko vērtību nostiprināšanā Latvijā un uzsvēra, ka šobrīd Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij ar ASV ir kopīgi risināmi starptautiskai drošībai aktuāli jautājumi.
Puses apsprieda starptautiskās aktualitātes, tostarp situāciju Irākā un politisko procesu pirmsreferenduma gaisotnē, kā arī latviešu karavīru miera misijas Irākā pagarināšanas nepieciešamību. ASV kongresmenis Dž.Šimkus atzīmēja, ka tikai vienoti darbojoties ir iespējams sasniegt stingri nosprausto mērķi - demokrātijas un brīvības veicināšanu pasaulē. Puses pieskārās arī situācijai Baltkrievijā, paužot bažas par gaidāmo prezidenta vēlēšanu demokrātisku norisi. Puses atzina, ka būtiski ES un NATO ietvaros meklēt ceļus, kā Baltkrievijā stiprināt demokrātiskos procesus.
Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības un to attīstības perspektīvu. Ārlietu komisijas deputāts Aleksandrs Kiršteins izteica pateicību par ASV Kongresa pieņemto rezolūciju, kurā pieprasīts Krievijai atzīt un nosodīt Padomju Savienības nelegālo Baltijas valstu okupāciju un aneksiju, kā arī informēja par situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanu. ASV kongresmenis pauda viedokli, ka Latvijai kā ES un NATO dalībvalstij jāatrod veidi, kā veicināt sadarbību ar Krieviju, un sarunu process varētu prasīt zināmu laiku. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle atzīmēja, ka veidot sapratni palīdzētu saskaņota ASV un ES politika attiecībās ar Krieviju.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka nākotnē sadarbības paplašināšanai vēl ir liels potenciāls.
Šodien arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pastāstīja par komisijas darbu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO un pateicās kongresmenim par ASV atbalstu šo divu lielo mērķu sasniegšanā. “Mūsu kā stratēģisko partneru sadarbības pamats ir kopīgas vērtības un intereses, kas palīdz virzīties uz kopīgiem mērķiem un atrisināt kopīgas problēmas,” atzina J.Dalbiņš. Savukārt Dž.Šimkus pastāstīja par darbu Kongresa apakšpalātā un par savu vizīti Lietuvā, kā arī augstu novērtēja Baltijas valstu vienotības spēku ceļā uz neatkarību un dalību starptautiskajās organizācijās.
Runājot par situāciju Irākā, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka gaidāmā tautas referenduma un parlamenta vēlēšanu rezultāti būs būtiski valsts demokrātijai, stabilitātei un drošībai nākotnē. Puses arī sprieda par NATO dalībvalstu miera uzturēšanas operācijas turpināšanas nepieciešamību Irākā un atzina, ka Latvijā un ASV iekšpolitiski nav vienota viedokļa šajā jautājumā. Dž.Šimkus sacīja, ka Irāka ir “uz brīvības un demokrātijas sliekšņa” un miera spēku klātbūtne valstī ir jāturpina līdz valsts būs politiski, sociāli un ekonomiski atjaunota.
Sarunas laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Latvijas un ASV divpusējās sadarbības iespējas nākotnē ES un NATO ietvaros un situāciju Krievijā.
Šodien, 12.oktobrī, arī Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar ASV kongresmeni Džonu Šimku.
Latvijas un ASV parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Uldis Mārtiņš Klauss sarunas sākumā izteica pateicību ASV Kongresam par sniegto praktisko un politisko atbalstu Latvijas integrācijai NATO. Viņš pauda gandarījumu par Dž.Šimkus kā Baltijas valstu atbalsta grupas ASV Kongresā līdzpriekšsēdētāja ierosināto rezolūciju, kura akceptēta Kongresā un kurā aicināts Krieviju atzīt un nosodīt Padomju Savienības nelegālo Baltijas valstu okupāciju un aneksiju.
Īsumā tika pārrunāta pašreizējā situācija Latvijas un Krievijas attiecībās saistībā ar robežlīgumu, kā arī jautājumi, kas saistīti ar iespējamo vīzu režīma ar ASV atcelšanu, baznīcas un valsts savstarpējām attiecībām sociālo jautājumu risināšanā.
Rīt, 13.oktobrī, plkst.9.00 ASV kongresmenis Džons Šimkus Saeimas sēdē uzrunās Saeimas deputātus.
Preses dienests