Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šuppiusu (Eberhard Schuppius), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Vēstnieks pastāstīja Saeimas priekšsēdētājai par savu līdzšinējo darbību un uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecības ieguvušas jaunu kvalitāti pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO - Eiropas jautājumi kļūst par dalībvalstu ikdienas darba kārtību. Puses bija vienisprātis par nacionālo parlamentu lomas nostiprināšanu paplašinātajā ES un tā ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu. Kā svarīgs tika akcentēts arī jautājums par ES Konstitūciju - pašlaik nepieciešams laiks tās principu skaidrošanai ES iedzīvotājiem.
Puses arī pārrunāja divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas. Lai gan attiecības starp Latviju un Vāciju vērtējamas kā veiksmīgas un dinamiskas, neizmantots to potenciāls ir kontaktu intensificēšana ar federālo zemju parlamentiem tādos jautājumos kā ekonomika, tirdzniecība, izglītība un kultūra.
Tikšanās noslēgumā vēstnieks informēja par iekšpolitisko situāciju Vācijā pēc notikušajām parlamenta vēlēšanām un darbu pie jaunās valdības izveides.
Otrdien, 27.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar parlamenta un nevalstisko organizāciju darba grupas pārstāvjiem.
Kā informējām, pēc Saeimas priekšsēdētājas iniciatīvas šā gada jūnijā Saeimā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis - izstrādāt Latvijas Republikas Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbības dokumentu. Darba grupas apspriedēs piedalās nevalstisko organizāciju pārstāvji, deputāti un nozaru eksperti.
Šodien puses uz tikšanos pulcējās jau ceturto reizi, lai sarunas laikā izvērtētu topošā sadarbības dokumenta projektu. Tika spriests arī par turpmākā darba perspektīvu - likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotu forumu, tā iespējamo norises laiku un izskatāmo jautājumu loku.
Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja pauda prieku par parlamentāriešu un nevalstisko organizāciju pārstāvju veikumu, kas virzās uz konkrēta rezultāta sasniegšanu - sadarbības dokumenta pieņemšanu. Viņa uzsvēra, ka memorands precizēs kārtību, kā nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas lēmumu pieņemšanā, un būs labs pamats ciešākas saiknes starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību veidošanai.
Puses apmainījās viedokļiem par projekta saturu un iespējām to uzlabot, piemēram, Saeimas komisiju vadītāju aktīvāku iesaisti sadarbības dokumenta apspriešanā. Sarunas dalībnieki arī dalījās pārdomās par jautājumiem, kas skar sadarbības dokumenta pieņemšanas kārtību, tā ieviešanas mehānismus un ieviešanas pārraudzību. Puses bija vienisprātis, ka sadarbības dokuments jāapspriež un jāpieņem likumdevēja, izpildvaras un nevalstisko organizāciju kopīgi rīkotā forumā, kas varētu notikt šā gada novembra beigās.
Puses vienojās, ka nākamā tikšanās reize notiks 18.oktobrī, kurā vēlreiz tiks apspriesta sadarbības dokumenta redakcija un apkopota komisiju vadītāju analīze par to, kā arī izlemta foruma norises gaita un laiks.
Otrdien, 27.septembrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas un Dzimumu līdztiesības apakškomisijas deputāti tikās ar Latvijas, Igaunijas, Francijas un ASV ekspertiem.
Tikšanās laikā deputāti uzklausīja Latvijas, Igaunijas, Francijas un ASV ekspertus par situāciju sieviešu un bērnu tirdzniecības un seksuālās izmantošanas jomā, iespējamiem risinājumiem tās novēršanā un prostitūcijas mazināšanā un par šajos gadījumos cietušo rehabilitācijas pasākumiem saistībā ar nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Centrālās, Austrumeiropas un NVS valstu dzimumu līdztiesības organizāciju koalīcijas KARAT valdes locekle Inete Ielīte deputātus informēja, ka šīs tikšanās mērķis ir gūt parlamenta atbalstu nepieciešamajiem priekšlikumiem grozījumiem Latvijai starptautiski saistošos likumdošanas aktos dažādu pasākumu īstenošanā sieviešu un bērnu tirdzniecības un prostitūcijas novēršanā, kā arī cietušo rehabilitācijas jomā. Kā svarīgākos uzdevumus viņa minēja soda noteikšanu par seksuālu pakalpojumu pirkšanu un Ministru kabineta noteikumu atcelšanu, kas reglamentē šādus pakalpojumus.
Igaunijas Sieviešu informācijas un resursu centra direktore Ilvi Joe-Kannona savā uzrunā īsumā pastāstīja par Baltijas valstu sadarbības tīkla cīņai pret sieviešu seksuālu izmantošanu darbību, kas pamatojas uz Palermo protokolu, ko ratificējušas arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamenti. Runājot par Latvijas izstrādāto programmu 2004.-2008.gadam, viņa norādīja uz nepietiekamo valsts finansējumu šīs programmas realizēšanai un uzsvēra, ka galvenā uzmanība būtu vēršama uz visaptverošu sabiedrības informēšanu šajos jautājumos, izmaiņām likumdošanā un koordinētu starptautisku sadarbību.
Savukārt Kustības prostitūcijas un pornogrāfijas izskaušanai pārstāve no Francijas Malka Markoviča īsumā raksturoja vairāku Eiropas valstu likumdošanu, kas saistīta ar prostitūciju, cilvēku tirdzniecību, kontrabandu un organizēto noziedzību. Eiropas Savienības kontekstā šie jautājumi ir aktuāli jau sen: daudzas valstis ir ratificējušas konvenciju, kas aizliedz cilvēktirdzniecību, savukārt prostitūcija legalizēta ir Nīderlandē un Vācijā.
Tikšanās gaitā Koalīcijas pret nelegālu starptautisko sieviešu tirdzniecību direktore no ASV Džanisa Reimonda pieskārās vairākiem prostitūcijas legalizācijas aspektiem, kas veicina šīs industrijas nostiprināšanos un nesniedz lielāku sieviešu aizsardzību.
Savukārt Baltijas jūras valstu padomes sekretariāta Bērnu nodaļas vadītājs Lars Loofs uzrunāja Saeimas deputātus par situāciju cīņā pret jebkura veida bērnu tirdzniecību un nepilngadīgo iesaistīšanu prostitūcijā pārrobežu aspektā. Raksturojot starptautisko sadarbību šajā bērnu aizsardzības jomā, viņš norādīja arī uz vairākām mūsu valsts likumdošanas nepilnībām, uz ko deputāts Andris Bērziņš norādīja, ka Latvijā veiksmīgi tiek realizētas vairākas programmas cietušajiem bērniem un sievietēm.
Eiropas Sieviešu lobija viceprezidente Iluta Lāce, raksturojot nevalstisko organizāciju darbu, izklāstīja šīs organizācijas prasības: attiecīgo Ministru kabineta noteikumu atcelšanu; soda piemērošanu par seksuālu pakalpojumu pirkšanu; valsts finansiālā atbalsta rehabilitācijai paredzēšanu un darba grupas izveidošanu, kas izstrādās priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.
Preses dienests