Pirmdien, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Moldovas Republikas prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
      Saeimas priekšsēdētāja sveica augsto viesi un viņa vadīto delegāciju Saeimā un, raksturojot valstu divpusējās attiecības, norādīja, ka tās ir labas. Tomēr gan ekonomiskā, gan politiskā līmenī iespējama to paplašināšana. “Eirointegrācijas procesā mūsu valsts uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi gan likumdošanas harmonizēšanas jomā, gan administratīvo reformu īstenošanā, un mēs esam gatavi ar jums tajā dalīties,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
       V.Voroņins savukārt atzīmēja, ka šī ir pirmā Moldovas prezidenta vizīte Latvijā un kopīgās vēsturiskās iezīmes palīdzēs labāk izprast jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības normu iedzīvināšanu, jo Moldova par savu stratēģisko mērķi pasludinājusi virzīšanos uz iekļaušanos ES. Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskos sasniegumus, īpašu interesi izrādot par privatizācijas procesa norisi mūsu valstī.
       Puses arī pārrunāja sadarbības nepieciešamību starptautiskās organizācijās.

       Pirmdien, 26.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un Saeimas deputāti tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvjiem.
       Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar nākamā gada valsts budžeta prioritātes un tā veidošanas principus, kā arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nozīmi sociālā dialoga aktivizēšanā starp valsts institūcijām, darba devējiem un arodbiedrībām.
       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra NTSP lomu sociālās stabilitātes nodrošināšanā un pauda gandarījumu par pirms mēneša Saeimā notikušās diskusijas laikā gūtās atziņas par nepieciešamību mainīt NTSP pakļautību realizāciju dzīvē. Kā zināms, Ministru kabinets 20.septembra sēdē izdarīja grozījumus NTSP nolikumā, kas paredz, ka turpmāk NTSP vadīs Ministru prezidents. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tādējādi tiks nodrošināts kvalitatīvs dialogs starp valdību un sociālajiem partneriem. Viņa arī aicināja padziļināti pārrunāt nākamā gada valsts budžeta prioritātes, jo 30.septembrī plānota tā iesniegšana izskatīšanai Saeimā.
       Ministru prezidents A.Kalvītis atzīmēja, ka šī ir vēsturiska tikšanās, un sīkāk pastāstīja par nākamā gada budžeta veidošanas principiem un prioritātēm. Viņš uzsvēra, ka daudzās nozarēs paredzēts ievērojams finanšu līdzekļu palielinājums, piemēram, par 40 miljoniem latu tiks palielināts finansējums valsts aizsardzībai, 33,1 miljons latu paredzēts pedagogu algu paaugstinājumam, 31,1 miljons latu - veselības aprūpei, 31,5 miljoni latu tiks novirzīti valsts autoceļu fondam etc., tomēr norādīja uz iespējamām grūtībām iecerēto mērķu īstenošanā.
       Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra NTSP nozīmi sapratnes veidošanā starp sabiedrību un valsti, kā arī norādīja uz nepieciešamību jau valsts budžeta veidošanas sākumposmā tā apspriešanā iesaistīt sociālos partnerus.
       Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības direktors Pēteris Krīgers atzina, ka arodbiedrībām jābūt informētām par budžeta izstrādi tā pirmsākumos, un apliecināja, ka šobrīd daudzi jautājumi joprojām tiek skatīti bez apspriešanās ar viņu pārstāvjiem, piemēram, par sociālā fonda līdzekļu izmantošanu.
       Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons kā būtisku akcentēja sociālo jautājumu stratēģisku risinājumu, uzsverot sabiedriskā sektorā strādājošo nodrošinājuma nozīmi. Viņš aicināja uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta, Finanšu policijas un Ekonomikas policijas darbu.
       Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča atzina, ka jāizstrādā vienota darba samaksas sistēma valsts finansētās nozarēs un jāmeklē ceļi, kā palielināt izglītības darbiniekiem darba samaksu.
       Diskusijas laikā padziļināti tika spriests par inflācijas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, iespējām uzlabot maznodrošināto iedzīvotāju dzīves kvalitāti un citiem aktuāliem jautājumiem.
       Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs A.Slakteris sacīja, ka, viņaprāt, 2006.gada valsts budžeta izskatīšana Saeimā notiks raiti, tomēr aicināja klātesošos iesniegt priekšlikumus tā uzlabojumiem.
       Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja izteica cerību par turpmāko sadarbību un aicināja piedalīties Latvijas nākotnes apakškomisiju sēdēs, kurās nopietni tiek pārrunāta Latvijas attīstības perspektīva. “Sarunās, viedokļu apmaiņā tiek atrasti kompromisi, lai sasniegtu mūsu kopīgo mērķi - valsts labklājību,” sacīja I.Ūdre.

       Papildu info:
       Šī bija jau otrā Saeimas priekšsēdētājas tikšanās ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvjiem. Iepriekšējā saruna notika 26.augustā, kurā tika panākta vienošanās iespējami ātrā laikā tikties un apspriest 2006.gada valsts budžeta prioritātes.

      
Preses dienests