Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar aktualitātēm Ukrainā, integrējoties Eiropas Savienībā (ES), un Latvijas pieredzi, transformējot iekšlietu sistēmu.
            Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Georgijs Kručkovs pateicās par uzaicinājumu apmeklēt Latvijas parlamentu Ukrainai ļoti atbildīgā laikā un īsumā informēja par iekšpolitisko situāciju valstī. To raksturojot, viņš norādīja, ka iekšējās drošības politika jāskata kontekstā ar valstī notiekošajām pārmaiņām un prezidenta uzsāktajām reformām drošības un aizsardzības jomā, kas saistītas ar Ukrainas apstiprināto ārpolitisko prioritāti - integrāciju ES un NATO. Tāpēc šīs vizītes laikā Ukrainas parlamentāriešus īpaši interesē Latvijas iekšlietu un aizsardzības sistēmas reformu ceļā uz šīm starptautiskajām organizācijām gūtā pieredze.
            Savukārt Ukrainas parlamenta Nacionāls drošības un aizsardzības komisijas Militārpersonu sociālo garantiju nodrošināšanas apakškomitejas priekšsēdētājs Stepans Davimuka norādīja uz vairākiem bremzējošiem faktoriem, kas ietekmē Ukrainas virzību uz ES, proti, problēmām spēka struktūru reformēšanā, nesaskaņām un augsto korupciju valsts varas struktūrās, kā arī sasāpējušos sociālos jautājumus, kas sabiedrībā rada spriedzi, nedrošības sajūtu un šķeļ to. Tāpēc ir svarīgi, lai šīs nesaskaņas neapdraudētu valsts nākotni un uzsākto reformu kursu un lai pašreizējās administrācijas vēlme izskaust korupciju valstī būtu patiesa. 
            G.Kručkovs pauda arī interesi par parlamenta komisiju un izpildvaras sadarbību Latvijā, norādot uz ierobežotu parlamentāro kontroli Ukrainā, ko reglamentē valsts konstitūcija. Ukrainas delegācija interesējās arī par jautājumiem, kas saistīti ar panākto attiecībā pret NATO standartiem, aizsardzības budžetu, nacionālo drošību, par militāro struktūru piedalīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi un citiem jautājumiem.
            Sarunas gaitā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais, īsumā atskatoties uz paveikto pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, izteica pārliecību par Ukrainas sekmīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē, kā arī apliecināja Latvijas padziļināto interesi par notiekošajiem pārmaiņu procesiem Ukrainā un vēlmi dalīties gūtajā pieredzē. Viņš īsumā arī pastāstīja par aktualitātēm iekšlietu sistēmas struktūrās - Valsts policijā, robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un citās.
            Noslēgumā sarunas dalībnieki pieskārās arī Piedņestras konflikta risināšanas aspektiem, kā arī Ukrainas un Krievijas attiecībām.

            Arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis un komisijas deputāti tikās ar Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Genādiju Kručkovu un komisijas pārstāvjiem.
            Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar parlamentāro kontroli pār drošības institūcijām un Ukrainas iekšpolitiskās aktualitātes.
            Ukrainas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs G.Kručkovs pastāstīja par pēdējā laika iekšpolitiskajiem notikumiem Ukrainā un uzsvēra, ka nepietiekama parlamentārā kontrole pār drošības dienestiem veicina to iesaisti politiskajos notikumos. Savukārt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs I.Emsis Ukrainas parlamentāriešus informēja par Latvijas iekšpolitiskajām reformām pēc neatkarības atjaunošanas un pastāstīja, ka darbs pie parlamentārās kontroles sistēmas pilnveidošanas nav pabeigts un turpinās vēl arī šobrīd. Puses bija vienisprātis, ka drošības dienestiem ir jābūt politiski neitrāliem.
            Sarunas beigās G.Kručkovs uzaicināja Nacionālās drošības komisijas deputātus apmeklēt Ukrainas parlamenta radniecīgo komisiju.

            Pirmdien, 19.septembrī, Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Maķedonijas parlamenta Maķedonijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem.
            Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas un Maķedonijas sadarbība Eiropas Savienības (ES) integrācijas jautājumos, kā arī politiskajā un ekonomiskajā jomā.
            Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns minēja trīs izaicinājumus - valsts drošību, ekonomiskās situācijas uzlabošanu un korupcijas apkarošanu, kuri ir kopīgi abām valstīm un pie kuriem ir jāstrādā. Mūsu dalība ES un NATO ir sekmējusi Latvijas labklājību, ko apliecina arī dati, ka Latvijā ir visstraujāk augošā ekonomika starp ES dalībvalstīm, atzīmēja O.Kastēns. Viņš arī apliecināja Latvijas atbalstu Maķedonijas integrācijai ES un norādīja, ka iestāšanās ES bija ilgs un grūts ceļš, ko Latvija veica deviņu gadu laikā. Šobrīd Latvija iesaistās projektos, lai dalītos pieredzē un zināšanās, kuras iegūtas integrācijas procesā ES.
           Savukārt Maķedonijas parlamenta Maķedonijas un Baltijas parlamentu sadarbības grupas vadītājs pauda prieku par tikšanos un informēja, ka Maķedonija nākamgad cer iegūt ES kandidātvalsts statusu, tāpēc šobrīd tiek īstenotas reformas tieslietu un korupcijas novēršanas jomā, lai tuvotos nākotnes mērķim. Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošana un atbalsts mums ir ļoti svarīgs, atzīmēja Maķedonijas pārstāvis un pateicās par palīdzību. 
           Atbildot uz jautājumu par Maķedonijas parlamenta sastāvu, Maķedonijas pārstāvji informēja, ka šobrīd parlamentā ir pārstāvētas visas nacionalitātes.
           Puses pārrunāja arī vīzu režīma atvieglojumu ieviešanu nākotnē un vēstniecību atvēršanu abās valstīs, kas sekmētu divpusējo attiecību paplašināšanos politiskajā un ekonomiskajā jomā. 
           Tikšanās noslēgumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs novēlēja Maķedonijai īstenot nepieciešamās reformas un sasniegt ārpolitiskos mērķus, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

Preses dienests