Ceturtdien, 15.septembrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Turcijas Republikas aizsardzības ministru Vedždi Genilu.
        Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Turcijas sadarbības iespējas drošības un aizsardzības jomā.
        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pauda atzinību Turcijai par atbalstu un praktisko palīdzību Latvijai aizsardzības un NATO integrācijas jautājumos un atzīmēja, ka komisija arī ir aktīvi līdzdarbojusies NATO pirmsiestāšanās procesā. J.Dalbiņš uzsvēra, ka ciešākas sadarbības uzsākšana alianses ietvaros palīdzētu labāk izprast un risināt problēmas Austrumu reģionā.
        Savukārt Turcijas aizsardzības ministrs V.Genils pateicās Latvijai par tās ieguldījumu turku kapavietu apkopšanā. Lai gan starp abām valstīm ir noslēgtas vairākas vienošanās militārās apmācības un militārās tehnikas jomā, sadarbība nav bijusi aktīva, tāpēc būtu nepieciešams to pilnveidot, atzīmēja ministrs. "Mūsu militārās tradīcijas ir vienas no senākajām starp NATO dalībvalstīm," sacīja V.Genils un apstiprināja, ka Turcija atbalsta jaunu valstu pievienošanos NATO un sadarbību ar esošajām dalībvalstīm, kas nodrošinātu mieru konfliktu reģionos.
        Abas puses sarunās uzsvēra, ka starpvalstu attiecības vienmēr bijušas labas un draudzīgas, tomēr divpusējā sadarbība vēl būtu intensificējama parlamentu komisiju līmenī.
        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja aktualitātes kaimiņattiecībās ar Krieviju, kā arī situāciju minoritāšu jomā.

         Šodien, 15.septembrī, Saeimā notika NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas sēde, kuras ietvaros notika vairākas tikšanās.
         Sēdes atklāšanas uzrunā Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece sveica NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas pārstāvjus Latvijas parlamentā un novēlēja sekmīgu darbu. Atskatoties uz laiku līdz mūsu valsts ārpolitiskā mērķa sasniegšanai - iestāšanos NATO, V.Muižniece uzsvēra šīs organizācijas lomu valstu drošībā un stabilitātē, kā arī atzinīgi novērtēja Latvijas delegācijas dalību tajā. Uzrunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre izteica pārliecību, ka NATO PA pārstāvju Okupācijas muzeja apmeklējums palīdzēs izprast Latvijas sarežģīto vēsturi.
         Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke savā uzrunā sniedza informatīvu pārskatu par Latvijas politisko dialogu ar Austrumu kaimiņvalstīm - Moldovu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju - pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO un izteica Latvijas gatavību dalīties reformu ceļā gūtajā pieredzē ar šīm valstīm. R.Penke arī atbildēja uz viesus interesējošiem jautājumiem par Latvijas un Krievijas robežlīgumu un naturalizācijas gaitu Latvijā. 
         Savukārt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle izklāstīja savu redzējumu par politiskajiem procesiem pasaulē, norādot uz spēcīga dialoga nepieciešamību. Viņa arī informēja par mūsu valsts jaunās ārpolitikas koncepcijas izstrādes gaitu un apliecināja Latvijas vēlmi dalīties uzkrātajā pieredzē ceļā uz ES un NATO. “Mēs tagad esam ne tikai vērtību patērētāji, bet arī to radītāji,” noslēgumā teica V.Paegle.
         Sēdes turpinājumā pārskatu par Latvijas izaugsmi no plānveida uz tirgus ekonomikas apstākļiem sniedza ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Raksturojot ekonomisko situāciju, viņš norādīja, ka, neskatoties uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu un augsto inflācijas līmeni, biznesa vide Latvijā pēc iestāšanās ES un NATO ir uzlabojusies. Ekonomikas ministrs atbildēja arī uz NATO PA pārstāvju jautājumiem par bezdarba samazināšanas un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanas iespējām.
         Sēdes pēcpusdienas daļā Latvijas Investīciju attīstības aģentūras priekšsēdētājs Andris Ozols savā prezentācijā raksturoja pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju un iezīmēja tās nākotnes perspektīvu, kā arī atbildēja uz viesu interesi par tranzīta, tūrisma, izglītības un citu jomu eksporta stratēģiju.
          Savukārt Latvijas Investīciju attīstības aģentūras pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš sēdes dalībniekus informēja par pārstāvniecības darbību, sadarbojoties ar uzņēmējiem Maskavā un citos Krievijas reģionos, kā arī Kazahstānā.
          Sēdes noslēgumā NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas pārstāvjus uzrunāja Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāve Dzintra Bungs, runājot par Latvijas un Krievijas, Krievijas un ES attiecībām gāzes un degvielas piegādes jomā, kā arī par Krievijas un Vācijas divpusējo vienošanos par gāzes vada izbūvi.

Preses dienests