Otrdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Kefleru, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Latvijas un Austrijas divpusējā sadarbība veidojusies sekmīgi, un izteica cerību, ka kontakti starp abām valstīm paplašināsies vēl vairāk, tostarp tūrisma jomā, kurā sadarbības padziļināšanai ir vēl liels un neizmantots potenciāls. V.Muižniece arī akcentēja nepieciešamību veicināt sadarbību parlamentu līmenī, kā avotu to aktivizēšanai minot mūsu parlamentā izveidoto Latvijas un Austrijas parlamentārās sadarbības grupu, ko vada Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Arī Austrijas vēstnieks V.Keflers bija vienisprātis, ka starp abām valstīm veidojušās veiksmīgas divpusējās attiecības. Viņš pauda pārliecību, ka nākotnē tās attīstīsies vēl vairāk - īpaši kultūras jomā.
Puses pārrunāja arī ar dalību starptautiskajās organizācijās saistītus jautājumus. V.Muižniece pastāstīja, ka mūsu valsts parlamentā pēdējos gados noritējis intensīvs un auglīgs darbs, kas vainagojies ar to, ka Latvija nu jau vairāk kā gadu ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Virzībā uz integrāciju ES daudz paveikts mūsu valsts likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis; arī pēdējā gadā, iekļaujoties ES valstu saimē, parlaments strādājis aktīvi - ratificēta Vispārējā mazākumtautību aizsardzības konvencija, par ko Latvija līdz šim bieži saņēmusi kritiku starptautiskajos forumos. Mūsu valsts parlaments akceptējis arī Līgumu par Konstitūciju Eiropai.
Arī V.Keflers raksturoja aktualitātes Austrijā, kā vienu no svarīgākajām minot gatavošanos Austrijas prezidentūrai ES 2006.gada pirmajā pusē. “Prezidentūra būs ļoti smalka un sarežģīta,” novērtēja Austrijas vēstnieks un pastāstīja par darbu, kas tiek veikts, lai tai sagatavotos. Viņš arī pieskārās ES aktuālajam jautājumam par finanšu perspektīvu 2007. - 2013.gadam un izteica cerību, ka sarunas par to tiks pabeigtas Lielbritānijas prezidentūras ES laikā.
V.Muižniece un V.Keflers arī bija vienisprātis, ka ES kontekstā svarīgi veidot savstarpēju dialogu starp Latviju un Austriju, lai konsultētos par svarīgiem jautājumiem.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre novēlēja Austrijas vēstniekam sekmīgu un interesantu darbu, uzsākot pildīt savus pienākumus Latvijā, un aicināja iepazīt Latvijas kultūras un dabas savdabību.
Otrdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Ganas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Roulandu Isifu Alhasanu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē Latvijā.
Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica Ganas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku R.I.Alhasanu ar ierašanos Latvijā un izteica cerību, ka viņa darbs, iepazīstot tuvāk mūsu valsti un tradīcijas, būs interesants un saistošs.
Tikšanās ietvaros tika pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības. Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra, ka starp Latviju un Ganu izveidojušās labas un lietišķas attiecības. Viņa arī atzina, ka vēstniekam ir lielas iespējas abu valstu sadarbību intensificēt un padarīt aktīvāku. Abas puses bija vienisprātis, ka tā paplašināma tirdzniecības, kultūras un tūrisma jomās.
V.Muižniece pastāstīja par Latvijas parlamenta struktūru un darbību. Tika pārrunāti arī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas centieni un ieguldījums Latvijas vēstures skaidrošanā pasaulē, kā arī parlamentā pieņemtā deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politikas nosodījumu. R.I.Alhasans novērtēja, ka gan Latvijai, gan Ganai ir ārkārtīgi sarežģīta vēsture. “Jūs pārcietāt okupāciju un atguvāt brīvību, bet mēs atbrīvojāmies no koloniālā jūga,” uzsvēra Ganas vēstnieks. Viņš arī atzinīgi novērtēja mūsu valsts veikumu virzībā uz integrāciju ES un NATO.
Otrdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Serbijas un Melnkalnes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dejanu Vasiljeviču, kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas un Serbijas un Melnkalnes divpusējo attiecību attīstība vēstnieka darbības laikā, kas bijis nozīmīgs ar Latvijas kļūšanu par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece un vēstnieks D.Vasiljevičs bija vienisprātis, ka divpusējā sadarbība starp abām valstīm ir attīstījusies veiksmīgi, notikušas vairākas augstu amatpersonu tikšanās, nostiprinājušies parlamentārie kontakti, kā arī tiek plānota ārlietu ministra A.Pabrika vizīte Serbijā un Melnkalnē šī gada rudenī. Pēdējo vizīšu laikā viens no būtiskākajiem diskusiju jautājumiem ir bijis Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošana Serbijai un Melnkalnei. Vēstnieks uzsvēra, ka viens no viņa valsts galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir turpināt integrācijas procesus ES. Oktobrī notiks sarunas par Stabilitātes un asociācijas līguma noslēgšanu, tāpēc Latvijas atbalsts ir ļoti svarīgs.
Runājot par līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Latvija ir gatava savu uzkrāto pirmsiestāšanās pieredzi ES nodot pārējām valstīm. Kā piemēru veiksmīgai valstu sadarbībai V.Muižniece minēja Gruzijas parlamentāriešu stažēšanos Saeimā un plānoto Ukrainas stažieru ierašanos. Viņa arī apliecināja, ka Latvija ir gatava nodot savu pieredzi un atbalstīt Serbiju un Melnkalni tās ceļā uz integrāciju ES.
Vēstnieks D.Vasiljevičs izteica cerību par turpmāko sadarbības paplašināšanos gan ekonomikas, gan politikas un militārajā jomā.
Otrdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Laslo Nikičeru, kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece atzina, ka vēstnieka darbs mūsu valstī sakritis ar Latvijai un Ungārijai vēsturiski nozīmīgu laiku - virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO. “Kopīgie sasniegumi veicinājuši sapratni starp mūsu valstīm,” novērtēja V.Muižniece un akcentēja, ka paplašinātajā ES divpusējām attiecībām kopīgo interešu un pozīciju saskaņošanā ir īpaši svarīga nozīme.
Ungārijas vēstnieks L.Nikičers bija vienisprātis, ka abu valstu dalība ES un NATO ir vēsturisks sasniegums un šobrīd jaunajām ES valstīm ļoti būtiski ir uzturēt ciešus kontaktus. Viņš norādīja uz sadarbības parlamentu līmenī nozīmi. Arī Saeimas priekšsēdētājas biedre apliecināja parlamentāro kontaktu lomu un atzina, ka tie starp abu valstu likumdevējiem padziļināmi gan komisiju, gan parlamentāro sadarbības grupu līmenī.
Puses arī atskatījās uz kopīgi aizvadīto gadu pilntiesīgu ES dalībvalstu statusā.
V.Muižniece novērtēja, ka Latvijai šis laiks bijis sekmīgs, tomēr nav bijis viegls. Neskatoties uz pozitīvajām pārmaiņām - kopīgo tirgu, brīvu personu kustību u.tml. -, vērojamas arī negatīvas tendences - inflācija, kas pēc ekspertu atzinumiem vairs neturpinās pieaugt. Viņa arī akcentēja skaidras tālākās vīzijas par ES attīstību nozīmi un pauda optimismu, ka Lielbritānijas prezidentūras ES laikā veiksmīgi tiks risināti daudzi šobrīd aktuāli jautājumi. Savukārt L.Nikičers dalījās pārdomās par to, kā veidojas attiecības starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm un kā meklējami kompromisi starp tām.
Tikšanās laikā puses pieskārās Ungārijas minoritāšu jautājumiem, kā arī sprieda par aktualitātēm Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre pateicās vēstniekam par viņa darbu un uzdāvināja piemiņas medaļu.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās arī ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Deividu Brusu Peitonu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece pateicās vēstniekam par ieguldīto darbu Latvijas un Jaunzēlandes divpusējo attiecību stiprināšanā.
Atskatoties uz pavadīto laiku Latvijā, Jaunzēlandes vēstnieks D.B.Peitons novērtēja to kā ļoti nozīmīgu, jo bija iespēja redzēt straujo Latvijas attīstību un progresu ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Attiecības starp abām valstīm ir labas, tomēr nākotnē tās varētu būt aktīvākas, būtu jāmeklē jauni sadarbības veidi, sacīja vēstnieks.
Tikšanas laikā puses vairākkārt uzsvēra kontaktu intensificēšanas nozīmi veiksmīgas sadarbības veidošanā. D.B.Peitons atgādināja par Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Dž.Hanta ielūgumu Latvijas parlamenta delegācijai apmeklēt Jaunzēlandes parlamentu, jo “apmaiņas vizītes ir demokrātisku valstu sadarbības veicināšanas veids”. Viņš arī pastāstīja, ka tiek veidota Jaunzēlandes un Baltijas valstu parlamentārās sadarbības grupa.
Vēstnieks pauda prieku, ka pēc bezvīzu režīma ieviešana starp abām valstīm ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri dodas no Latvijas uz Jaunzēlandi ceļot un mācīties angļu valodu.
Preses dienests