Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Īriju vērtējamas kā labas un dinamiskas. Par to liecina gan vairākas augsta līmeņa vizītes, gan intensīvie kontakti abu valstu parlamentāriešu starpā. Īrijas vēstnieks Latvijā uzsvēra, ka īpaši produktīva varētu būt sadarbība konkrētu komisiju līmenī, savukārt V.Muižniece akcentēja arī darbu parlamentu sadarbības grupu ietvaros.
              Tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par to, ka nu jau gandrīz pusotru gadu Īrijā darbojas Latvijas vēstniecība. Īrijas puse savu vēstniecību Latvijā plāno atvērt šī gada beigās. “Tas vēl vairāk tuvinās mūsu valstis, un mūsu sadarbība tādējādi varētu vēl vairāk padziļināties,” sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.
              Sarunas noslēgumā V.Muižniece un P.Makkeibs pārrunāja konkrētas sadarbības jomas. Viena no tādām varētu būt lauksaimniecība. Pagājušajā nedēļā mūsu valstī viesojās Īrijas Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji, un vizītes ietvaros panākta vienošanās ar Latvijas Zemkopības ministriju par konkrētas programmas īstenošanu, kas palīdzētu ierēdņiem labāk izprast jautājumus, saistītus ar Eiropas Savienības fondu apguvi.

             Trešdien, 8.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.
             Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Armēnijas sadarbības padziļināšanas iespējas.
             Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica viesus Saeimā un iepazīstināja ar komisijas darbības galvenajiem virzieniem. O.Kastēns uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Armēniju līdz šim veidojušās sekmīgi, tomēr to paplašināšanai vēl ir liels potenciāls, īpaši ekonomiskajā jomā. Latvija kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, un tas paver iespējas abu valstu sadarbību aktivizēt arī ES kontekstā, ņemot vērā faktu, ka abas valstis parakstījušas memorandu par sadarbību eirointegrācijas jomā. Kā pozitīvu piemēru veiksmīgai valstu sadarbībai viņš minēja Eiropas lietu komisijas un Gruzijas parlamentāriešu sadarbības projektu, kura galvenais uzdevums ir nodot Latvijas pieredzi ES likumdošanas pārņemšanā, kā darbības formas izvēloties apmaiņas vizīšu un semināru organizēšanu un piedāvājot ekspertu palīdzību.
            Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar Armēnijas virzību uz integrāciju ES un nopietno darbu, kas tiek veikts, piemērojot Armēnijas nacionālo likumdošanu ES normām.
            Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans iepazīstināja ar savas valsts parlamenta un Ārlietu komisijas darbu. Viņš arī informēja, ka pašreiz Armēnijā aktuāls un sarežģīts ir jautājums par Dienvidkaukāza reģionu, īpaši akcentējot Kalnu Karabahas jautājumu un Armēnijas un Turcijas attiecības. Runājot par Armēnijas nākotnes vīziju, A.Rustamjans izteica vēlmi sadarbības formāta “3+3” (3 Baltijas valstis + 3 Dienvidkaukāza valstis) aktivizēšanā un pauda viedokli, ka Armēnija ir ieinteresēta izpētīt Baltijas valstu sadarbības pieredzi, kā veiksmīgu piemēru minot Baltijas Asamblejas darbību.
          Sarunā tika skarts arī jautājums par Armēnijas diasporu pasaulē, tostarp arī Latvijā.

              Trešdien, 8.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Lejassaksijas federālās zemes Landtāga Ekonomikas, darba un satiksmes lietu komisijas pārstāvjiem.
              Lejassaksijas Landtāga komisijas priekšsēdētājs Hermanis Epers pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta radniecīgo komisiju un atzinīgi novērtēja pārmaiņas mūsu valstī, salīdzinot ar redzēto pirms dažiem gadiem. Raksturojot situāciju Vācijā, viņš pastāstīja, ka valstī kopumā pastāv liela konjunktūra un ir problēmas ar bezdarbu, īpaši pēc Vācijas apvienošanās. Tāpēc viņa vadīto komisiju interesējot pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un tās attīstības perspektīvas.
              Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP) sveica Vācijas viesus Saeimā, savukārt deputāts Indulis Emsis (ZZS) īsumā pastāstīja par komisijas darbību tautsaimniecības, zemkopības, vides un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā. Informējot Landtāga deputātus par ekonomisko situāciju Latvijā, I.Emsis norādīja uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu pagājušajā gadā, sasniedzot 8,6%, kas liecina par valsts straujo ekonomisko attīstību. Tomēr Latvijā joprojām augsts ir arī inflācijas līmenis, kas saistīts ar Latvijas pievienošanos eirozonai un ko iespaido straujā cenu izlīdzināšanās, īpaši enerģijas nozarē, banku un finansu sektorā, izglītības, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības sfērās. Deputāts Pēteris Kalniņš (ZZS) viesiem savukārt īsumā pastāstīja par Latvijas lauksaimniecības attīstības aktualitātēm.
              I.Emsis arī uzsvēra nesen pieņemto gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācijas likumu, kas turpmāk šīs nozares tirgū ļaus ienākt jauniem dalībniekiem, kā arī norādīja uz straujo zemkopības jomas attīstību, pateicoties ES atbalsta maksājumiem mūsu zemniekiem. Pieskaroties vides problēmām, viņš atzina, ka šeit lielu problēmu nav, taču pašlaik aktuālākais ir jautājums par kompensācijām tiem mežu īpašniekiem, kuru īpašumā esošie zemes gabali ir noteikti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Savukārt daudz darāmā ir saistībā ar esošo dzīves līmeņa atšķirību starp mūsu valsts reģioniem, un šī jautājuma risināšanai nepieciešama ilgtspējīga politika.
              Uz viesus interesējošo jautājumu par degvielas cenām Latvijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Dzintars Zaķis (JL) atbildēja, ka straujais degvielas cenu pieaugums saistīts ar akcīzes nodokļa palielināšanu pēc Latvijas iestāšanās ES un augstajām kvalitātes prasībām degvielai. Viņš norādīja, ka šajā situācijā Ekonomikas ministrija rosinās atvieglot uzņēmējiem dažādas administratīvās procedūras, kā arī risinās jautājumu par degvielas rezerves uzkrāšanu.  
              Latvijas un Vācijas parlamentārieši arī pārrunāja tūrisma attīstības perspektīvas, alternatīvas enerģijas ieguvē, transporta infrastruktūras attīstību Eiropas kontekstā, kā arī pieskārās jautājumam par brīva darbaspēka kustību.

              Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins un komisijas deputāti tikās ar Armēnijas Republikas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Armenu Rustamjanu un viņa vadīto delegāciju.
             Tikšanās gaitā tika pārrunātas Latvijas un Armēnijas divpusējās attiecības un abu valstu ārpolitiskās aktualitātes.
             Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins informēja par komisijā izskatītajiem jautājumiem, sīkāk stāstot par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju un plašajām diskusijām par minoritāšu definīciju, uzsverot, ka konvencijas mērķis ir aizsargāt mazākumtautības. Viņš arī pieminēja aktualitātes Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanā, kā arī deklarācijas totalitārisma nosodīšanai izveidošanu un Eiropas Savienības (ES) konstitūcijas pieņemšanu. 
             Armēnijas Nacionālās sapulces Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Rustamjans augstu novērtēja šīs vizītes nozīmi Latvijas un Armēnijas savstarpējo attiecību padziļināšanā un pateicās par līdz šim sniegto atbalstu, kā arī uzsvēra, ka Armēnija ir ļoti ieinteresēta Latvijas pieredzes pārņemšanā eirointegrācijas jomā, īpaši saistībā ar likumdošanas piemērošanu ES prasībām. Armēnijas integrēšanās ES varētu palīdzēt atrisināt konfliktus un nostabilizēt situāciju Dienvidkaukāza reģionā, kas ir arī pārējo Eiropas valstu interesēs, sacīja Armēnijas delegācijas vadītājs. 
             Uzskaitot Armēnijas prioritātes aizsardzības un drošības politikā, A.Rustamjans kā galvenās minēja attiecību noregulēšanu ar Turciju, jo pašreiz diplomātiskās pārrunas nenotiek, turklāt Turcija nevēlas atzīt armēņu genocīdu; un Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanu ar Azerbaidžānu. Armēnijas pārstāvji stingri uzsvēra konstruktīva politiska dialoga veidošanas nepieciešamību ar kaimiņvalstīm.
             Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Leopolds Ozoliņš (ZZS) atzīmēja, ka Saeima nodevusi Ārlietu komisijai lēmuma projektu par armēņu genocīdu, un izteica cerību, ka tas tiks apstiprināts.    
             Sarunas noslēgumā puses arī pārrunāja Armēnijas ekonomisko attīstību un attiecības ar Gruziju, kā arī armēņu diasporas dzīvi Latvijā.

Preses dienests