Šodien, 13.maijā, Saeimas Sarkanajā zālē notika Saeimas, Lielbritānijas organizācijas LINKS un Eiropas Komisijas rīkotā konference "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties Eiropas Savienībā" Ātrās reaģēšanas mehānisma (RRM) projekta "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība" ietvarā.
Konferenci ar uzrunām atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijas un Gruzijas sadarbība pēdējos gados veidojusies sekmīgi un veiksmīgi tiek īstenoti vairāki projekti, kas Gruzijai nodod Latvijas reformu pieredzi virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, tajā skaitā Saeimas namā organizētā konference "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties ES". Viņa aicināja tās laikā uzklausīt mūsu valsts politiķu un ekspertu diskusiju par Latvijas pieredzi likumdošanas normu saskaņošanā ar ES acquis.
I.Ūdre arī akcentēja, ka Latvija ir piepildījusi savus Atmodas laika ideālus par brīvu un demokrātisku valsti, kuras iedzīvotāji var justies droši un stabili; valsti, kura tiek uzklausīta transatlantiskajā telpā, ar kuru mūs vieno kopīgas vērtības - brīvība, demokrātija, likuma vara, cilvēka pamattiesības un brīva tirgus ekonomika. "Ir nepieciešama liela uzņēmība, stipra politiska griba un sabiedrības atbalsts, lai veiktu lielas un fundamentālas pārmaiņas," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī norādīja, ka Latvijai integrācijas process bijis sarežģīts. "Paveikts milzīgs darbs - ir bijušas kļūdas, aizrādījumi, bet tas ļāvis uzkrāt lielu pieredzi," atzina I.Ūdre un pauda Latvijas atbalstu Gruzijas ārpolitiskajiem mērķiem virzībā uz transatlantiskajām organizācijām.
Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja uz parlamenta lielo nozīmi integrācijas procesā un raksturoja Eiropas lietu komisijas veikumu un lomu jautājumos, kas skar ES.
Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze savā uzrunā pateicās Latvijas pusei par sniegto atbalstu, palīdzību un pieredzi, kādu Latvija uzkrājusi integrācijas ES procesā. "Mūsu draugi Latvijā atbalsta mūs, tādējādi stiprinot partnerību starp mūsu parlamentiem, lai mēs tālāk varētu virzīties pa pareizo ceļu, reformu gaitā līdz minimumam nepieļaujot kļūdas," sacīja N.Burdžanadze.
Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja atzina, ka daudzas bijušās PSRS republikas - Gruzija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, vēršoties plašumā demokrātiskajiem procesiem, - ir nostājušās uz reformu ceļa, lai jau tuvākajā nākotnē pievienotos pārējām Eiropas demokrātiskajām valstīm. Šajā ceļā uz pilntiesīgas ES un NATO dalībvalsts statusu Gruzijai būs jāveic milzīgas ekonomiskās reformas, jārisina etniskie konflikti starp Abhāzijas un Dienvidkaukāza tautām, kā arī mierīgā ceļā jāpanāk pēc iespējas ātrāka un veiksmīgāka Krievijas militāro bāzu izvešana no Gruzijas teritorijas. N.Burdžanadze pauda arī pārliecību, ka ciešāka sadarbība ar ES institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām sekmēs Gruzijas virzību uz ES.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks, uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja uz paralēlēm starp Rožu revolūciju Gruzijā un mūsu neatkarības atgūšanas procesu un izteica Latvijas atbalstu Gruzijas centieniem kļūt par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, kā arī akcentēja Latvijas gatavību dalīties pieredzē. "Mūsu reformu process ir bijis ļoti sarežģīts, vēl joprojām daudzi mūsu valsts iedzīvotāji nejūt pietiekamu sociālo drošību," norādīja ārlietu ministrs.
Pieskaroties jautājumam par etniskajiem konfliktiem, A.Pabriks norādīja, ka to risināšanā aktīvi vajadzētu iesaistīties ES, jo tās ir arī Eiropas problēmas. ES ir jāatbalsta Gruzijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Moldovas suverenitāte un teritoriālā vienotība, citādi pati ES var saskarties ar līdzīgām problēmām.
Par tēmu "Latvijas līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, iekļaujot likumdošanas procesu" referēja Ministru prezidenta ES lietu padomniece Sanita Pavļuta-Deslandes. Viņa atgādināja, ka pagāja gandrīz desmit gadi, kopš brīža, kad Latvija nolēma kļūt par ES dalībvalsti, līdz brīdim, kad tā kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti. S.Pavļuta-Deslandes pastāstīja par lēmumu pieņemšanas procesu pirms un pēc iestāšanās ES, uzsverot, ka skaidri jādefinē valsts mērķi, lai varētu paust un aizstāvēt savu viedokli ES institūcijās. Lai veiksmīgi piedalītos lēmumu pieņemšanā, ļoti svarīgi ir definēt valsts intereses, turklāt nepieciešami profesionāli darbinieki, labs koordinācijas tīkls visās Latvijas institūcijās, kompromisa panākšana un likumu piemērošana Latvijas normām.
Latvijas Bankas Juridiskās daļas vadītāja vietnieks, bijušais Eiropas integrācijas biroja direktors Edvards Kušners izklāstīja tēmu "Latvijas integrācija ES un tās tiesu sistēmā - institucionālais un tiesiskais aspekts; principi, uzdevumi, problēmas". E.Kušners uzsvēra ļoti stipras koordinācijas sistēmas izveidošanas nepieciešamību valsts līmenī, lai novērstu nesaskaņotas darbības ministriju līmenī, skaidri definētu uzdevumus un novērstu zināšanu un interešu trūkumu. Viņš pastāstīja, ka Latvijā tika izveidots Eiropas integrācijas birojs (EIB), kas darbojās Ministru prezidenta pakļautībā. EIB koordinēja Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES izstrādi un atjaunošanu, kā arī kontrolēja tās izpildi. Biroja galvenās funkcijas bija integrācijas procesu koordinēšana, likumdošanas aktu kontrole un informācijas apmaiņas process.
Tieslietu ministrijas pārstāve Kristīne Jarinovska pastāstīja par ES likumdošanas saskaņošanas izaicinājumiem integrācijas ES kontekstā un par ES likumdošanas saskaņošanas uzraudzību, bet Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš raksturoja Eiropas kaimiņattiecību politiku un Latvijas lomu tajā.
Konferences dalībnieki padziļināti pārrunāja arī jautājumus, kas skar ES un Gruzijas attiecību perspektīvu. Gruzijas parlamenta ES integrācijas komitejas priekšsēdētājs Dāvids Bakradze (David Bakradze) raksturoja Melnās jūras reģiona politisko un ekonomisko situāciju Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas kontekstā, aktualitātes Gruzijā un uzsvēra, ka "Gruzijai ir jāzina, ka durvis uz ES ir atvērtas". Viņš uzsvēra, ka tas valstij labāk palīdzēs izprast, kā un kādas reformas veicamas. Turklāt šobrīd 85% valsts iedzīvotāju atbalsta Gruzijas integrāciju ES. Viņš arī ieskicēja ES un Gruzijas sadarbības perspektīvu, kā prioritātes minot politisko dialogu, kas īpaši svarīgs demokrātisko procesu attīstībai Gruzijā, kopējo drošības un aizsardzības politiku, tieslietas un iekšlietas un ekonomiskos kontaktus. "Gruzija no šīs sadarbības tikai iegūs, jo demokrātija un stabilitāte iet roku rokā," teica D.Bakradze. Viņš arī uzsvēra, ka vēsturiskais taisnīgums tiks atjaunots tad, kad Gruzija kļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Par tēmu "Eiropas Parlamenta un Gruzijas attiecības" referēja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieks Georgs Andrējevs. Viņš atzinīgi novērtēja starpparlamentāro sadarbību ar Dienvidkaukāza valstīm - Armēniju, Azerbaidžanu un Gruziju, kas aizsākās jau 1992.gadā, kā arī raksturoja ES institucionālo sistēmu un tās lēmumu pieņemšanas kārtību.
Konferences noslēgumā tās dalībnieki piedalījās diskusijā "Latvijas Republikas Saeimas loma - ES likumdošanas saskaņošanas prakse: organizācija un iegūtās atziņas". Konferenci vadīja un aplūkotajās tēmās izklāstīto rezumēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, LINKS izpilddirektors, bijušais Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Stefans Našs un 7.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns.
Preses dienests