Pirmdien, 9.maijā, Eiropas lietu komisijas, Ārlietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un Eiropas Komisijas misijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu.
Tikšanās laikā ES enerģētikas komisārs A.Piebalgs informēja par ES Eiropas Komisijas darba programmu 2005.gadam un stratēģiskajiem mērķiem 2005.-2009.gadam, kā arī par ES Enerģētikas politikas prioritātēm.
Enerģētikas komisārs, atskatoties uz pirmo Latvijas dalības gadu ES, uzsvēra, ka "kopējā bilance ir pozitīva" - Latvijai ir bijusi straujākā ekonomiskā izaugsme ES, noslēgti līgumi par pieejamo struktūrfondu līdzekļu piesaisti konkrētiem projektiem.
Eiropas Komisijas uzdevums ir īstenot tos projektus, kuri ir akceptēti, nevis veidot jaunus, sacīja A.Piebalgs. Labklājība, solidaritāte un drošība ir trīs Eiropas Komisijas izvirzītie stratēģiskie mērķi nākamajiem pieciem gadiem. Šobrīd svarīgi atjaunot Lisabonas stratēģiju, kuras mērķis ir izveidot Eiropā konkurētspējīgāko pasaules ekonomiku, kas ir panākams ar ieguldījumiem zinātnē, izglītībā un inovatīvajā darbā, tā veicinot ekonomiskās konkurētspējas attīstību un jaunas darba vietas, skaidroja Enerģētikas komisārs. Viņš arī informēja par Eiropas konstitūcijas ratifikācijas procesu, atzīmējot, ka konstitūcijas ratifikācija ir nākamais attīstības posms ES.
Kā enerģētikas politikas prioritātes nākamajiem pieciem gadiem A.Piebalgs nosauca enerģijas efektivitātes palielināšanu un patēriņa samazināšanu, labi funkcionējoša ES iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidi, atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas atbalstīšanu, drošāka kodolenerģijas sektora izveidošanu, Eiropas enerģijas piegāžu drošību un ārējās enerģētikas politikas tālāku attīstīšanu un enerģētikas politikas sasaistīšanu ar vides un pētniecības politiku. Tendences pasaules enerģijas patēriņa un resursu tirgū nosaka to, ka enerģijas efektivitātes palielināšana būs galvenais mērķis Eiropas Komisijas enerģētikas politikā 2005.gadam. Arī Latvijā svarīgi samazināt elektroenerģijas patēriņu, informējot un izglītojot iedzīvotājus, veicot enerģijas taupīšanas pasākumus siltumtīklos, dzīvojamajās mājās, kā arī rodot risinājumus transporta noslogotībai uz ceļiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar elektroenerģijas nodrošināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, biodegvielas ražošanu un elektrības un gāzes tirgu. A.Piebalgs informēja, ka vairākās ES valstīs tiek piemērotas nodokļu atlaides biodegvielas ražotājiem.
Pirmdien, 9.maijā, Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Norvēģijas Karalistes parlamenta deputātiem.
Tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas un Norvēģijas divpusējās attiecības. Abu valstu parlamentārieši atzina, ka divpusējā sadarbība abām valstīm ir plaša un daudzpusīga - nostiprinās un attīstās ekonomiskās saites, pieaudzis tirdzniecības apjoms starp abām valstīm, padziļinās sadarbība tieslietu, aizsardzības, tūrisma izglītības, kultūras un labklājības jomās.
Norvēģu delegācijas deputātus kā Norvēģijas parlamenta finanšu komisijas pārstāvjus interesēja jautājumi, kas skar nodokļu un nodevu sistēmu Latvijā, kā arī izmaiņas Latvijas nodokļu politikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Latvijas parlamentārieši pastāstīja par nepieciešamajiem risinājumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa jautājumos, proti, normu saskaņošana ar ES prasībām, nodokļa sloga optimizēšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kā arī nodokļa bāzes nostiprināšana.
Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS) viesiem pastāstīja par Latvijas reģionu attīstības atšķirībām un to, kādi pasākumi tiek veikti, lai tās samazinātu un izlīdzinātu, tajā pašā laikā saglabājot un pilnveidojot katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes.
Puses arī pārrunāja situāciju pabalstu, pensiju, bezdarba un iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības jomās abās valstīs. Latvijas un Norvēģijas parlamentu sadarbības grupas deputāte Silva Bendrāte (JL) pastāstīja par problēmām, ar kurām Latvijā jāsaskaras ģimenei, lai nezaudētu vietu darba tirgū pēc bērna piedzimšanas. S.Bendrāte atzina, ka jāmeklē efektīvāki ceļi ģimenes atbalstam, piemēram, jāpalielina ar nodokli neapliekamā ienākuma minimālais apmērs.
Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka arī turpmāk jāpaplašina sadarbība starp abu valstu parlamentāriešiem.
Preses dienests