Otrdien, 3.maijā, Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta Veselības komisijas pārstāvjiem.
     Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes veselības aprūpēs jomā abās valstīs.
     Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāte Jevgēnija Stalidzāne sveica delegāciju Latvijā un pastāstīja par apakškomisijas darbības virzieniem. Viņa īsumā informēja par pašreizējo situāciju veselības aprūpē Latvijā, tostarp par nepietiekamo mediķu skaitu un jauno ārstu trūkumu, kā arī atzīmēja, ka tiek izstrādātas programmas, kas paredz mediķu darba samaksas palielināšanu un vidusskolas absolventu piesaistīšanu medicīnas un veselības aprūpes studijām.
     Veselības aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Viesturs Siliņš informēja par Ministru kabinetā izstrādātajām cilvēkresursu attīstības pamatnostādnēm veselības aprūpē, kas definē svarīgākos veicamos uzdevumus, lai uzlabotu situāciju šajā jomā.
     Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi par ārstu skaita samazināšanos un speciālistu trūkumu abās valstīs, medicīniskā personāla aizplūšanu uz ārvalstīm, kas vērojama gan Lietuvā, gan Latvijā, kā arī par ārstniecības personāla novecošanu un jauno speciālistu nepietiekamību; veselības aprūpes finansēšanas principiem. Lietuvā veselības aprūpes finansējumam atvēlēti 3.8% no iekšzemes kopprodukta.
     Lietuvas delegācijas pārstāvji pauda arī interesi par medikamentu kompensāciju sistēmu Latvijā. Apakškomisijas deputāts Valdis Ģīlis pastāstīja par situāciju mūsu valstī un norādīja, ka finansējums šiem medikamentiem katru gadu palielinās un ir izstrādāts projekts, kas paredz no šā gada 1.jūlija kompensējamiem medikamentiem ieviest references cenu principu.
     Tika runāts arī par profilakses pasākumiem veselības uzlabošanā un sieviešu-grūtnieču stāšanos uzskaitē līdz 12.nedēļai.
     Sarunas noslēgumā puses atzina, ka problēmas veselības jomā Latvijā un Lietuvā ir līdzīgas, tāpēc būtu nepieciešams aktivizēt kontaktus parlamentārā līmenī, lai varētu dalīties pieredzē un apmainīties viedokļiem.

     Otrdien, 3.maijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Izglītības komisijas pārstāvjiem.
     Sarunas sākumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš sveica Zviedrijas parlamenta delegāciju Latvijā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un tās galvenajiem darbības virzieniem likumdošanas jomā, kā arī informēja par Sporta apakškomisijas un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas darbību un to mērķiem veicināt atbalstu sportam un zinātnei. Komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka liela uzmanība tiek veltīta arī kultūras mantojuma jautājumiem, proti, komisija izstrādājusi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu, kā arī turpina darbu pie Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likuma izstrādes. "Kultūra mums palīdzēja izcīnīt neatkarību, bet Dziesmu un deju svētki - identitātes saglabāšanā," uzsvēra J.Strazdiņš.
     Zviedrijas parlamenta Izglītības komisijas delegācijas vadītājs Ulfs Nilsons pastāstīja Latvijas parlamentāriešiem par izglītības sistēmu Zviedrijā. Sarunas ietvaros tika pārrunāti jautājumi par pamatizglītības, vidējās un augstākās izglītības sistēmām un finansēšanas kārtību Latvijā un Zviedrijā, kā arī par problēmām Latvijā kvalificētu speciālistu aizplūšanā uz ārzemēm zemā atalgojuma dēļ. J.Strazdiņš pastāstīja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot valsts valodas apguves nepieciešamību mazākumtautību valodu skolās.
     Parlamentārieši diskutēja par to, kā palielināt Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu, vienlaikus aizsargājot vidi. Eiropas valstīm vajadzētu izpildīt Lisabonas stratēģiju, bija pārliecināts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Dzintars Ābiķis.
     Sarunas noslēgumā puses izteica cerību, ka arī turpmāk starp abu valstu radnieciskajām komisijām veidosies veiksmīga sadarbība.

Preses dienests