Ceturtdien, 21.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Francijas Republikas Elzasas reģiona Lejasreinas departamenta delegāciju, ko vada Francijas Republikas Senāta viceprezidents Filips Rišērs (Philippe Richert).
        Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Francijas divpusējo attiecību aktivizēšanas iespējas valstu un reģionu līmenī.
        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece izteica prieku par iespēju tikties ar viesiem no Francijas un atzinīgi novērtēja abu valstu līdzšinējo sadarbību - notikušas vairākas amatpersonu apmaiņas vizītes, kā arī paplašinājušies parlamentārie kontakti - Latvijas un Francijas parlamentos darbojas parlamentārās sadarbības grupas. Viņa arī akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi un pauda cerību, ka attiecības starp Elzasas reģionu un Vidzemes reģionu paplašināsies un vizītes laikā gūtie iespaidi, kā arī Valkā noslēgtais sadarbības līgums nākotnē dos ieguldījumu dažādu projektu veiksmīgai realizācijai.
        Elzasas reģiona Lejasreinas delegācijas vadītājs F.Rišērs pauda gandarījumu par vizītes plašo programmu un tās veiksmīgo norisi. Viņš sacīja, ka arī Elzasas reģions ir ieinteresēts veicināt sadarbību ar Vidzemes reģionu. "Latvijā esam atraduši partnerus, ar kuriem varēsim efektīvi strādāt," apliecināja F.Rišērs.
        Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja nozīmīgas lappuses abu valstu vēsturē un bija vienisprātis, ka tiešie kontakti veicina izpratni vienam par otru. Puses kā nozīmīgu informācijas avotu par Latviju minēja gaidāmo kultūras festivālu Francijā "Pārsteidzošā Latvija", kas šī gada laikā notiks vairākās Francijas pilsētās, tostarp novembrī arī Elzasas reģionā - Strasbūrā.
        Tikšanās dalībnieki arī sprieda par Francijā gaidāmo referendumu par Eiropas Savienības (ES) Konstitucionālo līgumu. F.Rišērs pastāstīja, ka sekojis līdzi, kā Latvijā norisinājies referendums par mūsu valsts iestāšanos ES, un bijis priecīgs par tā sekmīgo iznākumu. Viņš uzsvēra, ka arī Francijā, balsojot par ES Konstitucionālo līgumu, svarīgi panākt tā pozitīvu rezultātu.
        Tikšanās noslēgumā F.Rišērs atzinīgi novērtēja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas centienus skaidrot Latvijas vēsturi un viņas lēmumu 9.maijā doties uz Maskavu.

       Ceturtdien, 21.aprīlī, Ārlietu komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinatoru Havjeru Solanu (Javier Solana).
       Tikšanās laikā tika pārrunātas Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kopējās ārpolitikas veidošanas aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas jauno kaimiņu politikai.
       Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas koordinators H.Solana uzsvēra ikvienas ES dalībvalsts nozīmi kopējās ārpolitikas veidošanā, īpaši kaimiņu politikas īstenošanā ar jaunajām ES austrumu robežvalstīm. ES vēlas ar šīm valstīm draudzīgas un stabilas attiecības, tāpēc svarīga vienota un koordinēta ES dalībvalstu rīcība demokrātijas veicināšanai šajā reģionā, sacīja H.Solana.
       Tika spriests arī par ES atbalstu demokrātisko procesu īstenošanai Ukrainā, Moldovā un Gruzijā un tālāko attiecību perspektīvu ar šīm valstīm. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš informēja, ka komisijai izveidojusies aktīva sadarbība ar Ukrainas parlamentu aizsardzības un drošības jautājumu jomā; plānots aktivizēt kontaktus arī ar Gruziju un Azerbaidžānu. 
       Abas puses arī pārrunāja aktualitātes Irākā un bija vienisprātis, ka starptautiskā miera uzturēšanas misija jāturpina līdz brīdim, kad Irāka pati lūgs operāciju pārtraukt un spēs nodrošināt stabilitāti un drošību. H.Solana akcentēja, ka ES ir ieinteresēta veidot dziļas un konstruktīvas attiecības ar Austrumu un Vidusjūras reģiona valstīm, veicinot tajās demokrātijas un ekonomikas attīstību.
       Tikšanās noslēgumā tika pārrunātas arī ES un Krievijas attiecību perspektīvas. H.Solana atzina, ka visu ES dalībvalstu interesēs ir veidot noturīgas un pragmatiskas attiecības ar Krieviju.    

Preses dienests