Otrdien, 7.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.
Tikšanās ietvaros tika spriests par abu valstu divpusējām attiecībām, kā arī Eiropas Savienības konstitucionālā līguma ratifikāciju Latvijā un Francijā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par Francijas Nacionālās Asamblejas vizīti mūsu valstī un par Francijas pārstāvju tikšanos ne vien sadarbības grupu līmenī, bet arī ar parlamenta komisiju deputātiem. Puses bija vienisprātis, ka politiskā līmenī attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, savukārt ekonomikas jomā viss to potenciāls nebūt nav izsmelts - investīciju piesaistes ziņā Francija ierindojas tikai 43.vietā. “Mēs esam kopīgas savienības dalībvalstis, kuras kopīgie likumi rada papildu drošību mūsu uzņēmējiem”, teica I.Ūdre.
Runājot par ES konstitucionālā līguma ratifikāciju, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijā nav paredzēts rīkot referendumu un līguma ratifikācijai parlamentā jānotiek, cik ātri vien iespējams. “Domājams, tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē”, norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Savukārt viesi informēja, ka Francijas prezidents paudis uzskatu, ka ES konstitucionālā līguma ratifikācijai Francijā būtu rīkojama tautas nobalsošana.
Otrdien, 7.decembrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju Natalī Gotjē un viņas vadīto delegāciju.
Tikšanās sākumā komisijas deputāts Dzintars Zaķis (JL) Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāju N.Gotjē iepazīstināja ar komisijas sastāvu un tās galvenajiem darbības virzieniem. Deputāts pastāstīja arī par Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas un Vides apakškomisijas rekomendējošo darbību, skatot ar nozari saistītos jautājumus.
Viesus interesēja Latvijas parlamenta darbības prioritātes, kā arī jautājumi par Latvijas pārvaldes institūciju sagatavotību dalībai Eiropas Savienības administratīvajā sistēmā. Deputāti pastāstīja par pārmaiņām likumdošanas jomā pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO.
Tika runāts arī par divpusējās sadarbības attīstības iespējām. Pašlaik Latvijai izveidojies labs dialogs ar franču uzņēmēju apvienībām, par ko liecina Francijas pārtikas preču eksporta pieaugums uz Latviju. Savukārt automobiļu rūpniecības eksports uz mūsu valsti varētu būt lielāks.
Francijas parlamenta delegācijas vadītāja pauda interesi par ūdenssaimniecības attīstības jautājumiem - notekūdeņu attīrīšanu un dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. Deputāte Anna Seile (TB/LNNK) pastāstīja par problēmām, kas saistītas ar šiem jautājumiem. Tomēr Latvijas valdība tos risina un dzeramā ūdens kvalitāte atbilst Eiropas Savienības prasībām.
Sarunas nobeigumā Latvijas un Francijas parlamentārieši pauda cerību, ka abu valstu savstarpējās attiecības kļūs aizvien aktīvākas un dinamiskākas. Perspektīvas varētu būt ekonomikas un tirdzniecības sfēras, kā arī kontakti tehnoloģijas un institucionālās attīstības jomās.
Otrdien, 7.decembrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvji arī tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.
Tikšanās sākumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Vilnis Edvīns Bresis sveica delegāciju Saeimā un pastāstīja par valsts budžeta veidošanas un apstiprināšanas procesu Latvijā un komisijas darbības virzieniem. Viņš arī atzīmēja, ka vērojams ļoti augsts inflācijas līmenis, kas ir aptuveni 8% no iekšzemes kopprodukta gadā. Kā galvenos iemeslus inflācijas pieaugumam viņš minēja naftas produktu cenu kāpumu pasaules tirgū, iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un fiksēto maksājumu pieaugumu.
Francijas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegācijas vadītāja Natalī Gotjē atzina, ka budžeta sagatavošanas process mūsu valstī ir līdzīgs Francijai, taču atšķirībā no Latvijas budžeta projekta neapstiprināšana Francijā nenozīmē valdības krišanu.
V.E.Bresis uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžeta deficīts tiek plānots 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, lai iekļautos ES dalībvalstīm saistošo Māstrihtas kritēriju līmenī. Savukārt N.Gotjē informēja, ka Francijā budžeta deficīts pārsniedz 3%, kas lielā mērā ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas budžetu un veselības aizsardzības sistēmu, un to samazināt ir grūti.
Puses sprieda arī par jautājumiem, kas skar brīvo ekonomisko zonu darbību. Komisijas priekšsēdētāja biedrs V.E.Bresis informēja, ka noteiktās nodokļu atlaides Latvijā šajās zonās ir saskaņotas ar ES prasībām.
Sarunas turpinājumā Francijas delegācijas pārstāvji pastāstīja, ka Francijā mazo un vidējo uzņēmumu politikā notiek liela restrukturizācija - nesen tika ieviesti administratīvi un fiskāli atbrīvojumi mazajiem uzņēmumiem, lai atvieglotu to dibināšanu, tagad notiek jaunu darbinieku apmācīšanas reforma strādāšanai šajos uzņēmumos.
Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja eiro ieviešanu, bezdarba līmeni Latvijā un veselības aprūpes sistēmas abās valstīs.
Otrdien, 7.decembrī, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.
Sarunas gaitā tās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas skar dzimumu līdztiesības, cilvēktirdzniecības un viendzimuma attiecību aspektus Latvijā un Francijā.
Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētāja Ināra Ostrovska Francijas parlamenta deputātus informēja, ka apakškomisijas darbs galvenokārt saistīts ar cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumiem un dzimumu līdztiesības normu ievērošanu likumdošanā un valsts pārvaldē. Apakškomisijas priekšsēdētāja norādīja arī uz izstrādāto valsts programmu cilvēktirdzniecības jautājumu risināšanā sadarbībā ar citām Eiropas Savienības valstīm, kā arī uz apakškomisijas sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām, pēc kuru iniciatīvas tiek lemts par iespējamām izmaiņām likumdošanā.
Runājot par situāciju Latvijā, I.Ostrovska īsumā pastāstīja par latviešu sievietes vēsturisko lomu ģimenē un atzina, ka diskriminācijas vai līdztiesības jautājumi aktuāli kļuva tikai pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas. Līdz tam - vairākus gadu desmitus - diskriminācija darba tirgū bija ļoti plaši izplatīta un tā ietekmēja abu dzimumu veselību un sociālo statusu. Taču straujais sieviešu emancipācijas process mainīja vīrieša lomu ģimenē, kas savukārt sabiedrībā radīja spriedzi, agresiju, vardarbību ģimenē, kā arī dažādas veselības problēmas. Rezumējot iepriekš teikto, I.Ostrovska pauda apakškomisijas deputātu pārliecību, ka tikai sieviete un vīrietis var veidot stipru ģimeni un tikai viņi saviem bērniem var dot to, ko nevar dot sabiedrība, jo ģimene ir sabiedrības daļa, kas ar audzināšanu var novērst visa veida diskrimināciju.
Sarunas gaitā tika runāts arī par sieviešu lielo īpatsvaru medicīnā, izglītības sistēmā un apkalpojošajā sfērā gan Latvijā, gan arī Francijā, tāpēc uzmanība būtu jāpievērš lielākas motivācijas radīšanai vīriešiem strādāt šajās jomās.
Francijas Nacionālās Asamblejas Francijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas delegācijas vadītāja Natalī Gotjē pateicās par vispusīgo informāciju un apliecināja arī Francijas deputātu interesi par šiem aktuālajiem jautājumiem, jo ar to saistīts visas sabiedrības līdzsvars, kas izriet no ģimenes politikas - sievietes un vīrieša attiecībām. Viņa pastāstīja, ka sievietes un vīrieša līdztiesība Francijā ir ierakstīta likumā, bet atsevišķas problēmas tomēr pastāv, piemēram, atšķirības darba samaksā, vardarbība ģimenē. Pievēršoties sieviešu emancipācijai, N.Gotjē norādīja, ka Francijā, sastādot vēlēšanu listes, stingri tiekot ievērots abu dzimumu paritātes princips.
Tikšanās noslēgumā Latvijas un Francijas parlamentārieši pārrunāja arī viendzimuma attiecību un prostitūcijas ierobežošanas jautājumus.
Preses dienests