Otrdien, 26.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Branko Karatanu (Branco Caratan), kurš bija ieradies atvadu vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Horvātijas vēstnieka vizīti mūsu parlamentā un atzinīgi novērtēja viņa veikumu abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanā. Viņš apliecināja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalstīs Horvātijas virzību uz integrāciju ES, kā arī izteica cerību, ka iespējami ātri Horvātija kļūs par pilntiesīgu dalībnieci Ziemeļatlantijas aliansē. "Horvātija ir stiprinošs spēks Balkānos," atzīmēja A.Ārgalis. Viņš arī uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi - Saeimā attiecību padziļināšanai ar vēstnieka valsti izveidota Latvijas un Horvātijas sadraudzības grupa.
Horvātijas vēstnieks B.Karatans akcentēja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Horvātijas neatkarību. Viņš novērtēja, ka starp abām valstīm izveidojušās draudzīgas attiecības, un pauda prieku par mūsu valsts sekmīgo integrāciju ES un NATO. Savukārt Horvātijas mērķis ceļā uz ES ir 2007.gadā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti, pastāstīja B.Karatans. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju Horvātijā un izteica cerību, ka šajā jomā kontakti starp abām valstīm kļūs ciešāki. Aktivizējama arī sadarbība tūrisma sfērā, atzīmēja Horvātijas vēstnieks.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda ieinteresētību arī nākotnē padziļināt attiecības starp abām valstīm un pasniedza Horvātijas vēstniekam B.Karatanam piemiņas medaļu.
Otrdien, 26.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Libānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Masoudu Maloufu (Massoud Maalouf), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā tika runāts par divpusējās sadarbības attīstības iespējām.
Diplomātiskās attiecības ar Libānu Latvija nodibināja 1998.gada janvārī, un tas radījis pamatu savstarpējo attiecību padziļināšanai politikas, ekonomikas, kultūras un zinātnes, bet jo īpaši izglītības jomā, jo daudzi Libānas jaunieši augstāko izglītību iegūst mūsu valsts augstskolās.
Arī vēstnieks kā būtiskus akcentēja abu valstu kontaktus izglītības jomā, gan norādot, ka Libānas jauniešiem problēmas rada uzturēšanās atļauju iegūšanas kārtība. “Katru gadu Libānā atgriežas 10-15 jūsu augstskolu beiguši jaunieši, bet jauni uz Latviju mācīties vairs nedodas,” savu satraukumu pauda vēstnieks.
Runājot par ekonomisko kontaktu iespējām, puses bija vienisprātis, ka tagad Latvijas un Libānas sadarbība ir daļa no Eiropas Savienības un Libānas sadarbības - Latvija kļuvusi par ES dalībvalsti, savukārt Libāna 2002.gadā ar ES parakstīja Asociācijas līgumu. Tādējādi tiek intensificēts abu valstu preču eksports un imports, jo nepastāv muitas radītās barjeras. Libānas vēstnieks bija pārliecināts, ka šis apstāklis, kā arī Latvijas neaizsalstošās ostas īpaši pievilcīgs varētu šķist abu valstu privātā sektora uzņēmējiem.
Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī tūrisma attīstības perspektīvas kā vienu no abas valstis tuvinošiem sadarbības veidiem.
Otrdien, 26.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Sīrijas Arābu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Muhamedu Ali Hamvi (Mohamad Ali Hamoui), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Sīrijas vēstnieku Latvijā ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un pauda cerību, ka abu valstu savstarpējās attiecības kļūs aizvien aktīvākas un dinamiskākas. Perspektīvas varētu būt ekonomikas un tirdzniecības sfēras, kā arī kontakti kultūras un izglītības jomā - jau tagad Latvijā studē vairāki jaunieši no Sīrijas.
Savukārt Sīrijas vēstnieks Latvijā pauda prieku par silto uzņemšanu Saeimas namā, kā arī izteica apņemšanos darīt visu iespējamo, lai attiecības starp Latviju un Sīriju paplašinātos, īpaši padziļinot ekonomiskos kontaktus. A.Ali Hamvi arī lūdza Latvijas atbalstu Sīrijas un ES Asociācijas līguma slēgšanā.
Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka abas tautas maz zina viena par otru un šo plaisu varētu mazināt gan parlamentāriešu vizīšu apmaiņa, gan arī tūrisma sakaru intensificēšana starp abām valstīm.
Otrdien, 26.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins tikās ar Sīrijas Arābu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Muhamedu Ali Hamvi (Mohamad Ali Hamoui).
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins pauda prieku par iespēju tikties ar Sīrijas Arābu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā M.A.Hamvi. Viņš pastāstīja par valdības lēmumu piešķirt finansējumu Latvijas vēstniecības atvēršanai Turcijā un plāniem atvērt vēstniecību Arābu valstīs.
M.A.Hamvi pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un izteica cerību, ka Latvija atvērs vēstniecību arī Sīrijā. M.A.Hamvi sacīja, ka Sīrija ir ieinteresēta padziļināt sadarbību ar mūsu valsti. Viens no instrumentiem, kas to sekmētu, būtu Latvijas un Sīrijas parlamentāro vizīšu apmaiņa. "Tas palīdzētu izprast situāciju Austrumu reģionā," uzsvēra vēstnieks. Viņš arī akcentēja, ka aktivizējami kontakti ekonomikas, kultūras un tirdzniecības jomā, kā arī apliecināja, ka Sīrija ir gatava palīdzēt Latvijai "atvērt durvis" eksportam uz Irāku.
Savukārt A.Kiršteins pastāstīja, ka Latvija aktīvi iesaistās Austrumu reģiona miera uzturēšanas procesos un aktīvi seko līdzi notikumiem tajā. Viņš arī informēja, ka Latvija ir nolēmusi sūtīt divus parlamentāriešus, kas piedalīsies Vidusjūras parlamentārās asamblejas darbā.
Puses arī sprieda par situāciju Irākā. Vēstnieks pastāstīja par Sīrijas centieniem uzlabot attiecības ar Irāku. Viņš atzīmēja, ka Sīrija ir vienmēr vēlējusies mieru šajā reģionā, bet sadarbības veidošanai ir nepieciešama divu pušu iesaistīšanās.
M.A.Hamvi informēja, ka Sīrijas sarunas ar ES par Asociācijas līgumu ir pabeigtas, un lūdza Latvijas atbalstu Sīrijas un ES Asociācijas līguma slēgšanā.
Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana.
Preses dienests