Tikšanās laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi, kā arī starptautiskās aktualitātes.
Novērtējot Latvijas un Krievijas sadarbības attīstību, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra abu valstu parlamentāriešu sadarbības un nepastarpināta savstarpējā dialoga nozīmi. Krievijas vēstnieks atzinīgi vērtēja kontaktus, kas veidojas parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī.
I.Studeņņikovs apsveica I.Ūdri ar izvirzīšanu Eiropas Komisijas komisāra amatam un pauda pārliecību, ka noklausīšanās procedūra Eiropas Parlamentā noritēs sekmīgi. “EP deputāti pārliecināsies un novērtēs jūsu profesionalitāti un plašās zināšanas, jo ES nodokļu joma ir sarežģīta ES dalībvalstu dažādo viedokļu dēļ”, sacīja vēstnieks.
Pārrunājot ekonomiskos sakarus, puses bija vienisprātis, ka to attīstībā iezīmējusies pozitīva dinamika - to apliecina arī tirdzniecības apjoma pieaugums, eksporta un importa rādītāji; bet tranzīta un investīciju jomā situācija varētu būt labāka.
Sarunas dalībnieki arī apsprieda nesenos notikumus Beslanā. Saeimas priekšsēdētāja izteica visdziļāko līdzjūtību sakarā ar traģiskajiem notikumiem Beslanas skolā un informēja, ka savu palīdzību traģēdijā cietušajiem piedāvājusi arī mūsu valsts. Krievijas vēstnieks savukārt pastāstīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji, tostarp bērni, nākuši uz Krievijas vēstniecību, lai izteiktu līdzjūtību un piedāvātu savu finansiālo atbalstu. Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks viennozīmīgi uzsvēra - jebkuras terorisma izpausmes, neatkarīgi no to mērķa, ir nosodāmas un pasaulei jāpastiprina cīņa pret to.
Tikšanās noslēgumā I.Ūdre izteica cerību, ka Krievijas Valsts dome drīzumā ratificēs Eiropas Savienības-Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības protokolu, kas attiecina šo līgumu arī uz jaunajām kandidātvalstīm, kā arī novēlēja veiksmi I.Studeņņikovam viņa turpmākajā darbā.
Ceturtdien, 23.septembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins un komisijas deputāti tikās ar Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas tautas pārstāvju sapulces Ķīnas un Latvijas parlamentu sadraudzības grupas priekšsēdētāju Sinu Šidžunu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas un intensificēšanas iespējas.
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins sveica Ķīnas Tautas Republikas Visķīnas tautas pārstāvju sapulces Ķīnas un Latvijas parlamentu sadraudzības grupas delegāciju Saeimā. Viņš iepazīstināja viesus ar komisijas sastāvu un tās galvenajiem darbības virzieniem.
Tautas pārstāvju sapulces Pastāvīgās komisijas loceklis S.Šidžuns izteica gandarījumu par iespēju viesoties Latvijā un tikties ar mūsu valsts amatpersonām, kā arī pauda patiesu prieku par silto uzņemšanu. Viņš iepazīstināja viesus ar delegācijas sastāvu un pieskārās dažiem senās Ķīnas vēstures aspektiem.
Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis, ka to paplašināšanai ir liels potenciāls. Lai gan valstis šķir liels ģeogrāfiskais attālums, Latvijas un Ķīnas kontakti ir cieši un intensīvi, it īpaši augstāko valsts amatpersonu, parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī. Kā perspektīvas sadarbības nozares tika minētas medicīna, tūrisms un tirdzniecība. Sarunas dalībnieki atzina, ka tālākās sadarbības ietvaros vēl tiks apzinātas arī citas jomas, kurās intensificēt divpusējos kontaktus.
Tikšanās gaitā tika pārrunātas arī tēmas, kas skar drošības problēmu aktualitāti, tostarp cīņu pret terorismu pasaulē, Latvijas piedalīšanos miera uzturēšanas misijās, kā arī Tibetas un Taivānas jautājumus.
Sarunas noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpmāko gaitu Latvijā - rīt Ķīnas delegācija tiksies ar Saeimas priekšsēdētājas biedru Jāni Straumi un Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupu, kā arī apmeklēs Izglītības un zinātnes ministriju un apskatīs Okupācijas muzeju.
Ceturtdien, 23.septembrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu sadarbības grupas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu un Pārstāvju palātas Mākslas un kultūras mantojuma grupas delegāciju.
Tikšanās sākumā Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentu sadraudzības grupas priekšsēdētājs Viesturs Šiliņš (JL) sveica augstos viesu Latvijas parlamentā, savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) Apvienotās Karalistes Lordu un Pārstāvju palātas pārstāvjiem pastāstīja par situāciju kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Kā īpaši svarīgu viņš minēja komisijā pirmajā lasījumā skatīto un atbalstīto likumprojektu par Latvijas pievienošanos Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī spēkā esošo likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu. Runājot par šī mantojuma saglabāšanu, J.Strazdiņš atzinīgi novērtēja Latvijas nacionālās grupas UNESCO paveikto, veicinot mūsu dziesmusvētku un arī galvaspilsētas Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Apvienotās Karalistes delegācijas vadītājs Patriks Kormaks pateicās par lielisko iespēju apmeklēt Latviju, paužot sajūsmu par mūsu valsts galvaspilsētu. Viņš pastāstīja, ka pirms tikšanās ar Latvijas parlamentāriešiem viņa vadītā delegācija iepazinās ar Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju un izteica patiesu apbrīnu par to, kādā veidā mēs esam atguvuši savu neatkarību un atgriezušies Eiropā kā pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un NATO locekle. “Savu brīvību mēs esam atguvuši bez ieročiem - ar dziesmu, trim Baltijas valstīm sadodoties rokās”, sacīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedre Ausma Ziedone-Kantāne (JL).
Pārrunājot Apvienotās Karalistes un Latvijas sadarbību kultūras jomā, tikšanās dalībnieki pozitīvi novērtēja dažādu Latvijas un Apvienotās Karalistes kultūras kontaktu īstenošanos, tostarp Velsas prinča atklātā Valodu mācību centra un Britu Padomes Latvijā būtisko ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā un angļu valodas apmācībā mūsu valstī.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienību. Deputāts Guntis Bērziņš (JL) īsumā pastāstīja par Latvijas ceļu līdz tās iestāšanās ES un uzsvēra, ka dalība Eiropas valstu saimē devusi drošību un iespēju efektīvi īstenot brīvā tirgus ekonomiku, tādējādi tuvākajā nākotnē panākot ātru mūsu valsts izaugsmi līdz vidējam ES līmenim. Viņš arī informēja, ka Latvija pievienošanos Eiropas vienotajai valūtai plāno veikt līdz 2008.gadam, ievērojot Mārstrihtas līguma noteikumus.
Atbildot uz Apvienotās Karalistes parlamentāriešu jautājumu par Baltijas jūras valstu vides problēmām, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (TP) norādīja, ka Baltijas jūras dzīlēs atrodas milzīgi bijušās PSRS militāristu nogremdēti bīstamu ķīmisko vielu apjomi, kas, iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē varētu nodarīt būtisku kaitējumu apkārtējai videi.
Latvijas un Apvienotās Karalistes deputāti pārrunāja arī situāciju pasaulē, tostarp ar Krieviju saistītus aktuālus jautājumus. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš viesus informēja par Latvijas kā NATO locekles vairāk nekā 120 karavīru miera misiju Irākā, Afganistānā un Kosovā. Abu valstu parlamentārieši bija vienisprātis, ka radušies konflikti jārisina tikai mierīgu sarunu ceļā. Savukārt britu delegācijas pārstāvji šajā jautājumā pauda satraukumu par dažu NATO dalībvalstu attiecībām ar Krieviju, jo tādējādi mazinoties visas Eiropas kopējā drošība.
Šodien, 23.septembrī, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu un Pārstāvju palātas Mākslas un kultūras mantojuma grupas pārstāvji tikās arī ar Latvijas žurnālistiem.
Delegācijas vadītājs sers Patriks Kormaks pastāstīja, ka Mākslas un kultūras mantojuma grupas apciemojuma galvenais mērķis ir redzēt Latvijas kultūras bagātības un piedāvāt iespējamo atbalstu to saglabāšanai.
Viņš pauda patiesu prieku par redzētajiem kultūras un vēstures objektiem, kas ir labi saglabājušies un atjaunoti pat pēc ilgajiem kara un okupācijas gadiem, un kā vienus no iespaidīgākajiem minēja Latvijas Okupācijas muzeju un Melngalvju namu.
P.Kormaks bija pārliecināts, ka redzētais būs labs pamats ciešāku kontaktu veidošanai starp abām valstīm un tas palīdzēs smelties pieredzi vienam no otra kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
Sarunas beigās viņš uzsvēra: “Jo vairāk Latvijā būs sakoptu un pievilcīgu kultūras mantojuma vērtību, jo vairāk tūristu vēlēsies apceļot Latviju; jūsu valstī ir objekti, ko cilvēki vēlētos redzēt.”
Preses dienests