Piektdien, 4.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.
Tikšanās gaitā tika pārrunāta abu valstu sadarbības paplašināšana, kā arī aktuāli starptautiski jautājumi.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Nīderlandes kolēģiem pēc viņu atgriešanās no Cēsīm. “Tā ir jauka iespēja apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas - redzēt, kā tur dzīvo cilvēki, kā attīstās infrastruktūra un arī kā tiek izmantoti ES strukturālo fondu līdzekļi,” teica I.Ūdre. ES noteikusi kritērijus pieļaujamajam budžeta deficītam jaunajās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valdībai jācenšas maksimāli samērot, piemēram, infrastruktūras un ceļu attīstībai paredzēto finansējumu un līdzekļus, kas nepieciešami sociālajām vajadzībām - pensijām un algām. Runājot par iespējamo pāreju un ES kopīgo valūtu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, balsojot par iestāšanos ES, ir nobalsots arī par eiro ieviešanu, tomēr tas notiks, Latvijas Bankai cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzšinējās Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr to paplašināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts. Īpaši tika akcentēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes sadarbībā, kā arī kontakti parlamentu komisiju līmenī.
I.Ūdre pastāstīja viesiem par nupat notikušo Baltijas valstu un Ziemeļu valstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tikšanās ietvaros ar ASV kongresmeņiem un senatoriem tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku sadarbību gan ar ASV Kongresu, gan Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Tāpat tika pārrunāti jautājumi, kas skar ES kaimiņvalstu politiku, kā arī kopīgu cīņu pret starptautisko terorismu. I.Ūdre arī pauda viedokli par iespēju sarīkot starptautisku konferenci ar Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un ASV Kongresa pārstāvju piedalīšanos, uzaicinot arī Krievijas Domes deputātus.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par aizsāktajiem projektiem, kas skar mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu reformu īstenošanā un likumdošanas harmonizēšanā. Īpaši tika uzsvērta sadarbība ar Gruzijas un Armēnijas parlamentiem, kuriem jau tiek sniegta praktiska palīdzība.
Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju.
Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs F.Veisglass dalījās iespaidos par vizītes Latvijā gaitu, īpaši akcentējot viesošanos Cēsīs. Viņš uzsvēra, ka katras valsts parlamentāriešiem būtiski veidot saikni ar novadiem, lai gūtu plašāku ieskatu ikdienas problēmās.
Puses pārrunāja abu valstu radniecīgo ārlietu un Eiropas lietu komisiju struktūru un darbības pamatprincipus. G.Krasts informēja, ka Eiropas lietu komisija tika izveidota 1995.gadā kā Ārlietu komisijas apakškomisija, bet 2001.gadā tā ieguva pastāvīgās komisijas statusu. Viņš uzsvēra, ka komisija aktīvi sadarbojas ar valdību un citām parlamenta komisijām un visas sarunu pozīcijas pirms izskatīšanas Briselē tiek pārrunātas un akceptētas komisijā. G.Krasts arī akcentēja parlamenta būtisko lomu ES direktīvu un regulu ieviešanā nacionālajā likumdošanā. Savukārt komisijas sastāvu tēlaini salīdzināja ar “mazo parlamentu”, jo tajā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas. “Šāda pārstāvniecība dod iespēju visām partijām paust savu nostāju ES jautājumos,” norādīja G.Krasts.
G.Krasts un Nīderlandes parlamentārieši arī sprieda par ES aktualitātēm - ES Konstitucionālo līgumu, kam jānodrošina lēmumu pieņemšanas process paplašinātajā 25 valstu ES, un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Nīderlandes Pārstāvju palātas deputāti pastāstīja, ka viņu valstī Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks pēc sešām dienām, un pārrunāja izmantotos reklāmas līdzekļus, atzīstot, ka citās valstīs, piemēram, Portugālē lielāka vērība veltīta vides reklāmai. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs arī informēja par parlamentā pieņemtajiem grozījumiem politisko partiju finansēšanas likumā, kas ierobežo partiju tēriņus priekšvēlēšanu kampaņā. Sarunas gaitā viesi vēlējās uzzināt, kādas galvenās iezīmes ir partiju programmās Eiropas Parlamenta vēlēšanām. G.Krasts pastāstīja, ka galvenokārt tajās kā prioritāte minētas nacionālās intereses, piemēram, nacionālās identitātes saglabāšana un Eiropas fondu līdzekļu apgūšana, taču maz informācijas par Eiropas Parlamenta būtību.
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Latvijas Republikas goda konsuliem.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica goda konsulus Saeimā un atzinīgi novērtēja viņu līdzšinējo darbību. “Viss, ko jūs ar sirdi un dvēseli ieliekat savā darbā, pie mums ir pamanīts un novērtēts,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī akcentēja, ka nākotnē svarīgi būtu veicināt investīciju piesaisti mūsu valstij.
Pēc tam konsuli uzdeva jautājumus, un Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par Saeimas nama vēsturi, parlamenta deputātu skaitlisko sastāvu un partejisko piederību, kā arī Saeimas paveikto likumdošanas jomā. Goda konsuli arī interesējās par sociālajā sfērā īstenotajām reformām, demogrāfisko situāciju mūsu valstī un Ministru kabineta darbu mazākumvaldības apstākļos.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Latvijas goda konsuli kopīgi nofotografējās.
Preses dienests