I.Vaidere informēja par Latvijas vēlmēm attiecībā uz ES konstitūciju un organizācijas nākotni. Tika ieskicēti galvenie Latvijas pozīcijas elementi, piemēram, transatlantiskās saites saglabāšana un Latvijas gatavība neatkāpties no savas nostājas attiecībā uz vienprātību nodokļu politikas jautājumā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka izprot Francijas atšķirīgo pozīciju vairākos jautājumos, un izteica cerību, ka valstis spēs vienoties.
Vērtējot divpusējo sadarbību, puses atzina veiksmīgi izveidojušos kontaktus visdažādākajās jomās un bija vienisprātis par ciešu un regulāru parlamentāro sakaru nepieciešamību. Latvijas deputāti īsumā izskaidroja Latvijas okupācijas likteni un tā radītās sekas, vienlaicīgi atzīmējot nepieciešamību turpināt izvērtēt vēsturiskos notikumus, lai varētu pareizi un sekmīgi risināt jautājumu mūsdienās. Dialoga turpināšanai Francijas deputāti izteica cerību redzēt Latvijas parlamentāriešu delegāciju Francijā.

 Ceturtdien, 4.decembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātiem.
 Tikšanās sākumā G.Krasts, sveicot Francijas parlamentāriešus Saeimā, pauda gandarījumu par Francijas vispusīgo interesi par Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā procesu un izteica pārliecību, ka arī pēc Latvijas iestāšanās ES abu valstu parlamentārie kontakti kļūs vēl intensīvāki. Savukārt Francijas Republikas Nacionālās asamblejas delegācijas vadītājs Bernards Šreiners pastāstīja, ka šīs vizītes mērķis ir stiprināt tās saites, kas pastāv starp Franciju un Latviju, Latviju un tās kaimiņvalstīm ? Lietuvu un Igauniju.
 Sarunas gaitā, atzinīgi novērtējot ES konstitucionālā līguma projekta izstrādi un veicamās izmaiņas tajā, B.Šreiners vēlējās uzzināt Latvijas viedokli par Eiropas Konventa sagatavoto līguma projektu. G.Krasts pastāstīja, ka Latvija konstitucionālā līguma projektu kopumā atbalsta, tomēr vēlas cīnīties par vairākām izmaiņām tajā, iebildes sadalot divos blokos. Pirmkārt, Latvija paudīs nostāju, ka katrai valstij ir tiesības nominēt komisāru ar balsstiesībām un konkrētu atbildības jomu. Otrkārt, Latviju neapmierina mazo valstu deputātu skaita samazināšana Eiropas Parlamentā. G.Krasts arī norādīja, ka vēl ir precizējamas ES Padomes prezidenta un ārlietu ministra funkcijas. Latvija uzskata, ka ES Padomes prezidentam jābūt ar administratīvām funkcijām, nevis politisko varu, kas koordinētu galvenās lēmējinstitūcijas darbību.
 Tikšanās noslēgumā B.Šreiners atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto ceļā. “Tikai kopā mēs varam virzīties uz priekšu ātrāk un labāk. Ticiet un uzticaties Eiropas Savienībai,” teica B.Šreiners.

Preses dienests