Ārlietu komisija pieņem paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienu, atzīstot notikušo par genocīdu

(24.04.2019.)
Galerija

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 24. aprīlī, pieņēma paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienas pieminēšanu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai. Paziņojumā uzsvērts, ka vēstures avotu kopums norāda uz padomju varas mērķtiecīgi īstenotu genocīdu pret daudzām Padomju Savienībā un tās okupētajās teritorijās dzīvojošajām tautām un etniskajām grupām, tostarp pret Krimas tatāriem kā etnisku grupu, lai iznīcinātu tās kultūras un sociālo mantojumu, tautas vēsturisko piederību Krimas pussalas teritorijai un īstenotu Krimas tatāru izspiešanu no dzimtenes.

Ārlietu komisija paziņojumā arī atgādina, ka Krievija pirms pieciem gadiem prettiesiski anektēja Krimu un nosoda Krievijas turpināto apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā. 

Kā norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, tie Krimas tatāri, kuri atsakās pieņemt Krievijas pilsonību un neatzīst Krimas prettiesisko aneksiju, saskaras ar diskrimināciju: “Viņiem tiek liegta pieeja izglītībai, medicīniskajai aprūpei, tiek liegta iespēja lietot dzimto valodu, kopt tradīcijas un savu kultūru. Ir neiedomājami, ka Krimas tatāri jau otro reizi 75 gadu laikā tiek vardarbīgi apspiesti, vajāti un spiesti pamest savu dzimteni. Tas ir satraucoši, ka vēsture varētu atkārtoties.” 

Paziņojumā starptautiskā sabiedrība un institūcijas tiek aicinātas pieminēt pirms 75 gadiem īstenotās Krimas tatāru deportācijas un sekot līdzi šodienas notikumiem Krimā. “Apzinoties šī apgalvojuma smagumu, tomēr paziņojumā saucam lietas īstajos vārdos - pirms 75 gadiem īstenotās deportācijas un izvērstais terors šodien vērtējams kā padomju varas īstenots genocīds,” teica R.Kols.

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē, kurā paziņojums tika pieņemts ar 7 balsīm “par” un vienu - “pret”, savu ziņojumu par situāciju Krimā sniedza Ārlietu ministrijas pārstāvji, savukārt pēc balsojuma ar savu vēsturisko pieredzi, pašreizējo situāciju un tās potenciālajiem attīstības scenārijiem Ukrainā dalījās gan Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko (Olexandr Mischenko), gan arī Krimas Tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētājs un Augstākās Radas deputāts Refats Čubarovs (Refat Chubarov), kuri augstu novērtēja Latvijas atbalstu Ukrainai.

Komentējot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku, R.Čubarovs norādīja: “Krimas tatāri nevar gaidīt, piemēram, 50 gadus, kad Krima atgriezīsies Ukrainas sastāvā un beigsies mūsu vajāšana. Mēs esam tikai trīssimt tūkstoši un pēc 50 gadiem mūs vairs nebūs.”

Lēmuma projekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimas sēdē 16. maijā, informēja R.Kols.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 8.janvārī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres, deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītājas Zandas Kalniņas-Lukaševicas un grupas locekļu tikšanās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Vācijas Federatīvajā Republikā V.E. Aldu Vanagu
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Brazīlijas parlamentu tikšanās ar Latvijas Republikas nerezidējošo ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Brazīlijas Federatīvajā Republikā V.E. Aldu Vanagu
18:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar ASV domnīcas "The Heritage Foundation" viceprezidenti Victoria Coates, "Hudson Institute" vecāko pētnieku Marshall Billingslea un "Atlantic Council" vecāko pētnieku Nathan Sales