Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien, 2.janvārī, atbalstīja parlamenta deputātu iesniegtu pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai par ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no šī gada 1.janvāra.
Pamatojot pieprasījuma motivāciju, deputāti sēdē uzsvēra, ka ir pagājis gads, kopš spēkā ir stājies Veselības aprūpes finansēšanas likums, ar kuru tiek reformēta veselības aprūpes finansēšanas sistēma un ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana, taču joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tostarp, informācijas tehnoloģiju sistēmas darbība un ar to saistītās problēmas.
“Šis jautājums ir ļoti būtisks, un visvairāk uztrauc tieši cilvēciskās bažas, kas iedzīvotājiem rodas, saskaroties ar sistēmas darbības problēmām. Lai gan sistēmai jau būtu jāstrādā, ne iedzīvotājiem, ne ārstniecības personām šobrīd nav iespējams noskaidrot personas veselības apdrošināšanas statusu,” pēc sēdes sacīja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa, uzsverot, ka līdz ar to nav iespējams dalīt medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā to paredz pieņemtais likums.
Sēdē A.Čakša deputātiem skaidroja, ka norit aktīvs darbs pie sistēmas problēmu risināšanas un tuvākajā laikā tiek prognozēta atbilstoša sistēmas darbība.
Tāpat komisija šodien sēdē atbalstīja pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01”.
Spriedumā Satversmes tiesa bija atzinusi Solidaritātes nodokļa 6.pantu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošo no šī gada 1.janvāra. Deputāti pieprasījumā pieprasa skaidrot, kāpēc likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” iesniegts Saeimai mazāk nekā mēnesi pirms tam jāstājas spēkā, kā arī citus saistītus jautājumus.
“Diemžēl ne finanšu ministre, ne ministrijas pārstāvji uz sēdi neieradās un neizmantoja iespēju deputātiem skaidrot savu nostāju šādā sabiedrībai nozīmīgā jautājumā,” sacīja L.Liepiņa.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem.
Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to. Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir pieņemams, daļēji pieņemams vai noraidāms. Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atbilde izsniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā; tad arī notiek debates.
Saeimas Preses dienests