Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeima ceturtdien, 8.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu.
Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, norādījuši likumprojekta autori.
Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un, ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu.
Likumprojekts paredz arī vairākus izņēmumus, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumam, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Patlaban jaunuzņēmumu atbalsta periods ir viens gads.
Tāpat paredzēts atcelt ierobežojumu maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska kapitāla nozares praksi, investīcijas bieži vien pārsniedz šo summu, tāpēc nepieciešams izslēgt maksimālo slieksni. Pēc Latvijas riska kapitāla datiem Latvijas un pasaules praksē ieguldījumu apjoms jaunuzņēmumos arī agrīnās fāzēs ir no 100 līdz 500 tūkstošiem eiro, secinājusi Ekonomikas ministrija.
Jaunuzņēmumu regulējumā plānots papildināt riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumus. Par kvalificētu riska kapitāla investoru varēs būt ne tikai alternatīvo ieguldījumi fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori un akcelerācijas programmas.
Kopš jaunā likuma stāšanās spēkā atbalsta programmās apstiprināts tikai viens jaunuzņēmums un divi kvalificēti riska kapitāla investori. Grozījumi likumā ļaus palielināt uzņēmumu skaitu, kas varēs pretendēt uz valsts atbalstu, un sasniegt iepriekš plānoto, proti, līdz 2023.gadam atbalstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei saņems vismaz 30 komersantu, teikts likumprojekta anotācijā.
Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Latvijā patlaban darbojas ap 320 jaunuzņēmumu.
Lai izmaiņas Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests