Ināra Mūrniece: latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki

(16.03.2017.)

Latviešu leģionāri savulaik devās kaujā, lai cīnītos pret boļševismu. Viņi cīnījās par to, lai neatkārtotos Baigais gads un sarkanais terors, ko Latvija piedzīvoja 1940. un 1941.gadā. Latvieši lika cerības uz to, ka tiks sakauti abu okupantu karaspēki – tāpat, kā tas jau bija noticis Brīvības cīņās 1918.–1920. gadā, kad latvieši patrieca gan boļševikus, gan vāciešus. To Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ceturtdien, 16.martā, uzrunājot klātesošos kritušo karavīru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.

Diemžēl Otrais pasaules karš Latvijai nesa milzīgus zaudējumus un smagus triecienus, un leģionāriem nācās gaidīt garus 50 gadus, pirms varējām sākt viņus pieminēt. Tagad Latvija ir brīva valsts, un mēs noliecam galvu, pieminot ikvienu latviešu karavīru, kurš devies kaujā par Latviju. Taču svarīgākais, ko mēs šeit atgādinām, ir tas, ka latvieši nekad nepazaudēja sapni par savu valsti, par savu neatkarību, teica I.Mūrniece.

Viņa norādīja, ka Lestene mums māca, ka latviešu karavīri vienmēr ir zinājuši, ka sava valsts ir jāsargā. Tā tas ir bijis jau kopš 1918. gada. Tā tas bija Otrajā pasaules karā. Un tā tas ir arī šodien. 

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka šodien sardzē par mūsu valsti stāv Latvijas armija un zemessargi, un kopā ar viņiem - uzticami sabiedrotie no citām NATO dalībvalstīm. 

Šodien mēs uz valsts aizsardzību skatāmies jau daudz plašāk. Vēlamies nostiprināt vispārējās aizsardzības principu, kas nozīmē, ka sabiedrība ir spējīga aizstāvēt valsti un sevi pret visa veida uzbrukumiem – militārajiem un nemilitārajiem, norādīja I.Mūrniece. Vispārējās aizsardzības princips paredz to, ka mēs ar lielāku atbildību izturamies pret savām ģimenēm, pret savu rītdienu, pret savu veselību, pret savu nākotni.



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 28.jūlijā
10:00  2017.gada 27.jūlija Saeimas ārkārtas sesijas sēdes turpinājums