Galerija

„Latvijas Radio samilzušās problēmas prasa steidzamu rīcību, tostarp nepieciešams sakārtot atalgojuma sistēmu. Būtiski, ka jaunajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ir savs redzējums un plāns par to, kā novērst „ielaistās” problēmas sabiedriskajā radio,” pēc sēdes uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) aktīvo iesaisti un sadarbību. Komisija, uzsverot stabila sabiedriskā medija nozīmi demokrātijas stiprināšanā, atbalstīs NEPLP, lai nodrošinātu efektīvu risinājumu Latvijas Radio problēmām, akcentēja I.Laizāne.

Komisijas sēdē deputāti iepazinās ar situāciju Latvijas Radio, uzklausot radio un NEPLP pārstāvju redzējumu par samilzušajām problēmām, tostarp zemo finansējumu, kas radījis bažas par turpmāko sabiedriskā medija darbu.

Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe sēdē deputātiem apliecināja, ka radio turpmākais darbs - saturiskais nodrošinājums - nav apdraudēts. Viņa jau tikusies un pārrunājusi situāciju ar radio darbiniekiem, un aktīvi tiek meklēts efektīvākais veids, kā sakārtot situāciju.

Iepriekš Latvijas Radio valdē bija trīs locekļi, taču amatu saglabājusi vien S.Roķe, kurai dots divu mēnešu pārbaudes laiks. NEPLP 2.martā izteica neuzticību līdzšinējiem valdes locekļiem Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam.

S.Roķe deputātiem norādīja, ka esošā finansējuma ietvaros iespējams veikt nelielus, kosmētiskus labojumus, taču tas nespēs pilnībā novērst problēmas.

Arī NEPLP pārstāvji sēdē uzsvēra nepieciešamību stiprināt finansējumu sabiedriskajam radio. Sēdē tika uzsvērta nepieciešamība palielināt radio bāzes finansējumu, un NEPLP kā izskaužamu uzsvēra praksi, ka finansējums svarīgu radio funkciju nodrošināšanai ir jāmeklē caur jaunās politikas iniciatīvām. NEPLP uzsvēra, ka ir izveidota darba grupa, kuras mērķis ir izveidot pārskatāmu atalgojuma sistēmu radio.

Kā deputātiem uzsvēra Latvijas Radio Arodbiedrība, finansējums sabiedriskajam medijam būtiski samazināts krīzes laikā. Darbinieku atalgojums, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, samazinājās vidēji par 30 procentiem, bet dažos gadījumos pat par 50 procentiem un vairāk. Ja arī atsevišķu darbinieku atalgojums ir samērojams ar pirmskrīzes periodu, tas vairumā gadījumu panākts, būtiski kāpinot darba apjomu, un Latvijas Radio darbinieki strādā ar pārslodzi.

Arī komisijas deputāti akcentēja, ka atalgojuma problēmas Latvijas Radio ir „ielaistas” un darbinieki novesti līdz izmisumam, turklāt iepriekšējā radio valde nav spējusi efektīvi sadarboties un izvairījusies no dialoga ar darbiniekiem.

Komisija pauda gandarījumu par aktīvo NEPLP iesaisti Latvijas Radio problēmu risināšanā un uzsvēra, ka arī turpmāk aktīvi sekos līdzi situācijas attīstībai.

Fotogrāfijas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157677720998723
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests