Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 12.aprīlī, iepazinās ar situāciju jautājumā par vardarbības izplatību ģimenē un aicināja kompetentās institūcijas aktīvi turpināt vardarbības novēršanas pasākumus, kā arī vērtēt iespēju pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijai.
„Latvijā ir satraucoši augsts no vardarbības ģimenē cietušo cilvēku skaits, turklāt tas ir viens no augstākajiem visā Eiropas Savienībā. Bieži vien cilvēki baidās runāt par pārdzīvoto, uzskata to par pieņemamu normu vai netic, ka kāds no malas – policijas, resursu centra darbinieki - varētu palīdzēt to novērst. Ģimenei ir jābūt mūsu stiprajam balstam, un nav pieļaujams, ka paši tuvākie kļūst par varmākām un pāridarītājiem,” uzsver Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Visbiežāk vardarbību ģimenē piedzīvo sievietes un bērni, sēdē deputātus informēja Viktorija Boļšakova no Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta.
Latvijā fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā piedzīvojuši 32 procenti sieviešu, bet no partnera psiholoģiskās vardarbības cietuši 60 procenti sieviešu, liecina Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras 2014.gada pētījums.
Kā vēsta LM apkopotie dati par Latvijas jauniešu bērnībā gūto nelabvēlīgo pieredzi, gandrīz trešā daļa jauniešu bērnībā cietuši no vecāku vai citu pieaugušo ģimenes locekļu emocionālās vardarbības. Līdz 18 gadu vecumam fizisku vardarbību ģimenē pieredzējuši 16 procenti jauniešu.
LM pārstāve uzsvēra, ka liela daļa gadījumu, kad ģimenē notikusi vardarbība, paliek noklusēti. Lielā mērā tas saistīts ar Latvijā izplatīto priekšstatu par vardarbību kā pieļaujamu normu, turklāt nereti cilvēki neatpazīst emocionālu vardarbību un uzskata to par pieņemamu komunikācijas formu.
Viņa uzsvēra, ka Latvijā ir ES valstu vidū augstākais iedzīvotāju tolerances līmenis pret vardarbību privātajā sfērā. Tikai 66 procenti iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība pret sievietēm ir nepieņemama un tai ir jābūt sodāmai, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 84 procentiem, liecina Eurobarometer 2010.gada dati.
Vardarbība ģimenē var atstāt nopietnas sekas uz cilvēka fizisko veselību, kā arī emocionālo stāvokli. Tā var izkropļot cilvēka personību un ietekmēt indivīda uzvedību nākotnē. Nereti bērnībā no vardarbības cietušie, pieaugot un veidojot savas ģimenes, ir vardarbīgi pret saviem ģimenes locekļiem, deputātus informēja pārstāves no krīžu centra „Skalbes” un resursu centra sievietēm „Marta”.
Līdz 2011.gadam Latvijas normatīvajos aktos bija atsevišķi šķēršļi, kas kavēja cietušo aizsardzību no vardarbības ģimenē un vainīgo sodīšanu. Pēdējos gados veiktas vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, lai ierobežotu vardarbību ģimenē, kā arī nodrošinātas speciālistu apmācības par vardarbības problemātiku. Īstenoti arī rehabilitācijas pakalpojumi no vardarbības cietušajiem, kā arī personām, kas īstenojušas vardarbību, taču priekšā vēl daudz darba, lai mazinātu augsto vardarbības līmeni Latvijā.
Cilvēktiesību komisijas deputāti pauda bažas par to, ka Latvija aizvien nav pievienojusies Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijai.
Kā deputātiem norādīja Tieslietu ministrijas pārstāvji, šobrīd notiek konstruktīvs darbs, lai pievienotos konvencijai, un tiek veikta konvencijas juridiskās ietekmes analīze.
Saeimas Preses dienests