„Latviešu valodas pieejamība digitālajā vidē pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojusies. Par to jāpateicas Kompetenču programmas darbam, kura ietvaros izstrādātie tulkošanas un balss atpazīšanas produkti būtiski veicinājuši latviešu valodas pieejamību, kas līdz šim bijusi salīdzinoši zema,” trešdien, 17.februārī, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.

Trešdien Izglītības komisijas sēdē deputāti iepazinās ar Kompetenču centru programmas līdzšinējo darbu un rezultātiem. Kā uzsvēra J.Vucāns, dabīgo valodu tehnoloģiju produkti, kas ir ar augstu pievienoto vērtību, sekmē tautsaimniecības attīstību, kā arī paver iespējas sekmēt arī valsts pārvaldes darbu.

Mūsdienās, kad internets mazinājis ģeogrāfiskās robežas un ievērojami audzis pieejamās informācijas daudzums, valodai, lai izdzīvotu, jāspēj iekļauties jaunajā digitālajā vidē. Veiksmīga iekļaušanās digitālajā vidē saistīta ar valodas resursu digitalizāciju, runātās valodas tehnoloģijām, pareizrakstības pārbaudēm, kā arī daudzvalodu tulkošanas rīkiem. Lielāko izaicinājumu tas rada mazajām valodām, tostarp latviešu valodai, trešdien Saeimas Izglītības komisijas deputātiem uzsvēra Informācijas tehnoloģiju (IT) kompetenču centra pārstāvji.

Valsts atbalsta programma „Kompetences centri” paredzēta, lai veicinātu lietišķo pētījumu veikšanu un veicinātu nozaru uzņēmumu un pētniecības institūciju savstarpējo sadarbību. IT kompetences centrs apvienojis virkni vadošo nozares uzņēmumu un zinātnisko institūciju, lai izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas dabisko valodu tehnoloģiju jomā.

Kā sēdē deputātiem norādīja Kompetences centrā pārstāvētās sabiedrības „Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs, Latvija apņēmīgi strādā pie tā, lai kļūtu par Eiropas mēroga izcilības centru mazo valodu tehnoloģiju jomā. Tā ir būtiska niša, kurā Latvijai ir visas iespējas kļūt par izcilības paraugu Eiropā.

Kompetenču centra pārstāvji sēdē demonstrēja izstrādātos produktus dabīgo tehnoloģiju jomā. Tie ietver Tildes mašīntulkošanas platformu, kas, analizējot ļoti lielus tekstu apjomus un atrodot tajā statistikas sakarības, ļauj piedāvāt aizvien labāku tulkošanas kvalitāti.

Radīti arī balss atpazīšanas rīki, kas runu pārveido rakstītā tekstā. Šobrīd notiek darbs arī pie rīka sinhronai balss atpazīšanai, kas uzreiz reālajā laikā spētu dzirdēto atveidot rakstiski.

Izstrādāti arī vairāki tā dēvētie virtuālie aģenti, kas apvieno runas tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un 3D sejas animāciju. Kā piemēru var minēt virtuālo aģentu Ēriks, kas ir pirmā mobilā lietotne ar iebūvētu balss atpazinēju latviešu valodā un darbojas kā eiro - latu valūtas konvertētājs. Savukārt mobilā lietotne Laura ir virtuālā sarunu biedra prototips, kas spēj sniegt atbildes angļu valodā uz vienkāršiem jautājumiem, kā arī pastāstīt par Rīgas interesantākajām vietām. Tāpat izstrādāta arī mobilā lietotne reizrēķina apguvei.

Kā uzsvēra Izglītības komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns, ir būtiski izvērtēt iespējas, kā dabīgo valodu tehnoloģiju produktus izmantot efektīvākam valsts pārvaldes darbam. Jaunie produkti paver plašas iespējas, kā pilnveidot valsts pārvaldes darbu, izmantojot mūsdienīgus risinājumus.

Saeimas Preses dienests