Galerija

Latvijas simtgades svētku programmas veidošana nav pāris dienu darbs, un ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas lielāku sabiedrības iesaisti šajā valstij tik zīmīgajā notikumā, otrdien, 29.septembrī, uzsvēra deputāti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas kopsēdē.

„Deputāti atzinīgi vērtē līdzšinējo ieguldījumu Latvijas simtgades programmas veidošanā. Taču priekšā vēl ir daudz darba, un nekādas finanšu grūtības nevar kalpot par attaisnojumu neizdarībai. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam padarīt šos svētkus īpašus,” sacīja Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Latvijas simtgade būs 2018.gadā, un mēs nevaram to pārcelt, lai arī cik grūti ietu, kopsēdē uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa aicināja visus pielikt kopīgas pūles, lai godam atzīmētu šo notikumu un tas kalpotu par impulsu vēl labākai nākamajai simtgadei.

Latvijas valsts simtgades svinību mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu un piederības izjūtu, uzsvēra kultūras ministre, piebilstot, ka īpaši svarīga ir sabiedrības iesaiste. Viņa norādīja, ka programmā izvirzīti galvenie virzieni, kas emocionāli saistās ar dzimšanas dienas svinēšanas rituālu.

Latvijas simtgades godināšanai paredzēti vairāki vērienīgi pasākumi, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, koncerts „Dzimuši Latvijā”, deju lieluzvedums Arēnā Rīga, kā arī daudzi citi pasākumi, tostarp Latvijas reģionos. Ar valsts svinībām saistīta arī Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveide, Latvijas valsts simtgades filmu projekts, Latvijas Nacionālā muzeja lielizstādes, kā arī citi projekti, piemēram, dalība Londonas grāmatu tirgū.

Svētku programmu iecerēts īstenot piecu gadu laikā no 2017. līdz 2021.gadam, lai pilnvērtīgi aplūkotu un godinātu visus vēsturiskos notikumus un personības, kas veidojušas mūsu valsti, informē Kultūras ministrija, kuras pārziņā nodota Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšana.

Saeimas Preses dienests