Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 11.jūnijā, vienojās pašreizējā būvniecības regulējumā mainīt normu, kas paredz, ka būvniecības darbus faktiski var sākt tikai mēnesi pēc būvatļaujas izsniegšanas neatkarīgi no tā, vai kāds to ir vai nav apstrīdējis vai pārsūdzējis. Deputāti šos grozījumus lēma turpināt skatīt rītdienas komisijas sēdē, kā arī lūgt Saeimu tiem noteikt steidzamību.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš informēja, ka komisija ir saņēmusi Latvijas Pašvaldību savienības vēstuli saistībā ar Būvniecības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā šī gada 1.jūnijā. „Tā ir acīmredzama problēma, jo pašlaik daudzi valsts un Eiropas Savienības fondu līdzfinansēti projekti ir iekavējušies tieši būvniecības sezonas vidū, tādēļ arī pašus būvdarbus nevarēs paspēt pabeigt noteiktajā termiņā. Šāda situācija ir izveidojusies pārāk straujas šīs normas spēkā stāšanās dēļ, tāpēc tā ir jārisina, lai struktūrfondu projekti nebūtu apdraudēti un tajā pašā laikā nebūtu pārāk ilgs laiks saistībā ar būvatļauju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas termiņiem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
J.Ozoliņš vērsa uzmanību, ka šie grozījumi paredz, ka būvatļauju var sākt izpildīt pēc tam, kad beidzies tās apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņš un tā nav apstrīdēta vai pārsūdzēta. Arī pārējie Tautsaimniecības komisijas deputāti pauda atbalstu, ka šī norma ir jāmaina, lai būvniecības darbi nekavētos.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis deputātus informēja, ka pēc 1.jūnija pilsētas būvvaldes attapās situācijā, kad ir jāizsniedz būvatļauja, taču šī likuma norma būvniekiem mēnesi neļauj strādāt. Pašlaik ir aktīvs būvdarbu periods, un vislielākās bažas ir tieši par Eiropas Savienības finansējumu, uzmanību vērsa M.Kučinskis, minot piemērus par daudziem iecerētajiem būvniecības darbiem vairākās Latvijas pilsētās, kur pašreizējā likuma dēļ darbi aizkavējušies par mēnesi.
Arī ceļu būvnieki izteica bažas par spēkā esošo normu, kas būtiski apgrūtina ceļu remontus, turklāt projekti, kuri pārsniedz vienu miljonu latu, vēl jāskaņo ar Ministru kabinetu, tāpēc tas vēl vairāk paildzina darbu uzsākšanu. Neprotestējam pret šādas normas ieviešanu nākotnē, bet tikai tad, kad valstī būs ceļu būves ilgtermiņa plānošana, pauda būvnieki.
Deputāti šodien turpināja arī skatīt apjomīgos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Izmaiņas likumā pēc būtības paredz pavisam jaunu būvniecības regulējumu.
Komisijas deputāti šodien lēma papildināt likumu ar jaunu pantu, kas paredz, ka informāciju par arhitekta prakses un būvprakses sertifikātu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iekļauj būvspeciālistu reģistrā, kā arī būvspeciālista kompetences novērtēšanu deleģē un nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā. Deputāti precizēja regulējumu attiecībā uz sabiedrības informēšanu par saņemto būvatļauju, nosakot, ka pasūtītājam būvtāfele zemes gabalā par atļauto būvniecību jāizvieto piecu dienu laikā.
Tāpat tika papildinātas un precizētas Būvniecības likuma normas saistībā ar būvniecības kontroli, atbildību un būvizstrādājumiem, kā arī termiņi par būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu.
Pašreizējais Būvniecības likums neatbilst mūsdienu situācijai, jo ir neprecīzs un nepārskatāms. Likums pieņemts 1995.gadā un paredz sarežģītu lēmumu pieņemšanas procedūru.
Saeimas Preses dienests