Galerija
Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz noteikt mazākus sodus par formāliem pārkāpumiem nodarbinātības jomā, stingrāk vērsties pret nelegālu lombardu darbību, kā arī ieviest atbildību par pārkāpumiem veterinārmedicīnā. Likumā apvienoti vairāki izskatīšanai Saeimā atsevišķi iesniegti likumprojekti.
Pieņemtie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas būs robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem.
„Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” iepriekš skaidroja par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere.
Savukārt ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 līdz 1000 latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 līdz 3000 latiem.
Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.
Patlaban speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 48 nebanku kreditori, 16 no tiem kā patērētājiem sniedzamo pakalpojumu norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu.
Tāpat APK grozījumi paredz iespēju personām, kas praktizē veterinārmedicīnu bez atbilstoša sertifikāta, piemērot naudas sodu. Par patstāvīgu nodarbošanos ar veterinārmedicīnisko praksi, ja personai nav veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta, tiek paredzēts sods līdz 500 latiem. Savukārt sertificētam veterinārārstam par nereģistrēšanos veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistrā paredzēts naudas sods līdz 100 latiem. Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka atsevišķos gadījumos veterinārmedicīniskos pakalpojumus sniedz personas bez atbilstoša sertifikāta un dažkārt pat bez veterinārmedicīniskās izglītības, tādēļ likumā jāparedz atbildība par šādu rīcību. Pēc Zemkopības ministrijas ziņām patlaban valstī ir aptuveni 800 sertificētu veterinārārstu.
Likuma izmaiņas paredz ieviest administratīvo atbildību par šaujamieroča iegādāšanos, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu un pielietošanu alkohola ietekmē, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Par to tiek paredzēts naudas sods no 100 līdz 250 latiem vai ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšana no viena gada līdz trim gadiem.
Ar likuma grozījumiem administratīvā pārkāpuma lietā tiek ieviests noilgums, nosakot, ka lietvedību izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu. Līdz šim termiņš lēmuma pieņemšanai nebija noteikts, un praksē tas var būt ļoti ilgi. Taču tas nav pieņemams un termiņam jābūt saprātīgam, norāda likumprojekta autori.
Vienlaikus likuma grozījumi paredz saskaņot APK normas ar jauno pirmsvēlēšanas aģitācijas regulējumu un pilnveidot tiesību normas, kas paredz atbildību par politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpšanu. Grozījumi ietver arī virkni citu izmaiņu un precizējumu APK, tostarp par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā.
Saeimas Preses dienests