Saeima pieņem Fiskālās disciplīnas likumu

(31.01.2013.)

Saeima ceturtdien, 31.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, kas paredz ilgtermiņā nodrošināt stingru valsts fiskālo disciplīnu.

Likumā noteikti fiskālās politikas principi un nosacījumi, lai ekonomikas ciklā nodrošinātu sabalansētu budžetu un tādējādi sekmētu ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, kā arī samazinātu ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Ar jauno likumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku.

Kā galvenais instruments atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai noteikts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam papildus paskaidrojumiem būs jāpievieno arī fiskālo risku deklarācija, kurā noteikti nepieciešamie pasākumi fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai. Tas nepieciešams, lai identificētu ikgadējos fiskālos riskus, to iestāšanās varbūtības un novērtētu fiskālo ietekmi. Fiskālo risku vispārējā vadība būs jānodrošina Ministru kabinetam.

Fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzībai paredzēts izveidot Fiskālās disciplīnas padomi, ko sešu locekļu sastāvā uz sešiem gadiem apstiprina Saeima. Plānots, ka padomē strādās Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgi izvirzīti trīs pārstāvji un trīs pārstāvji, ko izvirzījuši vismaz desmit Saeimas deputāti un kuri ir starptautiski atzīti finanšu un ekonomikas jomas zinātnieki.

Fiskālās disciplīnas padomei līdz katra gada 15.maijam būs jāsagatavo fiskālās uzraudzības ziņojums, un tas kopā ar ietvara likuma projektu jāiesniedz Saeimā. Ziņojumu publicēs arī Finanšu ministrijas mājaslapā.
Likumā noteikti fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanai, izpildei un grozījumu sagatavošanai. Tāpat noteikta vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, minimālās plānojamās bilances koriģēšana un gadījumi – dabas katastrofas, avārijas, sociālie procesi, ekonomikas lejupslīde, kad ietvara likuma projekta sagatavošanā pieļaujamas atkāpes no bilances nosacījumiem.

Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, būs jāņem vērā, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi attiecīgajam gadam būs jānosaka, ievērojot bilances un izdevumu pieauguma nosacījumus.

Līdz šim Latvijā īstenota procikliska fiskālā politika, kas straujas ekonomiskās izaugsmes gados veicināja ekonomikas pārkaršanu, bet finanšu un ekonomiskās krīzes laikā situāciju padarīja grūti kontrolējamu. Tādēļ turpmāko fiskālo politiku paredzēts balstīt uz pretcikliskuma principu, iepriekš atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja likumprojekta autori Finanšu ministrijā. 



Saeimas Preses dienests

Piektdien, 25.jūlijā