VideoGalerija
Saeima ceturtdien, 15.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam, 2013.gada valsts budžeta likumu un grozījumus 25 likumos, kas saistīti ar budžetu. Ietvara likumu nākamajiem trim gadiem Saeima šodien pieņēma pirmo reizi parlamenta vēsturē.
Par Vidēja termiņa budžeta ietvaru balsoja 55 deputāti, pret – 38 deputāti. Tāpat arī par nākamā gada valsts budžeta likuma pieņemšanu balsoja 55 deputāti, pret - 38 deputāti.
„Būtiski, ka šodien Saeimā pieņemtais nākamā gada valsts budžets pirmo reizi kopš krasā samazinājuma 2008.gadā paredz finansējuma palielinājumu daudzām jomām. Savukārt pirmo reizi parlamenta vēsturē pieņemtais budžeta ietvars nākamajiem trim gadiem nosaka prioritātes, kurām šodien piešķīrām papildu naudu. Prioritāri būs demogrāfijas jautājumi, ekonomikas izaugsme un atalgojuma palielināšana valsts sektorā strādājošajiem,” uzsver par valsts budžetu atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
„Līdzekļi 70 miljonu latu apmērā tiks novirzīti demogrāfijas problēmu risināšanai, 45 miljoni latu paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Nozīmīgs finansējums paredzēts arī investīcijām gan ceļiem, gan infrastruktūrai, gan arī mūsu valsts ārpolitiskajām aktivitātēm. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti komandu sporta veidiem un pašvaldību projektu īstenošanai. Pēc ilgiem laikiem tiks palielinātas valsts iestādēs strādājošo algas, tostarp, skolotājiem, iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī tiesu un prokuratūras darbiniekiem. Tāpat tagad ir iespēja atvēlēt naudu piemaksām, un tas ir viens no veidiem, kā novērst labu speciālistu aiziešanu no valsts pārvaldes,” akcentē J.Reirs.
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums nepieciešams, lai, pamatojoties uz Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem mērķiem, nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanu. Ietvara likumā norādīti galvenie makroekonomikas un finanšu rādītāji, tai skaitā vidēja termiņa budžeta mērķi, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, kā arī maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjoms.
Budžeta deficīts 2013.gadā prognozēts 1,4 procentu, 2014.gadā – 0,8, bet 2015.gadā 0,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta pēc Eiropas Komisijas ESA 95 metodoloģijas.
2013.gada valsts budžeta projekts tika izstrādāts, iekšzemes kopprodukta pieaugumu nākamajā gadā plānojot 3,7 procentu apmērā, un Saeima šodien atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu valsts pamatbudžetā vairākiem prioritāriem pasākumiem.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai nākamgad tiks samazināti ierobežojumi vecāku, maternitātes un paternitātes pabalstu izmaksai, kā arī no līdzšinējiem 50 līdz 100 latiem palielinātas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu. No nākamā gada vecāku pabalsta minimālais apmērs būs 100 lati līdzšinējo 63 latu vietā, savukārt bērna kopšanas pabalsts gan sociāli apdrošinātām, gan arī neapdrošinātām personām no bērna dzimšanas līdz gada vecumam būs 100 lati mēnesī.
Ģimenes valsts pabalsts nākamos divus gadus paliks līdzšinējā apmērā – astoņi lati par katru bērnu, bet no 2015.gada to plānots diferencēt atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
Papildu līdzekļi tiks piešķirti rindu mazināšanai pašvaldību bērnudārzos, savukārt 100 latu pabalsts tiks piešķirts tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma pašvaldības nevarēs nodrošināt vietu bērnudārzā. Tāpat piešķirts finansējums, lai nodrošinātu brīvpusdienas ne tikai pirmo, bet arī otro klašu skolēniem.
Ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, uz pusi, bet ne vairāk par 300 latiem, tiks samazināts aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi.
Līdz 2016.gadam pakāpeniski par pieciem latiem katru gadu paredzēts palielināt iepriekš samazināto no Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Plānots arī veikt pasākumus uzturlīdzekļu efektīvākai pārrobežu piedziņai, kā arī nepamatoti izmaksātu uzturlīdzekļu atmaksai.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2013.gadā būs 24 procentu apmērā, 2014.gadā to paredzēts samazināt līdz 22, bet 2015.gadā – līdz 20 procentiem. Darbaspēka nodokļu reformas mērķis ir Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darbavietām nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darbaspēka nodokļus.
Nākamgad visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem pabalstu izmaksās deviņus mēnešus neatkarīgi no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža, kā arī vairs nebūs spēkā nosacījums, ka personai pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir jābūt darba ņēmējam.
2013.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamais minimums tāpat kā līdz šim būs 45 lati, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – 70 lati, ko no nākamā gada 1.jūlija plānots palielināt līdz 80 latiem.
Turpmākajos gados paredzēts palielināt iemaksas otrajā pensiju līmenī, un sociālās apdrošināšanas iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad un 2014.gadā plānota četru, 2015.gadā – piecu, bet no 2016.gada - sešu procentu apmērā. Patlaban iemaksu likme otrajā pensiju līmenī ir divi procenti.
Papildu finansējums nākamgad piešķirts, lai nodrošinātu surdotulka un asistenta pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī palielinātu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību.
No 2013.gada paredzēts palielināt atalgojumu noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām, tostarp vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, sporta pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Papildu finansējumu prēmiju izmaksai nākamgad plānots piešķirt atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā tiks būtiski uzlabota situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību.
Lai pastiprinātu cīņu ar nelegālo nodarbinātību, papildu finansējums paredzēts Valsts darba inspekcijas inspektoru atalgojuma palielināšanai, kā arī jaunu darba vietu izveidei. Vairāku iestāžu darbiniekiem plānots noteikt obligāto veselības apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.
Paredzēts no šobrīd noteiktajiem 20 uz 30 procentiem paaugstināt piemaksu par papildu darbu un par vakanta amata vai prombūtnē esoša darbinieka pienākumu pildīšanu, kā arī no 20 uz 30 procentiem no mēnešalgas paaugstināt piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.
Papildu finansējums piešķirts arī, lai pilnā mērā atjaunotu un no 2013.gada 1.marta nodrošinātu Valsts probācijas dienesta darbu. Tāpat tiks nodrošināts finansējums trīs štata vietu izveidei Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē monitoringa kapacitātes palielināšanai, kā arī Latvijas Radio autortiesību maksājumu apmaksai un korespondenta Briselē darbības nodrošināšanai.
No nākamā gada plānots atcelt ierobežojumus atvaļinājuma pabalsta apmēram, un līdzšinējo 25 procentu vietā varēs izmaksāt līdz 50 procentiem no mēnešalgas. Tāpat paredzēts, ka nākamgad līdz 75 procentiem no mēnešalgas varēs izmaksāt prēmiju par ikgadējo darba novērtējumu.
Pašvaldību budžetiem nākamgad tāpat kā līdz šim plānots novirzīt 80 procentus, bet valsts budžetam – 20 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, un valsts pašvaldībām pilnā apmērā garantēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus.
Nākamgad pašvaldības varēs veikt aizņēmumus bērnudārzu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī pašvaldību katlu māju energoefektivitātes uzlabošanai.
Finansējums piešķirts arī, lai 2013.gadā plānošanas reģioniem kompensētu zaudējumus, kas radušies, organizējot sabiedriskā transporta pārvadājumus reģionālajos un vietējās nozīmes maršrutos.
Papildu finansējums nākamajos trijos gados paredzēts arī, lai sagatavotos vairākiem būtiskiem notikumiem – Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā un Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai 2014.gadā, XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, XVII Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem „Gaudeamus”, XI Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kā arī citiem pasākumiem. Finanšu līdzekļi paredzēti arī, lai īstenotu Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus.
Finansiālu atbalstu nākamos trīs gadus saņems Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un Latvijas nacionālo karavīru biedrība, kā arī Latvijas olimpiešu sociālais fonds. Nākamajā gadā finansējums atvēlēts arī pasākumiem, kas veltīti Latvijas Tautas frontes 25.gadskārtai, kā arī Okupācijas muzejam, lai nodrošinātu pārcelšanos uz pagaidu telpām un iekārtotu pagaidu ekspozīciju.
Tāpat finansējums piešķirts Sabiedrības integrācijas fondam, lai arī turpmāk varētu organizēt nometnes ārzemju latviešu un Latvijā dzīvojošiem bērniem un jauniešiem.
No nākamā gada tiks palielināta valsts nodeva mantiska rakstura prasībās par prasījumiem virs 1501 lata. Tā plānots mazināt iespēju ļaunprātīgi izmantot tiesvedību kā līdzekli uzņemto saistību nepildīšanai, samērot maksājamo valsts nodevu ar prasījuma summu, kā arī novērst gadījumus, kad persona sniedz nepamatotas sūdzības.
Paredzēts, ka 2013.gada oktobrī tiks uzsākta Ārstniecības riska fonda darbība, un pacienti atlīdzību par ārstniecības laikā nodarīto kaitējumu veselībai vai dzīvībai, kā arī morālo kaitējumu varēs saņemt sākot ar 2014.gada maiju.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2013.gadā plānoti 5,7, bet izdevumi – 5,8 miljardu latu apmērā.
2013.gada valsts budžeta projekts Saeimā tika iesniegts šī gada 28.septembrī, un tas ir pirmais pēdējo gadu laikā, kas izstrādāts bez starptautisko aizdevēju uzraudzības.
Fotogrāfijas no valsts budžeta pieņemšanas pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157632011676933
Video pieejams: https://www.youtube.com/watch?v=d56Jy0U0JW8&list=UUdQ1YxaZG3i7ygGCdU8mPKQ&index=1&feature=plpp_video
Publicējot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.
Saeimas Preses dienests