Frakciju viedokļi 2014.gada 8.maijā

(10.05.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmais šodien runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nacionālā apvienība izsaka zināmu gandarījumu par to, kas ir panākts Saeimas šīsdienas sēdē. Beidzot ir pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, ar kuriem ir ievērojami paaugstināta summa, par kuru, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Vienlaikus, protams, mums ir liels sarūgtinājums par to, ka tam bija nepieciešami četri gadi. Šo četru gadu laikā mēs septiņas reizes prasījām atcelt šo zināmā mērā pazemojošo – valstij pazemojošo – normu. Nesaņēmām atbalstu. Beigu beigās mēs saņēmām šo atbalstu ar pārejas periodu, kura laikā tiek noteiktas kvotas un pēc tam tiek izbeigta šī termiņuzturēšanās atļauju tirgošana. Taču, kā redzams, nekustamo īpašumu lobijs Saeimā ir ļoti spēcīgs, un mēs neieguvām vairākumu. Līdz ar to pēc Valsts prezidenta lēmuma par likuma atdošanu otrreizējai caurlūkošanai šis jautājums... no novembra līdz šodienai, līdz 8.maijam, tika novilcināta šī jautājuma lemšana, un, pateicoties tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vadītāja prasmīgai rīcībai un arī, protams, zināmam kompromisam koalīcijā, šo likumu šodien izdevās pieņemt. Žēl, ka tas nav 1.jūnijs, kad tas varētu stāties spēkā. Žēl, ka tas nav 1.jūlijs vai 1.augusts. Tas ir 1.septembris, un mums ir zināmas bažas, ka līdz 1.septembrim varētu būt ļoti, ļoti, ļoti daudz šādu darījumu un uzturēšanās atļauju iztirgošanas gadījumu, kas šajā posmā Drošības policijai varētu radīt problēmas – visus šos cilvēkus pārbaudīt. Līdz ar to mēs plānojam, ka... mēs prognozējam, ka būs sarežģīti laiki vairākām iestādēm. Tas ir viens.

Otrs. Runājot par notikumiem Ukrainā, Nacionālā apvienība aktīvi piedalās atbalsta pasākumos Ukrainas vienotības un neatkarības atbalstam. Mēs atbalstām arī stingras sankcijas pret Krievijas amatpersonām.

Trešais. Protams, nevar paiet garām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņai. Un vienlaikus es vēlētos informēt, ka šogad būs iespēja nobalsot arī trīs dienas pirms vēlēšanu dienas. Tātad 21., 22., 23.maijā to varēs izdarīt... un 24.maijā. Katrā ziņā es tā noteikti darīšu.

Un, noslēdzot savu uzrunu, es sveicu visas māmiņas Mātes dienā, kas būs svētdien, 11.maijā. Apsveiksim savas māmiņas ar ziediem, ar mīlestību un ar atbalstu! Paldies.

Vadītāja. Paldies Dzintaram Rasnačam.

Nākamajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī Reformu partijas ieskatā, Saeimas šodienas sēdē svarīgākais ir tas, ka beidzot tika galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, kuri tātad paredz jaunus nosacījumus termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai.

Ko tad tās mums ir devušas? Ko mums rāda prakse un pieredze šajā laika posmā, kopš tiek izsniegtas šīs termiņuzturēšanās atļaujas? Pirmām kārtām jau tas bija risinājums, kas radās krīzes laikā, jo tiešām mums katastrofāli trūka līdzekļu. Faktiski mūsu ekonomika bija liela bezdibeņa malā, un tad bija nepieciešami tādi ārpuskārtas risinājumi vai tādi netradicionāli risinājumi. Aprēķini liecina, ka pa šo laiku termiņuzturēšanās atļaujas ir saņēmuši vairāk nekā 7,5 tūkstoši cilvēku. Mūsu ekonomikā ir tātad ieplūduši – tieši šo īpašumu pirkšanas veidā ir ieplūduši! – vairāk nekā 400 miljoni latu. Un ekonomika kopumā ir saņēmusi vairāk nekā pusotru miljardu latu, kas tātad... Paskaidrošu sīkāk: tie ir ne tikai iegādes izdevumi, bet arī uzturēšanās izdevumi – teiksim, nauda, ko šie termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji ir iztērējuši šeit, Latvijā, uzturoties, dzīvojot; tāpat viņu īpašumiem ir nepieciešama apsardze vai apkopšana un tā tālāk. Šī summa aptuveni tātad sastāda... nu, tā aplēse ir, ka tas ir vairāk nekā pusotrs miljards latu.

Taču, protams, no šo atļauju piešķiršanas par īpašumu iegādi ir arī blakusefekti: šeit tomēr palielinās cilvēku skaits no... nu, visvairāk tieši no mūsu kaimiņzemes Krievijas, kura, it sevišķi pēdējo Ukrainas notikumu gaitā, tiek vērtēta neviennozīmīgi. Tāpat – par spīti speciālistu teiktajam, ka tas neietekmē nekustamā īpašuma tirgus cenu, – tomēr ir vērojamas zināmas tendences, kas liek domāt, ka šī tirdzniecība notiek ne tikai, tā teikt, augšējos plauktiņos, bet arī ietekmē varbūt vietējo ģimeņu iespējas iegādāties īpašumu.

Kas tad tika nolemts šajā jaunajā... šajos grozījumos? Turpmāk šo termiņuzturēšanās atļauju varēs dabūt par tāda īpašuma iegādi, kura vērtība ir virs 250 tūkstošiem eiro. Iepriekš bija 100 tūkstoši latu Rīgā un Jūrmalā; tas tomēr bija tāds, teiksim, vietējā patēriņa objekts. Taču tam, ka summa ir virs 250 tūkstošiem eiro, nevajadzētu ietekmēt vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties īpašumu. Tāpat nevarēs turpmāk arī dalīt, tātad no dažādiem īpašumiem savākt šo kopumu, šo kopējo summu. Tāpat papildus šī īpašuma iegādei 5 procenti būs jāieskaita speciālā fondā – ekonomikas attīstības fondā, un tātad šī summa būs neatgriezeniska un to valsts jau tālāk varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.

Kur tad ir plānots pirmām kārtām izmantot šo naudu? To ir plānots izmantot ļoti labiem mērķiem – palīdzēt jaunajām ģimenēm iegādāties pirmo mājokli, jo jauniem cilvēkiem, kuri vēl nav uzkrājuši dzīvei pietiekoši daudz līdzekļu, ir tiešām problemātiski gan atrast naudu, lai veiktu šo pirmo iemaksu, gan arī bieži vien saņemt bankā kredītu. Ir plānots ar šo naudu palīdzēt viņiem.

Tālāk. Pieaugot šo uzturēšanās atļauju skaitam, arī Drošības policijai ir pieaudzis, teiksim, darba apjoms, lai pārbaudītu, vai šādā veidā Latvijā neienāk kādi valstij naidīgi cilvēki, tādēļ ir nepieciešams arī stiprināt tās kapacitāti.

Tālāk. Latvijā diemžēl jau vairākus gadus mēs nespējam atrast finansējumu dažādas uzņēmējdarbībai nepieciešamas infrastruktūras izveidei, nu, teiksim, kāda konkrēta uzņēmuma vai... Teiksim, tas pats uzņēmums CEMEX, kurš ir investējis Latvijā vairāk nekā 300 miljonus eiro, atduras pret kādiem, nu, teiksim, niecīgiem ceļa sakārtošanas izdevumiem, kas ir varbūt daži miljoni, bet tas krietni ierobežo daudz lielāku ekonomisko efektu.

Nu, lūk. Tātad plānots, ka viss šis kopums stāsies spēkā no 1.septembra. Bija, protams, lielas diskusijas; bija tādi, kas vēlējās to tikai no 2015.gada. Protams, bija tādi, kas vēlējās to uzreiz. Kā jau arī iepriekšējais runātājs teica, jau ļoti ilgu laiku šīs diskusijas notiek, bet... Nu, jā, šis nav viennozīmīgs jautājums, un var tikai izteikt gandarījumu, ka beidzot esam nonākuši pie risinājuma, un cerams, ka tas viss labi strādās.

Paldies, klausītāji! Uz tikšanos!

Vadītāja. Paldies Vilnim Ķirsim no Reformu partijas frakcijas.

Nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien! Paldies kolēģiem, kas tikko pastāstīja par Imigrācijas likuma grozījumiem. Tiešām ļoti svarīgas normas, kas paredz, ka turpmāk nekustamā īpašuma pircējiem būs jāiegulda ne mazāk kā 250 tūkstoši eiro, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju! Bet nu es domāju, ka varēšu... varu arī nestāstīt par šo likumu, jo tikko jūs saņēmāt diezgan detalizētu informāciju. Es gribu informēt par diviem citiem normatīvajiem aktiem, kas šodien tika skatīti Saeimā.

Pirmkārt, trešajā lasījumā mēs pieņēmām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Mēs sākām strādāt ar šo likumprojektu, jo saskaņā ar 17.pantu sadarbību ar VDK ir iespējams konstatēt tikai līdz šī gada 3.jūnijam. Ja likums netiktu grozīts, tad sanāktu tā, ka bijušie VDK darbinieki varētu sākt strādāt iestādēs, institūcijās, kur patlaban viņiem nav tiesību strādāt.

Izskatot šo likumprojektu, tika iesniegti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar tā sauktajiem VDK maisiem, un likums ir diezgan pamatīgi pārstrādāts.

Tātad – ko nolēma Saeima, pieņemot likumprojektu trešajā lasījumā? Mēs uzskatām, ka informācijai, kas ir VDK maisos un arhīvos, ir jābūt publicētai, bet, pirms to izdarīt, mums svarīgi šo informāciju izpētīt. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūs eksperti informēja, ka informācija, kas ir, piemēram, maisos, dažreiz varbūt ir nepatiesa, maldinoša un, ja to nopublicē pirms analīzes, pastāv dažādi riski, mēs varēsim nodarīt pāri tiem cilvēkiem, kuru vārdi ir ierakstīti. Jo praksē ir gadījumi – un to konstatēja tiesa –, ka VDK darbinieki, piemēram, lai pildītu kaut kādus savus plānus, atskaites, dažreiz absolūti nevainīgus cilvēkus ierakstīja savās kartītēs kā informatorus (tur nav parakstu, nav personas kodu, bet tādi dati var būt). Tāpēc mēs nolēmām, ka tiks veidota komisija, kas izpētīs visus materiālus un gatavos informāciju publicēšanai, un laikam, kas jādod tai komisijai, jābūt saprātīgam. Mēs nolēmām, ka 1.janvārī tai komisijai ir jāsāk strādāt; jāpiešķir, protams, arī finansējums, un tad līdz 2018.gadam tam darbam jābūt pabeigtam. Bet jau arī tagad, negaidot 2018.gadu, cilvēki, kuri bija represēti, kuriem bija nodarīts pāri, var prasīt informāciju par tiem informatoriem, VDK darbiniekiem, kas ziņoja par viņiem, kas kārtoja attiecīgās lietas, vajāja cilvēkus viņu ideoloģiskās pārliecības dēļ. Mēs arī nolēmām, ka ir jāpublicē tie tiesas spriedumi, ar kuriem tika atzīti sadarbības fakti. Patlaban tie spriedumi nav pieejami, bet, ja tādi gadījumi ir konstatēti tiesā, tādu informāciju nedrīkst slēpt.

Mēs ceram, ka šie grozījumi palīdzēs risināt problēmas, par kurām mēs runājam, un tajā skaitā – saglabāt ierobežojumu VDK darbiniekiem strādāt atsevišķās valsts institūcijās.

Un vēl viens likumprojekts, par kuru gribu informēt, ir likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, kuru šodien mēs nodevām izskatīšanai komisijā un kurš paredz divas jaunas lietas. Proti, patlaban saskaņā ar likumu cilvēks var iegūt tiesības vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir tāda vēlme un ja viņš ir spējīgs nokārtot attiecīgu eksāmenu. Ja viņš nokārto eksāmenu, viņš var nākt uz CSDD un pieprasīt, lai viņam tiktu piešķirtas šīs tiesības. Bet ir cilvēki, kas regulāri pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un izraisa nopietnas avārijas, braucot reibuma stāvoklī, un patlaban viņiem nevar atteikt tiesību iegūšanu. Grozījums paredz, ka turpmāk būs iespēja uz mūžu atņemt tiesības vadīt transportlīdzekli tiem cilvēkiem, kas izraisījuši avārijas, kurās gājuši bojā cilvēki, un kas brauc reibumā un to dara regulāri.

Un papildus tam ir paredzēts noteikt šādu ierobežojumu: tiem cilvēkiem, kas lieto narkotikas – un pirmām kārtām mēs domājam par jauniešiem! – nebūs iespēju iegūt tiesības trīs gadu laikā no lietošanas dienas. Protams, kāds var teikt, ka tas ir diezgan represīvi. Bet ļoti svarīgi ir ne tikai sodīt, bet arī radīt cilvēkiem motivāciju rīkoties pareizi, dzīvot pareizu dzīvi. Proti, ar šiem grozījumiem ir paredzēts, ka jaunietis, kuram varbūt piedāvās pārbaudīt, izmēģināt kaut kādas psihoaktīvās vielas... viņam būs zināms, ka viņš riskē ar to, ka viņš nevarēs iegūt tiesības vadīt transportlīdzekļus. Tas neatturēs, protams, visus no jaunu psihoaktīvo vielu... agrāk mēs lietojām vārdu „legālās narkotikas”... neatturēs viņus visus no attiecīgo vielu lietošanas, bet tomēr mēs ļoti ceram, ka tam var būt arī pozitīvs efekts un daži cilvēki var nekļūt par narkomāniem, par atkarīgiem cilvēkiem. Un tam būs attiecīgs pozitīvs efekts.

Paldies jums. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un „Frakciju viedokļus” turpina Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos paust frakcijas „Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem Bibliotēku likumā.

Apstākļos, kad lauku teritorijās ir likvidētas pasta nodaļas, banku nodaļas, samazinājušās sabiedriskā transporta iespējas, veikta administratīvi teritoriālā reforma, kas daudzviet ir attālinājusi tiešas komunikācijas iespējas ar vietējām pašvaldībām un citām institūcijām, un kad daudzus valsts, pašvaldību un citu institūciju pakalpojumus ir iespējams saņemt elektroniskā veidā, bibliotēkas nodrošina iedzīvotājiem nepieciešamos informācijas, komunikācijas un darījumu pakalpojumus.

Izmaksu summa, kas nepieciešama turpmākajiem gadiem kvalitatīvai datoru, interneta un vispārējo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās, pārsniedz vienu miljonu eiro. Un papildu finanšu līdzekļi 2015., 2016. un 2017.gadam nepieciešami, lai tiktu nodrošināta bezmaksas interneta publiska pieejamība 814 bibliotēkās. Tādējādi tiktu nodrošināts minimālais garantētais atbalsts piekļuvei digitālajam saturam, proti, tiktu nodrošināta bibliotēkās valsts un pašvaldību e-pakalpojumu pieejamība, kā arī pieejamība portāliem vestnesis.lv, likumi.lv, latvija.lv.

Šobrīd un iepriekšējos gados, kad finansējums tika būtiski samazināts (pateicoties valdības „titāniskajām pūlēm”), ir krasi samazinājies tehniskās apkalpošanas ātrums, tas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Vienota tīkla bojājumu novēršana var tikt veikta divu darba dienu laikā, un tādējādi iedzīvotājiem ir samazināta publisku pakalpojumu pieejamība bibliotēkā. Tieši pēdējā laikā ir pieaudzis iedzīvotāju sūdzību skaits par pakalpojumu pieejamības samazināšanos.

Vienlaikus valsts prasības iedzīvotājiem darboties elektroniskajā vidē strauji pieaug. Bet iedzīvotājiem šo prasību izpilde ir apgrūtināta. Piemēram, iedzīvotājiem ir apgrūtināta pieeja Valsts ieņēmumu dienesta datubāzei, jo tiešsaistes režīms ik pa laikam tiek pārtraukts. Tāpat reakcijas ātrums ir samazināts citiem resursiem, piemēram, „Latvijas Vēstnesim”, kurš ir pieejams tikai elektroniski. Finansējuma atjaunošana iepriekšējā līmenī ļaus uzlabot un pat palielināt pakalpojumu pieejamību.

Jautājums par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās 2015., 2016. un 2017.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā (gadskārtējā valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā skatāms kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jaunu politisku iniciatīvu pieprasījumiem).

Gribētos cerēt, ka šodien izskatītais likumprojekts atrisinās minēto problēmu, jo papildina Bibliotēku likuma 17.panta astoto daļu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums datoru, interneta un vispārpieejamo elektroniskās informācijas resursu publiskai pieejamībai pašvaldību bibliotēkās.

Es esmu pārliecināts, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem arī turpmāk būs tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, kā arī internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka šodien ir 8.maijs – Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Ļoti žēl, ka neviens no iepriekšējiem runātājiem nepieminēja šo oficiālo datumu. Jo Otrā pasaules kara laikā karavīri karoja un mira frontē, cīnoties pret nacismu. Un šajās dienās mēs sakām paldies kareivjiem, godinām miljoniem kritušo piemiņu un svinam uzvaru pār nacismu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi un klausītāji! Papildus tam, ko šodien jau jums pastāstīja mani kolēģi deputāti, es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, ar kuru mēs sāksim nākamo nedēļu: 12.maijā Latvijas pedagogi ir pieteikuši protesta akciju. Ir plānots, ka vairāk nekā 5000 pedagogu no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem ieradīsies Rīgā, lai cīnītos par savām tiesībām. Un šī protesta akcija ir pieteikta divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir tas, ka vēl līdz šīs nedēļas otrdienai nebija pedagogiem skaidrības par to, vai tiks piešķirts no valdības puses šogad trūkstošais finansējums 2,5 miljonu apmērā pedagogu algu likmes paaugstināšanai līdz 420 eiro privātajās izglītības iestādēs un piemaksai par kvalifikācijas pakāpēm tiem pedagogiem, kas šīs kvalifikācijas pakāpes jeb kategorijas ieguvuši pēc Eiropas Savienības finansēta projekta beigām.

Un otrs galvenais iemesls, kas ir plašāks un sarežģītāks, ir tas, ka pedagogiem joprojām nav skaidrības, kāds būs pedagogu atalgojuma modelis, sākot ar nākamo gadu, un vai tas nozīmēs, ka pedagogiem atalgojums būs lielāks.

Runājot par pirmo jautājumu, jāsaka, ka gan pedagogu spiediena, gan Saeimas deputātu spiediena dēļ mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā organizējām vairākas komisijas sēdes par šo jautājumu, sēdinājām pie viena galda Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus – ministrus un ierēdņus. Ir panākts risinājums, un šīs nedēļas otrdienā, kā es jau minēju, beidzot tika atrasts finansējums, kas tika solīts pedagogiem šī gada nepieciešamā atalgojuma pieaugumam.

Savukārt par nākamo gadu vēl nekādas skaidrības nav, un domāju, ka arī pirmdien, kad pedagogi būs savā protesta akcijā šeit, Rīgas ielās, pie Saeimas, pie Ministru kabineta un pie Izglītības un zinātnes ministrijas, viņi diemžēl atbildes nesadzirdēs.

Kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas šobrīd piedāvātais risinājums vai darba plāns? Ministrijas paspārnē strādā darba grupa, kurā darbojas vairāk nekā 50 cilvēku no dažādām organizācijām, sniedzot priekšlikumus par to, kādam šim pedagogu atalgojuma modelim vajadzētu būt. Un, manuprāt, ir vairāki uzdevumi, kuri šai darba grupai ir jāpaveic un par kuru izpildi jāatbild.

Pirmkārt, ir jāsaprot, kāds būs Latvijā skolu tīkls. Kā mēs zinām, demogrāfiskā situācija Latvijā ir skumja. Skolēnu skaits strauji krīt gadu no gada. Un to skolu skaits, kurās ir ļoti maz skolēnu, 100 vai mazāk skolēnu, – to skolu skaits aizvien pieaug. Respektīvi, lielās skolas kļūst par mazām skolām un to uzturēšana ir apdraudēta. No ministrijas puses būtu jābūt skaidrai atbildei, kāds ir tās plāns mazo skolu saglabāšanai. Jo, kā mēs zinām, īpaši sākumskolā ir ļoti svarīgi, lai šī izglītības iestāde būtu maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai.

Otrs lielais jautājums, uz kuru būtu jāsagaida atbildes, ir – vai tiks saglabāts princips „nauda seko skolēnam”. Jo, runājot ar pedagogiem, ar arodbiedrības pārstāvjiem, viena no galvenajām problēmām, ko paši pedagogi min, ir tā, ka pedagogu atalgojuma svārstības ir ļoti lielas. Ir tā sauktās iekšējās šķēres: lielajās pilsētās pedagogs saņem labu algu, savukārt mazajos novados, reģionos, kur skolēnu skaits ir mazs, pedagoga atalgojums knapi sasniedz minimālā atalgojuma līmeni un skolotājam pat ir jāstrādā vairākās skolās, lai daudzmaz cienīgu algu sev nopelnītu.

Līdz ar to šobrīd ir skaidrs, ka princips „nauda seko skolēnam” tādā modelī, kāds tas ir šobrīd, nestrādā un ir vajadzīgi nopietni uzlabojumi.

Un trešais lielais jautājums – kāda būs motivācijas programma. Respektīvi, – kāds ir ministrijas piedāvājums, lai labākos, motivētākos skolotājus atalgotu labāk.

Šobrīd, kā es jau iepriekš minēju, strādā princips – piemaksāt pedagogiem par kvalifikācijas pakāpēm. Tur joprojām ir lielas neskaidrības un liela nekonsekvence, jo tikai daļai pedagogu tika dota iespēja šīs kvalifikācijas pakāpes iegūt Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros. Nav skaidrs, kas notiek ar pārējiem un kā šīs pakāpes tiktu regulāri atjaunotas. Respektīvi, tas ir viens no nopietniem jautājumiem – kā mēs izveidosim visiem skaidru, vienkāršu modeli, kas strādās un kas tiešām motivēs pedagogus darboties aktīvāk.

Kā es jau minēju, šie ir tādi ļoti stratēģiski un svarīgi jautājumi, uz kuriem joprojām atbildes nav. Ministrija no savas puses ir solījusi, ka darba grupa nāks ar konkrētiem priekšlikumiem līdz šī mēneša beigām, tas ir, līdz 31.maijam, ko mēs arī ar nepacietību gaidām. Un Saeimā jūnija sākumā tas būs viens no pirmajiem jautājumiem, ar kuriem Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādās, lai tad kopīgi ar ekspertiem diskutētu, cik kvalitatīvs un atbilstošs skolotāju interesēm ir Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis. Jautājums ir par to, vai jauna modeļa piedāvājumā būtu nepieciešams arī papildu finansējums. Šeit, protams, domas dalās nozares ministrijai un Finanšu ministrijai, kura jau šobrīd dod signālus, ka nekādu jaunu politisku iniciatīvu vai jaunu pasākumu, kas prasīs papildu finansējumu nākamo gadu budžetā, visticamāk, nebūs, bet es domāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vēl ir iespējas savu darbību šobrīd uzlabot.

Mēs Saeimā nesen noklausījāmies Valsts kontroles ziņojumu par pedagogu finansējuma sadalīšanu, un ir redzams, ka ir vairāki defekti, kas būtu jānovērš. Viens no tādiem – skolēnu skaita uzskaite. Mēs redzam, ka, piemēram, privātajās izglītības iestādēs viena gada laikā ļoti strauji pieaug vai krīt (biežāk gan pieaug) skolēnu skaits. Tas nozīmē: ja mēs nevaram būt pārliecināti, ka tie ir reāli skolēni, kuri tiešām iegūst izglītību un kuriem nauda uz šīm privātajām izglītības iestādēm seko līdzi pēc būtības, tad nav pārliecības, ka vairāki miljoni tiek tērēti godprātīgi. Un šī ir nauda, kuru varētu izmantot gan pedagogu atalgojuma palielināšanai, gan arī ļoti svarīgām citām lietām, piemēram, bezmaksas pusdienu nodrošināšanai sākumskolas 4.klasē.

Kā mēs zinām, ļoti daudzās Latvijas skolās pašvaldība mēģina saviem spēkiem risināt bezmaksas pusdienu jautājumu, bet ne visās, un, manuprāt, šis ir viens no svarīgiem uzdevumiem, kas valdībai no savas puses ir jāpilda, jo bieži vien, īpaši reģionos, mazajiem bērniem šī ir vienīgā ēdienreize dienā, kad viņi var baudīt siltu un kvalitatīvu maltīti. Tā ka liels uzdevums stāv priekšā Saeimai, liels uzdevums stāv priekšā Izglītības un zinātnes ministrijai.

Es ceru, ka pedagogu pieteiktais nākamās nedēļas protesta gājiens sagaidīs dzirdīgas ausis gan valdībā, gan Saeimā un mēs sagaidīsim labāku rezultātu.

Bet šonedēļ es vēlos arī no savas puses jums vēlēt jauku nedēļas nogali, kad mēs svinēsim jaukākos ģimenes svētkus – Māmiņdienu. Lai jūsu mazie bērni pārsteidz jūs gan ar jaukiem koncertiem bērnudārzos un skolās, gan ar kādu skaistu ziedu vai pašzīmētu kartīti mājās!

Paldies jums, klausītāji!

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to raidījums „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Trešdien, 24.aprīlī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:40  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces tikšanās ar Ukrainas parlamenta deputātu, Krimas tatāru pasaules kongresa prezidentu Refat Chubarov
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas rīkotais Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana
16:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Vitas Andas Tēraudas tikšanās ar Ungārijas valsts sekretāra vietnieku Eiropas Savienības jautājumos Pál Péter Schmitt

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf