Frakciju viedokļi 2014.gada 3.aprīlī

(08.04.2014.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un, kā ierasts, ceturtdienās pēc Saeimas sēdes deputāti jums pastāstīs par šodien sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

 

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima strādāja līdz puspieciem. Mēs izskatījām vairākus jautājumus, un ir pieņemti vairāki likumi. Diemžēl trīs minūšu laikā nav iespējams izstāstīt par visiem, bet man gribētos pateikt par svarīgāko.

Mēs šodien ilgi diskutējām par Saeimas kārtības rulli. Tas ir dokuments, kas nosaka kārtību, kādā strādā Saeima. Bija iesniegti vairāki priekšlikumi, kā pilnveidot attiecīgo darbību. Diemžēl mēs darbu nepabeidzām. Turpināsim arī nākamajā sēdē diskutēt. Bet tas bija viens no svarīgiem likumiem, kas šodien tika skatīti.

Tikko mēs pabeidzām... Viens no pēdējiem izskatītajiem likumiem bija saistīts ar jautājumiem par tā saucamajiem VDK maisiem – ko ar tiem darīt, kā ar tiem rīkoties. Bija iesniegti priekšlikumi iznīcināt VDK maisus vai – tieši otrādi – glabāt mūžīgi; vai nu visu nopublicēt, vai neko nepublicēt. Tiešām bija dažādi priekšlikumi, un, uzaicinot ekspertus, lietpratējus, mums ir izdevies noteikt tādu vidusceļu – atrisināt problēmas un atrast kompromisa risinājumus. Mēs paredzam, ka tuvākajā laikā būs jāveic attiecīgo materiālu izpēte un līdz 2017.gadam būs jāpieņem speciālie noteikumi, kas noteiks, kādā veidā un kāda informācija ir publicējama. Proti, mēs uzskatām, ka mums sākumā ir jāpārbauda informācijas ticamība. Un, ja informācija ir saprotama, ja mums nekādu šaubu nav, cilvēkiem ir tiesības ar to iepazīties un attiecīgo informāciju izmantot. Papildus tam mēs nolēmām, ka jau tagad, ja ir konstatēts ar tiesas spriedumiem, ka kāds cilvēks sadarbojās ar VDK, informācija ir publiskojama. Mēs neatbalstījām priekšlikumus veikt lustrāciju – bija vairāki priekšlikumi par lustrāciju –, un tas ir saistīts ar to, ka mēs nevaram garantēt, ka informācija, kas atspoguļota attiecīgajās VDK kartītēs, atbilst patiesībai. Un tie bijušie aģenti, kas tiesā sniedz informāciju, – tas nav visdrošākais informācijas avots.

Grozīts arī pensiju likums, kas paredz, ka... kas principā ir labvēlīgs pensionāriem un paredz, ka indeksācija būs nedaudz lielāka, nekā sākotnēji bija paredzēts, – vidēji par septiņiem eiro.

Mēs šodien pieņēmām galīgajā lasījumā Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par darbībām ar psihoaktīvām vielām jeb vielām, ko žurnālisti bieži vien sauc par legālajām narkotikām. Kā kolēģi pareizi norādīja, šīs vielas vairs nebūs legālas. Likumprojekts pieņemts galīgajā lasījumā, un nākamajā nedēļā pēc tam, kad Valsts prezidents likumu izsludinās, likums būs spēkā. Un mēs nolēmām turpināt darbu ar attiecīgajām normām, kas skar jautājumus par psihoaktīvajām vielām. Nākamajā nedēļā mums paredzētas sēdes, lai tiešām efektīvi cīnītos ar attiecīgo ļaunumu un tieši nepieļautu darbības ar minētajām vielām.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Judina kungam.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka Saeima šodien beidzot atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz Latvijā noteikt cietumsodus par aizliegto... par jaunu psihoaktīvu vielu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu. Citiem vārdiem runājot, spaisa tirgotājus liksim cietumā uz laiku līdz diviem gadiem. Savukārt, ja tirgošana izraisījusi smagas sekas, piemēram, cilvēka nāvi, tad vainīgajam draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Problēma ir tajā, ka patlaban likums neparedz kriminālatbildību par tā dēvētā spaisa realizāciju, bet pēc šīs Saeimas sēdes... pēc tam, kad Valsts prezidents šo likumu izsludinās, šīs normas stāsies spēkā.

Mēs uzskatām, ka šo likumprojektu varēja pieņemt jau sen, krietni ātrāk, un, mūsu skatījumā, attiecīgā Saeimas apakškomisija, kura skatīja šo jautājumu, varēja strādāt aktīvāk, labāk un kvalitatīvāk. Turklāt nākamnedēļ Saeimas Juridiskā komisija turpinās darbu pie Krimināllikuma pilnveidošanas, un esam apņēmības pilni izskaust Latvijā šo bīstamo sērgu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Agešina kungam.

Nākamā runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!

 

I.Laizāne (VL–TB/LNNK).

Labdien! Saeima tiešām šodien skatīja un pieņēma veselu virkni ļoti svarīgu likumprojektu.

Es vēlos pieminēt grozījumus Saeimas kārtības rullī. Konkrēti, par deputāta zvēresta laušanu deputāts turpmāk varēs tikt izslēgts no dalības Saeimas sēdēs, un šo lēmumu pieņems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Jautājumā par valsts pensijām vēlos piebilst, ka būtiski ir tas, ka – līdztekus politiski represētajām personām – arī I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas pārskata neatkarīgi no to apmēra. Uzskatu, ka tas ir ļoti pozitīvs lēmums, ko Saeima šodien ir pieņēmusi.

Vēlos minēt arī to, ka slavenajā likumprojektā par čekas maisiem (Latvija postpadomju telpā ir vienīgā valsts, kas nav šo jautājumu risinājusi) bija vesela virkne Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu, kā arī frakcijas deputāta Ilmāra Latkovska priekšlikumi. Mūsu priekšlikumi diemžēl netika atbalstīti, bet, tā kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 8.aprīlim, Nacionālā apvienība noteikti vēl vērsīsies ar priekšlikumiem.

Un šodien starplaikā starp Saeimas sēdēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija ārkārtas sēde sakarā ar to, ka ar vakardienu kanāls „TV3” vairs nav pieejams daudziem skatītājiem. Ļoti daudzi „TV3” skatītāji bija nepatīkami pārsteigti, jo vairs nebija iespējas šo kanālu skatīties. Uz minēto komisijas ārkārtas sēdi uzaicinājām gan Lattelecom, gan MTG pārstāvjus, gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Ekonomikas ministrijas un Kultūras ministrijas profesionāļus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, protams, atzīst, ka šis jautājums ir komersantu strīds. Bet tas nav tikai komersantu strīds, tas ir valsts drošības jautājums, kas tiešā veidā skar informatīvo telpu, un komisija pieņēma lēmumu vērsties pie Ministru kabineta ar lūgumu risināt šo jautājumu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Inesei Laizānei.

Un „Frakciju viedokļus” turpina Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Iepriekšējie runātāji jau minēja to, ka tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā attiecībā uz tā saucamā spaisa tirgošanu. Nu diemžēl jāteic, ka es neesmu tik optimisma pilns par šī likuma kvalitāti, jo, piemēram, es diezgan ilgi strīdējos Juridiskajā komisijā sakarā ar to, ka likuma pantā, kur ir runa par to, ka par smagām sekām, ja ir iestājusies cilvēka nāve vai neatgriezeniski veselības traucējumi, ir paredzēts sods līdz pieciem gadiem; šajā pantā nedrīkst būt paredzēti arī alternatīvie sodi, tādi kā, piemēram, naudas sods vai policijas uzraudzība. Tomēr man to, kā saka, neizdevās panākt, bet nu vēl nākamnedēļ mēs komisijā par to spriedīsim, un varbūt es vēl par to pacīnīšos.

Par šo vielu kaitīgumu jau laikam ir tik daudz runāts, ka par to es šobrīd vairs nerunāšu, taču man ir trīs aicinājumi, kurus es ar radio starpniecību gribētu adresēt tiem, kurus šī problēma skar visvairāk.

Vispirmām kārtām tas ir aicinājums policistiem, kuru rokās Saeima šobrīd nodod, nu, varbūt ne gluži perfektu, bet visnotaļ iedarbīgu instrumentu – šo likumu, kurš šobrīd ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā. Es nešaubos, ka citas Eiropas Savienības valstis šo likumu pārņems, taču šis likums ir derīgs tikai tad, ja to pareizi izmanto. Tā kā šobrīd Valsts policijas rīcībā ir apmēram nedēļa līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim, viņi var sagatavoties tam; viņiem būs iespēja dažās dienās Rīgas šīs te točkas faktiski nodzīt pagrīdē, un es ceru, ka tad, kad šī nedēļa beigsies, mēs redzēsim, kurš tad Rīgā ir saimnieks – vai Valsts policija vai vīri ar beisbola nūjām, vai šie tirgotāji.

Otrs mans aicinājums ir kolēģiem žurnālistiem. Pēc šī likuma stāšanās spēkā nu vajadzētu no savas leksikas izņemt tomēr vārdu salikumu „legālās narkotikas”, jo tādu vienkārši vairs nebūs. Un galu galā, ja pusaudzis, kurš īsti neorientējas likumdošanā, dzird šādu vārdu salikumu, viņam liekas, ka spaisa smēķēšana nekas slikts jau nav, jo žurnālisti televīzijā taču saka, ka tas ir legāli.

Un trešais aicinājums ir noteikti vecākiem, kuru uzmanības trūkuma dēļ bērni bieži vien nonāk pie spaisa smēķēšanas. Pēc tam, kad šīs tirgotavas noies pagrīdē un visi vairs nevarēs šīs vielas iegādāties tik brīvi, atsevišķiem bērniem, visticamāk, sāksies problēmas, atkarības izraisītas, kad viņi netiks pie šīm vielām. Lūdzu, iejūtieties viņu ādā un varbūt viņus nebariet un nekritizējiet, bet meklējiet speciālistu padomu un palīdzību, jo galu galā viņi nav pie šīs situācijas vainīgi, jo vainīgi pie tās esam mēs.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Seržanta kungam.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Zatlers.

 

V.Zatlers (RP).

Labdien! Šodien tiešām bija ražīga diena, un deputāti bija izlēmīgi. Varu piekrist savam kolēģim Seržanta kungam, ka likums par dažādu apreibinošu vielu ierobežošanu ir viens no stingrākajiem Eiropas Savienībā. Un mani priecē tas, ka pie šīs problēmas likumiskas risināšanas Saeima atgriežas ik pēc trim četriem mēnešiem. Tātad es esmu pārliecināts: ja arī šis likums būs ar nepilnībām un vajadzēs to pārveidot, tad vēl līdz vēlēšanām deputāti būs spējīgi to arī izdarīt.

Otrs, manuprāt, būtisks jautājums. Šodien bija diezgan konstruktīva diskusija par tā saukto čekas maisu likteni, un deputāti vienojās par dažām būtiskām lietām, kuras būtu jāzina visiem.

Pirmkārt. Šī informācija, kas ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, tādā veidā, kādā tā ir, un tajā izpētes līmenī, kas pa 20 gadiem ir veikts uz šodienu, nav publiskojama, jo var vairāk raisīt problēmas sabiedrībā, nekā tās atrisināt.

Otrkārt. Noilgums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri sadarbojās ar čeku, neiestājas pēc mēneša. Viņi turpinās atbildēt par saviem darbiem un nedarbiem, ko ir darījuši sadarbībā ar čeku.

Un treškārt. Tomēr Saeima noteica konkrētu termiņu – trīs gadus –, kādā ir jāpaveic tas, kas nav izdarīts 20 gadu laikā, – šie dokumenti ir zinātniski jāizpēta, jāsagatavo ziņojums sabiedrībai. Un, ja tas tiks izdarīts, pēc trim gadiem mēs varbūt būsim gatavi šo čekas maisu atvēršanai.

Es domāju, tie ir tādi ļoti praktiski soļi, kas bija vissaprātīgākie, un es saku paldies visiem deputātiem, kas piedalījās šajā procesā, jo šis jautājums pirmām kārtām ir emocionāls, tas saistīts ar mūsu vēsturisko atmiņu un pieredzi, bet tajā pašā laikā šis jautājums prasa arī skaidru atrisinājumu – pielikt punktu.

Paldies jums.

 

Vadītāja. Paldies Zatlera kungam.

Līdz ar to raidījums „Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!

Otrdien, 16.jūlijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://www.saeima.lv/dati.pdf