Frakciju viedokļi 2013.gada 31.oktobrī

(04.11.2013.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 31.oktobra sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ik dienu televīzijas, radio un citu mediju reklāmas laukumos cilvēki tiek nekaunīgi mānīti ar to, ka gudrākais Latvijas politiķu lēmums esot uzturēšanās atļauju pārdošana komplektā ar nekustamo īpašumu. Cilvēki tiek maldināti, ka Latvija ņemot piemēru no citām attīstītajām valstīm. Patiesībā nevienā citā Eiropas Savienības valstī nav tik viegli iegūt uzturēšanās atļaujas kā Latvijā. Šādu praksi – piešķirt uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi – vispār īsteno tikai dažas valstis, bet nekur nav iespējams to izdarīt par tik niecīgām iemaksām. Pat bēdīgi slavenajā Kiprā uzturēšanās atļaujas, kas tiek tirgotas pret nekustamo īpašumu, maksā daudz dārgāk. Nekur, tirgojot uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu, nav tāda etniskā sastāva kā Latvijā un tāda riska, ka iebraucēju nauda var kalpot kā atbalsta pasākums valsts pamatu apdraudošu organizāciju darbībai.

Šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā būtiski apgrūtina iespējas ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas. Nacionālā apvienība piedāvāja pilnībā pārtraukt Latvijas resursu iztirgošanu pret uzturēšanās atļaujām. Diemžēl esošā Saeima uz šādu soli nebija gatava. Tas, ko Nacionālajai apvienībai ir izdevies panākt, – ka šādu tā saukto darījumu skaits tiks būtiski ierobežots un samazināsies ar katru nākamo gadu. 2016.gadā paredzēts lemt par sistēmas pārtraukšanu. Pašreizējie grozījumi paredz arī to, ka ārvalstniekiem, kas iegādāsies uzturēšanās atļaujas, būs jāiegulda reāla nauda Latvijas budžetā. Tas, no vienas puses, ierobežos jauno imigrantu skaitu, bet, no otras puses, ienākošos līdzekļus daudz lielākā mērā novirzīs valsts budžetā.

Cilvēku mānīšanas kampaņā pret uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanu tiek ieguldīts simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljons. Viens no kampaņas finansētājiem publiski ir paziņojis, ka gatavs kampaņā ieguldīt pat 10 miljonus latu. Nacionālajai apvienībai nav šādas naudas, ko likt pretī reklāmas kampaņām, bet mums ir ticība Latvijas cilvēku spējai domāt ilgtermiņā un nebalstīt politiku, kas vērsta uz resursu izpārdošanu un kas atstāj neprognozējamas sekas uz latvisko kultūrvidi un nacionālo drošību, kā arī ekonomiku. Ja šādu naudu tērē reklāmas kampaņās, tad būtu naivi uzskatīt, ka nauda netiek ieguldīta arī partiju un politiķu tiešā ietekmēšanā. Tāpēc nav jābrīnās, ka no politiķiem dzirdam un dzirdēsim daudz kritikas par pieņemto likumprojektu un naidīgus vārdus pret Nacionālo apvienību. Vieni teiks, ka grozījumi ir bezjēdzīgi, citi teiks, ka tie ir kaitīgi, katrs kritizēs ar saviem vārdiem.

Man personīgi šķiet zīmīgi šīs absurdās sistēmas ieviesēja Aināra Šlesera teiktie vārdi, ka plānotie grozījumi faktiski iznīcinot uzturēšanās atļauju tirgošanu. Es tiešām ceru, ka šoreiz Šlesera kunga prognoze izrādīsies pareiza. Runājot līdzībās, vēlos, lai Latvija pelnītu ar zināšanām, jaunu vērtību radīšanu, ražošanu, nevis izpārdodot latvisko vidi, stiepjot uz lombardu vecvecāku dārgumus. Kāds tautā mīlēts rokmūziķis vēl nesen dziedāja:

„Tikai neatdod tēvzemi manu,

tikai neatdot Latviju, tēvs!

Tie, kas dzimteni tirgo un dzimteni pārdod,

kā migla drīz izplēnēs.”

Lai kādos skaistos vārdos dēvētu dzimtenes iztirgošanu, kādiem argumentiem to pamatotu, lietas būtība nemainās. Tāpēc aicinu ikvienu apliecināt, ka nekādi miljoni un reklāmas meistaru kampaņas nevar būt stiprākas par mūsu bērnu tiesībām dzīvot latviskā Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kuri paredz, ka nepilngadīgajiem huligāniem būtu grūtāk izvairīties no soda par saviem nodarījumiem. Pašlaik likums nosaka, ka administratīvā komisija var izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši divi mēneši. Praksē tik īss termiņš, ko likums atvēl lietas izskatīšanai, dod nepilngadīgajiem huligāniem iespēju izvairīties no soda. Pieņemsim, ka skolā agresīvs pusaudzis ir nodarījis miesas bojājumus saviem klasesbiedriem. Sākas apstākļu noskaidrošana. Taču bieži vien lieta tiek izbeigta tikai tāpēc, ka beidzies divu mēnešu termiņš, kas ir atvēlēts izskatīšanai.

Pirmkārt, mēdz būt tā, ka vainīgie visiem iespējamiem līdzekļiem izvairās kontaktēties ar valsts vai pašvaldības iestādēm un to amatpersonām. Pārkāpēji bēguļo no tām divus mēnešus, nereaģē uz aicinājumiem sniegt paskaidrojumus un galu galā paliek nesodīti.

Otrkārt, administratīvās lietas izskatīšanu kavē arī materiālu sagatavošanas pārbaude.

Un, treškārt, vēl viens iemesls procesa novilcināšanai – nepieciešamība veikt ekspertīzes, kas prasa laiku.

Rezultāts bieži vien ir šāds: mazgadīgs likumpārkāpējs izvairās no soda, bet nesodāmības izjūta ir bīstama pat tad, ja runa ir tikai par publisku atvainošanos; pusaudzis nolemj, ka var darīt visu, ko grib, un par to nekas nebūs.

Tāpēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti šodien ierosināja pagarināt laiku, kurā administratīvajai komisijai jāizskata lietas par piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, no pašreizējiem diviem mēnešiem līdz deviņiem mēnešiem. Šāds lietas izskatīšanas termiņš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts attiecībā uz pieaugušajiem. Mēs uzskatām, ka šī norma ir jāattiecina arī uz nepilngadīgajiem huligāniem. Labāk lai pusaudzis jau laikus apzinās, ka nodarījumu sabiedrība nosoda, nevis lai nesodāmības izjūta pārvērš viņu par pieaugušu likumpārkāpēju vai pat par kriminālnoziedznieku!

Esam pārliecināti, ka nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem nav jāpaliek nesodītiem. Bet acīmredzot koalīcijas vairākums domā citādāk, jo šodien bez jebkāda pamatojuma mūsu iesniegtais likumprojekts tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē noteikti pirmā aktualitāte bija Imigrācijas likuma grozījumi. Un jāteic, ka līdz šim brīdim es esmu piedzīvojis šeit, Saeimā, vairākus, vismaz kādus sešus septiņus, balsojumus par šo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi un ne reizi neesmu balsojis „par”. Tātad es ne reizi neesmu atbalstījis šo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu jeb patiesībā tirdzniecību. Un arī šodien nebalsoju – vispār nebalsoju! –, jo, manā izpratnē, nu ir gan radīts tagad brāķis. Brāķi jau, protams, mēs esam pieraduši radīt, bet ne jau likumos un ne jau šāda veida brāķi! Mana pārliecība ir tā, ka arī Nacionālā apvienība vienkārši šodien tika aptīta ap pirkstu. Labu gribot, likums ir grozīts tā, ka nu, manuprāt, šie vārti ir pavērti vaļā daudz, daudz plašāk. Jo ja tā padomā... Līdz šim tomēr ārvalstniekam vajadzēja ieguldīt līdzekļus kādā nekustamā īpašumā vai uzņēmumā, taču tagad nu jebkurš var par 50 tūkstošiem eiro brīvi nopirkt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai dzīvošanai Latvijā, bet arī ceļošanai pa visu Šengenas zonu, un tas nu patiešām ir tirgus! Es domāju, ka tad jau vajadzētu nākošo soli spert – par kādiem 150 tūkstošiem eiro pārdot Latvijas pilsonību; tas būtu ļoti „foršs” risinājums!

Bet, ja mēs paraugāmies tā dziļāk, tad tomēr termiņuzturēšanās atļauju būtība ir ļoti skaidra. Šīs atļaujas tiek izsniegtas ārzemniekiem, kuriem ir pamats šeit, Latvijā, uzturēties, tātad tādiem, kuriem šeit ir savs uzņēmums jāuzrauga vai savs īpašums jāapsaimnieko vai kuri šeit varbūt mācās. Un kāds tam ir sakars ar kādiem 25 tūkstošiem, kas tagad jāieskaita būs valsts budžetā, vai ar 50 tūkstošiem eiro, ko vienkārši var samaksāt un iegūt šo uzturēšanās atļauju? Manuprāt, vienkārši šis ir brāķis, un es ļoti ceru uz Valsts prezidentu, ka viņš šo brāķi mums visiem kopā liks izlabot, un tad Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsošanā piedalīsies. Taču šoreiz mums vienkārši nebija jēgas piedalīties balsošanā, jo pirms tam jau presē izskanēja, ka nu ir vienojušies. Jā, ir vienojusies koalīcija. Nu tad ko? Vai tad mums koalīcijas vienošanos izjaukt kaut kādā ziņā?

Otrs jautājums bija, protams, Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana. Apsveicam Ilmāru Rimšēviču! Ne vienmēr viņam piekrītam attiecībā kaut vai uz eiro ieviešanu, bet tomēr balsojām „par”, jo Ilmārs Rimšēvičs ir profesionālis un viņam šajā bankā jābūt.

Tagad dažos vārdos par budžetu. Šeit bija mediju ziņa, ka vakar ZZS ir lēmusi par to, ka nākoštrešdien budžeta apstiprināšanas sēdē ZZS budžetu neatbalstīs. Jā, vakar ZZS tā lēma, ka šobrīd sakarā ar to informāciju, kas mūsu rīcībā ir, tātad sakarā ar tām baumām, kas nāk no Ministru kabineta, ka no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem neviens nav apstiprināts, mums tiešām nav pamata domāt, ka nākoštrešdien mēs varētu balsot par budžetu. Bet, protams, šie budžeta priekšlikumi visi tiks skatīti arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un galu galā būs arī balsojums pašā Saeimas sēdē. Līdz ar to būtu mazliet pāragri šodien teikt, kā par budžetu balsos nākošajā trešdienā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

Paldies par uzmanību. Vēlu jums jauku nedēļas nogali! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan īsa un efektīva Saeimas sēde, un runāšu par galvenajiem sēdes notikumiem.

Kā pirmo es noteikti gribu atzīmēt Latvijas Bankas prezidenta pārvēlēšanu, un arī mēs pievienojamies apsveikumam Rimšēviča kungam.

Latvijā ir viena otra institūcija, pret kuru mēs varētu izturēties kritiski, taču jāsaka, ka Latvijas Bankas virzienā ir grūti mest kādus pārmetumus, un jāsaka, ka Latvijas finanšu politika līdz šim ir bijusi tāda Latvijas drošā klints. Mēs esam redzējuši, kādā veidā tika pārvarēta krīze Latvijas ekonomikā un kā atgriezās izaugsme!

Un arī šodien, kad ir jāizvēlas Latvijas, teiksim, izaugsmes, attīstības scenārijs, es domāju, ka Latvijas Banka ar tās kapteini priekšgalā būs laba padomdevēja gan Latvijas politiķiem, gan Latvijas tautsaimniekiem kopumā, kādā veidā rīkoties.

Par šodienas notikumiem Saeimā. Jāsaka, ka viss notiek budžeta zīmē, un diezgan strauji tuvojas pēdējais, izšķirīgais balsojums, kas ir plānots, liekas, nākamtrešdien. Un jāsaka, ka tie likumprojekti, kas ir radīti, mēs varētu teikt, tādā ultimātu atmosfērā, ir diezgan problemātiski, un šobrīd jāsaka, ka īsti neviens nav priecīgs par tiem, par to galarezultātu.

Pirmais, par kuru šodien tika diskutēts (jāpiemin pat veseli divi likumprojekti!), ir likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Jāsaka, steigai, kādā tas tika pieņemts, ir arī sekas – nav īsti tā, ka kāds no deputātiem teiktu: „Jā, šitas ir tieši tas, ko mēs gribējām!” Man jāpiekrīt kolēģim, ka, iespējams, risinājums ar vienkāršu naudas iemaksāšanu valsts budžetā ir pārāk vienkāršots jautājumam par tik svarīgu lietu kā uzturēšanās atļauju izsniegšana, bet katrā ziņā tas bija vienīgais kompromisa risinājums, ko varēja sasniegt.

Otrs svarīgs likumprojekts, kas šodien diemžēl tika izņemts no Saeimas darba kārtības, ir no tā sauktās demogrāfijas paketes. Tā teikt, ultimātu un sasteigtības dēļ Saeimas komisijām nav bijusi iespēja, arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nav bijusi iespēja, izdiskutēt šo likumprojektu pietiekami. Un jāsaka, ka šīs nepietiekamās izdiskutētības dēļ Juridiskais birojs, tautas valodā runājot, noņēma vakar vakarā šo likumprojektu no sliedēm, jo atrada pietiekami daudz problemātisku lietu šajā likumā. Tā ka komisijai vēl nāksies strādāt līdz 6.novembrim, kad, mēs ceram, šis likums beidzot tiks pieņemts un tiks pielikts punkts šai diezgan garajai sāgai demogrāfijas priekšlikumu lietā.

Katrā ziņā jāsaka, ka Labklājības ministrijai un VIENOTĪBAI ir diezgan kritiska attieksme pret šo likumprojektu virzību, un šķiet, ka mums var rasties problēma ar vienu sektoru... ar sociālā sektora pārfinansēšanu. Šobrīd jau mēs dzirdam, ka dažādas organizācijas, to skaitā pensionāru organizācijas, izrāda diezgan lielu neapmierinātību ar ieteikto risinājumu, ka tomēr bez būtiska pamatojuma mēs palielinām finansējumu vienā nozarē arī bez redzamiem rezultātiem.

Tā ka redzēsim, laiks rādīs. Diskutēsim. Mēs esam tiešām priecīgi, ka vēl ir iespēja pamainīt lietas un uzlabot, tā ka gatavosimies Saeimas 6.novembra sēdei.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

„Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, radioklausītāji! Es gribētu pieskarties vairākām lietām.

Pirmā. Es gribu pieminēt to, ko nupat Ašeradena kungs minēja, – to, ka Rimšēviča kungs turpinās darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā. Es domāju, ka tas ir viens labs rādītājs, jo Rimšēviča kungs jau ir pierādījis agrāk, ka viņam ir mugurkauls. Tad, kad bija politika „gāzi grīdā”, viņš bija tas, kas brīdināja par tās sekām. Diemžēl politiķi, tajā laikā vadošie politiķi, to neņēma vērā.

Es domāju, ka jau pats par sevi labs rādītājs ir tas, ka šis cilvēks ir atbildīgi cīnījies par Latvijas nākotni un izaugsmi. Tā ka partijas, kā arī mūsu frakcijas vārdā es apsveicu viņu ar ievēlēšanu.

Otra lieta, ko es gribu pieminēt. Agešina kungs jau minēja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Viss, ko es gribu šā likumprojekta sakarā pateikt, ir tas, ka te atkal ir laba ilustrācija, kā izmanto balsi „atturas”. Kā jūs varbūt zināt, mēs varam balsot „par”, „pret” vai „atturas” vai arī nebalsot. Tiem, kas balso „atturas”, faktiski tas ir tāds slēpts veids, kā balsot „pret”. Balsojumam par šo likumprojektu rezultāts bija tāds: 39 deputāti bija „par” un tikai 27 – „pret”. Bet tad mēs pieliekam klāt 17 to deputātu balsis, kuri atturas, un tādā gadījumā šo likumprojektu neatbalstīja, pateicoties „atturas” balsīm. Tas ļoti labi ilustrē to, ka tās ir faktiski negatīvas balsis. Un es skatos, kas tie tādi bija. Būtībā tā bija Nacionālā apvienība, kas tādā veidā balsoja.

Es gribu pieminēt vēl arī termiņuzturēšanās atļaujas. Saprotams, tas rezultāts, kas tagad ir sanācis, nav tas labākais. Bet es saku: ir labi, ka par to jautājumu mēs runājam un ka virzāmies prom no tā, ka tas ir tikai... ka tās atļaujas ir dabonamas tikai tāpēc... tikai sakarā ar dzīvokļa pirkšanu. No tā nekāda liela labuma, man liekas, Latvijai kā tādai nav. Tie cipari, kas ir minēti... es domāju, ir ļoti grūti tos pierādīt. Bet es zinu, ka daži cilvēki ir izglābti no neiespējamas situācijas... ka banka būtu ķērusies klāt... Un, protams, arī nekustamo īpašumu aģentūras no tā pelna.

Tā ka, es domāju, šis risinājums nav tas labākais, un pie tā jautājuma būs jāatgriežas vēl un vēl – tā, lai mēs varbūt pat likvidētu visu šo procesu. Bet viena lieta ir skaidra: Nacionālā apvienība sevi iedzina stūrī – gribēja visu to likvidēt, bet tad bija gatava piekrist visādiem kompromisiem.

Ar to es gandrīz gribētu beigt. Vienīgais, ko es vēl gribu pieminēt, – ka mēs šodien pieņēmām likumu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Es biju ziņotājs. Bija 49 priekšlikumi, visi tika atbalstīti. Būtībā tie nebija pārāk komplicēti, tie bija vairāk tādi redakcionāli... tādas redakcionālas un tehniskas likuma maiņas. Tā ka ar šo likumu mēs tagad esam gatavi Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks nākamā gadā maijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valdim Liepiņam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un lai visiem jauka nedēļas nogale!

Sestdien, 19.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196