Frakciju viedokļi 2013.gada 13.jūnijā

(18.06.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 13.jūnija sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem Saeimas frakciju deputāti jums pastāstīs turpmākajās raidījuma „Frakciju viedokļi” minūtēs.

Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Lūdzu!

A.Brigmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mums bija iespēja noklausīties gadskārtējo tiesībsarga ziņojumu. Man tas bija divtik interesanti, jo tiesībsargs ir ļoti biežs viesis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā es strādāju, un ir iespēja salīdzināt, kā strādā pašreizējais tiesībsargs un kā strādāja Apsīša kungs, kas arī tiešām bija tāds cienījams cilvēks ar lielām zināšanām, bet... nu, jauna slota, es domāju, tīri slauka. Manuprāt, tiesībsargs ir iekarojis savu vietu mūsu, tā teikt, politiskajā vidē, viņš ir pietiekoši ass, uzstādījumi pietiekoši labi. Grūti pateikt, vai tiem ir arī, nu, zināms tāds finansiāls segums; varētu būt, ka tur ir daži varbūt nedaudz ar populismu. Bet kopējais ieskats ir tāds, ka tiesībsargs ir uz pareizā ceļa. Protams, viņam nav jābūt tādam, nu, pieglaimīgam kaut kādam politiķim vai deputātam. Manuprāt, viņam tiešām ir jābūt iedzīvotāju interešu aizstāvju pusē, jo gana daudz ir to sfēru, par ko varētu iestāties – vienalga, vai tas ir vienkāršais darbarūķis, vai tas ir uzņēmējs, vai tas ir ierēdnis –, lai mums nebūtu tādu nopietnu pārkāpumu, par ko mums vajadzētu varbūt kaunēties.

Otra lieta, par ko gribu runāt. Šodien tika nodots apritē jautājums par pensijām, pensiju indeksāciju. Zaļo un Zemnieku savienība vairākkārt šo jautājumu ir aktualizējusi. Šobrīd ir ministrijas likumprojekts tātad nodots deputātiem skatīšanai. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, protams, arī iesniegs savus priekšlikumus. Mēs uzskatām, ka būtu jāpalielina pensiju indeksācijas aptverto loks.

Latvijas Pensionāru federācija iestājas par 250 latiem. Manuprāt, tas ir, kā saka, tāds gana aktuāls viedoklis un atbalstāms viedoklis. Nu, redzēsim, kā tas turpinās savu gaitu šeit – Saeimas kabinetos un Saeimas Sēžu zālē. Mēs arī noteikti iesniegsim savus priekšlikumus par pensiju indeksāciju.

Tas pamatā man būtu viss.

Paldies jums par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija notikumiem un svarīgiem lēmumiem bagāta diena. Mūsuprāt, protams, pirmais un svarīgākais lēmums, kas šodien ir pieņemts, ir tas, ar kuru komisijām tika nodots likumprojekts par pensiju indeksāciju, kas sāksies no 1.septembra.

Otrs svarīgākais lēmums, mūsuprāt, protams, ir tas, ka likumdošanas ceļā mēs noteicām, ka Dziesmu svētku dalībniekiem būs brīvdiena nākamajā dienā pēc Dziesmu svētku noslēguma.

Un trešais, manuprāt, ļoti būtiskais lēmums šodien bija grozījumu likumā „Par tiesu varu” pieņemšana trešajā lasījumā. Jāsaka, ka šī bija vēsturiska diena, jo noteica tiesu varas politiku turpmākam ilgākam laika posmam. Niansēs es nestāstīšu, pateikšu vienkārši: tiesvedība turpmāk nebūs vairs tik ilgstoša, tik apgrūtinoša un tik dārga. Tiesu sistēmā ir veikta vesela virkne izmaiņu, kuras pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviesīs daudz efektīvāku tiesas procesu.

Vēlos teikt par šiem grozījumiem lielu paldies – lielu paldies par darbu daudzu gadu garumā! – bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un esošajam tieslietu ministram Jānim Bordānam un, protams, Saeimas Juridiskajai komisijai, kas šo darbu šodien veiksmīgi noslēdza.

Cienījamie radioklausītāji! Nobeigumā es vēlos atgādināt: protams, rīt mums ir atceres diena – represēto piemiņas diena, un rīt mēs piedalāmies pasākumos visā Latvijā – gan Šķirotavā, gan Torņakalnā, gan pie Brīvības pieminekļa, gan daudzviet citur. Atcerēsimies aizgājušos, atcerēsimies, pieminēsim un godāsim tos, kas izturēja šo pārbaudījumu, atcerēsimies, kas notika 1941.gada 14.jūnijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„ Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Rasnačam.

Nākamajai vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi radioklausītāji! Es šodien, paužot Reformu partijas frakcijas viedokli, gribu jūs informēt par Izglītības likuma grozījumiem, ko mēs šodien apstiprinājām otrajā lasījumā. Grozījumi šajā likumā skar ļoti daudzus jautājumus, un tos gaidīt gaida gan izglītojamie, gan skolotāji, gan sociālie partneri. Īpaši jāuzsver, ka virkne priekšlikumu skar izglītojamos un arī ģimenes.

Tagad par vairākām būtiskākajām sadaļām. Viena no priekšlikumu sadaļām skar karjeras izglītību. Likumā mēs iestrādājām normas, kur mēs pasakām, ka izglītības iestādēs izglītojamam ir tiesības saņemt šādu pakalpojumu un arī skolas vadībai tas ir jānodrošina... proti, lai savlaicīgi mēs nodrošinātu to, ka palīdzētu izglītojamam izvēlēties, kur tad tālāk iet viņam mācīties, – vai viņam ir jāiegūst vispārējā vidējā vai profesionālā vidējā izglītība. Tātad šiem atbalsta mehānismiem ir jābūt obligāti.

Nākamā sadaļa ir par mācību līdzekļiem. Lai nodrošinātu bezmaksas izglītību, ar šiem priekšlikumiem mēs pasakām, kas ir mācību līdzekļi, un – arī tas ir ļoti būtiski! – sadalām, par ko maksā valsts, par ko maksā pašvaldība un kas paliek uz vecāku pleciem. Un tiks arī izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai līdz jaunajam mācību gadam mēs atrisinātu arī šo jautājumu.

Ir arī sadaļa par skolu direktoriem – par viņu iecelšanu un atcelšanu, kā arī par skolu likvidēšanu vai reorganizēšanu. Protams, šie jautājumi ir pašvaldības kompetencē, bet... Jāteic, ka diemžēl tā pašreizējā situācija ir diezgan problemātiska, un ar šiem priekšlikumiem mēs gribam panākt to, lai visiem ir vienādi spēles noteikumi tad, kad direktors tiek pieņemts darbā vai kad tiek lemts par skolas likvidēšanu vai reorganizēšanu. Tātad – lai ir Ministru kabineta noteikumi, pēc kuriem ir jāvadās, lai nav, kā saka, patvaļas. Lai tātad viss ir godīgi un caurskatāmi. Un ir arī ļoti būtiski, lai virkne institūciju piedalītos šādu lēmumu pieņemšanā.

Mēs novēršam pretrunas, kas bija Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jautājumā, kas skar šo skolā esošo koleģiālo institūciju – izglītības iestādes padomi –, un nosakām, kādam ir jābūt tās sastāvam un funkcijām, un tur vecākiem ir vislielākā artava: tur vairākumā jābūt vecākiem, un vecāki šo institūciju vadīs un arī lems par daudziem skolas iekšējiem jautājumiem. Tātad vecāku loma tiek pastiprināta.

Un pēdējās divas lietas. Risinājām arī jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu. Kā mēs zinām, ir rindas uz bērnudārziem. Mēs šajā likumā sakārtojām regulējumu arī jautājumos par to, kā tā nauda seko bērniem līdzi arī uz privātajiem bērnudārziem, jo saprotam, ka ar pašvaldību bērnudārziem nepietiek, lai atrisinātu pašreiz esošo rindu jautājumu un lai tātad šeit būtu vienlīdzīgi arī šie spēles noteikumi. Un ļoti daudzi pedagogi gaida arī risinājumu jautājumam, kas skar viņu atalgojumu, skar viņu novērtēšanu, motivācijas programmu. Šeit ir iestrādāti arī šie priekšlikumi, un būs arī Ministru kabineta noteikumi par viņu atalgojumu, par šīm pakāpēm. Es domāju, ka tie ir ļoti daudzi nopietni priekšlikumi.

Tiešām tika daudz pie tā strādāts, un paldies visiem, kas pie tā strādāja, bet mums priekšā vēl ir likumprojekta trešais lasījums, un līdz jaunajam mācību gadam tas darbiņš ir jāizdara. Tā ka saku paldies par padarīto un ceru, ka mums arī turpmāk, arī uz trešo lasījumu, raiti viss ritēs un ka produktīvās diskusijās sakārtosim šo likumu līdz galam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai.

„Frakciju viedokļos” nākamā runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Ilma Čepāne. Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es gribu pakavēties pie viena apjomīga likumprojekta, kurš šodien tika pieņemts trešajā lasījumā. Proti, turpinot Rasnača kunga teikto, es runāšu par grozījumiem likumā „Par tiesu varu”.

Šie likuma grozījumi ir vērsti uz tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanu, proti, tiesvedības paātrināšanu, lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos un tiesas spriedumu publisku pieejamību, jo Juridiskā komisija saņem ārkārtīgi daudz sūdzību par ārkārtīgi ilgiem tiesvedības procesiem, par ilgstošu izskatīšanu.

Es gribu teikt, ka Juridiskā komisija nav tiesīga iejaukties nedz konkrētu lietu izskatīšanā, nedz arī prokuratūras darbā, bet šie likuma grozījumi, manuprāt, panāks šo lietu raitāku izskatīšanu. Lai to realizētu, mēs ieviešam, pirmkārt, tā saukto tīro tiesu sistēmu, proti, tiek likvidēta Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta. Protams, tam paredzam pārejas periodu un pakāpenisku lietu pārdali.

Otrkārt, ar šiem likuma grozījumiem mēs paredzam palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras pārbaudīt procesuālo termiņu ievērošanu tiesvedībā esošajās lietās, un, ja tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai lietas izskatītu saprātīgā termiņā, priekšsēdētājs ir tiesīgs noteikt termiņu, kādā būtu jāveic attiecīgā procesuālā darbība. Šos grozījumus mēs izskatījām arī Tieslietu padomē... saskaņojām jeb veicām diskusijas Tieslietu padomē. Daļa Tieslietu padomes locekļu neatbalstīja vairākus priekšlikumus (tostarp arī šo pilnvaru palielināšanu tiesu priekšsēdētājiem), atsaucoties uz Satversmē noteiktā tiesnešu neatkarības principa iespējamo pārkāpšanu. Es gribu teikt, ka tiesneši nav neatkarīgi no likuma, un manu pārliecību stiprināja Juridiskās komisijas atsevišķu locekļu vizīte pagājušajā nedēļā Igaunijas parlamentā, kur tikāmies ar Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Marko Pomeranta kungu. Igaunijā patiešām tāda kārtība, par kuru es tikko minēju, ieviesta jau sen.

Un pēdējais, ko šā likumprojekta sakarā gribu uzsvērt, ir tiesiskais regulējums, ja tiesnesis tiek atstādināts no amata. Proti, tas īpaši attiecas uz tiesneša atalgojumu. Ja tiesnesis tiek atstādināts no amata, tad ar tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs viņu var norīkot citā darbā (piemēram, tiesā, Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā), izmaksājot attiecīgajam darbam noteikto samaksu. Ja tiesnesis tam nepiekrīt, viņš ir tiesīgs saņemt valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Un, ja galu galā noskaidrojas, ka tiesnesis, iespējams, ir nepamatoti atstādināts, viņam par visu laiku izmaksā neizmantoto mēnešalgu.

Bez tam ir vēl dažas lietas, kuras es gribu pieminēt. Saeimai rūpīgāk ir jāseko līdzi konkrētu likumprojektu izskatīšanai. Šodien, piemēram, bija tāds gadījums, kas... Man patiešām nav pieņemams, kā tas notiek: neskatoties uz to, ka Būvniecības likuma projekts tiek gatavots jau trešajam lasījumam – būs jauns likums! –, mēs dažu mēnešu laikā jau skatām kārtējos grozījumus saistībā ar Būvniecības likumā noteikto būvatļaujas apstrīdēšanas kārtību. Nu, šodien mēs atgriezāmies pie vecā regulējuma, jo gan pašas pašvaldības, gan arī uzņēmēji bija sapratuši, ka iepriekš, šā gada aprīlī, izdarītie grozījumi bijuši ārkārtīgi neveiksmīgi.

Paldies jums par uzmanību... un ar vislabākajiem novēlējumiem.

Vadītāja. Paldies Čepānes kundzei no frakcijas VIENOTĪBA.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! „Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka ar nodokļiem neapliekamais minimums pensijām ir jāpaaugstina no 165 latiem līdz 200 latiem mēnesī. Tieši tāpēc mūsu frakcija ir iesniegusi grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Kāpēc tas ir nepieciešams tieši tagad? Mēs atbalstām Labklājības ministrijas lēmumu no 1.septembra veikt indeksāciju pensijām, kuras nepārsniedz 200 latus mēnesī, taču vienlaikus uzskatām, ka, nolemdama indeksēt pensijas līdz 200 latiem, Labklājības ministrija faktiski ir atzinusi – papildu sociālā aizsardzība ir nepieciešama cilvēkiem, kuru ienākumi nepārsniedz šo summu. Taču pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts zem šīs 200 latu atzīmes. Tas ir tikai 165 lati. Ko tas nozīmē praksē? Pensijas, kuru apmērs ir no 165 līdz 200 latiem mēnesī, pēc indeksācijas palielināsies vidēji nevis par 4 latiem un 60 santīmiem mēnesī, bet tikai par 3 latiem un 15 santīmiem. Tas ir tāpēc, ka no vienas pensijas daļas tiks ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Mēs uzskatām, ka tas ir netaisnīgi un pat absurdi, un aicinām paaugstināt neapliekamo minimumu pensijām. 200 latu mēnesī – tā ir neliela summa, it īpaši, ja mēs ņemam vērā to, ka ziemas periodā vismaz puse no šādas pensijas ir nepieciešama dzīvokļa rēķinu apmaksai.

Valstij jau tagad ir jāpaaugstina sociālās garantijas, atdodot vistrūcīgākajiem valsts iedzīvotājiem naudu, kas krīzes laikā viņiem faktiski tika atņemta, jo valsts budžeta ekonomija tika īstenota, samazinot sociālās garantijas un atvieglojumus cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem.

Pēc mūsu domām, pensiju neapliekamais minimums ir jāpaaugstina līdz 200 latiem no 2013.gada 1.septembra – vienlaikus ar indeksācijas atjaunošanu. Diemžēl mūsu likumprojekts par pensiju neaplikšanu ar nodokļiem šodien tika noraidīts. „Par” nobalsoja „Saskaņas Centrs” un ZZS, savukārt VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība un Reformu partija neatbalstīja mūsu likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Jauku jums pēcpusdienu, un paldies, ka klausījāties!

Trešdien, 13.novembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196