Frakciju viedokļi 2013.gada 30.maijā

(03.06.2013.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā. Turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja vietniekam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos paust Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas viedokli par grozījumiem likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Patlaban tas, ka valstij ir noteikts pienākums nodrošināt bijušo Valsts prezidentu ar dzīvokli, rada sabiedrībā neizpratni jautājumā par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, tāpēc Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ vienojās virzīt parlamenta sēdē izskatīšanai otrajā lasījumā grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, kuri paredz samazināt sociālās garantijas bijušajiem Valsts prezidentiem.

Juridiskās komisijas vairākums atbalstīja arī priekšlikumu, kas paredz, ka eksprezidentiem pēc kļūšanas par deputātu vai ministru nemaksās paredzēto pensiju. Likumprojektā rosināts atteikties no eksprezidentu nodrošināšanas ar dzīvokli pēc prezidentūras. Kā kompensējošo mehānismu piedāvā bijušā Valsts prezidenta ikmēneša pensijas palielināšanu. Paredzēts, ka bijušajiem Valsts prezidentiem būs arī iespēja no pensijas atteikties. Piedāvātais risinājums, mūsu skatījumā, ļautu saprātīgi un vienkārši plānot valsts budžeta izdevumus, jo nebūtu jātērē līdzekļi valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam un komunālo pakalpojumu apmaksai. Likumprojekts arī paredz noteikt, ka eksprezidents lietošanā saņem no valsts vienu automašīnu, kuras iegādes vai nomas vērtība nepārsniedz tādas automašīnas divkāršu iegādes vai nomas vērtību, uz kādu ir tiesības valsts pārvaldes iestādes amatpersonai. Patlaban normatīvie akti neparedz eksprezidenta automašīnas izvēles kritērijus. Debatējot šonedēļ par šo likumprojektu Juridiskās komisijas ietvaros, „Saskaņas Centrs” pauda viedokli, ka bijušajiem Valsts prezidentiem nav jānodrošina automašīna uz nodokļu maksātāju rēķina un nepieciešamības gadījumā bijušie Valsts prezidenti varētu vērsties Saeimas autobāzē. Taču šis „Saskaņas Centra” priekšlikums pagaidām tika noraidīts.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrības vairākums sociālo taisnīgumu vērtē augstāk par abstraktu tiesiskumu, kas pats par sevi nenodrošina vispārējo labklājību. Domāju, ka tomēr sociālais taisnīgums un labklājība ir un paliek sabiedrības lielākās daļas galvenais mērķis – ar nosacījumu, ka cilvēku prātus nav aptumšojuši saukļi par etniskumu un oligarhiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Nacionālā apvienība šodien piedāvāja deputātiem spert nozīmīgu soli pretī valsts valodas stiprināšanai izglītības sistēmā un konceptuāli nolemt, ka valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos nodarbībām būtu jānotiek valsts valodā. Ar ko tie Latvijas bērni, kuri dzimuši Rietumu trimdā, atšķiras no tiem, kas dzimuši Latvijā? Kāpēc vieni var skoloties tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo, vienlaikus saglabājot savas saknes, bet citi to nevar? Vai tiešām tā ir nespēja vai varbūt drīzāk daļas vecāku šovinisms un iekarotāju domāšana?

Manuprāt, īstenība ir tāda, ka daļa politiķu kautrējas to skaļi atzīt, bet faktiski atbalsta divvalodību. To jau pierādīja referendums par otro valsts valodu, kur „Saskaņas Centrs” aicināja to atbalstīt. Un loģiski, ka arī skolu sistēmā viņi konsekventi iestājas par to, lai daļa skolēnu augtu šķirtā sistēmā, kurā viņus skolo tādi pedagogi kā Rafaļskis, tātad personas, kas pat publiski lepojas ar nelojalitāti valstij.

Otra grupa, kas balso pret latviešu valodu bērnudārzos, ir bieži vien latviešu politiķi, kuru vienaldzība, mazdūšība un kūtrums faktiski ļauj īstenoties „Saskaņas Centra” plāniem. Viņi vēlas šos jautājumus paslaucīt zem paklāja un cer, ka viss atrisināsies pats no sevis. Savai neizdarībai viņi parasti atrod dažādus formālus ieganstus, parasti tādus, ka jautājums ir „par maz pētīts”, esot „par maz diskutēts”, „nav īstais laiks” un tamlīdzīgi. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Nacionālā apvienība piedāvā vienoties... piedāvāja vienoties par ideju pēc būtības, nolemt un dot skaidru signālu, ka pakāpeniski pārejam uz izglītību valsts valodā. Kurā gadā un kādā veidā labāk to īstenot – tas, protams, ir diskutējams, tāpēc šodienas balsotājiem „pret”, manuprāt, nav attaisnojuma. Pozitīvam balsojumam pietrūka tikai pāris deputātu balsu. Kopā ar „Saskaņas Centru” pret latviešu valodu bērnudārzos balsoja visa Reformu partija, bet rezultātu izšķīra Zaļo un Zemnieku savienība, kurai bija brīvs balsojums. Bet atsevišķi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti, piemēram, Augusts Brigmanis, Aija Barča, Ilona Jurševska, Ingmārs Līdaka un Andris Bērziņš, politiski noslēpās no balsojuma, izņemot balsošanas kartes. Veicot šādu darbību, balsošanas tabulā konkrēto deputātu uzvārdi neparādās, un šādu metodi mēdz izmantot ar mērķi izvairīties no atbildības par vēlētāju viedoklim pretēja balsojuma nodrošināšanu. Zīmīgi, ka šis balsojums notiek pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, īpaši Rīgas domē izšķiršanās būs nevis par saimnieciskajiem un pilsētas mēroga jautājumiem, bet par to, kāda būs Latvijas valsts un vai tā vispār būs Latvijas valsts ar tādu mērķi, ar kādu tā tika dibināta. Saeimas deputāti šodien pauda savu viedokli. Pilsoņiem būs jāpauž savējais. Atgādinu to, ka vēlēšanu rezultāti ietekmēs arī cilvēku aktivitāti un to, cik daudzi savas balsis izšķērdēs veltīgi, nobalsojot par partijām, kuras neiekļūs domē. Novēlu godīgas vēlēšanas un rezultātu, kas nāk par labu Latvijas nākotnei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Raivim Dzintaram.

Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Aija Barča. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man jāturpina sava kolēģa teiktais un jāsaka tā, ka nopēlums Aijai Barčai – no vienas puses... Bet varbūt arīdzan radioklausītāji ir gatavi ieklausīties, ko es teikšu par tādu jautājumu kā grozījumi likumā „Par valsts pensijām”.

Redziet, vispirms daži citāti.

„Ikvienā pašvaldībā dzīvo mūsu cilvēki, par kuru labklājību valsts ir atbildīga” – tā tikko ir teicis finanšu ministrs Andris Vilks.

„Šoruden atsāksim mazo pensiju indeksāciju, bet ar nākamo gadu visu pensiju indeksāciju” – Valdis Dombrovskis, premjers.

To mēs lasām masu medijos, rakstiskajos masu medijos, kuros nu izsvītrot tā kā nebūtu pat iespējams.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti kārtējo reizi iesniedza grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Kādēļ mēs tā darījām? Tikai tādēļ, ka labklājības ministre Latvijā nāca klajā ar strauju paziņojumu, ka, pilnīgi iespējams, nebūs Latvijā pensiju indeksācijas šoruden tādēļ, ka, redziet, nelaime ir „Liepājas metalurgā” un kas to varot zināt, cik naudas būs nepieciešams. (Vai vispār būs nepieciešams?) Bet Saeimā ir iesniegti 106 004 paraksti, un tie tika iesniegti 10.aprīlī.

No vienas puses, it kā būtu mums jāpriecājas, ka 29.maijā Labklājības ministrijā beidzot tika sasaukta pirmā sanāksme, pirmā tikšanās ar senioriem, kas gan, kā dzirdam masu medijos, ne ar ko nav beigusies.

Likumprojekts, kādu iesniedza ZZS frakcijas deputāti, runā par to, ka, sākot ar 1.oktobri, būtu nepieciešams indeksēt pensijas ar dažādiem koeficientiem jeb procentiem. Līdz 200 latiem, protams, ir vislielākais koeficients, bet tām pensijām, kuras pārsniedz 900 latu, – ļoti niecīgs.

Ar interesi gaidīšu priekšlikumus, kādus iesniegs Labklājības ministrija Sociālo un darba lietu komisijā, jādomā, ļoti īsā laikā un būs panākta vienošanās ar senioriem, bet jau šodien, atceroties ilgus, ilgus gadus sociālās apdrošināšanas sistēmā, var pateikt, ka nekā sevišķa jau nu tur nebūs: būs tie paši koeficienti jeb procenti, pilnīgi iespējams, kādā citādā variācijā vai ne tik daudz, kā to prasīja mazajām pensijām Latvijas Pensionāru federācija.

Un vēl viena lieta, ko šodien man pārmeta mans vietnieks komisijā – Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš man pašreiz šeit sēž cieši līdzās. Viņš pārmeta par to, ka nav naudas. Ka nav naudas! Es to vaicāju Valsts kasei, un Valsts kase atbildēja ļoti konkrēti: „Atlikums valsts sociālās apdrošināšanas budžetā ir 200 miljoni, un to mēs prognozējam arī uz gada beigām.” Un vēl es domāju par to... un ļoti ticu, ka valdošā koalīcija nelauzīs kārtējo reizi vienu no saviem solījumiem un 2014.gadā uz valsts pamatbudžeta pleciem būs piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Un publiskajā telpā pirms pāris dienām Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme nosauca summu – 135 miljoni. Es rēķinu ļoti vienkārši, kā skolā: 200 plus 135 miljoni – tie ir 335 miljoni.

Diemžēl es arī apzinos – skaidri apzinos! –, ka ir fiskālās disciplīnas likums un visi pārējie normatīvie akti, apzinos šo nopietno ceļu iestājai eirozonā, bet man sāp sirds vēl par vienu jautājumu. Šodien, izņemot no darba kārtības likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, mēs sagādājam galvassāpes un ļoti sarežģītu situāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbiniekiem, jo, lai kā mēs gribētu... Nākošajā vai aiznākošajā nedēļā Labklājības ministrija būs saspringusi un iesniegs šos priekšlikumus. No Saeimas ārkārtas sēdēm mēs neizvairīsimies, jo līdz sesijas beigām mēs to izdarīt nevaram. Un, protams, Sociālo un darba lietu komisija strādās ļoti čakli gan jūlijā, gan augustā. To es no sirds visiem vēlu.

Bet šodien par darba kārtības grozīšanu, proti, par to, ka jāizņem no tās likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, balsojums bija šāds: „par” balsoja 50, protams, pozīcijas deputāti, „pret” – 40 opozīcijas deputāti. Vienīgi gribu teikt – gods un slava Jānim Lāčplēsim no VIENOTĪBAS, kurš bija ar mums vienisprātis, ka pensiju indeksācija ir jāsāk tūlīt un jāsāk šo likumu gatavot, lai cilvēki varētu rudenī saņemt to, ko viņi ir prasījuši ar tik daudziem parakstiem, tos adresēdami Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.

Es jums vēlu jauku nedēļas nogali un, protams, aiziet un izteikt savu balsi par deputātu kandidātiem pašvaldībās, un tik tiešām atcerēties, ka cilvēki, kuri dzīvo pašvaldībās, visi ir mūsējie, un valstij par viņiem ir jārūpējas.

Vadītāja. Paldies deputātei Aijai Barčai.

Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Un tālāk vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāsaka, ka šodien Saeimai bija ražīga diena – tika izskatīti vairāk nekā 33 dažādi likumprojekti un lēmumu projekti, un tie bija visdažādākā rakstura. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija virzīja virkni likumprojektu, kas bija saistīti ar dažādiem pensiju fondiem, konsolidēto gada pārskatu likumiem, kopumā varētu teikt – dažādiem saimnieciskiem jautājumiem, taču Saeimas uzmanību saistīja vairāki likumprojekti, par kuriem notika ilgstošas debates.

Uz vienu no tiem es gribu vērst uzmanību, un tas ir likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. VIENOTĪBA uzskata, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, bet debatēs mēs vērsām uzmanību uz to, kādā veidā notiks šis reabilitācijas process. Un šobrīd jāsaka, ka VIENOTĪBA pievienojās Latvijas Cilvēktiesību centra atzinumam, ka šis likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs, taču, lai pēc iespējas nodrošinātu eksperta slēdziena neitralitāti, ir jāizvairās no situācijas, ka pieaicinātie psihiatri, kuri būs eksperti šajā lietā, ir veikuši savu profesionālo darbību laikā, kad noticis ievietošanas gadījums.

Un, ja mēs paskatāmies uz medijiem, kur tiek citēti šie eksperti, tad... Citēšu: „Neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti. Visiem bija lielāki vai mazāki psihiski traucējumi. Tas ir labi saprotams, jo, ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, zina, kāda ir dzīves īstenība.”

Nu, jāsaka, ka šis likumprojekts nebija... nav pietiekami labi sagatavots, un mēs balsojām pret šo... tieši pret 9.priekšlikumu, kas apskatīja šo ekspertīzes modeli. Domājam, ka ir rūpīgi pie tā jāstrādā, jo domājam, ka ļaunums, ko var radīt šāda nekvalitatīvi veikta ekspertīze, būs daudz lielāks, nekā mēs varētu sasniegt, neko nedarot.

Otrs jautājums ir grozījums Latvijas Republikas Satversmē. Jāsaka, ka Saeima šodien gandrīz vienbalsīgi atbalstīja pirmajā lasījumā likumprojektu, kurš paredz pāreju uz to, ka turpmāk par Satversmes tiesas tiesnešiem balsošana notiks atklāti. Un es tiešām apsveicu un vērtēju to kā augstu demokrātijas soli.

Bija arī virkne citu likumprojektu. Es noteikti gribu atzīmēt likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas tiešām uzlabo bērnu tiesību aizsardzības skaidrojumu, un ir virkne tiešām ļoti labu uzlabojumu šajā likumā.

Bet nu es gribu parunāt par vēl diviem likumprojektiem kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.

Pirmais no tiem ir likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”; par to jau runāja Nacionālās apvienības deputāti, un VIENOTĪBA atbalstīja šo likumprojektu, bet uzskatīja, ka šo likumprojektu būtu svarīgi izdiskutēt komisijās.

Un, protams, otrs ir likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””. Ja mēs runājam par Saeimas šodienas sēdi, tad jāsaka, ka – paldies Dievam! – tuvojas vēlēšanu process... vēlēšanu diena, un jāsaka, ka šis gan bija viens no likumprojektiem, kuri tika skatīti karstā priekšvēlēšanu gaisotnē.

Kādēļ radīja VIENOTĪBAI mulsumu šī likuma virzība? Iemesls ir tas, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija ļoti skaidri savā 8.maija sēdē deva uzdevumu Labklājības ministrijai pietiekami ātrā laikā vienoties par pensiju indeksācijas modeļiem. Šis darbs ir uzsākts, un jau vakar notika pirmā tikšanās ar Senioru konsultatīvo padomi, un gan valdība izstāstīja savu pozīciju, gan pensionārus pārstāvošās organizācijas izstāstīja savu pozīciju. Tika demonstrēti pensiju indeksācijas modeļi, tika izteiktas vēlmes – gan mazo pensiju indeksācija, gan vēlme indeksēt pensijas par šo periodu, kad pensijas netika indeksētas. Un vairāk vai mazāk viedokļi tika tuvināti, un tika atrasti jau pirmie kompromisa risinājumi. Ir paņemts nedēļu ilgs pārtraukums, kad labklājības ministre konsultēsies ar premjerministru par iespējamo indeksācijas apjomu, kā arī pensionāru organizācijas runās par viena vai otra modeļa atbalstīšanu vai – gluži otrādi – neatbalstīšanu.

Katrā ziņā šajā mirklī, kad notiek auglīgs sarunu process, „iestartēt” ar citu – pilnīgi citu! – pensiju indeksācijas procesu un modeli – tas nekādā veidā... nav skaidrojams citādi kā tikai populisms. Īpaši tādēļ, ka pati komisijas vadītāja tika uzaicināta uz šīm sarunām un priecīgi atteicās tajās piedalīties.

Tā ka tas būtu galvenais šodien no VIENOTĪBAS puses par notikušo Saeimā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

Raidījumu šodien noslēdz Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

 

Godātie radioklausītāji! Es gribu turpināt ar to, ko Arvils Ašeradens nupat minēja, – par Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanu atklātā balsošanā. Tas arī man rada lielu gandarījumu, jo Reformu partija kā tāda vispār ir iestājusies pret aizklātiem balsojumiem. Tie ir nodarījuši lielu, lielu skādi Saeimas reputācijai, deputātu reputācijai, un, ja mēs šo likumprojektu varētu pieņemt... Pirmajā lasījumā ar lielu balsu vairākumu to mēs atbalstījām. Cerams, ka tas tā būs arī turpmākajā lasījumā un ka mēs tad varēsim balsot par Satversmes tiesas tiesnešiem atklāti. Tad paliks tikai jautājums par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Otrs jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”. Mūsu partijai, Reformu partijai, tiek pārmests, ka mēs neesam par latviešu valodu. Tās ir... tas ir bleķis! Reformu partija ir absolūti par latviešu valodas stiprināšanu, bet mēs esam kategoriski pret to, ka šādas lietas tiek darītas sasteigtā tempā un pārsvarā bieži vien tieši tad, kad tuvojas kādas vēlēšanas. Tagad mēs esam pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā, gaisotne ir sakarsēta, un Nacionālā apvienība domā, ka tādā veidā varēs sev popularitāti gūt. Bet ir daudz pamatotāki iemesli, kāpēc nevajadzētu to sasteigt. Es gribu minēt to, ka jau 2012.gada jūlijā Ministru kabinetā ir izstrādātas un ir spēkā pirmsskolas izglītības vadlīnijas un programmu paraugi, kas vērsti uz to, lai stiprinātu latviešu valodas lietojumu mazākumtautību bērnudārzos.

Tiek arī sagatavoti pedagogi, jo tādu arī trūkst. Līdz paredzētajam datumam, kas ir 2014.gada 1.septembris, ir jāsagatavo pedagogi, lai vispār šim likumprojektam būtu kāda jēga.

Te notiek visādi profesionālās pilnveides kursi, tiek organizēti semināri, tiek sniegtas konsultācijas, tiek izdoti mācību līdzekļi, un tiek veikti pētījumi par bilingvālo izglītību. Un tad tiek iesaistīti vecāki un bērni, jo nevar jau vienkārši bērnudārzā spiest bērnus runāt kādā vienā vai otrā valodā, ja vecāki to neatbalstīs. Tā ka tur tiek rīkotas atvērto durvju dienas, teiksim, „Mācies latviešu valodu kopā ar bērniem” un vairāki citi tādi pasākumi. Mēs domājam, ka tieši tad būs labāki panākumi: mēs saliedēsim sabiedrību un veicināsim latviešu valodas stiprināšanu tieši šādā veidā, nevis ar kaut kādiem ātriem, sasteigtiem lēmumiem.

Pēdējā lieta, kam es gribu pievērsties. Mēs arī balsojām par Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem. Tā kā es esmu viens no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, es jums varu teikt ar milzu gandarījumu, ka Saeima pieņēma lēmumu, ka šo likumprojektu nodos komisijām izskatīšanai. Atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet tur līdzdarbosies arī Juridiskā komisija. Un te ir pavisam vienkārši: te mums jākārto ļoti praktiski jautājumi... bez tā, ka... tur tiek minēti kaut kādi pārspīlējumi, apgalvojumi par dažādām lietām.

Sākam ar to, ka jau pagājušā gada 21.jūnijā mēs pirmajā lasījumā atbalstījām Vēlētāju reģistra likumā grozījumus, kas paredz Vēlētāju reģistra lietošanu Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to mums ir jāsper nākamais solis –jāmaina... jāparedz atbilstoši grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.

Ir ļoti daudzi vispārīgi apsvērumi, kas faktiski ir tādi demokrātijas apsvērumi, kuru dēļ ir vēlams ieviest Vēlētāju reģistra kārtību arī Saeimas vēlēšanās. Tie ir diezgan sīki aprakstīti un samērā gari, bet es gribu pieskarties galvenokārt trim praktiskiem apsvērumiem.

Pirmais ir tāds jautājums – kā tas ietekmēs vēlētāju aktivitāti. Cilvēki, kuri apšauba šos grozījumus, apgalvo, ka tas milzīgi iedragāšot vēlētāju aktivitāti, bet viņi to apgalvo bez kādiem pamatojumiem. Nav datu, kas liecinātu par aktivitātes samazināšanos, bet ir netieši dati, kas ietverti arī Saeimas... tajā anotācijā un kas liecina, ka, visticamāk, šīs izmaiņas aktivitāti neietekmēs. Un te galvenais ir tas, ka tiek uzsvērts, ka pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalās procentuāli mazāk vēlētāju nekā Saeimas vēlēšanās, jo Saeimas vēlēšanās var balsot, kur grib (ar spiedogu pasē), bet pašvaldību vēlēšanās – iecirknī. Tāda parādība ir vērojama visā demokrātiskajā pasaulē, ka līdzdalība pašvaldību vēlēšanās ir zemāka.

Nākamais ļoti praktiskais apsvērums ir tas, ka kopš 11.Saeimas vēlēšanām ir ieviestas personas apliecības. Tās ir tā sauktās e-ID kartes, un uz tām nevarēs atzīmēt balsošanas faktu, kā to līdz šim darīja pasēs. Jāņem vērā, ka mums jau ir 8000 tādu cilvēku, kam ir tikai personas apliecība, un gada laikā līdz nākamajām vēlēšanām tādu būs vēl vairāk. Tad šiem cilvēkiem būs atņemtas tiesības balsot, un tas ir pavisam nepieņemami.

Un trešais ir apsvērums, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes aplēses rāda, ka 12.Saeimas vēlēšanās aptuveni 76 000 vēlētāju atradīsies ārzemēs. Un ar pašreizējo kārtību viņiem piespiedu kārtā ir jābalso par Rīgas sarakstiem. Tas, cienījamie kolēģi, nav tikai smieklīgi, bet nav arī godīgi. Viņiem ir jādod iespēja izvēlēties balsot tajā vēlēšanu apgabalā, ar kuru viņiem ir visciešākās saites.

Ir paredzēti arī daži citi uzlabojumi Saeimas vēlēšanu procedūrā. Ir paredzēts, ka varēs nobalsot trīs dienas pirms vēlēšanām, un to termiņu varētu arī pagarināt uz, teiksim, piecām dienām vai uz vēl ilgāku laiku. Ir paredzēta arī iespēja nobalsot tā sauktajā depozītbalsošanas kārtībā, kad es varu savu balsi nodot jau agrāk, iesūtot pa pastu, un tad manu balsojumu atver vēlēšanu dienā un skaita kopā ar pārējiem biļeteniem. Un būs atvieglota balsošana pa pastu, jo tagad, ja grib balsot pa pastu, tad ir pase jāiesūta, lai saņemtu materiālus, tad to sūta atpakaļ vēlētājam, tad vēlētājs aizpilda materiālus un tos sūta atkal ar pasi atpakaļ, lai var pasē atzīmēt balsošanas faktu. Ar Vēlētāju reģistra ieviešanu šādas komplicētas situācijas nebūs, un tas, es domāju, veicinās līdzdalību Saeimas vēlēšanās.

Man bišķi radīja pārsteigumu tas, ka šie ir tādi ļoti praktiski jautājumi, kas ir praktiski apsverami komisijās, bet tie cilvēki, kam šīs lietas nepatīk, vienkārši negribēja, ka to nodod vispārīgai izskatīšanai komisijās, un te man ar nožēlu jākonstatē, ka tur ir VIENOTĪBA pamatā, tur ir VL–TB/LNNK... Respektīvi, Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība... Es domāju, tie cilvēki, kas grib praktiski šīs lietas risināt, ir saskatāmi Reformu partijas aprindās, šinī gadījumā arī „Saskaņas Centra” aprindās un arī neatkarīgo deputātu aprindās.

Kā jau es teicu, mēs pieņēmām lēmumu, ka likumprojektu nodosim komisijām, ar 49 balsīm „par”, 39 balsīm „pret”, tātad ar smuku vairākumu.

Ar to es arī gribu beigt un teikt jums lielu paldies par klausīšanos. Visu labu! Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Liepiņam.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” izskan. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos!

Trešdien, 13.novembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196