Frakciju viedokļi 2013.gada 2.maijā

(03.05.2013.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai tiešraidē no Saeimas nama Rīgā skan „Frakciju viedokļi”, un kā katru ceturtdienu pēc Saeimas sēdes Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajai šodien vārds Reformu partijas frakcijas deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!

I.Vanaga (RP).

Sveicināti, visi radioklausītāji! Es, paužot frakcijas viedokli, runāšu par šodien Saeimā apstiprināto jauno izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski. Vispirmām kārtām gribu pateikt paldies visiem tiem, kuri ar savu balsojumu atbalstīja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru, un paldies arī tiem, kuri domās atbalstīja viņa kandidatūru, viņam pretendējot uz ministra posteni.

Jāteic, ka Reformu partija ļoti rūpīgi vērtēja kandidatūru loku, un galarezultātā mēs izvirzījām Vjačeslavu Dombrovski. Arī premjers šodien savā runā norādīja uz priekšrocībām, raksturojot Vjačeslavu Dombrovski, un, proti, arī frakcijas viedoklis ir tieši tāds pats. Un ļoti būtiski, ka viņam ir šī akadēmiskā pieredze, arī menedžēšanas prasmes, ekonomista izglītība, kas noteikti būs labs palīgs, risinot tos jautājumus, kas skar finanšu bloku, kas ir ministrijām. Tiekoties ar frakcijām, Vjačeslavs Dombrovskis norādīja to, ka viņš ir uz dialogu orientēts cilvēks un arī kompromisu cilvēks, kas ir ļoti būtiski, strādājot ne tikai šajā ministrijā, bet kopumā, tātad komunicējot ar iesaistītajiem partneriem. Ir jāteic, ka viņš ir apņēmies turpināt Valdības rīcības plānā paredzētās reformas, un tas ir loģiski un saprotami, ka iesāktais darbs tiks turpināts, un par to arī koalīcijas partijas ir vienojušās, ka šīs iecerētās pārmaiņas, reformas, iecerētie darbi tiks turpināti.

Un es gribu teikt, ka man ir bijis tas gods paralēli pildīt arī parlamentārās sekretāres pienākumus Izglītības un zinātnes ministrijā un ka pašlaik situācija ir daudz labvēlīgāka, nekā Ķīļa kungam uzsākot darbu, jo komandas jautājumi ir stiprināti, bet vēl arī tur darbs ir priekšā. Un ļoti būtiski, ka mums ministrijā ir arī valsts sekretāre; tas arī ir ļoti nozīmīgi, īstenojot iecerētos darbus.

Vjačeslavs Dombrovskis arī masu medijos ir norādījis šīs savas prioritātes, un pirmā no tām ir stiprināt profesionālo izglītību, lai mēs pārietu uz duālās izglītības modeli, tātad šīs iestrādes veicināt Latvijā, proti, likt vairāk uzsvaru uz profesionālo atzaru, lai teorētiskais tomēr ir sekundārāks. Augstākā izglītība ir nākamā prioritāte, un trešā prioritāte ir pedagogu atalgojuma jautājuma sakārtošana, un pie tā mēs arī turpināsim strādāt.

Ņemot vērā to, ka ministrijas kompetencē ir pirmsskolas izglītības jautājumi, sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu jautājumi, profesionālā izglītība, mūžizglītība, zinātne, augstākā izglītība, inovācijas, sports, jaunatnes lietas, Eiropas Savienības fondi, valodu jautājumi, diasporas jautājumi, katrā šajā jomā ir vēl ļoti daudz darba, un mans aicinājums ir visām iesaistītajām pusēm būt saprotošām, orientētām uz sadarbību, atbalstīt, jo tikai kopīgā dialogā, kopīgās diskusijās mēs varam veikt pozitīvas un nepieciešamas pārmaiņas, uzlabojumus, pilnveidojumus. Paldies.

Vadītāja. Paldies Ingai Vanagai no Reformu partijas frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Ingmāram Čaklajam. Lūdzu!

I.Čaklais (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Mūsu uzdevums ir šajās minūtēs informēt par to, kas notiek Saeimā, tāpēc minēšu aktuālākās lietas no mūsu redzējuma.

Šodien Saeima savā sēdē trešajā lasījumā pieņēma likumu „Grozījumi Komerclikumā”, kas paredz ļoti vērienīgus un, manuprāt, ļoti nozīmīgus grozījumus. Tā ka tas varbūt no likumprojektiem bija visapjomīgākais un „jaudīgākais” šodien.

Protams, aktuāla tēma sabiedrībai ir arī jaunā izglītības un zinātnes ministra iecelšana. Mēs ļoti ceram, ka tās kļūdas, ko pieļāva iepriekšējais ministrs... Nenoniecinot varbūt labās lietas, ko viņš plānoja un darīja, ceram, ka tās kļūdas netiks atkārtotas, jo retorika noteikti ir jāmaina. Lietas, kuras ir nepieciešams izglītības jomā darīt, ir jādara, un to saprot ne tikai politiķi, bet arī jomas speciālisti uz to arī mudina un lūdz. Un mēs šajā gadījumā ļoti ceram, ka VIENOTĪBAS atbalsts Vjačeslavam Dombrovskim tiešām palīdzēs virzīties arī šajā jomā uz priekšu tikpat racionāli, kā viņš to ir darījis kā kolēģis Saeimā, un palīdzēs sakārtot šīs lietas.

Tā ka tās ir šodien Saeimā izskatītās divas aktuālākās lietas.

Tajā pašā laikā man ir jāinformē – varbūt mazliet priekšlaicīgi, bet tas ir apzināti –, ka lielākais darbs, ko šobrīd veicam arī mēs VIENOTĪBAS frakcijā un par ko mums bija tikko arī frakcijā lielas debates jeb sarunas, ir darbs pie nākamajā nedēļā izskatīt plānotā likumprojekta „Grozījumi Pilsonības likumā”. Likumprojekts ir veiksmīgi izgājis cauri Saeimai līdz trešajam lasījumam. Ar to ir strādājusi speciāli dibinātā apakškomisija – Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija –, kura darbojās pie Juridiskās komisijas un kuru man bija tas gods vadīt. Un Juridiskā komisija šobrīd finišē – burtiski pēc pārdesmit minūtēm nodos šo likumprojektu Saeimai izskatīšanai, kas, visreālāk, notiks nākamajā ceturtdienā.

Kāpēc tas ir svarīgi? Svarīgi šobrīd attiecībā uz Pilsonības likumu, kas, mūsuprāt, ir viens no valsts pamatlikumiem, būtu skatīties, kas ir izmainītās lietas, ko tas nozīmēs ikvienam Latvijas pilsonim vai Latvijas potenciālajam pilsonim. Likumprojekts paredz gan dubultpilsonības izmaiņas, dubultpilsonības jautājumu izmaiņas, gan arī pilsonības iegūšanas vai saglabāšanas, vai zaudēšanas lietas. Un būtu ļoti svarīgi, ka šajā nedēļā, līdz likumprojekts nonāks Saeimā galīgajā lasījumā... un droši vien tur būs karstas un asas debates... Likumprojekts noteikti ir jāsaprot tiem cilvēkiem, kurus tas skars, un jāsaprot arī tiem, kas ir piedalījušies, vai ir panākts tāds rezultāts, kādu mēs gribējām. Tātad nākamajā ceturtdienā, es pieņemu, šīs debates notiks, un šobrīd būtu svarīgi, lai ikviens paņem likumprojektu rokā un redz, kas ir plānots, kas ir ierakstīts tanī un kāda reakcija varētu būt.

Tas būtu tas aktuālākais, kā mums liekas, un nākamajā nedēļā tas noteikti būs. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Ingmāram Čaklajam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!

E.Cilinskis (VL–TB/LNNK).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Vispirms Nacionālās apvienības vārdā gribu apsveikt jauno izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja viņu šajā balsojumā. Mums šķita ļoti svarīgi, ka viņš iezīmēja tieši profesionālās izglītības attīstību un izmaiņas šajā jomā kā vienu no savām galvenajām prioritātēm un arī apņēmās, ka viņa darba stils būs mazliet citādāks un ka tas būs vairāk orientēts uz sadarbību. Līdz ar to es domāju, ka tādā veidā izdosies panākt nepieciešamās reformas augstākās izglītības jomā varbūt bez šādas pretimstāvēšanas, kāda bija iepriekšējā ministra laikā.

Un, protams, arī gribam novēlēt veselību un turpmāku karjeras attīstību iepriekšējam ministram Ķīļa kungam.

Šī nedēļa iezīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, ko atzīmēsim 4.maijā, un līdz ar to šī datuma kontekstā mums gribētos mazliet padomāt par... par šīm vērtībām un arī aicināt sabiedrību padomāt, kāda vērtība ir neatkarīga valsts un cik daudzām tautām savas neatkarīgas valsts, šādas vērtības, nav. Un tāpēc arī aicinu piedalīties 4.maija pasākumos, un arī Nacionālā apvienība rīkos vienu šādu piemiņas pasākumu 4.maijā pulksten 17.00 Raiņa kapos. Aicinām godināt vienu no neatkarības atjaunošanas celmlaužiem Eduardu Berklavu, kurš arī ir balsojis par neatkarības atjaunošanu 4.maijā.

Un, es domāju, arī tas varbūt ir zīmīgi, ka 4.maija nedēļā mēs tuvojamies Pilsonības likuma grozījumu pabeigšanai – trešajam lasījumam; tas ļaus beidzot saņemt šo dubultpilsonību latviešiem visā pasaulē.

Un savukārt kopā ar vienu no mūsu valsts izcilākajiem juristiem Egilu Levitu esam uzsākuši darbu pie Satversmes preambulas. Satversmes preambulā paredzēts iekļaut Latvijas valsts neatkarības neatgriezeniskumu. Mēs ceram, ka frakcijām izdosies vienoties par to, lai Satversmes preambula tiktu izstrādāta un pieņemta jau šīs Saeimas laikā.

Priecīgus jums visiem 4.maija svētkus! Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirmām kārtām vēlos paust mūsu frakcijas viedokli par Vjačeslavu Dombrovski.

„Saskaņas Centrs” neatbalsta Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, jo tā ir koalīcija, kurā mūsu nav, un mēs neesam valdības glābēju brigāde. Turklāt mums nav skaidrs, ko Vjačeslavs Dombrovskis gatavojas darīt ministra amatā. Domāju, ka viņam pašam nav priekšstata par to, vai turpinās Ķīļa kunga neko nedarīšanu ministra amatā. Turklāt, pēc mūsu rīcībā esošas informācijas, arī izglītības nozare ir diezgan vienaldzīga attiecībā uz šo kandidātu.

Ar viņu kā politiķi var, protams, vienoties par visu, bet pēc tam viņš nepilda nekādas vienošanās. Līdz ar to par šo kandidātu es nevaru pateikt: „Vīrs un vārds!” Tāpēc šodien mēs nobalsojām pret Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministra amatā.

Otrām kārtām es vēlos paust savu viedokli par Medību likumu, kurš ir atsevišķu Saeimas komisiju darba kārtībā pašlaik. Un vēlos informēt par to, ka esmu iesniedzis priekšlikumu Medību likumā, lai noteiktu, ka mājdzīvnieku un klaiņojošu dzīvnieku iznīcināšana var notikt tikai slimību kontroles valsts programmas ietvaros. Priekšlikuma būtība – aizliegt nogalināt kaķus un suņus, kas netīšām gadījušies medniekiem ceļā. Medībās nedrīkst nogalināt mājdzīvniekus un klaiņojošus dzīvniekus! Jāatzīmē, ka attiecībā uz šo ideju Saeimā viedokļi dalās un pat krasi atšķiras. Tāpēc par šo priekšlikumu gan mūsu frakcijā, gan, pieļauju, Saeimā kopumā būs brīvais balsojums.

Par priekšlikuma būtību. Pašlaik likums pieļauj nogalināt klaiņojošus kaķus un suņus teritorijās, kur tiek rīkotas medības. Tas tiek pamatots ar to, ka, lūk, mednieki, pēc saviem ieskatiem nošaudami šādus dzīvniekus, paveicot labu darbu, jo klaiņojošu dzīvnieku populāciju, kas var būt slimi vai agresīvi, tik un tā vajagot samazināt. Tomēr es uzskatu, ka nevienam nav tiesību bez pamatota iemesla nogalināt dzīvniekus. Medības nekādos apstākļos nevar būt veids, kā kontrolēt klaiņojošu dzīvnieku populāciju. Tām jau sākotnēji ir citi mērķi. Turklāt šie jautājumi ietverti Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tajā noteikts, ka jebkurš cilvēks var informēt vietējo pašvaldību par klaiņojošiem dzīvniekiem un ka tad pašvaldības atbildīgās institūcijas pieņem lēmumu, ko ar tiem darīt. Pašvaldība var ievietot dzīvniekus patversmēs, un, iespējams, ar laiku suns vai kaķis atradīs sev jaunu saimnieku. Pašvaldība par saviem līdzekļiem var nodrošināt bezpajumtes dzīvnieku, pirmām kārtām kaķu, sterilizāciju, tādējādi samazinot to populāciju. Tātad pastāv humānāki veidi klaiņojošu dzīvnieku populācijas kontrolei. Neapšaubāmi, pašvaldībām ir jābūt tiesībām valsts programmas ietvaros arī nogalināt dzīvniekus, kuri pārnēsā bīstamas infekcijas vai ir agresīvi. Tāda ir kārtība, un tā ir stingri jāievēro. Taču kāds gan tam sakars ar medībām? Gadās arī tā, ka mednieki nogalina suni vai kaķi, iespējams, bez pamatojuma, neizvērtējot situāciju. Turklāt viņi nevar noteikt, vai dzīvnieks ir bez pajumtes. Suns, kuram ir saimnieks, var pazust, netīšām iemaldīties teritorijā, kur norisinās medības, un tādējādi aiziet bojā. To apliecina bēdīgi gadījumi no tiesu prakses. Uzskatu, ka klaiņojošs dzīvnieks nav vainīgs pie tā, ka bezatbildīgi cilvēki, parotaļājušies ar to, pēc kāda laika izmet to uz ielas. Šādu dzīvnieku nogalināšana bez kāda pamata medībās – tas ir nehumāni un nav pieļaujams. Pareiza pieeja problēmas risināšanai būtu obligāta visu mājas kaķu un suņu pakāpeniska, bez steigas, čipēšana, tad vienmēr varēs noskaidrot, kurš ir dzīvnieka saimnieks, un īpašniekam vajadzēs atbildēt par savu dzīvnieku. Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Un šodien „Frakciju viedokļos” pēdējā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule. Lūdzu!

I.Grigule (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Par šodien Saeimā notikušo.

Protams, viens no nozīmīgākajiem jautājumiem bija jaunā izglītības un zinātnes ministra apstiprināšana. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, neatbalstījām Vjačeslava Dombrovska kandidatūru izglītības un zinātnes ministra postenim, jo mēs uzskatām, ka Reformu partija jau šobrīd netiek galā ar tiem uzdevumiem, kas ir risināmi viņu pārvaldībā esošajās ministrijās – Ekonomikas ministrijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un vēl jo vairāk Izglītības un zinātnes ministrijā. Reformu partija ar savu haotisko darbību, skaļajiem populistiskajiem saukļiem pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju uzticību ir zaudējusi, un vairs tikai 1,6 procenti atbalsta šo politisko spēku. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tik svarīga ministrija kā Izglītības un zinātnes ministrija nebija jāuztic Reformu partijai, bet gan drīzāk Nacionālajai apvienībai „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

Otrs jautājums, kas varbūt nav tieši saistīts ar parlamenta šīsdienas sēdi, ir tāds: ir tāds jaunums, ka Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Ģirts Mazurs portālā manabalss.lv ir savācis vairāk nekā 10 000 parakstu par to, lai lats Latvijā tiktu saglabāts, un visi šie vairāk nekā 10 000 paraksti ir iesniegti parlamenta kancelejā parlamenta izskatīšanai. Redzēsim, kad mūsu valdošā koalīcija sadūšosies un šo likumprojektu, šo iniciatīvu dos skatīšanai deputātiem.

Tajā pašā laikā arī Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesniegti divi likumprojekti par iespējamiem Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka lats Latvijā ir vienīgā valūta, kas ir lietojama norēķinos. No ekspertiem jau ir saņemti pirmie atzinumi par šiem likumprojektiem, un šie atzinumi ir diezgan pozitīvi. Principā ir liela cerība, ka Centrālā vēlēšanu komisija – protams, ja tā nepakļausies politiskam spiedienam, – ļaus rīkot referendumu, bet to mēs uzzināsim maija vidū. Protams, Ministru prezidents Valdis Dombrovska kungs saka, nemitīgi atkārto, ka tad, kad mēs stājāmies Eiropas Savienībā, mēs automātiski nobalsojām arī par pāreju uz eiro.

Mēs stājāmies Eiropas Savienībā kopā arī ar Čehiju, uz tādiem pašiem noteikumiem un tādā pašā laikā, bet Čehijas premjers ir pateicis, ka situācija ir kardināli mainījusies kopš tiem tālajiem, tālajiem gadiem, un Čehija noteikti jautās savas tautas viedokli par pāreju uz eiro. Mēs aicinām mūsu premjeru vaicāt savai tautai šo pašu jautājumu, šo pašu nozīmīgo jautājumu, kas izšķirs mūsu nākotni, mūsu bērnu nākotni, mūsu valsts nākotni.

Paldies jums. Un priecīgus svētkus!

Vadītāja. Paldies Ivetai Grigulei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauki svētki! Un visu labu!

Otrdien, 26.septembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:00  Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kopsēde
11:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde
14:00  Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisijas sēde
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde