Frakciju viedokļi 2019.gada 31.oktobrī

(01.11.2019.)

Vadītāja. Skan raidījums “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles, un tajā deputāti pastāstīs par Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Arī šonedēļ Saeimā ir notikušas aktīvas diskusijas par daudziem jautājumiem. Gribu pieminēt vienu – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma nodošanu pirmajam lasījumam, par ko nākamajās nedēļās droši vien noritēs spraigas diskusijas. Bet šīs nedēļas galvenais jautājums droši vien bija likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” izskatīšana pirmajā lasījumā. Protams, finanšu resursi arī nākamgad ir ierobežoti – lai gan pieprasījumi vajadzībām bijuši iesniegti vairāk nekā par miljardu eiro, bet budžeta likumprojektā tiek piedāvāts fiskālajā telpā nākamgad papildus sadalīt tikai 193 miljonus eiro. Protams, paredzot līdzekļus arī jau tiem balsojumiem un naudas summām, par ko jau nobalsots iepriekš.

Laikam vislielākais atbalsts vēsturē nākamgad paredzēts sociālajai aizsardzībai – tātad 228 miljoni eiro, kas būs paredzēti pensiju indeksācijai. Reāli katrs pensionārs mēnesī saņems aptuveni no 20 līdz 40 eiro klāt pie savas pensijas.

Tāpat diezgan lieli naudas līdzekļi tiek papildus novirzīti arī veselības aprūpei – 50 miljoni eiro, aptuveni 30 miljoni arī Izglītības un zinātnes ministrijai gan pedagogu atalgojuma celšanai, gan zinātnes jomas atbalstam. Tāpat arī 30 miljoni tiek novirzīti Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu 2 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzības jomai. Un vēl arī diezgan liela dotācija tiek paredzēta pašvaldībām – papildus 63 miljoni eiro. Līdz ar to, ja varbūt kādreiz dzirdam pārmetumus, ka nākamajam gadam pašvaldībām piešķirts mazāk naudas, negribētu piekrist, bet teikt to, ka visām 119 Latvijas pašvaldībām absolūtajos skaitļos nākamgad ir pieaugums. Kaut vai nosaucot trīs lielākās pilsētas: Rīgai tie ir 23 miljoni eiro papildus, Daugavpilij, Rēzeknei – katrai pa trim miljoniem. Varbūt arī šoreiz piedāvātais valdības modelis brīvpusdienas 1.−4. klasēm dalīt uz pusēm, tātad pusi sedz valsts, pusi – pašvaldība... jāsaka, šīs summas ir ļoti nenozīmīgas salīdzinoši ar to absolūto pieaugumu, kas pašvaldības sagaida nākamgad. Tāpat valdība ir garantējusi simtprocentīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmaksu pašvaldībām tā neizpildes gadījumā.

Un es domāju, ka viens no tādiem galvenajiem apsolījumiem, ko mēs esam devuši saviem iedzīvotājiem: nākamā gada budžetā netiek celti nodokļi. Iespējams, par nodokļiem varētu būt runa tikai nākamajā gadā, ja kādi nodokļi sāks mainīties ar 2021. gadu.

Gribu arī atzīmēt, ka budžets pozitīvā nozīmē skars visas cilvēku kategorijas, ne tikai pensijas, invaliditātes pabalstus. Arī neapliekamais minimums pensijām palielināts no 270 eiro šogad uz 300 eiro nākamgad, neapliekamais minimums mazajām algām – no 230 uz 300, kā arī atvieglojums par apgādājamiem. Ja šogad tas bija 230 eiro, tad nākamgad – 250, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes nemainās: tiem, kas nopelna gadā līdz 20 000 eiro, tā ir 20 procenti, no 20 000 līdz 60 000 – 23 procenti, un tiem, kas pelna 62 800 un vairāk, šī likme ir 31,4 procenti.

Vakardien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja budžeta likumprojektu. Protams, vēl notiks diskusijas par veselības jomas finansējumu. Piešķirti ir diezgan lieli līdzekļi – 50 miljoni. Mēs saprotam, ka tas ir nepietiekami, bet droši vien vajadzēs paskatīties, kā šī nauda tiek sadalīta iekšienē, jo pēdējo triju gadu laikā, tātad ieskaitot nākamo gadu, veselības aprūpei ir piešķirti vairāk nekā 300 miljoni eiro.

Līdz ar to nākamnedēļ arī notiks diskusijas par budžetu, un, cerams, otrajā lasījumā mēs to varēsim pieņemt 13. novembrī.

Tas būtu aktuālākais šajā nedēļā no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Aldim Adamovičam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāte Janīna Kursīte‑Pakule. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Labdien, cienītie radioklausītāji! Valsts budžeta likumprojekta pieņemšana pirmajā lasījumā neapšaubāmi, kā jau arī teica iepriekšējais runātājs Aldis Adamovičs, ir prioritāte numur viens.

Esošajā situācijā šis ir labākais no iespējamiem variantiem. Izcils tas nav un droši vien nebūs nekad. Vajadzības aug, un vajadzības paliek. Ne vienmēr labāko rezultātu iegūst, piešķirot papildlīdzekļus. Medicīnas jomas iekšienē... nu, kaut vai, piemēram, medicīnas jomas iekšienē varbūt ir vērts pārlūkot, cik saņem slimnīcu valžu locekļi un vadītāji un cik – ārsti vai māsiņas. Joprojām taču ir milzīga disproporcija. Mēs esam brīvi piekrist budžeta loģikai vai nepiekrist.

Te prātā nāk čukču valodā... tas, ka čukču valodā nav vārda “brīvs”, tā vietā ir “norāvies no ķēdes”. Svarīgi, lai ne tikai valodā būtu vārds “brīvība”, bet arī mūsu darbībā būtu nodalīta brīvība un noraušanās no ķēdes.

Otrā lieta, par ko es gribu runāt šajā reizē, ir tas, ka 29. oktobrī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika atbalstīts VARAM iesniegtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts. Par likumprojektu sēdē notika asas un garas diskusijas. Lai gan likumprojektā ir pārredzami un saprotami formulēti novadu izveides kritēriji, iezīmēti pārejas noteikumi, atrunāti īpašie gadījumi novadu izveidē un tamlīdzīgi, virkne nopietnu jautājumu paliek priekšdienām.

Daļa no deputātiem iestājās par to, ka paralēli likumprojektam VARAM un citām ministrijām ir jāveido ceļa karte, proti, kā, šo reformu realizējot, tiks nodrošināts sabiedriskais transports, medicīnas pakalpojumi, kā jaunie novadi tiks nodrošināti ar skolu tīklu un tamlīdzīgi.

Nacionālā apvienība vēlas, lai paralēli šim tiktu pieņemts arī vietējo pašvaldību likums un pašvaldību vēlēšanu likums, kā arī lai Finanšu ministrija izstrādā pašvaldību finansēšanas kārtību un principus.

Komisijai un visai Saeimai priekšā stāv nopietns darbs, lai neatkārtotos 2009. gada novadu reformas rūgtā pieredze. Darba vēl ir daudz. Un es ceru, ka tas godam tiks padarīts.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Janīnai Kursītei‑Pakulei no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien! Šodien pārrunāsim galveno jautājumu, manuprāt, kas šodien bija Saeimas sēdē, tas ir, par Atkritumu apsaimniekošanas likumprojektu, par kuru Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsoja “pret”. Un es ceru, ka uz otro lasījumu tomēr šo jautājumu izdosies sakārtot.

Un tā situācija šobrīd veidojas... mēs, protams, redzam to... zināmā mērā bardaku, kas notiek Rīgā. Un šobrīd ļoti daudzi grib šo situāciju sakārtot. Bet šis sagatavotais likumprojekts, mūsu ieskatā, galīgi nav par Rīgu. Šis likumprojekts ir par visu pārējo Latviju un paredz būtiski mainīt atkritumu apsaimniekošanas principus valstī. No mūsu puses... mēs šādu pieeju nevaram atbalstīt. Mēs paredzam vairākus riskus gan tarifu kāpumā, gan arī pakalpojumu nodrošināšanā kā tādā, jo ir jau zināma pieredze un ir virkne pašvaldību, kur mēģināts sadarboties ar privātajiem. Te es varētu minēt vienu ļoti veiksmīgu piemēru, kur privātie darbojas un kur pašvaldībām ir izdevies vienoties ar privātajiem, bet visās tajās vietās, kur tas noticis kaut kādu ārēju spiedienu rezultātā, šī pieredze diemžēl ir neveiksmīga un iedzīvotājiem par to nākas maksāt ļoti dārgu cenu... dienas beigās. Mēs šobrīd redzam ļoti veiksmīgus pašvaldību uzņēmumus, piemēram, Vidzemē ZAAO, tāpat Zemgalē, Latgalē ir šādi uzņēmumi, kuri ļoti veiksmīgi pilda savu funkciju, bet šis likumprojekts principā lielā mērā apdraud viņu veiksmīgo tālāk pastāvēšanu, un, manuprāt, tas nav atbalstāms. 

Par valsts budžetu. Arī to mēs neatbalstījām, un tur es varētu minēt vairākas lietas. Principā viens jautājums ir par pašvaldību finansējuma pieejamību. Lai arī saka: pašvaldībām šis finansējums pieaug, bet aizmirst pateikt to, ka patiesībā tika ļoti būtiski samazināta bāze pašvaldību... un ieņēmumu bāze, pēc tam tas tika kompensēts, bet ne pilnā apmērā.

Un tas, es domāju, novedīs virknē... tieši reģionos, jo mediācijai paņem tieši no šīs reģionu naudas. Reģionos šo pakalpojumu nodrošināšanas problemātiku varētu izveidot, un, kā jau minēju arī no Saeimas tribīnes, viens ir pakalpojumi, kas ir kā obligātas funkcijas, no kā pašvaldība nevar atteikties, otrs ir brīvprātīgās funkcijas. Tās visbiežāk ir sociāla rakstura, un tās visbiežāk arī ir tās... šajā gadījumā būs tās, kas cietīs pirmās. Un šie apstākļi ir jāņem vērā, balsojot par budžetu, un es domāju, ka reģionos nākamais gads būs grūts gads.

Tāpat budžetā bija iestrādāts... un es ļoti ceru, ka koalīcija un visa Saeima izņems ārā šīs pilnīgi nepareizās lietas attiecībā uz skolu tīklu kārtošanu. Nevar būt tā, ka mēs budžeta likumā balsojam par tik nozīmīgu normu, kas paredz pusi Latvijas skolu slēgt. Es dzirdēju arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri, kas jau no tribīnes teica paldies par to, ka viņi plāno atsaukt šo ideju, bet mēs noteikti sniegsim priekšlikumus un arī rūpīgi skatīsimies, lai tas tā arī notiktu.

Tāpat partiju finansēšanas likums... Mūsu ieskatā, tas likums būtu jāņem ārā no budžeta likumprojektu paketes, jāizstrādā normāli, pārdomāti, tas nevar notikt steigā – tik svarīgu lietu pieņemt steidzamībā divos lasījumos. Jau šodien paredzams, ka neapšaubāmi tur tiks pieļautas kļūdas.

Tas īsumā viss. Paldies par uzmanību, un jauku nedēļas nogali! Atā!

Vadītāja. Paldies Viktoram Valainim no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribēju pievērst uzmanību diviem likumprojektiem, kurus skatījām šodien Saeimas sēdē, un pēc tam nedaudz par budžetu parunāt.

Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatījām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šie ir grozījumi, ar kuriem mēs paredzam, ka valsts nodrošinās obligātu attīstības izvērtējumu visiem bērniem agrīnā vecumā un atkal otrreiz, pirms tie uzsāk skolas gaitas.

Šie agrīnie izvērtējumi būs veids, kā mēs spēsim laikus atpazīt attīstības traucējumus, laikus atpazīt to, ka ir bērni, kuriem būs vajadzīga individuāla palīdzība, lai viņi neatpaliktu no saviem vienaudžiem. Tieši agrīnā intervence ir tā, kas var izlīdzināt bērna attīstības līmeni un palīdzēt bērnam nākotnē iekļauties sabiedrībā.

Šo agrīno intervenci veiks jau esošie ģimenes ārsti un pedagogi ar stingru metodisko atbalstu. Grozījumi tapa, konsultējoties gan ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, gan ar Latvijas Autisma apvienību, gan ar bērnu psihiatrijas ekspertiem. Ceram uz Saeimas atbalstu.

Tālāk mēs šodien skatījām grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, par ko kolēģi jau pirms brīža runāja. Šie grozījumi nodrošinās konkurenci atkritumu apsaimniekošanā. Un konkurence ir tas ceļš, kā tikt pie labāka pakalpojuma par zemāku cenu.

Mēs visi esam skatījušies drāmu ap atkritumiem Rīgā. Drāmu, kuras ietvaros draudēja monopols uz 20 gadiem un stingrs cenu pacēlums. Šie grozījumi ir domāti, lai noregulētu situāciju un nepieļautu šādas patvaļīgas pašvaldības darbības nākotnē.

Šonedēļ, bez šaubām, lielākais notikums bija valsts budžeta skatīšana pirmajā lasījumā. Šis budžets patiešām ir kompromisu budžets. Tā ir piecu partiju vienošanās par to, kā vislabāk sadalīt līdzekļus, kuru nekad nepietiek. Budžets ir tik liels, cik bija iespējams, būtiski nemainot nodokļus. Lai gan “Attīstībai/Par!” rosināja partnerus labot nodokļu politikas kļūdas jau šogad, koalīcijas partijas vienojās, ka šis uzdevums atliekams uz 2020. gadu.

Budžetā ir nodrošināts pieaugums daudzām nozarēm. Veselības nozarē papildu 50 miljoni eiro. Tā ir ievērojama summa, bet ne tuvu pietiekama, lai risinātu nozares problēmas. Un ir saprotama veselības nozarē strādājošo neapmierinātība. Finanšu trūkums veselības nozarē patiesi ir pārāk liels. Tā ir ielaista situācija daudzu gadu garumā, un to nevarēs mainīt viena gada laikā. Tas ir pakāpeniski izdarāms.

Nākamgad jau ceturto gadu pēc kārtas turpināsies darba samaksas paaugstinājums veselības nozarē. Ceram, ka turpināsies arī nākamajos gados. Bet ir jāsaprot, ka Latvijā ir viens no zemākajiem nodokļu ieņēmumu īpatsvariem pret IKP Eiropā. Un mums ir jārēķinās: lai rastu adekvātus līdzekļus gan veselībai, gan izglītībai, gan citām nozarēm, būs nepieciešama nodokļu pārskatīšana, nodokļu reformas un arī nozaru reformas – gan administratīvi teritoriālā reforma, gan izglītības nozares reformas.

Es vēl gribētu izrunāt jautājumu par politisko partiju finansēšanu. Šis ir jautājums, kas sabiedrībā ir radījis lielu ažiotāžu. Tajā pašā laikā es gribēju nedaudz atgādināt vēsturi, ka jau kopš 90. gadiem mēs esam skatījušies, kā Latvijā noris tas, ko Pasaules Banka apzīmē ar “valsts sagrābšanu”, ka privātā nauda ietekmē politiku tik tālu, ka var mainīt likumdošanu sev labvēlīgā virzienā. 20 gadu garumā mēs esam pa druskai, pa druskai mainījuši politisko partiju finansēšanu, mainījuši kārtību, ieviesuši atklātību, caurskatāmību, visdažādākos ierobežojumus. Šīs pēdējās... pēdējās pārmaiņas ir domātas, lai šo procesu novestu līdz galam un patiešām likvidētu iespēju naudai noteikt mūsu politiku.

Man ir gandarījums, ka, veicot šīs izmaiņas, mēs esam domājuši plašāk. Tas nav tikai jautājums par politiskajām partijām, tas ir arī jautājums par to, kā mūsu sabiedrībā ir iespējams kontrolēt un uzraudzīt politisko partiju darbību.

Šis budžets nodrošina papildu līdzekļus KNAB analītiskās kapacitātes celšanai. Šis budžets nodrošina papildu līdzekļus NVO fondam, lai tieši tās organizācijas, kuras veic interešu aizstāvību un kuras skatās uz pirkstiem valsts pārvaldei un arī Saeimai, spētu darboties. Šis budžets arī paredz papildinājumus sabiedriskajiem medijiem un arī komercmedijiem, lai tieši mediji varētu pildīt sargsuņa funkciju.

Valsts budžets ir kompromiss. Nepietiekams. Bet valsts budžets šobrīd ir labākais kompromiss, ko piecas partijas varēja piedāvāt Saeimai, piedāvāt mums nākamajam gadam.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Vitai Andai Tēraudai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Un “Frakciju viedokļus” turpina frakcijas KPV LV deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, dārgie klausītāji! Lai arī publiski tiek mēģināts diskutēt par budžetu, tas sniedz daudz plašāku atbalstu un sociālo aizsardzību par iepriekšējos gados pieņemtajiem budžetiem. Pirmkārt, tas paredz līdz šim lielāko vecuma pensiju indeksāciju, kā arī minimālā ienākumu līmeņa palielināšanu, un tieši tādēļ mēs sakām paldies mūsu ministrei Ramonai Petravičai.

Otrkārt, atalgojuma palielinājums solidāri skars ne tikai skolotājus un veselībā strādājošos, bet arī iekšlietu struktūru un kultūras darbiniekus, kā arī tiesnešus. Latvijā nav tikai divas profesijas, tāpēc jāskatās uz atalgojuma palielināšanu solidāri Latvijas kontekstam.

Treškārt, esmu gandarīts, ka līdz ar KPV LV un citu jauno partiju ienākšanu koalīcijā mums ir izdevies mainīt politisko virtuvi un veidot budžetu bez partiju kvotām. Cerams, ka kvotu ērai pieliks punktu uz visiem laikiem. Mums kā jaunās politikas veidotājiem nav pieņemams politiskais tirgus, kad pēdējā brīdī... atbalsta finansējumu iegūst politiķiem pietuvināti projekti, par kuru lietderību un nepieciešamību iepriekš netiek diskutēts. Lai arī budžeta pieņemšana ir sarežģīts process, tas tomēr notika atklāti un koalīcijas partijas diskutēja un meklēja kompromisu, un beigu beigās spēja vienoties. Šī valdība solidāri savās ministrijās un to padotības iestādēs veikusi funkciju un finanšu līdzekļu pārskatīšanu, kā rezultātā izcelti papildu līdzekļi 174 miljonu eiro vērtībā prioritāriem pasākumiem jau nākamajā gadā. Tas ir lielākais papildu budžets, kāds līdz šim bijis, bet šis papildu finansējums ir jāsadala solidāri, kas tika arī izdarīts, un par šo darbu patiešām varam teikt KPV LV frakcijas vadītājam, kurš vadīja šo grupu... ka viņi ir spējuši grupā atrast šos līdzekļus.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka mums kā partijai ir svarīgas arī mazās lietas. Piemēram, mājokļu programmas paplašināšana jaunajām ģimenēm, iekšlietu struktūru drošības stiprināšana ar papildu finansējumu iekšlietu struktūrās strādājošajiem, VUGD tehnikas nomaiņa, lai uz izbraukuma vietām nebrauktu vecie ZIL, lai jaunie kadeti būtu ieinteresēti mācīties, lai nodrošinātu labāku dzīvi personām ar invaliditāti, lai pakāpeniski uzlabotu dzīves apstākļus senioriem, lai stiprinātu Konkurences padomi cīņā ar karteli un korumpantiem.

Daudzas lietas vēl ir darāmas, un mēs par tām cīnīsimies nākamajā budžetā kopā ar saviem sadarbības partneriem. Ir svarīgi visiem saprast, ka šis budžets nav ne kompromisa, ne solījumu budžets. Tas ir veidots atbildīgs un solidārs pret dažādām sabiedrības grupām.

Un pabeigt gribu ar teicienu: apmaldīties kokos, neredzot mežu. Opozīcija runā par budžetu, redzot atsevišķus kokus. Mēs, KPV LV, budžeta procesu redzam kopumā. Tas ir dzīvotspējīgs un dod nepieciešamo līdzsvarotību vides un tautsaimniecības attīstībai.

Paldies, dārgie klausītāji.

Vadītāja. Paldies Ērikam Pucenam no frakcijas KPV LV.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Sabiedrību ir satraukusi ideja palielināt valsts finansējumu partijām, tāpēc uzskatām par nepieciešamu sniegt SASKAŅAS komentāru par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru Saeima šonedēļ skatīja pirmajā lasījumā. Partija SASKAŅA iestājas par sponsoru naudas ietekmes mazināšanu reālajā politikā, bet tam jānotiek saprātīgā ietvarā, nodrošinot politikas subjektu vienādas darbības iespējas. Grozījumu virzīšana ir vērtējama kā šīs koalīcijas liela politiska kļūda, jo paši valdošie politiķi pēc būtības nodrošinās sev zelta izpletni. No politikas ētikas principu viedokļa ar šādu ideju bija jānāk tās autoram, šajā gadījumā, visticamāk, Valsts prezidentam Levita kungam. Jāņem vērā arī tas, ka par grozījumu projektu netika pienācīgi diskutēts plašā sabiedrībā, kas likumsakarīgi izraisīja plašu pretreakciju un sabiedrības neapmierinātību, dusmas. Steidzamības kārtā virzāmais likumprojekts netika pienācīgi apspriests arī Saeimā. Mēs uzskatām, ka šādu grozījumu spēkā stāšanos un šo datumu ir nepieciešams atlikt līdz 14. Saeimas sasaukšanas brīdim. Un pašlaik nav īstais laiks par šo tēmu diskutēt un šādu likumu pieņemt.

Ja, pateicoties bezkompromisu tiesiskuma koalīcijas vienotībai, šis likums tiks pieņemts, tas tikai pastiprinās sabiedrības neapmierinātību, tiks radīts kārtējais juridiskais un politiskais brāķis, kas neveicinās demokrātijas stabilitāti Latvijā. Tāpēc frakcija SASKAŅA balsoja un turpinās balsot pret likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

“Frakciju viedokļu” noslēgumā šodien runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis (JK).

Labdien! Paldies par iespēju runāt.

Vakardienas Saeimas sēdē, tātad ārkārtas sēdē, protams, lielākais notikums ir budžeta likumprojektu paketes pieņemšana pirmajā lasījumā. Mēs atbalstām šo budžetu, ļoti grūti tapis... grūtā procesā, bet, protams, ir... piecas koalīcijas partijas, un nav viegli vienoties par jautājumiem. Bet kopumā mēs esam nonākuši, es domāju, pie laba rezultāta. Galvenais, lielākie ieguvumi ir, es redzu... varbūt pensionāriem, jo plānots būtisks finansējuma pieaugums pensiju indeksācijai nākamgad, tas ir ļoti svarīgi.

Tāpat budžetā paredzēts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa, neapliekamā minimuma pietiekams, straujš palielinājums – līdz 300 eiro. Tāpat arī 2021. gada 1. janvārī mēs redzēsim minimālās algas celšanu līdz 500 eiro. Visi šie pasākumi būtībā varbūt pat nebūtu notikuši, ja nebūtu mēs uzstājuši, no Jauno konservatīvo frakcijas puses, ka tas ir jādara.

Vēl ir labas lietas attiecībā uz izglītības jautājumiem, tieslietu sistēmas darbiniekiem ir papildu finansējums... satiksmes nozarei arī papildu astoņi miljoni.

Tā ka tagad cerēsim uz otro lasījumu, ka spēsim pieņemt budžetu pietiekami ātri pirms valsts svētkiem.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Gatim Eglītim no Jauno konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 12.novembrī
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:50  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
09:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde
11:45  Saeimas Prezidija sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196