Frakciju viedokļi 2019.gada 5.septembrī

(09.09.2019.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien notika Saeimas rudens sesijas pirmā sēde, un par tās darba kārtības jautājumiem pārraidē “Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Sēžu zāles jums pastāstīs deputāti.

Pirmajam šodien vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Rihardam Kozlovskim. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, godātie klausītāji! Pēc pārtraukuma esam atsākuši darbu, un šodien gribas atzīmēt vienu no jauninājumiem – ka uzrunu parlamentam teica mūsu Valsts prezidents. Savā koncentrētajā 15 minūšu uzrunā viņš pieskārās ļoti plašam jautājumu lokam.

Es gribu atzīmēt vienu. Tas ir saistīts ar valsts nākamā gada budžeta pieņemšanu. Arī Valsts prezidents aicināja visus politiskos spēkus uz kompromisu. Protams, kompromiss būs nepieciešams tādēļ, ka tas jau ir ierasti. Protams, tie līdzekļi, kas tiek pieprasīti, pārsniedz finansiālās iespējas. Līdz ar to arī gribu teikt, ka Ministru prezidents jau vairāku nedēļu garumā ar valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem risina šo kompromisa jautājumu. Protams, ir ļoti daudzas nozares, kurām nepieciešams papildu finansējums, taču bez kompromisa valsts budžetu pieņemt nevarēs. Ir jau publiski izskanējis, ka kopējais pieprasījums ir tuvu miljardam eiro, taču nauda pieejama krietni mazākā apjomā. Tādēļ arī pašlaik no Ministru prezidenta ir izskanējušas trīs galvenās prioritātes: tā ir administratīvi teritoriālā reforma, tas ir pedagogu atalgojuma jautājums un arī veselības, ārstniecības personāla atalgojuma jautājums.

JAUNĀ VIENOTĪBA kopumā darīs visu, lai šis kompromiss tiktu panākts un mēs laikus pieņemtu valsts budžetu, kā aicināja Valsts prezidents, līdz valsts svētkiem – 18. novembrim. Mēs ļoti ceram, ka valdība spēs budžetu iesniegt laikā, kā ir plānots, – oktobra vidū, un mēs darīsim visu, lai šis budžets tiktu pieņemts. Protams, būs debates... neizbēgami, bet mēs darīsim visu, lai šis kompromiss tiktu panākts.

Tie bija pamatjautājumi, ko es šodien gribēju uzsvērt.

Paldies par uzmanību, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Rihardam Kozlovskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien ir 5. septembris, Saeimas rudens sesijas pirmā sēde. Frakcijas vārdā vēlos informēt par SASKAŅAS deputātu iesniegtajiem jautājumiem valdības ministriem. Patiesībā jautājumu ir ļoti daudz, jo mēs vēlamies aktualizēt un palīdzēt risināt vairākas samilzušas problēmas.

Pirmais jautājumu bloks – satiksmes ministram Linkaitam par reformām valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš”. Šis uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, un kopš šā gada maija, kad faktiski tika izteikta neuzticība “Latvijas dzelzceļa” vadībai un faktiski apšaubīta uzņēmuma vadības darbība, tā darbinieki pauž satraukumu par to, kā un kādā veidā iespējamās reformas ietekmēs viņu nodarbinātību, atalgojuma apjomu un tā tālāk.

Pamatojoties uz minēto, lūdzam ministru sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai plānojat vēl kādas reformas “Latvijas dzelzceļā”?

Vai un kā vadības reformas uzlabos “Latvijas dzelzceļa” darbu?

Vai vadības reformas ietekmēs darba vietu skaitu “Latvijas dzelzceļā” un nodarbināto atalgojumu?

Katrā gadījumā ikvienam ministram jāpatur prātā: ja viņš publiski pauž viedokli vai aktīvi nodarbojas ar kadru politiku, ir jāsaprot, ka nozarē strādājošie cilvēki uztraucas par savām darba vietām, atalgojumu un tā tālāk. Ministram jārēķinās ar to.

Nākamais jautājumu bloks – izglītības un zinātnes ministrei Šuplinskai. Publiskajā telpā ir izskanējusi, teiksim tā, neviennozīmīga informācija, ka ministre plāno ar nākamo gadu pārlikt uz pašvaldību pleciem izmaksas par pirmo četru klašu skolēnu brīvpusdienām. Par ietaupīto naudu, proti, 20 miljoniem eiro, it kā iecerēts palielināt skolotāju algas. Patiesībā saistībā ar minēto informāciju SASKAŅAS deputātiem ir vairāki jautājumi par šāda procesa pamatotību, šoreiz pat neuzsverot šī finanšu darījuma ētisko pusi, proti, pretstatot skolotājus bērniem un viņu vecākiem.

Mēs vienkārši aicinām ministri nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem. Vai tiešām ministrijā tās ietaupītie valsts budžeta līdzekļi tiks novirzīti primāri vispārējās izglītības pedagogu atalgojuma palielināšanai? Vai pašvaldībām šīs funkcijas (tātad brīvpusdienu nodrošināšana 1.–4. klasei) izpildei tiks papildus iedalīti attiecīgi valsts budžeta līdzekļi? Cik pamatota ir pašlaik īstenotā politika izglītības jomā, uzliekot gandrīz visu atbildību par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas izmaksām pašvaldībām, zinot, ka no 2020. gada 1. septembra jānodrošina arī privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi?

Mums ir arī ministrei lūgums nosaukt tās pašvaldības, kuras izteikušas apņēmību finansēt brīvpusdienas pirmo četru klašu skolēniem, nesaņemot par to valsts kompensāciju, un tā tālāk.

Patiesībā jautājumu ir ļoti daudz. Nedēļas laikā mēs ceram sagaidīt atbildes pēc būtības ar mērķi uzlabot situāciju nozarē, nomierināt Latvijas ļaudis un palīdzēt izglītības nozarē strādājošajiem labāk un atbildīgāk veikt savus pienākumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Pārraidi turpina frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie klausītāji! Es arī gribu visus sveikt ar jaunu darba cēlienu Latvijas politikā.

Frakcija “Attīstībai/Par!” Saeimā un politikā ir nākusi veidot modernu un taisnīgu Latviju. Kopš ievēlēšanas Saeimā pagājušā gada 8. novembrī mēs uzsākām šo darbu. Pirmajā cēlienā Saeimā iesniedzām 170 priekšlikumus un divus likumprojektus. Uzsākot jauno sezonu, mēs turpināsim darbu pie šiem jautājumiem un īpaši gatavojamies koncentrēties uz tām lietām, par kurām atbildību Latvijā šobrīd nes mūsu ministri. Tā ir administratīvi teritoriālā reforma un tālāki veselības jomas uzlabojumi.

Administratīvi teritoriālajā reformā... mēs šogad ceram, ka kopā ar valdības koalīcijas partneriem Saeimā spēsim pieņemt jaunu likumu, lai jau no 2021. gada Latvijā būtu tādas pašvaldības, kuras spēj nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, īpaši viņu izglītības un darba iespējas. Tad Latvijas reģioni varētu zelt un plaukt. Priecājamies, ka tieši šo reformu arī valdība un premjerministrs ir izvirzījuši kā vienu no prioritātēm mūsu kopīgajam darbam, saprotot tās nozīmīgumu visas Latvijas izaugsmei.

Veselības aprūpē noteikti Latvijas iedzīvotāji gaida lielus un straujus uzlabojumus. Atšķirībā no citām jomām šajā patiešām ir pārāk maz naudas. Ministre Ilze Viņķele turpinās strādāt pie divām lietām, saprotot, ka naudu mums vajag vairāk, īpaši mediķu un medicīniskā personāla algām, un ka droši vien ir rezerves, lai slimnīcas un visa sistēma strādātu labāk, pakalpojumi būtu pieejami un saprotami un informācijas būtu vairāk. Ministrei šajā jomā ir daudz plānu. Bet Saeimā mēs centīsimies panākt, lai valsts budžetā tiktu atrasti nākamajam gadam nepieciešamie līdzekļi dažādiem uzlabojumiem.

Tāpat mēs turpināsim Saeimā strādāt pie uzsāktā... pie stipriem medijiem, pie sabiedrisko mediju likuma un visas mediju sistēmas pārvaldības uzlabošanas, jo mēs ticam, ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši labu un kvalitatīvu informāciju. Tam mums ir vajadzīgi labi apmaksāti un profesionāli žurnālisti un mediji, kas spēj neatkarīgi ziņot par to, kas notiek mūsu valstī, iedziļināties procesos un par to pastāstīt iedzīvotājiem.

Ļoti ceram, ka šīs sesijas laikā mēs Saeimā spēsim kopā ar kolēģiem nonākt pie vides jautājumiem – pie ļoti svarīgā jautājuma par depozītu sistēmu, par iespēju nodot – īpaši jau! – plastmasas pudeles, lai tās nepiesārņotu mūsu mežus un lai mēs mainītu domāšanu no tā, kas ir tik ilgi buksējis Saeimas un politiskajā līmenī, pret to, kas mums ir izdevīgi un kādā veidā mums ir jādzīvo. Mums ir jāattīstās, mums ir vajadzīga uzņēmējdarbība, taču tas nedrīkst notikt uz mūsu kopīgās mājas – vides – rēķina.

Runājot par šodienas Saeimas sēdi, interesanta izvērtās saruna par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā””, kur Saeima otrajā lasījumā pieņēma ierobežojumus, ka deputāti, kuri drīkst savienot amatus organizācijās, sabiedriskajās organizācijās un nodibinājumos, turpmāk par šo darbu amatos nevarēs saņemt atalgojumu, toties varēs darboties ne tikai sabiedriskajās organizācijās, bet arī sociālās uzņēmējdarbības jomā.

Mēs atbalstījām šo Nacionālās apvienības deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumu, parādot izpratni par to, ka tās sabiedriskā atbalsta formas un jomas Latvijā mainās un ka sociālā uzņēmējdarbība ir tāds formāts, kurā, atbalstot sociāli nozīmīgas lietas, cilvēki, kas to dara, arī spēj paši nopelnīt sev naudu. Tāpēc, ja kāds deputāts darbotos šādā uzņēmumā, tad viņš līdzīgi kā biedrībās to arī varētu darīt.

Mēs atbalstījām grozījumus par ierobežojumiem saņemt... saņemt atalgojumu par amatiem, taču mēs redzam arī, ka būtisks jautājums, kas tālāk Saeimai jārisina (un to mēs arī rudens sesijā turpināsim rosināt un darīt), ir par lobēšanas atklātību, jo ne tikai amati, bet arī konkrētas darbības un interešu aizstāvība deputātus noved interešu konfliktā. Mums ir vairāki šādi deputāti, kuri ik pa laikam Saeimā... atrodas ar savām biedrībām, ko viņi pārstāv klajā interešu konfliktā... un nevar saprast, vai viņi pārstāv biedrības intereses vai savas vai pilda deputāta pienākumus.

Paldies. Vēlu visiem ražīgu darba cēlienu līdz gada beigām!

Vadītāja. Paldies Inesei Voikai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

 “Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas KPV LV deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (KPV LV).

Esiet sveicināti, radioklausītāji Tukumā, Kandavā un visā plašajā Latvijā!

Kā jau kolēģi minēja, šonedēļ pēc starpsesiju pārtraukuma atsākās darbs Saeimā. Tiesa, notikumi Latvijā nomāca darba nedēļu. Diemžēl tie atkal ir kārtējie skandāli, kur jaušama korupcijas ēna. Šeit es runāju par tā saukto būvniecības lietu un šaubām par Rīgas 20 gadu atkritumu iepirkumu. Kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs sekošu līdzi notikumiem, un vajadzības gadījumā skatīsim šos jautājumus komisijas sēdē un sauksim visas iesaistītās puses pie galda.

Par Saeimas sēdes jautājumiem. Prieks, ka jaunu praksi aizsācis Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kas sesiju atklāja ar uzrunu, iedodams labu ceļamaizi turpmākajam darbam.

Komisijām tika nodota virkne likumprojektu. Gribētu uzsvērt grozījumus Pasta likumā, ar kuriem paredzēts piešķirt atbalstu drukātās preses izplatīšanai, lai katram valsts iedzīvotājam kā laukos, tā pilsētā prese būtu pieejamāka.

Veiksmi ražas novākšanas darbos un izmantojot pēdējās siltās dienas, lai vingrotu un sportotu kartupeļu vagās!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Vitenbergam no frakcijas KPV LV.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie klausītāji! Kā jau iepriekš izskanēja, šodien Saeimas deputāti sanāca uz pirmo sēdi jaunajā rudens sesijā. Taču jāteic, ka arī vasaras periodā darbs ir aktīvi turpinājies un īstenībā šobrīd pat sasniedz zināmu kulmināciju. Notiek darbs pie nākamā gada valsts budžeta. Tas arī ir galvenais jautājums, uz kuru es šodien šajā īsajā laika sprīdī, kas man ir atvēlēts, gribētu vērst uzmanību.

Protams, sarunas valsts budžeta apstiprināšanas procesa ietvaros ir ļoti sarežģītas... iespējams, sarežģītākas nekā citu Saeimas sasaukumu laikā, jo valdību veido piecas ļoti atšķirīgas politiskās partijas. Un, lai budžetu apstiprinātu, lai panāktu gala balsojumu, ir nepieciešams, lai visu šo piecu politisko partiju starpā būtu panākta vienošanās gan par to, kur mēs atrodam papildu līdzekļus, lai atbalstītu jaunas iniciatīvas, gan arī par to, kā mēs šos līdzekļus izmantojam. Un, protams, vajadzību, vēlmju un ideju, kā mērķtiecīgāk šos līdzekļus izmantot un kur pareizāk tos būtu meklēt... ideju ir ļoti daudz. Tās ir atšķirīgas, un ideju, kur izmantot līdzekļus, ir krietni vairāk nekā to, kur šos līdzekļus varētu iespējami nesāpīgāk un pareizāk, efektīvākā veidā iegūt.

Kā šodien, ievadot sēdi, izteicās Valsts prezidents, budžets būs kompromiss. Tas nebūs kas tāds, par ko kāda partija varētu teikt – jā, tas ir tas, kas mūs pilnībā apmierina. Tas būs kompromiss, un šī kompromisa māksla mums pašlaik ir jāliek lietā, jāīsteno. Tas, ko es varu pateikt, – kas ir tie principi, kurus ņem vērā Nacionālā apvienība šajā sarunu procesā. Un, ja man būtu jāizvēlas viens šāds princips, ko uzsvērt, es teiktu, ka tā ir ilgtermiņa domāšana. Mēs par savām prioritātēm... un tās lietas, kurās mēs cenšamies gūt lielāku atbalstu, mērām pēc principa – vai tas ir īslaicīgs labums, vai arī tas dos labumu ilgtermiņā un stiprinās Latvijas valsti kā drošu, plaukstošu un latvisku Latviju.

Ja man jāizceļ būtu trīs šādas ilgtermiņa attīstības investīcijas vai ieguldījumi, es gribētu teikt, ka tā ir demogrāfija, tā ir kultūra, kā arī zinātne, un es gribētu uzsvērt, ka tikai divas no šīm nosauktajām sfērām... ka divas no šīm nosauktajām sfērām nav Nacionālās apvienības vadīto ministriju pārraudzībā. Tas nozīmē, ka mēs neskatāmies politiski greizsirdīgi, kuras partijas ministri varētu labvēlīga iznākuma gadījumā vairāk izcelties vai nopelnīt kādus politiskos punktus. Mēs atbalstām tās idejas un tās lietas, kuras mēs... kurām mēs tiešām ticam. Piemēram, zinātne. Ir pilnīgi skaidrs – un, iespējams, vairāk nekā citās jomās –, ka katrs eiro, ko mēs ieguldām zinātnē, kur diemžēl šobrīd Eiropas līmenī mēs nevaram izcelties pozitīvā ziņā, vismaz noteikti ar finansējumu, ko mēs atvēlam... Katrs eiro, ko mēs ieguldām zinātnē, nes mūsu tautsaimniecībai būtisku pieaugumu.

Par zinātni runājot, tas pat netiek apstrīdēts. Bieži cilvēki ir mazāk informēti, ka līdzīgs princips darbojas arī kultūrā. Katrs eiro, katra... tā nauda, ko mēs ieguldām kultūrā, dod atdevi. Kultūra nav patērējoša, kultūra ir pelnoša nozare. Un, ja mēs ar lepnumu varam apgalvot, ka Latvija ir kultūras lielvalsts, tad vismaz tajā, kā mēs atbalstām cilvēkus, kuri mūs par šādu lielvalsti dara, mēs esam tikai ceļā uz tādu situāciju, kādu mēs gribētu redzēt.

Un visbeidzot – demogrāfija, tātad pasākumi, kas ir zinātniski pamatoti un, balstoties arī uz citu valstu pieredzi, tēmēti uz atbalstu ģimenēm ar bērniem, īpaši ģimenēm ar daudziem bērniem. Tas ir obligāts nosacījums, lai Latvijas valsts ilgtermiņā pastāvētu. Jo daudz no tā, par ko mēs runājam, par ko mēs šodien diskutējam... ja nebūs Latvijā cilvēku... ja nebūs Latvijas cilvēku, ja nebūs latviešu, tad īstenībā tas viss var izrādīties ļoti nebūtiski. Un, iespējams, īstermiņā daudzi panākumi, kurus mēs gūstam no gada uz gadu valsts budžeta kontekstā, lai atbalstītu demogrāfijas procesus... tie paliek nemanāmi. Bet mēs redzam, ka, skatoties ilgākā laika posmā, tomēr demogrāfijas statistiskie rādītāji uzlabojas. Latvijā dzimst vairāk bērnu. Un tas nozīmē, ka virziens ir pareizs. Un tas nozīmē, ka mums ir cerības un, turpinot šo politiku, mums ir iespējams nodrošināt, ka Latvija ir ne tikai šodienas “pasākums”, bet mēs Latviju spēsim nodrošināt vēl daudzus gadus pēc mums... un nodrošināt kā plaukstošu valsti, kas attīstās.

Paldies jums par uzmanību. Es vēlos mums visiem kopā novēlēt izturību, gudrību, prasmi meklēt kompromisus, prasmi atšķirt būtiskās lietas no nebūtiskām, mazāk varbūt izrādīties un vairāk koncentrēties uz mērķiem un sadarbību.

Līdz citai reizei!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram.

Kā pēdējais šodien “Frakciju viedokļos” runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie klausītāji! Es esmu Krišjānis Feldmans no Jauno konservatīvo frakcijas. Mēs visu vasaru esam aktīvi strādājuši, lai pārliecinātu mūsu partnerus par nepieciešamību recesijas draudu priekšā atstāt vairāk cilvēkiem naudu uz rokas. Redzēsim, kāds tad beigu beigās būs Finanšu ministrijas sagatavotais budžets, ko plānots tuvākajā laikā virzīt uz valdību izskatīšanai. Skaidrs, ka, ja mums vēlēšanās būtu veicies nedaudz vairāk, mēs noteikti vadītu Finanšu ministriju un budžeta veidošanā izceltos arī ar drosmīgiem priekšlikumiem, kas būtu vērsti uz valsts ilgtspēju.

Bet šodien, runājot par Saeimas darbu, ir ļoti patīkami redzēt, ka jaunais Valsts prezidents, ko mēs ievēlējām vasarā, ir uzsācis jaunu tradīciju, uzrunājot Saeimu, sākot rudens sesiju. Un viņš pieskārās būtiskiem jautājumiem, kas arī jaunajiem konservatīvajiem ir ļoti būtiski... kā, piemēram, nekārtības sabiedriskajos medijos, kas izpaužas gan kā aizdomas par, piemēram, uzraudzības institūciju iespējamiem interešu konfliktiem... kā arī nespēju iecelt kapitālsabiedrību vadību, kas spētu kompetenti vadīt šos medijus.

Tāpat arī tika runāts par izglītību un zinātni, kas šobrīd atrodas jauno konservatīvo pārraudzībā. Un arī mēs budžetā cīnāmies par naudu ne tikai pedagogu algām, bet tieši zinātnei. Jo jāpiekrīt prezidentam, ka katrs eiro... pareizāk sakot, vispār ekonomikas izaugsme ir atkarīga no zinātnes un inovācijām, kas valstī tiek ieviestas.

Tāpat šodien interesanti, ka beidzot tika izskatīts, šķiet, otrajā lasījumā, jā... tika atbalstīts likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kurš tika iesniegts pēc jauno konservatīvo iniciatīvas un kura mērķis bija liegt augstākajām valsts amatpersonām, tādām kā prezidents, ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, ieņemt... saņemt atalgojumu biedrībās un nodibinājumos. Kā zināms, vairāki Saeimas deputāti arī šajā sasaukumā pamanās saņemt algu ārpus Saeimas. Un faktiski tā alga dažos gadījumos pat pārsniedz Saeimas deputāta atalgojumu. Un sabiedrībai līdz ar to nav īsti skaidrs, kā intereses konkrētais deputāts pārstāv, piemēram, komisiju sēdēs, kurās viņš runā “par” vai “pret” kādiem priekšlikumiem kādā likumprojektā. Un, lai pēc iespējas izslēgtu šo nepieciešamību mainīt, kā es nosauktu, “cepures” atkarībā no katra konkrētā formāta, arī mēs diezgan stingri gājām uz šo ierobežojumu, lai atalgojums par darbu biedrībās, nodibinājumos netiktu saņemts. Bet, protams, tas neizslēdz iespēju turpināt darboties vai būt biedrībā, nodibinājumā kādā amatā; vienkārši par to nedrīkst saņemt atalgojumu.

Nu, tas arī īsumā viss par to, kas šodien notika. Skaidrs, ka runa tuvākajā laikā... un vispār sabiedrības fokusā nonāks Latvijas valsts nākamā gada un arī trīs gadu budžets. Un mēs turpināsim uzstāt uz risinājumiem, kas skar visus valsts iedzīvotājus... kā, piemēram, neapliekamā minimuma celšana... un kas attiecas uz visiem, ne tikai uz kādu konkrētu sociālo... konkrētu amatu grupu... kā, piemēram, pedagogi vai policisti, bet kas skar visus, arī privātajā sektorā relatīvi mazāk atalgotos darbiniekus. Ir nepieciešams sildīt ekonomiku, lai recesijas gadījumā nekādā ziņā neiestātos tā saucamā depresijas fāze, ko mēs varējām novērot, piemēram, 2008. gadā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Krišjānim Feldmanam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Piektdien, 15.novembrī
11:40  Saeimas sekretāra biedres Marijas Golubevas tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:05  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Austrālijas parlamentu tikšanās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Bernard Joseph Philip
12:15  Eiropas lietu komisijas sēde
17:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vjetnamas parlamentu tikšanās ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Doan Thi Phuong Dung
17:00  Gaismas festivāla “Staro Rīga” Saeimas nama gaismas objekts “Jānis Čakste – 160”

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196